No grupējuma Šķēle un… autobiogrāfijas + Šlesers aktīvi shēmo, kā legalizēt slēptās īpašumtiesības

(Aiztecējuši jau daudzu gadu ūdeņi; kas zina, par ko tie runā tagad, bet šie teksti, manuprāt, ir jāsaglabā un jāpēta katram, kurš mēģina kaut cik saprast. Pielaboju dažas pieturas zīmes, komentārus pārkopēju 1:1. I.L.)

„Kampēju brālības” ieraksti – atšifrējums
TVNET 2008. g. 21. aprīlī, 07:55

Šis ir 1999. gada 17. maija (pēc dalībnieku izteikumiem secinātais datums) tā sauktās Kampēju brālības sanāksmes „protokols”, par kura eksistenci un nonākšanu atklātībā varam pateikties kāda ne tik ļoti lojāla „grupas” dalībnieka veiktam diktofona ierakstam. Šis „protokols”, kura lielāko daļu šodien publicējam, jau vismaz kopš pagājušā gada vasaras ir LR Prokuratūras rīcībā, bet šā gada 16. aprīlī Drošības policija izlēma – šīs sarunas „nesatur norādi, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums”.

„Protokola” pilnais variants publicēts grāmatā „Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu”, tā audioieraksts atrodams mājas lapā http://www.skele.lv.

– Mēs te esam sanākuši pēc ilgāka laika, ļoti daudzi patiesībā ne tik bieži tiekas, otrkārt, lai redzētu kaut kādu interesi, treškārt, lai dabūtu koordinātes no tiem, kuri nomainījuši savus telefonus, adreses, darba vietas… Un, ja jau mēs esam kopā, – ko mēs varam darīt, ko mēs spraužam sev par mērķi, uz kurieni mēs ejam. Un, ja mēs zinām mērķi, tad mums ir arī iespējas izvēlēties līdzekļus, lai sasniegtu. Un tāpēc arī, zinot, ka katrs droši vien ir pārdomājis to, kādā veidā darboties, kādā veidā viņš grib sasniegt to mērķi, kurš mums būtu jānoformulē, tad varētu parunāt par to, kādā veidā šim mērķim tuvoties… Ar vārdu sakot – ko es gribēju pateikt. Nav gari jāizklāsta kādas teorijas, vienkārši jāpasaka savs vēlējums – un ko katrs konkrēti varētu pie vēlējuma rezultātā darīt. Līdz ar to tas būtu īsi, ne garāk par divām minūtēm…
– Edmund, tagad tu. Nekādas rezolūcijas netiks pieņemtas, šeit patiesībā darbojas konferences princips, kā mēs zinām, ja, un tad, ja ir visiem pieņemams, tad arī ir pieņemams, līdz ar to arī nekādas redakcijas komisijas nebūs.
– Oļeg, man ir cits priekšlikums. Mērķus mēs visi labi zinām, es domāju, ka uzstādījums tāds, ka pašreizējais stāvoklis gan iekšēji grupā, gan kopumā ir vairāk nekā riebīgs gan subjektīvu, gan objektīvu apstākļu dēļ. Vajag visiem izteikties, ko tad mēs tālāk darīsim… Ko mēs darīsim?… Ko – mēs ar telefoniem apmainīsimies? Te jānoskaidro…
– Es lieku priekšā – Šķēles kungs lai uzstājas ar programmatisku runu, ja. Mūs interesē, pirmkārt, parlamentārā darbība, legālā, ja. Mēs tomēr visi pārstāvam te to ārpusparlamenta darbību, bet, lai mēs dzirdētu, kā tad mums ārpus parlamenta darboties, mums jānoklausās, kāda situācija, kādas prognozes un cik ilgā laikā mūs apsitīs vai neapsitīs, kas notiks… Jo Pēteris teica, ka izskatās tā, ka visi uz bērēm sabraukuši. Tad kādu dzīvību, Šķēle, iedod, lai nav tā kā uz bērēm…
– Šķēles kungs, lūdzu, skarbi, kā jūs runājat…
– Ko jūs domājat, ko vajadzētu šodien apspriest… Es domāju, ka mums vajadzētu būt paškritiskiem kopumā pret sevi, varbūt kāds ilgāks laika periods, divi gadi gandrīz mums ir pietiekami neefektīvi bijuši, varbūt savstarpējā palīdzība, ko mēs esam varējuši pietiekami labi palīdzēt. Un es domāju, ka tas ir viens no jautājumiem, kuru vajadzētu šodien risināt – pacelt darba efektivitāti, lai nebūtu tā, ka mēs tikai satiekamies – un tad viens otram interesējošus jautājumus risinām pēc būtības, vai arī netiek saņemta skaidra atbilde – kad nevar palīdzēt vai nevēlas. Man tas šķiet svarīgi, vēl jo vairāk tai laikā, kas nebūt nav vieglākais… Tas vienmēr ir bijis tas labākais un stiprākais, kad nav bijis autoritāra režīma, kaut kādas autoritāras kārtības, bet tai pašā laikā galīgi nekāda neesamība lēnām mūs noved pie anarhijas. Pārlieku liela demokrātija arī ved pie sabrukuma. Ko es domāju par tiem cilvēkiem, kas darbojas vai palīdz darboties saistībā ar pašreiz lielāko partiju – Tautas partiju. Ir skaidri redzams, ka, pēc mana vērtējuma, būs varbūt tomēr pietiekami ilgs laiks jāpavada opozīcijā. Es to vērtēju varbūt arī labi, domājot no ilgtermiņa investīciju viedokļa, tāpēc ka parādīsies cilvēki, kuri var turēt, kuri nevar turēt… Kuri nevar turēt, labāk lai viņi ātrāk parādās un aiziet. Milzīgs darbs un milzīgs laiks šobrīd tiek ieguldīts, strādājot ar cilvēkiem ārpus Rīgas, pa nodaļām, lai nostiprinātu reāli organizāciju. Jāsaka, atmosfēra kopumā, man šķiet, neskatoties uz milzīgo pretdarbību, kas darba gaitā, protams, vienam otram var izraisīt izmisumu – cik ilgi tas var turpināties! – man šķiet kopumā laba tādā ziņā, ka frakcija ir ļoti laba un vienota. Un cilvēki, kas nekad nav bijuši politikā un publiski aktīvi, saliedējas, un ir darbīgāki. Es domāju, parādās arī tas, ka šobrīd, teiksim, pretējās