Sūds vai pīle? Par pilsonisko sabiedrību. I.Līdaka

Uzreiz jau nepiekritīsit, bet īstais referendums Latvijā notiek pastāvīgi un tieši par šo jautājumu.

Latvieši ir mazskaitlīga tauta,

pie kam daļa no tās visos laikos tiecas pārtaisīties par citu, vēl daļa cenšas izlikties par citu, un abas pirmās daļas diezgan veiksmīgi spiež zem ūdens to latviešu galvas, kuri neprotas pielāgoties.

Latvieši ir mazskaitlīga tauta, kuras iespējas pagriezt galveno pasaules straumi (“jaun”latvieši teiktu – meinstrīmu) tiešām nav lielas. Bet viena lieta ir peldēt pa to kā kāda sūdam, cita – peldēt pa to vismaz kā pīlei, un vēl pavisam cita – būt daļai no visa garā krasta, kas to straumi virza.

Viena no latviešu raksturīgākām īpašībām gadsimtiem esot bijis izvairīgums, līdz pat melīgumam. Var jau saprast, ja tik bieži ir nācies sargāt savu kailo dzīvībiņu un slēpt savu dzīvesziņu zem bargu agresoru pātagas. Te nu neviens nav svēts, izņemot krievu un vācu laikā atšautos.

Un vai tad tagad esam dižāki? Vai daudzi dalījāmies savā “blatā” padomju laikos? Vēl tagad nevaram saprast, vai labāk būtu zināt vai nezināt, cik procenti no mums bijuši stukači. Vai tagad no kaimiņa neslēpjam ziņu par to, kā tikt pie valsts vai Eiropas atbalsta, kvotām utt.? Kā pa nakts melnumu zogamies, lai būtu pirmie dabujēji. Kā ar kukulīti sasvīdušā saujiņā steidzam, lai būtu pirmie kukuļdevēji, un kā slimnīcas gultā gulēdami cenšamies caur puķēm izzināt, cik un kam ta jādod. Kā, ak vai, tik līdzīgi krievu tautai, drīzāk vairāk vai mazāk izmanīgi apiesim likumus, nekā pacīnīsimies, lai ievestu kārtību.

Viens no latviešu seniem ticējumiem, tak jau ne galvenais, kādreiz esot bijis, atņemot kaimiņa dievpalīgu un pacildinājumu, atbildēt strupi un savu veikumu noniecinoši, lai neaizbaidītu veiksmi.

Pirmskara Latvijas Universitātes tieslietu zinātņu profesors, pārbēdzējs no Krievijas pēc boļševiku apvērsuma, Vasilijs Sinaiskis ir visnotaļ draudzīgi pieskaitījis latviešus pie tautām ar lieliski sintētisku jeb radošu domāšanas tipu, kam tomēr derētu vairāk attīstīties arī analītiskuma – iztirzāšanas un vērtēšanas spēju virzienā.

Tam piekrītu, pieliekot vēl no jaunākās vēstures to, ka “kā ēst” vajadzētu vēl kaut ko – palielināt mūsu izturību jeb imunitāti pret manipulācijām. Pietiek jau tikai, lai kāds krievs vai pašu pakalpīgais bāliņš par sliktu lietu nosauktu nacionālismu, par bezcerīgu nosauktu latviešu tautas nākotni, par fašismu nosauktu stingru mugurkaulu, par neiecietību skaidru valodu, un latvietis teciņus skries pavēstīt, ka viņš ir kosmopolīts, globālists, un noliegs katrus priekšteču panākumus. Un vispār, ka nav jau nekas pret perversijām, un nepretendēs ne uz ko, izņemot paslepšus kreisos gājienus. “Es jau neko”, tak skazaķ.

Dānis Hanss Kristians Andersens ir uzrakstījis pasaku “Viss labs, ko vecais dara” par vīru, kurš ved uz tirgu govi. Pa ceļam viņš apmaina govi pret arvien niecīgāku vērtību, kamēr mājās atgriežas ar gandriž neko. Mums, protams, nav liegts būt gan kā lētticīgajam vecajam, gan jau 20 gadus esam bijuši kā vecene, kas “pozitīvi domājoši”, bet īstenībā kūtri paļaujas un samierinās ar runasvīru, kam spēks rokā, iedomātu gudrību un godīgumu…

Ir sācies Krievijas “pitona maigo apkampienu” stratēģijas laiks, un manipulācijas turpināsies bagātīgi. Nav jau jānoraida patiesas labas attiecības, pat Krievijas taktiskās cīņas pretimnākšanas gājieni ir jāpieņem, bet ir jāmācās neļauties blēdībām un manipulācijām. Kā sprūdratam – ne soli atpkaļ.

