Labas sabiedrības veidošana.

Daži izvilkumi no Apvienotās Karalistes un Īrijas Pilsoniskās sabiedrības Pētījumu Komisijas gala ziņojuma (Final report of the Commission of Inquiry into the Future of Civil Society in the UK and Ireland ).
2010. gada marts


Pamudinājums stiprināt pilsonisko sabiedrību nāk no trijām krīzēm vienlaikus:
– finanšu krīze un tās sekas ekonomikā, kas ir krasi pazeminājusi tirgus liberālisma statusu un paļāvību uz to;
– ekoloģiskā krīze, kas ir pārbīdījusi galveno pozīciju kā nekad agrāk kopš Kopenhāgenas sammita 2009.gada beigās;
– politiskās uzticības krīze, īpaši Britānijā, uzkrājoties (apšaubāmiem) gadījumiem, ieskaitot neseno parlamenta locekļu izdevumu skandālu.

“Problēma ir tā, ka dzīvojam ekonomikā, nevis sabiedrībā”.

Pārstāvnieciskās demokrātijas krīze?


Varas Pētījumi 2004.gadā pētot, kā var pastiprināt un padziļināt politisko līdzdalību un iesaistītību, atrada, ka galvenie nepiedalīšanās cēloņi bija šādi:
• pilsoņiem nav pietiekamas ietekmes uz politiskiem lēmumiem;
• galvenās partijas ir pārāk līdzīgas, un tām trūkst principu;
• vēlēšanu sistēma noved pie zaudētām un neatbilstošām balsīm;
• partijas un vēlēšanas prasa no pilsoņiem atdot pārstāvjiem pārāk plašu politikas jomu;
• trūkst informācijas un zināšanu par politiku;
• balsošanas norise ir pārāk apgrūtinoša un nepievilcīga.

Stipra pilsoniskā sabiedrība līdzsvaro monopolus un īpašas intereses, kādas rodamas tirgū un politikā; tā organizē varai nepiederošos un pilnvaro tos attiecībā pret varai piederīgajiem.

Līdzdalības un iztirzājošas demokrātijas kopšana

‘‘Mēs varam tikt galā ar globālām pārmaiņām, bet būsim bezzobaini, ja tas nebūs sakņots uz vietām. Izaicinājums tagad ir attīstīt jaunus pilsoniskuma veidus, kas savieno visus punktus no vietējiem līdz globāliem.” John Gaventa


Demokrātija Apvienotajā Karalistē un Īrijā ir radusies lielā mērā pilsoniskās sabiedrības spiediena iznākumā. Vara nav labprātīgi dalījusies ar tiem, kas to uztur, bet ir novērtējusi cīnītājus par reformām, kā čartistus un sufražistes (reformu kustība Lielbritānijā 19.gs. un kustība par sieviešu tiesībām) un tādus nesenus iedibinājumus kā Skotijas Konstitucionālo Sapulci un Visas Velsas Sapulci. Arī visā pasaulē demokrātijas izplatīšanās, ne vien formālā ziņā, bet pamatojumu, līdzdalības un rūpīgas iztirzāšanas paradumos, dzinējspēks parasti ir bijusi pilsoniskā sabiedrība.

Politiskā sistēma Apvienotajā Karalistē pēc gadu desmitiem vēlētāju dalības un uzticības pazemināšanās pieredzēja triecienu 2009.gadā. Skandāls ar parlamenta locekļu izdevumiem izrādījās vēl viens pierādījums, ka politiķiem uzticēties nevar. Galvenās politiskās partijas vairs netiek uzskatītas par atbilstošiem cilvēku cerību un interešu pārstāvjiem. Kā uzrāda Īrijas Aktīvās Pilsonības Darba grupas un Apvienotās Karalistes Varas Pētniecības Komisijas ziņojumi, vilšanās pārstāvnieciskajā demokrātijā nav raksturīga ar intereses trūkumu par politiku, bet ar neapmierinātību ar patreizējo attiecību sistēmu un saiknēm ar pilsoņiem.
Tomēr pavisam tiešas vai līdzdalīgas demokrātijas alternatīvas nekad nav bijušas labvēlīgi pieņemtas. Taustiņu (interneta) demokrātija nes tikpat lielu risku kā politikāņu demokrātija. Tā vietā mēs uzskatām, ka redzam lēnu līdzdalīgas pārstāvnieciskas demokrātijas (participatory representative democracy) dzimšanu, kurā partiju un parlamenta iedibinājumi iegūst lielāku leģitimitāti ar lielāku pilsoniskās sabiedrības lomu apspriešanas, pamatošanas un lēmumu pieņemšanas organizācijā.

Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar lielāku pilsoniskās sabiedrības lomu pārstāvnieciskās demokrātijas papildināšanā, kontrolēšanā un bagātināšanā. Mēs iesakām:
• Īsti vietējas demokrātijas stiprināšanu ar varas pārbīdi no nacionālā līmeņa uz pašpārvaldi un no pašpārvaldes uz kaimiņu sadarbību ar skaidrām tiesībām veidot kaimiņu jeb apkaimes padomes, kas pilnvarotas gādāt finansējumu un darboties.
• Parlamentu pārveidošana ar mērķi pieļaut plašāku dialogu un iesaistītību, ieskaitot petīciju tiesības un to iesniedzēju tiesības piedalīties debatēs, iesaistot šo praksi jaunā veidā pilnvarotos parlamentos.
• Nepiekrišanas tiesību pastiprināšana un smagu noziegumu un antiterorisma likumdošanas ietekmes uz pilsonisko sabiedrību pārskatīšana ar mērķi samazināt netīša kaitējuma risku pilsoniskajai sabiedrībai gan iekšzemē, gan globāli. Valdībām un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsadarbojas, lai mazinātu likumdošanas ietekmi uz izteikšanās, pulcēšanās un biedrošanās tiesībām.
Mēs atbalstām arī līdzīgus pārskatus no citām demokrātijām. Pilsonisko brīvību un cilvēktiesību aizsardzība Apvienotajā Karalistē un Īrijā ir nozīmīgs veids, kā var padarīt drošākas pasaules trauslākas pilsoniskās sabiedrības.
• Ieguldīt iztirzāšanas prasmēs. Cilvēkiem, pilsoniskās sabiedrības asociācijām un sabiedriskiem iedibinājumiem ir nepieciešama palīdzība aktīvas ieklausīšanās, saprātīgas pamatošanas, iedarbīgas iztirzāšanas prasmes stiprināšanā. Prasmes, kas saistās ar dialogu un iztirzāšanu ir jāieaudzina skolā, plašsaziņas līdzekļos un pilsoniskās sabiedrības asociācijās.
• Attīstīt līderus no visiem sabiedrības līmeņiem. Līderība parasti tiek iemācīta pilsoniskā sabiedrībā, un cilvēki tajā mācās saprast, ka varai ir jābūt līdzeklim, ne galamērķim. Ir jāveic vairāk, lai atbalstītu tās organizācijas, kas efektīvi atpazīst un atbalsta uznākošus līderus, kuru priekšstati atspoguļo to kopienu uzskatus, kam viņi kalpo.
• Veidot tiltus starp atšķirībām. Ar to ir saistīta prioritāte dibinātājiem atbalstīt cilvēkus un aizsākumus, kas ir iedarbīgi sadursmju vai savstarpējas neuzticības pārvarēšanā. Mums ir vajadzīgi labāki “tiltus veidojoši iedibinājumi”, kas var pārvarēt rasu, ticību un šķiru nodalītību – ne pēdējām kārtām atbalstot atklātas un godīgas apspriedes par to, kā kopienām jārīkojas lielos izaicinājumos, tādos kā klimata izmaiņas vai populācijas novecošanās.

• Izmantot interneta iespējas. Internetā, mobilajos sakaros, tērzētavās un sociālo tīklu vietnēs ir ārkārtīgs inovāciju apjoms, kas tos padara par aktivizācijas, izglītošanas un tiešās rīcības rīkiem. Dibinātājiem būtu jāatbalsta šis jauninājums, daļēji, lai nodrošinātu, ka tas tiešām paver līdzdalības un apspriešanas iespējas, un īpaši, lai rastu labākus veidus, kā saistīt interneta pasauli ar visai nošķirto apspriežu, sēžu zāļu un parlamentu pasauli.