nometnes cilvēki jau sāk to novērtēt. Reāli sāk to novērtēt, un daži nesavaldīgākie jau skaidri apjūk. Kad gāja budžeta grozījumi, jaunais finanšu ministrs kā sadedzis skraidīja, izdrukas ķēra un nevarēja saprast, kā tas var būt. Koalīcija ir vienošanās, bet visu laiku nenotiek – kaut kā otrādi, šķērsām, nevarēja saprast, kas tur notiek. Tā ka ir skaidrs, ka mums ir iespēja pārliecināt cilvēkus. Ļoti labi būtu, ja mēs zinātu, ja tas kādam nav saistīts ar kaut kādām citām lietām un viņš mums nevar palīdzēt, – es gribētu zināt, kuri ir tie cilvēki, ar kuriem no šī esošā loka mums kontaktēties. Mēs netaisāmies tur ar visiem plēsties. Un ir skaidrs, teiksim, vērtējot ļoti objektīvi, Latvijas ceļš izturas ļoti objektīvi, visgodīgāk no savas pozīcijas. Viņiem ir liela pieredze, viņi ir spēcīgi cilvēki, viņiem ir iespējas piesaistīt mazāku partiju, un faktiski viņi nav no sava viedokļa nav pašlaik, no partejiskā viedokļa neko noderīgu darījuši. Tas, ka mums nākotnē var būt, ka tur ar kādiem citiem mums jādomā, kā mēs risināsim šīs lietas, tad no partejiskā viedokļa viņi izturas pilnīgi korekti. Visnekorektāk, man šķiet, uzvedas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, un izskatās, ka tie ir arī visvairāk pērkamie un visvieglāk pērkamie. Jautājums ir tikai par cenu. Izskatās, ka arī pagājušās Saeimas laikā budžeta balsojumā Dobeli Juri varēja par konjaka glāzi dabūt. Es pats esmu maksājis. Un Juris teica – izmaksā man 50 gramus… Un tagad neizskatās, ka labklājība valstī aug. Jārēķinās ar to, ka, dabīgi, Tēvzeme un Brīvība būs tas politiskais partneris, kuru mēs visvairāk mēģināsim pārpirkt… Acīmredzot problēmas ir arī rajonu struktūrās, un, kas attiecas par sociāldemokrātiem un Tautas saskaņas partiju, viņiem pašiem gāja milzīgas problēmas. Tā neslēpti sociāldemokrātiem iekšēji jau notiek cīņa par varu, iespējams, ka kaut kādā pietiekami īsā laikā gan Bojārs, gan Ādamsons tiks parūpēti no vadības ārā, jo viņi saprot, ka tie neder. Vajadzētu būt citiem sociāldemokrātiem. Bet tie, kas nav tajā lapā… Bet tas nekas, galvenais, lai ir svaigas asinis, un, un… vienīgais, kas man, tas ir Ceļš, un viņi mēģina, protams, sociāldemokrātus piesaistīt, jo viņi, no tāda ilgtermiņa viedokļa raugoties, grib to saukt par sociāldemokrāta cilvēcīgu seju. Viņi rada tādu iespaidu, ka tomēr ir jāstrādā, var strādāt, nu, protams, tur daži ir normāli un labi cilvēki. Bet jāatzīst, ka… tik traki… – es domāju, ja būtu jāiztur kaut kāds pamatskolas tests vai kaut kas tamlīdzīgs, viņi nav spējīgi aizpildīt, tur ir patiešām cilvēki – nu apbrīnojami, apbrīnojami. Tautas saskaņas partija – tie ir ļoti pragmatiski cilvēki, no četrām brigādēm viņi sastāv, savādāk viņi nesaucās Tautas saskaņas partija, Par cilvēka tiesībām vai kaut kā tamlīdzīgi, tie ir pragmatiski cilvēki, deputāts arī ir cilvēks, bet tikai, ja maksā, tad ir jāstrādā – tā ka tur izskatās, ka tie pēc būtības nebūs problēma, vienkārši. Ja ar viņiem varēs sarunāt kā nosacīti opozīciju – bet ar viņiem varēs sarunāt, ka – kas un cik, kādā veidā to risināt. Es domāju, ka vistīrākais ir tas, kas atkal atkārtojas, ko es pats biju piedzīvojis deviņdesmit piektajā gadā, kad bija Gailis Ministru prezidents, – kad cilvēki netiek no tādiem padomju laiku niķiem vaļā. Kaut kādi personīgi naidi un personīgās vajāšanas kāres. Toreiz, deviņdesmit piektajā gadā bija kaut kādas visādas operatīvās lietas un visādas sekošanas, un viss pārējais. Un tas ir tas sliktākais, par ko es vēlāk arī kritizēju Latvijas ceļu un individuāli cilvēkiem teicu – mēs tādas lietas negribam ierādīt un atkārtot, un mēs nekad tādas lietas neesam darījuši, jo mēs uzskatām, ka tas ir zemākais, cik var krist cilvēks. Tur ir kaut kāds paradokss. It kā ļoti intelektuāla partija, bet rīkojas ar visniecīgākajām metodēm, kādas ir pieejamas. Un izrādās, ka viņi atkal ir iekrituši tai pašā savā iepriekšējā pozīcijā, ka tie gājieni jau ir diezgan cūcīgi. Tie ir skāruši daudzus cilvēkus, es par sevi nerunāju. Šobrīd, protams, jāsaprot, ka mums klāt neesošais Jānis Naglis pilnīgi pareizi izteicās publiski, ka šo valdību sastādīja divi cilvēki – Lembergs un Kargins, un, sākot no jūlija… Tie divi sastādīja. Bet tai pašā laikā es saprotu, ka sāk strādāt kaut kāda pašdrošināšanās tai pašā Latvijas ceļā, jo šodien Latvijas ceļa valde ir pieņēmusi lēmumu Nagli nenoņemt un atjaunot iepriekšējo direktoru. Ja tiks izpildīts, tas nozīmē, ka Lemberga kungam atkal ir problēmas kaut kādā ziņā, jo cik var investēt projektā par Nagļa noņemšanu – astoņas reizes ņemt nost, Naglim ir vienpadsmitais ministrs viņa laikā, kopš viņš ir aģentūras vadītājs – viņš jau premjerministru vārdus nevarēs atcerēties, tikai atcerēties pēc sejas, ka tas ir bijis ministrs. Tas nozīmē, ka Latvijas ceļā sāk strādāt iekšējā aizsardzība. Cik var ilgi padoties! Cik var ilgi padoties. Gan jau ir