Nu jau pietiks, paši labi zinām. Vēlējos tikai uzsvērt, ka nav tālu pēdējais brīdis, kad varam saglābt tautu Dievam par godu un pasaulei par prieku. Saglābt ne tikai no krieviem, bet arī pašiem no sevis.

Ne sūds, ne pīle. Latvieši. Kā teica kāds čečenu viedais: “Labāk mirt kā gailim, ne kā slapjai vistai.”

Cerīguma un veselīga pašnovērtējuma apliecinājumam esmu aizņēmies kādus mundrus jaunlaiku tautas teicienus.

***

Kas pirmais brauc, to pirmo samaļ!
*
Saudzējiet dzimteni – atpūtieties ārzemēs!
*
Dzīve protams nav izdevusies, bet ar pārējo viss ir OK.
*
Viss iet labi…. bet tikai garām.

*
Smejies, un pasaule smiesies kopā ar tevi. Raudi, un pasaule zviegs vēl skaļāk!
*
Ja vakarā niez pakaļa, no rīta smirdēs pirksti!
*
Kas pirmais brauc, to pirmo arī ceļu policija paņem.
*
Dari, ko darīdams. Ko nedarīdams – nedari.
*
Dāvinātam opelim (brīvībai) zem kapota neskatās.
*
Kurš putniņš agri ceļas, agri tiek buljonā.
*
Nekur nav tik labi kā zārkā!
*
Meliem ātras kājas, jo ir caureja!
*
Zaķi tiesā, vilku palaiza!

*

Darbs dara darītāju, slinkums priekšnieku!
*
Mūžu dzīvo un tā arī viņu nodzīvo.
*
Diplomātija – māksla kādam iekakāt dvēselē tā, lai viņam mutē paliktu viegla meža ogu garša.
*
Kas citam bedri rok, tam ir lāpsta.
*
Kas citam bedri rok, tam cits maksās.
*
Nepārdzīvo! Gan citi tevi pārdzīvos!
*
Vēži tie paši, bet kules vairs nav.

http://board.ikariam.lv/index.php?page=Thread&threadID=7300

Politiķi ir kā putni – uz…sh tautai uz galvas un aizlido atvaļinājumā…
*
Lido krīze paari ASV – o, labi es te pastrādāju!
Lido pāri Krievijai – nu te arī normāli pastrādāju!
Lido pāri Latvijai – ē, bet kas te jau pastrādājis?!
*
Itālijas prezidents atbrauc vizītē pie Šlesera. Prezidents prasa:
-Kā tu uzcēli tādu pili?
-Redzi to šoseju pie meža?
-Nē.
-Nu re!
*
Saimnieks viesiem:
-Ko jūs stāvat uz sliekšņa? Nekautrējieties – ejiet mājās!
*
Eskimoss atnāk pie čukčas. Redz – pa grīdu izklāta lāča āda. Eskimoss jautā: cik reizes šāvi? 10! Cik trāpīji? Nevienu. No kā nomira? NO SMIEKLIEM!
*
Ja kaķis vienmēr piezemējās uz kājām, un sviestmaize vienmēr piezemējās uz tās puses, kur ir sviests, kas notiktu, ja kaķim uz muguras piesietu sviestmaizi ar sviestu uz augšu?
*
Cik ilgi vēl būs krīze Latvijā?
Dievs sāka raudāt un aizgāja… ”
*
Divi dzērāji rāpo pa vilciena sliedēm.
– Eh, kur tās trepes tik garas?
– Neuztraucies, redz, kur jau lifts nāk!
*
Pa meža taku iet Vilks, Zaķis un Lācis.
Vilks: tam, kam būs visgarākās ausis, to es apēdīšu.
Zaķis uzpļauj sev uz rokas noglauda ausis un saka; Lācītim vakars.
*
Galvenais ceļš ir tas, pa kuru brauc tanks!!!

http://board.ikariam.lv/index.php?page=Thread&threadID=6484

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s