Izmaiņu modeļi. No Thomas P.M. Barnett “Atmestās dekorācijas” (Deleted scenes)

(Thomas P.M. Barnett ir stratēģiju plānotājs, kas ir strādājis pie nacionālās drošības jautājumiem kopš Aukstā kara beigām. Kopš 2005.gada strādājis par vecāko Enterra Solutions vadošo direktoru LLC, stratēģiju konsultāciju un tehnoloģiju firmā. Viņš ir vadījis arī savu konsultāciju praksi (Barnett Consulting LLC) kopš 1998.)

Ja noturīga demokrātija ir drīzāk globalizācijas veiksmīgas izvēršanās iznākums, nevis līdzeklis,

tad vislielākā nozīme, šķiet, ir iedarbīgai (politisku, juridisku, ekonomisku) izmaiņu secībai. Domāju, ka vispiemērotākie ir trīs modeļi.

***

Pazīstamākais ir Āzijas “tīģeru” modelis” (piemēram, Japāna, Dienvidkoreja, Singapura, Malaizija):

vispirms iedibināt stingru likumīgu normu kopumu,

tad ar caur eksporta dzītu izaugsmi panākt strauju ekonomisku attīstību un,

tiklīdz augošā vidusšķira ir uzkrājusi pietiekami lielu turību, palēnām atvērt politisko sistēmu.

***

Padomju Savienībā/Krievijā ceļš bija tieši pretējs:

politiskā atvērtība, ko pavadīja ekonomikas liberalizācija, ko savukārt pavadīja birokrātijas samazināšana. Mihails Gorbačovs aizsāka politiskās izmaiņas (glasnosķ – atklātība), cerēdams, ka tā ātri novedīs pie ekonomikas iedzīvināšanas (perestroika – pārbūve). Cerētā vietā PSRS kā politiska savienība sabruka.

Tad kā pirmais Krievijas patiesi ievēlētais vadītājs nāca Boriss Jeļcins. Viņa straujā un plašā privatizācijas politika iedarbīgi pārrāva Maskavas ekonomikas kontroles līnijas. Iznākums bija tikpat straujš “gangsteru kapitālisma” uzplaukums, kad kopējās (korporatīvās) bagātības sagrāba tā saukto oligarhu alkatīgās rokas.

Oligarhus savukārt gāza Jeļcina nomainītājs Vladimirs Putins klaji agresīvā ekonomikas vadošo nozaru (ieguves un enerģētiskā rūpniecība) renacionalizācijā. Putina “likums-un-kārtība” vadības stils atspoguļo Padomju Savienības drošības spēku (siloviki – represīvie spēki) atgriešanos pie varas, kas tagad tiecas klonēt savas valdošās partijas “dubultnieku” kā ērtu padevīgu opozīciju (skan pazīstami?).

***

Ķīnas modelis, kā redzējām, gāja trešo ceļu:

Den Sjaopins izvēlējās vispirms pievērsties ekonomikas liberalizācijai ar savām “četrām modernizācijām”.

Kad 1980.gadu beigās izraisījās masveida (grassroots) demokrātijas kustība, sekoja pretestības politiska apspiešana (Tjananmeņa), un

kopš tā laika Ķīnas vadītāji ir pievērsušies valsts uzņēmējdarbības noteikumu kopumam, bremzējot politisko liberalizāciju.

http://zh-cn.facebook.com/note.php?note_id=137262845136

(Kā ir Latvijā? Baltija ar vai bez nodoma ir noderējusi par Krievijas prihvatizācijas izmēģinājuma laboratoriju. Sākums līdzīgs kā Krievijā, bet mūsu kampēji joprojām dzīvo zaļi, godādami sevi par liberāļiem un salaupīto par svētu privātīpašumu. Demokrātijas objektīvās un subjektīvās vājās vietas tiek slauktas līdz pēdējai pilei. Dekoratīvu partiju slaukta pašbremzējoša izpildvara ir kļuvusi par nozīmīgu darba devēju Latvijā. Lielā atšķirība ir tā, ka “siloviki” – drošības jeb slepenie dienesti un tiesa, šķiet ir labi nostādītā kampēju kontrolē; vēl vairāk, šķiet, ka tie paši ir radušies, kādu KGB struktūru pirmrindniekiem saaugot ar ēnu ekonomikas triku meistariem. Atšķirībā no Krievijas Latvijas “siloviki” nerīkojas klaji represīvi. Korupcijas apkarošanas biroja darbīgā daļa, kuras radīšanu kampēji drusku nogulēja, tagad izmisīgi cīnās par iedarbīgu pastāvēšanu. Stāvokli kampējiem izdevīgi aizmiglo sacūkotais etniskais stāvoklis, kuru ekspluatē un dekoratīvi tracina visi, kam vien tas noder netīriem mērķiem. Tautai tā kā tiek piedāvāta cerība uz pilsoniskās sabiedrības radošo spēku, ja tāds attīstītos… Vai es ļoti sabiezināju krāsas? – I.L.)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s