kādas sakarības, kuras viņi gribētu pildīt, bet nu nebūs tik viegli. Es domāju, ka tas, kas notiek ar cienījamo kungu, es domāju, ka tas ir tiešām bīstami valstij. Tas ir tiešām bīstami valstij, jo nu tur nav nekādu robežu, tur nav nekādas aiztures, tur nav, tur tas viss uzstādīts – absolūti bandīts, varētu teikt. Es saprotu kaut kādā veidā arī viņu, jo, kamēr nav viņam visi gali nosieti un visas problēmas atrisinātas, viņam ir bailes, ka tomēr kāds nesāk ķerties pie godības klāt. Un līdz ar to acīmredzot uz šo Saeimu un vēl varbūt nākošo viņam vajadzēs milzīgas naudas guldīt, lai kaut kāds atdzesēšanas periods būtu pagājis. Manā uztverē – tas ir tas viens no tiem motīviem – varbūt ne tik daudz par katru cenu visu sagrābt, kura arī, protams, ir vēlme, bet tomēr svarīgākais ir tās bailes, ka nav kaut kas pabeigts kārtot. Es domāju, ka svarīgākais mums šajā periodā ir – darīt visu, lai cilvēki, kuri dažādās vietās ar dažādām iespējām, – mēs tomēr par viņiem iestātos un palīdzētu. Diezgan dzelžaini, un tā ir varēts darīt ar Nagli Jāni, un visādi mēs esam mēģinājuši. Izskatījās, kā tā nebija tāda klaji bļaustīšanās, bet es ceru, ka pamazām uzlabosies situācija. Nu, Grūtupam – es domāju, nākošreiz spridzinās tā riktīgāk augšā, ja tu neatteiksies no Parex lietām dažām. Kāpēc tev tā jādara pāri Parex bankai? Solīda banka, jauki cilvēki, daudz naudas… Tāds raksturs. Tāds strīdības jautājums, pietiesāt Pareksam tur divi miljoni mēnesī, nu tā nevar, tā ir nauda (Es pats pastāstīšu!) Nu ja. Šeit stāv priekšā bruņoto spēku komandiera izvirzīšana, kur es domāju – neteiksim, ka Ābols ir pats labākais bruņoto spēku cilvēks, bet vienīgais, bet ar raksturu. Līdz ar to es domāju, ka mums ir visas iespējas paskatīties, jo nākošajam apakšpulkvedim Graubem arī tikai strādnieku fakultāte, nav augstākās izglītības… Tautas augstskola. Tā ka mums ir šādas lietas, un mums katrai vajadzētu mēģināt savās rindās un savos cilvēkos, kuriem ir kādas iespējas ietekmēt un veidot, vajadzētu uz to visu mēģināt un pastāvēt. Jo, ja mēs ar puslīdz maziem zaudējumiem pārdzīvosim šo laiku, tad mēs dzīvosim ilgi. Tad mēs dzīvosim ilgi un laimīgi. Tādēļ es aicinātu katru apdomāt, varbūt arī dot informāciju, ko Gundars dara ar vislielāko daļu šobrīd, jo viņam vienīgajam bija aknas apsēsties… ar viņiem visiem kopā, ar visiem izrunāties. Ādamsonu es nerunāju, tāpēc labāk es eju malā… Man vectēvs no Latgales, man gribas iekraut pa ausīm, es nevaru. Tā kā Gundaram dodat šo informāciju, un, Gundar, tev arī kaut kā izdomāt, lai šādi te brīži, kuri (sa?)nāk, nav jāskatās mazā skaitā. Mēs jau tiešām brīžiem vienu otru jautājumu spējam izvilkt cauri ar tiem maziem spēkiem, ka vienkārši jābrīnās, kā mums tas izdodas, bet ar viltību un gudrību mēs to dabūjam cauri. Tā diezgan atklāti tiek runāts par to, ka tomēr vajadzētu nomainīt ģenerālprokuroru, ja, par to runāts atkārtoti. Acīmredzot, es domāju, ka būs kaut kāds spiediens uz viņu, lai viņš pats atkāptos. Nezinu, kurā brīdī, ar kuru, ar kādām lietām to saistīs, bet gan jau kaut kādu spiedienu darīs, vismaz to, cik Jūlijs Krūmiņš atļaujas bļaustīties cilvēku klātbūtnē, tas ir… Es pieļauju, ka Jūlijam Krūmiņam piemīt tā bļaustīšanās kāre tik liela, ka būtu jābļauj pa desmit, bet nu … Tāpat par Augstākās tiesas priekšsēdētāju iet runa, ka jāizdara. Viņi nonākuši tagad pie varas, viņiem vajadzētu visus nomainīt. Es domāju, ka lielas revīzijas būs visādos vārtos. Valsts institūcijās. Bet beigās – ka mēs esam atkal kaut kā drusku satrūcinājuši pozīciju, ja. Sončikam galu galā ir uz divi gadi parakstīts līgums, stingrs darba līgums, to var savaldīt. Bet tur vajag motivāciju. Tāpat vēl dažās lietās mūsu cilvēki pastiprināti ar dažādiem līgumiem un … Es domāju, ka viena lieta, kas nav vieglākā priekš manis personīgi, bet tas, protams, ir jāņem vērā: mēs tagad ejam pēc principa – mēs ar visiem draudzējamies. Mēs ar visiem draudzējamies… Bet tiešām ceru draudzēties, ceru darboties tādā ziņā – kādi ir spēles noteikumi, tādi jāpieņem. Mums jāapstrādā viņi ar viltību, un pietrūkst vienkārši citu spēku. Īstenībā man šķiet, ka arī tas milzīgais naids, kāds tur tika kurināts, ka tas mainās, ka, teiksim, tai pašā konkrēti Latvijas ceļa valdes sēdē, tā bija pavisam cita… Ja trīs nedēļas atpakaļ bija milzīgs naids, tad tagad cilvēki jau, kā saka – cik vien ilgi te varēsi – nenervozē, mēs jau tev varbūt palīdzēsim. Tā kā ļoti normāla situācija. Mums visiem cilvēkiem – lūdzu, visus konkrētus, kādi jums ir iespējami palīdzēt mums – dot šīs iespējas ar cilvēkiem runāt, saieties kopā un attiecīgiem balsojumiem dot to, ko vajag. Mēs netaisāmies kāpt tribīnēs par katru jautājumu, runāsim tikai par svarīgākajiem jautājumiem. Mums arī jāmācās daudz kas vēl, bet nekas. Pazīmes ir dažādas jau, jau parādās – žurnālisti lieto – opozīcijas līderis. Tā ka mēs lēnām ejam. (..)
