Kristiana Rozenvalda pirmdienas replika: Politisko partiju bankrots un sanācija. 15. marts 2010.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, kas notiks šā gada oktobrī, politiskās partijas aktīvi grupējas, sadarbojas un pat apvienojas. Jaunās apvienības raksturo jauna tendence – apvienojamo partiju mukšana prom no savas pagātnes, savukārt uz jaunajām apvienībām pārceļot visu perspektīvo.
Partijas rīkojas gluži kā neveiksmīgi uzņēmumi, kas, pārsaucoties par jauniem, patur iegūto tirgus daļu, produktus un pasūtījumus, bet parādus un neveiksmes atstāj vecajiem uzņēmumiem. Arī apvienoties gribošās partijas vieno ne tikai nākotnes cerības un iespējas, bet vēl vairāk rīcību nosaka spiedīgā vajadzība līdz vēlēšanām aizmukt no ievērojamām parādsaistībām pret sabiedrību.
Nesen izveidotā “Vienotība”, tāpat arī LPP/LC un Tautas partijas, kā arī “Visu Latvijai!” un TB/LNNK tuvināšanās nav nekas jauns Latvijas politikā, lai gan, piemērām “Vienotības” veidotāji tieši spēju vienoties uzsver kā vienu no novitātēm un vērtībām. Politisko partiju vienošanās ir notikusi arī iepriekš, un dažas no šīm apvienībām joprojām turpina darbību, tostarp TB/LNNK, ZZS, LPP/LC, kā arī piecu partiju politiskā apvienība “Saskaņas centrs”, kuru var uzskatīt par pēdēja laika līdz šim veiksmīgāko apvienošanos, ja vērtējam nesen notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultātus.
Iepriekš gan nebija tā, ka partijas bija gatavas tik viegli atteikties no savas līdzšinējās darbības, jo salīdzinājumā ar šodien vērojamiem procesiem, partijām bija arī ar ko lepoties, lai gan pareizāk būtu teikt, ka tām nebija tik daudz, no kā kaunēties.
Paradoksāli – lai gan partijas ir vienīgās, kurām ir tiešas iespējas ietekmēt Latvijas politiku, sabiedrība šobrīd partijām neuzticas un arī nesaista ar tām cerības. Taču pārredzamā nākotnē partijām alternatīvas nav, jo šogad vēl nav plānots noteikt plašākas pilnvaras prezidentam, ko daudzi uzskata par glābiņu, tāpat netiks dota iespēja ievēlēt Saeimas deputātus no viena mandāta vēlēšanu apgabaliem, kā tas ir Lietuvā, – tas savukārt dotu iespēju politikā ienākt arī bezpartijiskām personībām.
Bēdīgi arī, ka Latvijā joprojām nav nevienas nopietnas politiskās partijas – IR TIKAI MAZSKAITLĪGAS INTERESENTU APVIENĪBAS, KURAS VAIRĀK ATGĀDINA KLUBUS, TURKLĀT TO BIEDRI SAVUS KLUBUS MĒDZ PĀRĀK BIEŽI MAINĪT. LATVIJAI RAKSTURĪGI, KA ŠO “KLUBU” BIEDRUS VIENO NEVIS KOPĪGA IDEOLOĢIJA, BET GAN SAVSTARPĒJA IZLĪDZĒŠANĀS UN PLECA SAJŪTA, IEDALOT CILVĒKUS “SAVĒJOS” UN “PĀRĒJOS”.
Partiju ideoloģijai būtu jākalpo kā partijas vietas un pozīcijas iezīmēšanai; bez tam tā ir arī apņemšanās. Latvijas apstākļos līdz šim bija izdevīgāk neko neapņemties, jo partijas tika veidotas kā biznesa projekti, lai iegūtu kontroli pār valsts budžeta sadalīšanu, valsts īpašumu pārdošanu un valsts resursu izmantošanu.
Uzsāktais partiju vienošanās process, kā arī jaundibināmo partiju iniciatīvas neliecina, ka tuvākajā laikā parādīsies tādas partijas, kuras vienos ar savu politisko programmu un ideoloģiskajiem uzstādījumiem un vienlaikus pulcēs kopā daudz vairāk biedru, nekā tas bijis līdz šim. Jaunās apvienošanās iniciatīvas arī rāda, ka attieksme pret partiju ideoloģiju joprojām nav mainījusies.
Netiek taču runāts par to, KO un KĀPĒC vajadzētu darīt, bet gan tiek runāts tikai par to, kam šo KO (kas īstenībā ir NEKAS, jo nav taču vienošanās par tā saturu) vajadzētu darīt.
Un vēl. Latvijā, kā zināms, ir īpaši zems partijās iesaistīto biedru skaits. Salīdzināsim, piemēram, ar Bavāriju, kur Kristīgi sociālajā savienībā (CSU), kas pie varas ir jau krietnu laiku, ir vairāk nekā 180 tūkstoši biedru no 5 miljoniem Bavārijas iedzīvotāju. Varbūt ir pamats mainīt līdzšinējo prasību par partijas biedru skaitu? Varbūt, ka dibināšanai var arī pietikt ar 200 biedriem, bet, piemēram, attiecībā uz parlamenta vēlēšanām varētu noteikt, ka tajās var piedalīties tikai tās partijas, kuru biedru skaits nav mazāks par diviem tūkstošiem, jo tad partijas būtu spiestas domāt par savu biedru skaita ievērojamu pieaugumu.

