Parakstīsimies

Valodnieki: parakstu skaitu par izglītību latviešu valodā nevarēs ignorēt

Latvieši apliecinājuši, ka sākuši sajusties kā valstsnācija, pierādījuši, ka nav lokāmie divdabji, un iztaisnojuši muguru, – tā, izvērtējot rezultātus balsu vākšanai par pāreju uz mācībām valsts valodā, secina valodnieki. Lai arī referenduma nebūs, jāturpina darbs, stiprinot valsts valodu.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK ierosinājumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts finansētajās skolās atbalstījuši vairāk nekā 123 800 vēlētāju (pieskaitot 10 111 parakstus par nobalsošanas uzsākšanu), un šim skaitlim vēl jāpievieno vairākos ārvalstu vēlēšanu iecirkņos savāktie paraksti. Tomēr, lai ierosinātu referendumu par grozījumiem Satversmē, ar to nez vai pietiks; pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, referenduma ierosināšanai vajadzīgi 
153 232 paraksti.

Neoficiālās sarunās no ārvalstu vēstniecībām Latvijā saņemti signāli, ka turēšanās pie divvalodu izglītības Latvijai nākotnē maksās dārgi gan materiālā, gan sabiedrības vienotības ziņā. “Izglītība valsts valodā ir vispārpieņemta Rietumeiropas valstu prakse, un tur valstis neuztur divvalodu skolu plūsmu,” saka pazīstamais režisors, filmas “Padomju stāsts” autors, politologs Edvīns Šnore.

“Domāju, ka Latvijā daudzi nav līdz galam sapratuši, ka Nacionālā apvienība aicināja parakstīties ne jau par “radikālu soli”, kā šīs idejas pretinieki to mēdza dēvēt, bet par civilizētas Rietumeiropas prakses ieviešanu. Pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā 12 gadu laikā būtu mērens solis, un priecājos, ka daudzi to atbalstīja. Kopumā parakstu vākšanas rezultāts ir ļoti labs, un ir skaidrs, ka daudzi latvieši nav padevušies,” turpina E. Šnore.

E. Šnore izteica neizpratni par “Vienotības” un tās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes nostāju, paužot atbalstu bilingvālās apmācības saglabāšanai. Faktiski tā ir iestāšanās par divvalodīgu Latviju un par padomju laikā iesāktās divvalodīgās izglītības sistēmas pastāvēšanu, vērtē politologs. “Jāatzīst, ka “Vienotībai” ir izdevies Nacionālās apvienības akciju izgāzt, to pasniedzot kā “pārāk radikālu”. Tad rodas jautājums, ko, pēc “Vienotības” domām, valodas jomā vajadzētu darīt? Tēze, ka “var nedarīt neko, jo laiks visu noliks savās vietās”, izrādījusies aplama, un jāsecina: ja nedara neko, tad seko kritiens atpakaļ. Tā nekas būtisks netika darīts sabiedrības integrācijas jomā, un līdz ar to politiķi ik gadus varēja brīnīties, par cik tūkstošiem 9. maijā pieaudzis “svinētāju” skaits,” turpina E. Šnore.

“Vienotības” un citu koalīcijas partiju rīcību, valsts valodu atbalstot vārdos, bet ne praksē, E. Šnore dēvē par liekulīgu: “Rodas jautājums, kas šo partiju izpratnē vispār ir valsts valoda? Vai latviešu valodu var saukt par valsts valodu, ja valsts skolās mācības notiek citā valodā, ja parlamentā var tikt ievēlēti un, kā izrādās, arī strādāt deputāti, kas neprot valsts valodu? Ir absurds, ka noteikti ministri mums kaut ko stāsta par nacionālu valsti, bet – krieviski!”