– Viens gadījums, kas mums bija saistībā ar Sončika darba līguma parakstīšanu, pirmo reizi radīja nopietnas problēmas mūsu vidū, jo tas laikam bija jāpieņem Robertam. Tas bija skāris tieši mūsu cilvēku, no mūsu vidus, un aptuveni pusotru mēnesi, divus nācās visādām manierēm runāt, spriest par to, un nebija neviena argumenta. Galu galā nebija neviena argumenta no Roberta puses, kas ir slikti vai kas ir nepareizi. Kad nu beigās parādījās viņa partejiskās intereses, bet nu tas bija manā uztverē ļoti liels atbalsts konkrētam mūsu cilvēkam, kas nav bijis sliktākais Ieņēmumu dienesta vidū, kuram droši vien varētu taisni otrādi pastiprināt savus cilvēkus, bet dienests nav nostiprinājis. Un tā ir tā viena problēma. Mēs attiecīgos brīžos nespējam kaut kādi pieņemt atbildīgus lēmumus, lai aizstāvētu savas kaut kādas ilgtermiņa intereses un savu cilvēku. Tas tāds… Esam priecīgi, ka kaut kā esam palikuši vājāki. Kaut gan jāatzīst, ja pietiekami daudz mūsu cilvēku šobrīd – teiksim, ir divi valsts sekretāri, ja – viņi gan nesēž pie galda – viņi ir saistīti ar partijas lietām. Viena sekretāre puslīdz, teiksim tā, nostiprināta. Visādā ziņā mums ir resursi, un mēs varam strādāt, lai gan mēs dažreiz kaut kādu nezināmu iemeslu nespētu… Un tagad par to mūsu kārtības reformēšanu arī, es domāju, ka ir ļoti labi jādomā, jo – es negribēju varbūt minēt, bet tomēr uzskatu, ka pēdējo reizi jāmin, es uzskatu – viens liels projekts, kas bija saistībā ar bankām. Mums tā ietekme būtu bijusi pavisam cita. Bet nu, no kļūdām ir jāmācās. Es domāju, ka mēs visi mācāmies, un tādēļ vajadzētu domāt, ko mēs varam atkal – uz tādu bāzi, kas mums ir, ar tām iespējām, kas mums ir – attīstīt, ko mēs varētu izdarīt. Un, kas atteicas uz šo frakciju, es saku – daudziem no jums ir katram savi cilvēki un vēl kontakti ar frakcijām citās, bet Tautas partijas frakcija mums ir monolīta. Un, ja mums būs jautājums, kas skar mūsu cilvēku pēc būtības, vai jautājums, kas ir svarīgs mums un nav pret valsts interesēm, ne pret loģisku saprātu, ja – tad tas tiks vienmēr dzelžaini aizstāvēts. Ar visām metodēm, kādas vien būs, kādas ir atļautas un ko vien var darīt – tā kā mums jau pie tās Tautas partijas frakcijas jāturas jau vien ir.
– No Latvijas ceļa var darīt pietiekami daudz…
– Nē, nē, tas ir. Citiem varbūt (ir?) ar sociāldemokrātiem iespēja vai Tēvzemi un Brīvību, katram mums jādara tajā jomā, ko mēs varam. Un mums jau vispār tas ir tas spēks. Bet es tikai varu izteikt – vēlreiz to apliecināt- ja kāds domā par to, vai tā organizācija, kas lielākā šobrīd, vai tā… nekļūdīgi. Mēs to darīsim, mums ir tādi, es gribētu teikt, ļoti saprotoši cilvēki, un vispār tā negācija, kas tagad pret Tautas partiju ir bijusi vērsta, manā uztverē saliedē cilvēkus. Jo vīri sēž. Šinī gadījumā es izstāstu anekdoti par Tallinu. Mēs bijām Tallinā, kad tur, kad tur to Lembergu taisījās šaut un to kucīti nozaga, kuru nespēja atrast. Un pienāk žurnālisti klāt un kaut ko saka, kā es to komentētu, – es tā īsti nesaprotu – tā informācija, par ko tur šaus, kāpēc un kā. Nu – tur kaut ko izstāsta, kaut ko atbild, tur Juris blakus. Juris pienāk klāt un saka: Andrej, par ko tu man neticēji? Hahaha!
– Varbūt divos vārdos par visiem tiem pēdējiem notikumiem, lai nebūtu nekādas tur baumas jāklausās, ko es esmu tur darījis vai nedarījis. Tātad – rudenī es uzņēmos divas lietas. Pie mani griezās vidēja izmēra bankas, pagaidām nesaukšu, paši sapratīsiet, par ko iet runa. Vārdu sakot, no vienas bankas viena liela banka mēģināja piedzīt divarpus miljonus, no otras – divus. Bija iecerēts ļoti ātri un fiksi, kā pa sviestu izbraukt cauri attiecīgām tiesu institūcijām, un tad, kad uzzināja, ka bijuši pie manis un es esmu piekritis pārstāvēt, tad radās jau pirmās atskaņas, ko varēja dzirdēt – ko tad jūs šitā un tā. Nu, bet labi. Tur patiesājāmies dažādās instancēs, vēl vienā apgabalā, šķīrējtiesā, un nesanāca nekas. Tad apmēram kādu mēnesi atpakaļ es jau dzirdēju pirmos tādus – laikam viss tika darīts, lai man pateiktu, ja – griezās pie manis apmēram no man zināmiem cilvēkiem septiņi. Nu, atnāk tādā tekstā – ja jūs tur to neapturēsiet, ja – vai viņš tur nepārstās darboties tā aktīvi, tad būs problēmas. Nu – tas pie dažādiem cilvēkiem, dažādās mērcēs tika pateikts. Nu, tad piektajā tas komplekss iestājās. Bet šobrīd, dabiski, es iesniegšu ģenerālprokuroram savu versiju, bet tikai nekādā gadījumā, kas ir organizētājs, un kas ir spridzinātājs. To es šobrīd nekādā veidā nevaru pateikt juridiski, bet kad piektajā datumā kriminālpolicijas darbinieki man teica – vai jums ir bijuši kādi draudi, vai ir bijuši kādi mājieni, vai kas tamlīdzīgs? – jā, es teicu, bija daži, ja. To es šogad izstāstīju, rītā arī es iesniegšu ģenerālprokuroram personīgi, es jau faktiski jau biju Ģenerālprokuratūrā, es jau izstāstīju tā ļoti skopos vārdos, kas ir par situāciju, ja. Citu kaut kādu iemeslu, ja – ko raksta – cik (citu?) iemeslu es saskaitīt nevaru, vienīgais iemesls tur ir kaut kāda neapmierinātība, ja – saistīt ar lietām, ko es nevaru pierādīt, ja – to es arī negribu. Svētdien LNT sižets, ja – kas tika rādīts, uzskatu, absolūti tendenciozs. Tur