Līdzdalīgāka un iztirzājošāka demokrātija prasa dziļāku varas izpratni

Šīs nodaļas un visa ziņojuma pamatā ir varas problēmas. Svarīgākais Pētījuma atradums ir, ka vara vislabāk tiek īstenota atklātā un caurspīdīgā veidā, interešu un vērtību daudzveidības ietekmētā veidā. Varas monopoli ir antidemokrātiski un parasti veido bezatbildīgus un nošķirtus iedibinājumus. Tas noved pie politikas un prakses, kas arvien vairāk attālinās no sabiedrības īstām vajadzībām.
Parastā varas izpratne pieņem, ka interešu pretrunām skaidri var tikt pāri publiskās vietās ar noteiktiem noteikumiem. Parasti šīs publiskās vietas uzskata par spēles lauku, kur kompromisa atrisināšanā izšķiroši nozīmīga ir loģika, fakti, kā arī pārliecināšanas un neatlaidības spēks.
Tomēr, būdami nepieciešami, tādi procesi bieži nespēj atpazīt slēptus varas virzošos spēkus, kam ir milzu ietekme uz cilvēku piedalīšanās iespējām un uz iznākumu. Bloķējoša nevienlīdzība un diskriminācija tādēļ ir kritiska publiskās jomas stiprināšanai un spēles laukuma izlīdzināšanai, lai sasniegtu nozīmīgu līdzdalīgu un iztirzājošu demokrātiju, kā arī veidotu labu sabiedrību.
Bez tam vara nepieder vienīgi izvēlētiem pārstāvjiem. Kā parādīts viscaur šajā ziņojumā, tā mājo sēžu zālēs, akcionāru gada kopsapulcēs, populāru laikrakstu lapās un arī pašās pilsoniskās sabiedrības asociācijās.
Tāpēc veselīgai demokrātijai izšķiroša ir pilsoniskās sabiedrības loma līdzdalības un iztirzāšanas veicināšanā attiecībā ne vien uz demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiem, bet arī uz visiem varas veidiem. Kā Komisija ir pierādījusi viscaur šajā ziņojumā, lai padarītu sabiedrību labu un labotu to, ko esam zaudējuši, ir nepieciešams pašos pamatos izlīdzsvarot pilsonisko sabiedrību, tirgu un valsts varu.

Nākošie soļi

Komisijas ziņojums uzstāda ceļa virzienu uz labu sabiedrību. Mēs ceram, ka daudz dažādas apvienības vai iedibinājumi varētu tikt ierosināti attīstīt, kopt vai veicināt tajā iezīmētās idejas, – vai nu likumdošanas, vienošanās, pētījumu vai kampaņu veidā.

Politiķiem un partijām mēs pamatojam apvienot darbības, sākot no pilsoņu brīvību un izteikšanās, pulcēšanās un biedrošanās brīvības aizstāvības līdz pilsoniskās sabiedrības atbrīvošanai no nevajadzīgiem šķēršļiem un regulējumiem, kā arī palīdzībai pilsoniskajai sabiedrībai spēlēt pilnīgāku lomu finanšu, ekonomikas, plašsaziņas līdzekļu un vides jomās. Un mēs pamatojam demokrātijas iedibinājumu atvēršanu plašākai iesaistītībai, izzinot ļoti dažādās vēlēto pārstāvju un biedrību lomas.

Uzņēmējdarbībai mēs pamatojam caurspīdīgumu un iesaistītību. Stipras pilsoniskās sabiedrības vērīga sekošana liek tirgiem darboties labāk; un stipru sociālu iedibinājumu un kooperatīvu klātbūtne dara ekonomiku daudz dzīvīgāku.

Pašai pilsoniskajai sabiedrībai mēs pamatojam vērtību pārskatīšanu. Pilsoniskās sabiedrības biedrības nekad nevar būt tikai pakalpojumu sniedzējas. Enerģiju tām dod vērtības – tiesiskums, vienlīdzība, savstarpējība – un sākot no bada līdz brīvībai. Katrā paaudzē šīs vērtības tiek apšaubītas un prasa atjaunošanu.

Mēs pamatojam arī lielākus mērķus. Pilsoniskajai sabiedrībai ir jābūt drošākai, apgalvojot ko tā var pienest finanšu sistēmas pārveidošanā, klimata izmaiņu mazināšanā un demokrātijas atdzemdināšanā, kā arī drošākai sava spēka, vērtību un ietekmes pielietošanā.

Labdarības organizācijām mēs novēlam daudz stratēģiskāku ieguldījumu, lai darītu atvērtākus mūsu sabiedrības vissvarīgākos – finanšu un plašsaziņas līdzekļu – varas centrus, kā arī vajadzību apmierināšanu nomalēs.

Un tautai mēs teicam, ka nav gudri gaidīt, kad tevi vadīs citi. Vara var šķist tāla. Tas dara grūtāku revolūciju virzīšanu, bet mums visiem ir vara sasniegt izmaiņas, parasti lielāka, kā to izmantojam.

Pilsoniskā sabiedrība par sevi ir nepagurstoša vērošanas, meklējumu un izmēģinājumu izpausme. Pētījumu Komisijas ziņojums tāpēc ir vairāk par pilsoniskās sabiedrības rīcībspējas stiprināšanu, nevis mēģinājums izdot likumus vai pasludināt nākotnes modeli. Tas ir par varas jaunu līdzsvarošanu, tā lai mēs varam kopīgi darīt labu savu sabiedrību.

http://democracy.carnegieuktrust.org.uk/civil_society

Skat. arī http://www.mysociety.org/

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s