Edvīns Šnore, Latvijas Okupācijas Muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas loceklis. Komisijas atklāta vēstule Kultūras ministrei
7.septembris 2011 09:41
Š.g. augustā LR Kultūras ministrija nodeva sabiedriskai apspriešanai “Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018)” projektu. Šajā dokumentā cita starpā skaidrotas PSRS okupācijas sekas un piedāvāta okupācijas laikā Latvijā ieceļojošo PSRS pilsoņu statusa definīcija:
“Ilglaicīgie imigranti – bijušās PSRS pilsoņi, kas nonāca Latvijā okupācijas laikā, ilgstoši dzīvo valstī un nav ieguvuši Latvijas pilsonību – Lisabonas līguma kontekstā ir imigranti.” (1)
Turpinājumā teikts:
“Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir imigranti, par kuru iekļaušanos Latvijas sabiedrībā rūpēties ir valsts pienākums. Ja līdz šim tika pieņemts, ka “imigrantu identitātes” saglabāšanās ir īslaicīgs fenomens, tad arvien vairāk Eiropas valstīm nākas apzināties, ka segregētas grupas var dzīvot savā “paralēlā pasaulē” vairāku paaudžu garumā. Latvija šai ziņā nav unikāla. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vairums imigrantu šeit ieradās 20. gadsimta 50. – 80. gados.”
Uzskatām, ka mēģinājums pielīdzināt okupācijas režīma noziedzīgo kolonizācijas politiku Rietumeiropas imigrācijas politikai 50. – 80. gados, mūsuprāt, ir klaja PSRS okupācijas un tās radīto seku trivializācija. Continue reading →
Kaspars Druvaskalns, Šveices Federālā Tehnoloģiju institūta Cīrihē maģistrs drošības politikā un krīzes menedžmentā
Delfi, 09. septembris 2011 05:06
Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu, vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.
Tie ir pamatpostulāti, kas definēti Nacionālās drošības likumā[1], un tie uzliek valstij pienākumu izstrādāt un īstenot atbilstošu, visaptverošu drošības politiku.
Taču startam drīzumā gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās pieteikušos partiju “Vienotības”, Zatlera reformu partijas, “Saskaņas centra”, “Visu Latvijai!”-TB/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības, Šlesera reformu partijas-LPP/LC, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” programmu analīze diemžēl liecina, ka tajās nav ietvertas pamatotas un visaptverošas drošības politikas iezīmes.
(Negribētu, ka šis raksts aizslīdētu arhīvos – I.L.)
05. septembris 2011 07:36
Dažu politiķu uzbudinājums, ko izraisīja Visu Latvijai pārstāvja neveiklie, bet Eiropas politikā absolūti neoriģinālie prātojumi www.twiter.com par multikulturālisma blakusefektiem, rada pārdomas par ideoloģisko ķīseli, kas valda Latvijas politiķu galvās. Kā arī par viņu politisko motivāciju.