pirmais uzdevums bija vai nu pataisīt par joku visu, ja. Ja neizdodas pastāstīt par joku, nu, tad uzkūdīt viņu virsū Lembergam, ja. Tāds mērķis. Tad es jautāju – kurš varēja tādu mērķi spraust? Tad ir kriminālpolicijai jāmeklē, tieši kriminālajai policijai, ka tas cilvēks vēlas no sevis uzmanību, kurš ir jāmeklē. Nav grūti izsekot, kurš kuram tālāk pateica. Tā ka pavisam citas absolūti nesaprotamas saistības ar kaut kādām citām struktūrām un parādiem, vai kaut kādām tādām piedziņām man nav, es uzskatu, ka man pastāv morāls pārsvars, es sākšu saukt tos uzvārdus un datumus tad, kad tas vajadzīgs. Bet es katrā ziņā likšu tiem saprast, kuri, es uzskatu, varēja kaut kādi ņemt dalību, ja- ka viņiem labāk sargāt visu šo advokātu biroju, ja – un mani apsargāt, ja – jo, nedod dievs, ja kaut kas notiks, tad acīmredzot domās. Vot, tāda ir pašlaik situācija. Tālāk par mūsu grupu runāt es tomēr arī gribētu, varbūt pietiekami… Faktiski tā – apogeju viņa sasniedza tad, kad mēs, pirmkārt, Ulmani nomenedžējām kopīgiem spēkiem… Tad, kad mēs, Andris tapa par premjeru, bet jau uz to brīdi, es gribu teikt, ka uz to brīdi sākās arī mūsu savā ziņā noriets, ja – kuru es domāju, ka mēs kaut kādi novērsīsim, ja – jo es tiešām arī piekrītu – mums bija lieli projekti, un es negribu te saukt ne vārdā, ne nosaukumos, ja – meitenes staigā apkārt. Es domāju, ka visi, kas zina, tie sapratīs. Mums bija lieli projekti. Toreiz man Kazimirs teica, viņš saka – tie lielie projekti laba lieta, bet ka tikai bankas nesastrīdas. Nu, sastrīdējās. Daļa uzskatīja, ka līdz zināmam etapam – nu, paldies par palīdzību, un tālāk mēs paši. Tālāk mēs paši … . Zigurds, to viņš labi teica, viņš teica, kaut kā tā tendence… vajadzīga tā kompānija tik ilgi, kamēr viņi atrisina savas problēmas. Problēmas ir atrisinātas, kompānija nav vajadzīga. Bet, redziet, mums kļūdaini ir iedomāties, ka tādi lieli projekti, teiksim, var pastāvēt paši par sevi, un viens, divi, trīs, četri cilvēki varēs viņus aizstāvēt. Nu, nevar. Un rezultātā mēs zaudējam visu. Es negribu uzskaitīt, kādās tās sekas katram ir, varbūt kāds izteiksies, bet, cik es dzirdu, tad nevienam sevišķi labi neiet, nevienam sevišķi labi neiet. Domājot arī, kā būs tālāk. Nu – tālāk. Es negribu tikai kritizēt šo projektu, variants un cilvēks… mēs pietuvojāmies pie Andra valdības veidošanas – faktiski tas bija tas moments, kad mēs bijām visspēcīgākie vai arī citi domāja, ka mēs esam visspēcīgākie. Faktiski mēs iekšēji zinām, ka daudz kas mums pamatojās uz tādu mitoloģiju, kā mēs toreiz to saucām. Mēs to mitoloģiju milzīgi aktīvi toreiz attīstījām, ja, un faktiski mēs šajā gadījumā arī dēļ tās mitoloģijas daudz ko dabūjām, ja – jo mums tur pieraksta, vai dieniņās, ko tik ne… Kas ir noticis ekonomikas sfērā ar mūsu palīdzību. Tad no deviņdesmit piektā gada beigām sākās arī zināmā mērā kaut kāda eiforija, ka mēs varam tā ne vairs viltīgi, bet vienkāršāk un skarbāk, un skaļāk, ja, nu kaut ko mēs acīmredzot pa visiem kopā esam tur sastrādājuši arī pa to laiku, daudz ko. Mums pat parādījās tādas tendences pirms Tautas partijas, tagad pēdējais etaps, dibināšanas, ja – ka nu drīz grupai ir vakars, grupa vairs nebūs vajadzīga. Taču bija tā – es pats personīgi kuluāros runājos un teicu – nu, es nezināju to, nu būs (vai) nebūs vajadzīga, kā tas izskatīsies – nekādas pieredzes nebija. Bet, kā arī mēs te nespriestu, mēs redzam, ka mēs nekādi iztikt nevaram. Jo, ja mēs tagad sāksim pašķīst un tā pasprukt, ja – būs vēl trakāk. Tikko viņi jutīs, viņi jau tā… no tā brīža, kad pajuka lielais projekts, tas bija signāls, ka nav vairs monolītisma, nav vairs pieseguma, nav vairs attiecīgās bāzes, ka var sākt uzbrukt. To es jutu un dzirdēju i no Latvijas Bankas klerkiem, i no drošībniekiem un tā tālāk. Kāda ir izeja, es nezinu. Laikam taču jāatgriežas pie kādreizējās, ja tas ir iespējams, sistēmas, pēc principa, ka vecs draugs ir labāks nekā divi jauni draugi, un jāmēģina to pašu mitoloģiju ar lielāku segumu attīstīt uz priekšu. Es cita ceļa neredzu. Kas attiecas uz mani, es esmu ar mieru aizmirst tur dažādus apvainojumus, atvainošanos. Bet arī mums jāsaprot – mums aparāta nav. Es kādreiz gadiem organizēju, tas prasīja milzu enerģiju, un man tas resurss nav šajā ziņā, tāpēc es kādreiz te lūdzu – atceraties vasarā, kad sēdējām – ka lūk, Oļegs lai uzņemas, ja. Bet, par cik mums nav pašiem sava aparāta, katram jābūt, kā Karlsons teica, kādreiz cilvēkam – orķestrim. Kā viņš par savu banku runāja, katrs savā nodaļā, ja. Otrs – mums vajag padomāt, vai nevajag, teiksim, vēl kādu cilvēku Oļegam klāt, kas var vēl palīdzēt, ja. Man tāds priekšlikums, ka mums taču var būt arī divi līdzpriekšsēdētāji, ka varētu mēs papildināt, teiksim, Oļega inteliģentumu, ja, ar, teiksim, Jura Aizezera tādu skarbo raksturu, ja, un apspriest. Es Jurim par to teicu, ja, viņš pret to neiebilst, bet šovakar, ja mēs to lemjam, tad vajadzētu – visiem jau nav konsekvences, principā lai novienotos, jo tālāk tādu eroziju mēs nevaram atļauties – jo citādi būs, es te šajā gadījumā nedomāju sevi, tik daudz ar visiem tiem – es te cīnīšos līdz galam un darīšos, un… nu tā divos vārdos.