Komentāri

Ritvars, co, 15.03.2010 10:47
Tās sīkpartijas, kuras čekas vīri nepietiekami kontrolē, izvirzīties nespēj un tā arī paliek sīkpartijas. Bet VIEGLI APRĒĶINĀMĀS PARTIJAS, TĀS GAN IR VISIEM ĒRTAS UN DABŪ FINANSĒJUMU, – DRĪKST IZVIRZĪTIES. Redzi, ilgstoša, gadiem ilgi opozīcija, parāda, kas katrs ir, jo čekas aģents var notēlot īsu laiku, lai tad fiksi dabūtu kāroto, bet ilgstoša ikdienas pelēkā cīņa, nabadzībā un pārbaudījumos, atsijā tos Štirlicus. Čekists var īslaicīgi notēlot cīņu par latviešu valodu kaut kādā TV pārraidē, bet viņš, atrodoties opozīcijā un nabadzībā, nenotēlos gadu desmitiem konsekventu nerunāšanu krieviski uz ielas, darbā, ar kaimiņiem un pat ar pudeles brāļiem kādā krogā.
Adolfs, 15.03.2010 11:24

Man prieks, ka daži ir atžirguši no partiju belzieniem un sāk minēt, ko darīt. Atgādināšu, ka MŪSU SAEIMAS PARTIJAS NAV PAŠDARBĪBAS ĢĒNIJU PULCIŅI, BET ATSEVIŠĶU OLIGARHU KIKBOKSINGA SPORTA KOMANDAS PRIHVATIZĀCIJAS SACENSĪBĀS.Tādēļ šīs komandas nobalsoja tādus spēles noteikumus (pieņēma tādu vēlēšanu likumu), kas viņus NO SPĒLES LAUKUMA NODZĪT NEVAR, sīka zaudējuma gadījumā tikai jāpārgrupējas citā koalīcijā. Komandu ievēlēšanai saeimā jāpērk tik dārgas reklāmas, lai tās pārspēt ar naudu cits nevarētu. No visiem esošiem un bijušiem saeimas deputātiem, manuprāt, nevarētu pat 10 godīgus un zinošus kandidātus samanīt.
KO DARĪT, LAI SAEIMĀ NEIEKĻŪTU NEJĒGAS UN NELIEŠI?
1. Ar visiem nevardarbīgiem līdzekļiem, un ja ar to nepietiek, tad ar piketiem, demonstrācijām un streikiem pieprasīt mainīt vēlēšanu likumu.
Jaunā vēlēšanu likuma normas.
2. Par valsts līdzekļiem, bez reklāmām, Centrālās Vēlēšanu komisijas vadībā notiek individuāla kandidātu reģistrācija. Sarakstus nepieņem. PAR kandidātiem reģistrē tikai tos, kas ir pierādījuši savu piemērotību ar darbiem un rakstiem, ar atbalstītāju skaitu, ar nulles deklarāciju, ar maksimālu “caurspīdību” un atbilst publiski apstiprinātiem kompetences kritērijiem.
3.Pēc tam CVK vadībā publiskās tiešraidēs TV un Radio jānotiek kandidātu sacīkstēm prasīga spīkera vadībā ar aizliegumim aprunāt, solīt, trokšņot un tukšu runāt. Atļaut tikai argumentētus koncentrētus komentārus, priekšlikumus un savus jaunos likumu projektus. Pļāpas svītro no kandidātu saraksta, jo atzīstot esošos likumus par labiem, likumdevējus nav jāmaina.
4. Kandidātus, kas atlikuši pēc šiem konkursiem, ieraksta apvienotā vēlēšanu biļetenā, lai vēlētāji ar + zīmēm un izsvītrošanu izraugās uzvarētājus.
Mums vajag gaišākos prātus ar specialitāti kādā tautsaimnecības jomā ievēlēt saimā. Tad redzētu, cik partijnieku tur iekļūtu. Un vai vajag pilnu 100 deputātu?
5.Ievēlētie deputāti saņem minimālo algu+gabaldarbu samaksu+autora honorāru par aizstāvētiem likumu projektiem. Bez projekta izstāvēšanas likums nav balsojams!!!
Šeit neesmu sīki aprakstījis katra punkta detaļas. Tikai galveno: iespēju ievēlēt vispusīgi iepazītus, konkursa uzvarētājus, nevis partiju algotņus.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kristiana-rozenvalda-pirmdienas-replika-politisko-partiju-bankrots-un-sanacija.d?id=30585511

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s