Valodniece Vineta Poriņa par balsošanas rezultātiem bija iepriecināta: “Savākto parakstu skaits pārsniedza cerēto! Rezultāts ir ļoti labs un pat vairāk nekā labs. Pirmkārt, cilvēki ir izteikuši savu neapmierinātību ar pašreizējo divvalodīgo izglītību Latvijā, ar esošo izglītības sistēmu, kas šķeļ, nevis vieno sabiedrību. Šo skaidri izteikto tautas viedokli politiķi nevarēs ignorēt!” Viņa uzsver, ka, neraugoties uz kampaņas un vietām pat informācijas trūkumu, kā arī noteiktu politisko spēku pretdarbību, tauta ir parādījusi savu pilsonisko aktivitāti; labvēlīgākos apstākļos parakstu būtu vairāk, spriež valodniece.

Valodnieces Ieva Zuicena un Baiba Kangere piekrīt, ka savākto balsu skaits ir ievērojams, bet, kā šķiet, “latviešiem “pietrūcis” vienas dienas”. B. Kangere, kura pati parakstīšanos atlikusi uz pēdējo dienu, atzīst: iecirknī Rīgā cilvēki stāvējuši garās rindās…

Nav pieņemams arguments, ka, lūk, valodas situācija, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms 20 gadiem, esot uzlabojusies un “tagad nav tik traki”, – ironizē B. Kangere un aicina apzināties, ka “šajā ziņā esam tālu no ideāla”.

Valodniece Ieva Zuicena uzsver: savu balsi “par” Nacionālās apvienības ierosinājumu viņa atdevusi, mazāk domājot par šodienu, vairāk par Latvijas nākotni: “Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, to, ka valsts tukšojas, ir saprotami, ka, ekonomikai atveseļojoties, Latvijā būs nepieciešams darbaspēks un mūs gaida imigrācijas vilnis. Tad izglītība valsts valodā latviešu tautai būs pastāvēšanas un neizšķīšanas jautājums.”

I. Zuicena nav vienīgā, kas uzskata, ka iesāktais darbs valsts valodas stiprināšanas jomā jāturpina, un, ja referendumu nav iespējams rosināt, jāmeklē citi veidi, kā to darīt.

“Kopš atmodas laika, kas nāca ar lozungu “Rusifikācijai – nē!”, valsts valodas jomā esam piekāpušies arvien tālāk un tālāk, gājuši uz kompromisiem ar Rietumiem un Austrumiem. Bija iecere vispirms izglītību valsts valodā ieviest augstskolās un tad pamazām pāriet uz to vidusskolās. Tomēr pretestība bija ārkārtīgi stipra, un krievu skolās notika pāreja uz izglītību divās valodās,” norāda I. Zuicena. Viņa arī uzsver, ka valodas jomā piekāpšanās neko nav devusi un, lai arī “ir tādi, kas nikni skatās uz Nacionālās apvienības ierosinājumu, latviešiem nav jābaidās; bailes pretinieks izmanto savā labā”. Viņa cer, ka valodas jomā “daudz kas būs atkarīgs no tā, kāda būs 11. Saeima” un izšķirīgos jautājumos personīgās ambīcijas tiks noliktas pie malas.

E. Šnore noskaņots skeptiskāk un aicina pārdomāt partiju uzskatus valodas jomā, lai balsojums 11. Saeimas vēlešanās nebūtu jānožēlo. “Pēdējo septiņu mēnešu laikā daudz kas ir noskaidrojies un ir skaidri redzams, kuras partijas iestājas par valsts valodu un kuras valsts valodu atbalsta kā fikciju,” saka E. Šnore. Pēc viņa domām, “Vienotības” nostāju lielā mērā diktējot vēlme pēc vēlēšanām koalīcijā sastrādāties ar “Saskaņas centru”. “”Saskaņas centrs” joprojām nav atzinis padomju okupāciju, tas klusi atbalsta valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai,” un “Vienotība” uz to apzināti piever acis, atgādina E. Šnore.

Ināra Mūrniece
Latvijas Avīze

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s