– Kamēr Andris vadīja diezgan labi pēc principa – katram ir savas iespējas, un katram ir savas zināšanas un kontakti, kas otram varbūt nav un ko otram varbūt vajag… Un man pašam vairākas reizes bija, man kaut ko vajadzēja, bet es nespēju ar otru no mūsu vidus sarunāt. Varētu būt – divi runājam un trešais klausās, kas tad pēc tam varētu būt tas soģis un teikt, – nu, ja tu apņēmies, tad pildi, tādā veidā tas iedod tādu to principu, ka mums tās saistības savstarpēji – ja varēja palīdzēt – labāk strādāt. Tas kaut kā mums daudzos gadījumos nav, un neesam spējuši viens otram palīdzēt, es neesmu spējis droši vien lielai daļai palīdzēt vai kāds cits atkal citam, tāpēc ka nestrādā normāli šie mehānismi un nav pārliecības. Ir zudusi šī pārliecība, ka jāpalīdz, ka tas kaut kādā veidā tev pašam atalgosies, noteikti, vienalga kādā formā. Un es domāju, ka tas ir svarīgs princips, lai varētu strādāt, lai nebūtu tikai tā, ka mētājas citreiz vienam par otru kaut kāds aizvainojums, ka neesam palīdzējuši vai kaut kā tamlīdzīgi. Ja var, tad mums ir zināms, ka var tikt uz priekšu.
– Nē, tur ir vairākas iespējas. Vienu es domāju šo te – pašpalīdzības moments, kas noteikti ir svarīgs, un arī tagad būtu jāatjauno, cik var. Un otra lieta arī tādā ziņā tomēr, ka mēs mēģinām savstarpēji tos kontaktus virzīt un to darīt, ka mēs paplašinām pozīcijas.
– Lai ieņemtu labākās pozīcijas, tad tomēr darbs ir jādara. Saprast, kādā, atvainojiet par izteicienu, veidojumā iespējams sākt darboties. Ja izplūdīs, tad ir kādreiz plusi un kādreiz mīnusi. Plusi tādi, ka viņš rada šīs te, ko te sauc par mītiem. Tas ir kaut kas… bet patiesībā tur ir arī savi vājumi. Viens no tiem vājumiem ir, ka grūti ir saņemties, nav nekādas organizācijas, tur tā nelaime. Es īsti neredzu pašlaik, kā to pārvērtēt. Bet ar to manā skatījumā laba lieta, cilvēki var satikties, ja kādam kāda palīdzība, – izdodas atrast, tad ir labi, ir gandarīti. Bet, tā kā vienīgais tāds organizētais veidojums, ja mēs runājam par valdības lietām, ir Tautas partija, viņas frakcija. Bet tā ideja par kaut kādu starppartiju sadarbību, – ja mēs viņu gribam paplašināt, es baidos, ka šādā formā attīstību būs ļoti grūti īstenot.
– Bet, ja mēs pieņemam kaut kādus iekšējus, papildinošus lēmumus… Kaut vai tas gadījums ar Andreju un Robertu, ja – ka normāli tomēr būtu, ja mēs varam uzaicināt Robertu un pateikt: atvaino, Robert, tev ir jānāk – un iegūstam kaut kādu konkrētu viedokli. Un kas ir par iemeslu, kas tev tai mūsu cilvēkā neder, jo tai gadījumā skaidri izpaudās Roberta intereses par labu citiem cilvēkiem, kas mums ir galīgi sveši un strādājuši tikai pret mums.
– Te jau, Andri, konkurē divas idejas. Mēs nepietiekami iesaistījām grupā, dabiski, ka viņam saikne ar partiju daudz lielāka, interešu arī, tas svars ir lielāks, vai ne, un viņš izvēlas… Partijas biedri viņam saka, lai kādu savu kadru liktu un… Labi, viņš neērti jūtas, ja. Man ir bijusi saruna. Nu, beigās kaut kādu kompromisu atrod. Nē, un neapšaubāmi, es nesaku, ka diez vai tagad, kad viņš tur labi jūtas, vai ne – viņiem varas eiforija vēl daudziem nav beigusies, un tagad mums arī būs grūti ar Robertu kaut kādu… Jā, ar papildu metodēm nekā…
– Nē, es nedomāju piespiedu metodes, man baigi nepatīkami, es daudz dabūju ar Robertu strādāt. To pozīciju ieņemt nebija vieglākais moments, toreiz strādāja visi, pēc tam cauri un cauri viens savtīgs kadrs, ja – nu vairāk nekādīgi es viņu nevaru nosaukt. Varēja būt, ka arī par mūsu Andreju simtiem labāku cilvēku – bet nu labi, lai tā būtu, bet mūsu pašu cilvēki ieteikuši bija, kamēr neredz labāku, par viņu jācīnās.
– Ja, nu pašlaik kāds tāds kā Roberts – vai kā šo klubu var asociēt jeb neasociēt ar Tautas partiju, kaut kādu neitrālāku, vai tas ir iespējams?
– Nu, kāpēc nevar? Nu Gunārs, viņš no Latvijas ceļa sēž, nu, vai tāpēc es ar viņu plēšos?
– Nemaldināsim viens otru, ja mēs viņu gribam pārveidot par nekvalitatīvu klubu – īsti neredzu, kā to var izdarīt…
– Es gribēju pateikt, ka te ir iekšēja pretruna. Patiesībā mēs aizmirstam to, ka ir dažādas intereses. Ikvienam indivīdam, ja. Un tās interešu kopas, intereses var būt kolīzijā viena ar otru. Teiksim, vienā brīdī vienai grupai, teiksim, (ir) kolīzija interesē ar Roberta interesi pastāvēt tanī partijā, caur kuru viņš ieņem attiecīgu amatu, ja. Līdz ar to viņiem jāizdabā… lai viņš varētu realizēt savu pozīciju, un tāpēc viņam tanī īstermiņa kolīziju periodā ir ērtāk paciest dejas, teiksim, nevis ar mums, kuri pašreiz nenodrošina viņam šo situāciju, nekā paciest dejas ar to vidi, kuri rada šo labvēlīgo situāciju. Un viņš ir tas, kas izvēlas, ja. Un jautājums ir par to, ja mēs domājam par ilgstošāku periodu, kādā mēs gribam darboties kā interešu klubs, patiesībā tad katram indivīdam ir jāizvērtē šī situācija, šīs te situācijas laicīgums un ilgtspēja. Un līdz ar to arī te teica, ka labāk vecs draugs, nekā divi jauni, un par tiem sistajiem un nesistajiem. Patiesībā mēs viens otru pazīstam un zinām arī reakciju daudzmaz. Te ir patiesībā indivīda interešu konflikta pieeja, katra no mums konkrēta pieeja – cik ilgstoši mēs gribam atrasties komfortā, un tās vietas arī viss, kurā mēs… un ietekmējas, ja – un kurā brīdī mēs pieļaujam sev diskomfortu, ejot kolīzijā ar vidi, kurā darbojamies. Un tas būs arī katram ar saucamo partiju konkurenci, un šī indivīda konflikts pašā partijā un virzība, teiksim, uz viņu… uz labklājību, pozīcijas piepildījumu. Tāpēc arī šī te amatprasme ir izlīdzsvarojoša, jo darba centralizācija var arī būt zināmā iedīglī, kas viņu izārda, ja. Un, ko es gribēju teikt – ka principā mēs jau nodrošinājām šo te sadarbības mērķi, ideju, mūsu pleca ideju patiesībā. Un te ir tas jautājums, kā risināt tās iekšējās kolīzijas – Robertam ieskaidrot, ka viņa interesēs ir, ilgstošākās interesēs ir, teiksim, sadarboties ar mums un palīdzēt mums… Tā es domāju, ka arī jebkurai organizētai struktūrai vajadzīga kaut kāda materiālā bāze, jo skaidrs, ka man nav tīrā… un man nav tik daudz radinieku, tātad nu var nākt pie manis mājās un pieņemt tos cilvēkus, bet tas ir daudz sarežģītāk nekā, teiksim, aiziet un tikties uz kādu konkrētu vietu. Tātad ir šī te pults, kurā var jebkurā brīdī ierasties un sazvanīties. Un otrs jautājums ir uzticības jautājums, un arī tas, kuru cilvēku izvēlas. Tas nav nemaz tik vienkārši. Jo katram savs kaut kāds kutelīguma vai jūtīguma slieksnis, kur viņš paļaujas uz vienu vai otru spriedumu, un nemaz tik vienkārši nevar rast šo te konstantu vienprātību, ja. Ņemot vērā Andra taktu un visu pārējo, tas, ka viņš it kā ar jautājumiem, bet neuzbāzīgi veicina to sistēmu, iespējams, viņš ir piemērotākā persona, kas var risināt šādas konversijas bez asām domstarpībām, cenšoties neapvainot indivīdus, jo tomēr katram ir tiesības uz savu viedokli un uz savas personas nepazemošanu. Tur jāmeklē šī situācija, tas ir uzticības jautājums, nevar šī persona izšķirt strīdu, bet būtu tas mērķis… Veidot šeit kaut kādu piespiedu mehānismu un bez izpratnes un vajadzības un kādā veidā… lai šī sistēma un ķēde… mēs varam redzēt, teiksim, tajā negatīvajā pieredzē, kāda mums ir izveidojusies. Kluba biedri ir arī palikuši bez darba, ja – un cik grūti ir situācijā palīdzēt atrast… teiksim, šo te, nemaz nedomājot par to, ka viņiem nebūtu šī kvalifikācija vai spēja. Bet tai pašā laikā, kad saule spīd, tad neviens neredz jumtā caurumus. Ja sāk līt lietus, tad caurumus redz un steidz glābt ciet. Varbūt, ka tas ir labi, jo ir vajadzīgs lietus, lai mēs redzētu, kur jumtā ir caurumi. Kaut kādā veidā viņus aizlāpīt. Tāpēc arī es jau runāju par to mērķa definēšanu – ne jau tādā nozīmē, ka… Bet mērķa definēšana ir vajadzīga katram no mums, lai patiesībā mēs saprastu, kādā veidā mēs atrodamies ķēdē, un ka šī ķēde ir svarīgāka, prioritārā pār visām pārējām ķēdēm. Jo šeit runa ir par savstarpēju atbalstu, ja, un palīdzību. Līdz ar to mums ir aiz muguras cilvēks, un mums nevar uzbrukt no mugurpuses un iegāzt pa galvu. Tāpēc mums jāveido šī pārliecība, ka tā ķēde tādā veidā darbojas. Ja šīs pārliecības nav, mēs izvēlamies spēcīgāku struktūru, un viņai dodam priekšroku. Tāpēc jau arī – es nezinu, kādā veidā to visu var formalizēt, bet viņa jau tāpat ir, teiksim, labprātīga.
– Bet, Andri, es vēlreiz uzdodu jautājumu – šī ir pašpalīdzības biedrība? Bez kādiem augstākiem uzstādījumiem? Ja šī ir tikai pašpalīdzības biedrība, cilvēks, kuram šī biedrība vairs nespēj palīdzēt, iet uz citu vietu, kur viņam palīdz vairāk. Ja nav nekādu augstāku uzstādījumu, tikai savstarpēja palīdzība… Kādreiz es atceros – bija. Ja mēs tagad runājam tikai par pašpalīdzības biedrību, tad kā uz to skatās…
– Diemžēl to partiju principu te nevar ievērot. Vienalga, teiksim, Latvijas ceļa pārstāvis Naglis nejustos komfortablāk, ja būtu vinnējusi kāda cita partija. Un to pašu par daudziem pārējiem runājot. Diemžēl tas īpaši nestrādā. Tautas partija atrodas tādā pašā pozīcijā kā jebkura, kuru biedri šeit sēž. Kamēr tā orientācija, kā tas viss ir veidojies, ir mazliet savādāk.
– Te ir divas lietas. Mums ir viena formāla struktūra – Tautas partija, kas šeit, liekas, galā tikusi ar šo, zināmā mērā… Es piederu pie šīm abām lietām. Tas ir tas, ko mēs varas struktūrās vairāk, kā Andris pateica, vadību nodrošinām caur šo… Bet mūsu vidū ir pietiekami daudz cilvēku, vairāk vai mazāk, kuri strādā biznesā un kuri ir citās partijās. Tiek piesiets – nu, jums jau grupu pārstāvji, Andris Šķēle, pārstāvēt to un to, tiem cilvēkiem, kas ir šai vēsturē, viņiem jābūt vairāk varbūt neitrāli, kā Andrim Starim. Biznesā daudzām partijām savas intereses, spiediens ir lielāks. Tikko mēs vairāk birokratizējam šo lietu, tad kā prese var parādīties vēl lielāk un būs smagāka izvēles situācija. Tātad izvēle ir kaut kur pa vidu. Tātad strādā šis pats regulēšanas process un spiediens… Ja ņemam vērā to nelaimīgo piemēru – Robertu… Mums ir jāizprot, ko vajag – un viņam, ja viņam … ja viņš nevar, zēni – šitas ir varbūt mans mājas darbs – un varbūt Roberts te nav īstā vietā, man tā situācija ir, man ir spiediens no manām formālām struktūrām. Tad skaidri un gaiši pasaki, bet neesi tas…
– Es varbūt pateikšu tīri no savas intereses, kas saista – un vispār, es gandrīz pie dibinātājiem biju un visus šos gadus arī uzskatu, ka tas ir vērtīgi. Gluži vienkārši katrs cilvēks ir iekārts vairākos desmitos saišu, aiz katra var būt gan draugi, gan ģimene, gan politika, gan sports, izklaide, viss kas, ja, un nebūs tā, ka visu var noreducēt un ielikt iekšā kādā rāmī. Un, ja šī ir viena no tām lietām, kur es, teiksim, gan kaut kādā veidā cenšos sevi izpaust, gan arī ceru, ka citi kaut ko gūst, tad tas nozīmē, ka tā ir tikai viena, bet ļoti nopietna arī priekš manis. Bet ne absolūti vienīgā, ja. Tātad, pirmkārt, man ir savas intereses, kāpēc es te esmu, ja – un tātad acīmredzot mēs te visi esam, ka tas ir arī kaut kas kopējs, un par to uzstādījumu derētu padomāt augstāk, kādu mēs to redzam nākotnē kopā. Un viens no tiem kopējiem variantiem ir pilnīgi skaidrs. Tā ir, pirmkārt, man nav varbūt laika un gribēšanas būt vēl kādā klubā, kura tā ietekme ir niecīga, ja – bet tā ietekme iet caur finansu sfēru, te ir ietekmīgi finansisti, utt., utt. Tā ka es domāju, ka tas jau summē to kapacitāti, ja – gan tā politika, gan pārējais. Un, ja runā par pašpalīdzību, es domāju, ka pilnīgi pareizi varbūt tikai tas niecīgais vārds – pašpalīdzība. Skaidrs, ka savstarpēja palīdzība – tas ir primāri. Ja man šodien varbūt nevajag palīdzību, varbūt rīt. Un es ar to rēķinos. Ka tādu palīdzību es šeit atradīšu, ja tāda būs vajadzīga. Un tas ir tas, kas mūs saista. Jautājums, kādā formā, kādā struktūrā. Es domāju, ka… tas ir viens sitiens. Tā kā visstiprākie stikli – atrod vienu punktu, un viņš gatavs, viņš sabirst, es domāju, ka partija tagad tieši tāpēc, ka viņa stingri strukturēta, viņai bija grūtāk tādu spiedienu atkārtot. Jā, un es domāju, ka tā varētu būt. Jo strukturizētāks modelis, jo viņš bieži vien no to spiediena drūp. Nav izdevusies partija. Es domāju, no tāda viedokļa mums ir tiešām jāpadomā, kādas ir mūsu galvenās intereses, mūsu galvenie virzieni, varbūt arī jāuzstāda tie uzstādījumi, es domāju, ka ļoti nopietni. Patlaban situācija valstī, tas ir ārprāts, ja, es atceros, ka mums saruna nu jau cik gadus atpakaļ – sešus, jeb cik, ka mēs teicām – piedod, Bagdādi gan mēs negribētu redzēt Rīgā, ja, bet tad tagad ir Bagdāde. Un es domāju, kādā veidā tās lietas vērst kaut kādā normālā saprātā iekšā. Bet, no ārpuses skatoties, es nezinu, ko mēs te gaidām. Latvija tagad skatoties – kaut kas traks, tā nopietni ņemot. Un es neredzu kaut kādas pretrunas vai kaut kādus īpašus šķēršļus, izņemot pašu gribēšanu darboties un meklēt risinājumus, un, ja var nokompensēt problēmas, tad arī mēģināt viņas tiešām risināt. Un tas, ka, piemēram, būs kādas saistības aiz muguras, var jau būt, ka, piemēram, grupas interesēs jeb citu cilvēku interesēs. Nu, man, piemēram, var būt kaut kāda politiska ģimene, es pateiktu, es domāšu – tas taču neiet krastā – un meklēšu risinājumu, jeb meklējam citus cilvēkus. Bet redz, tas ir īpaši kaut kādā nozīmē kaut kādas pretrunas.
– Grupas intereses var būt tikai tad, ja ir šis augstākais uzstādījums.
– Tieši tāpēc es vairākkārtīgi arī viņu uzsvēru.
– Bet viena lieta varētu būt, lai katrs no mums, cilvēkiem būtu pēc iespējas augstākā ietekmes pozīcijā.
– Jā, arī taisnība.
– Tas ir tikai mehānisms, lai izpildītu visaugstākos uzstādījumus. Es vienkārši gribu par pirms gandrīz septiņiem gadiem atgādināt, kādi uzstādījumi ir. Ja es pareizi atceros, tur bija divas galvenās lietas. Viens – par ko mēs esam, un otrs, pret ko mēs esam. Faktiski mums šobrīd nav ne viena, ne otra, ir palikusi tikai šī pasaknīte. Tas līdz ar to rada tikai tādas šauras egoistiskas intereses un viņu apmierināšanu, kas neveido pamatu visai šai darbībai vērsties plašumā vai nostiprināties.
– Jāatgriež jaunības ideālisms un jāpieliek vecuma pragmatisms…
– Pirms septiņiem gadiem bija gan par, gan pret. Šobrīd tas, pret ko mēs bijām pret, vairs nepastāv. Jauns „pret” nav uzstādīts; tas, kas bija, par ko mēs bijām „par”, tas ir aizgājis.
– Jā, laukos jau, tā no lauku viedokļa raugoties, rīdzinieki un te centrā dzīvojošie daudz filozofē… vienkāršu lietu pateikt sarežģīti… Vienkāršā veidā jau tā ir, ka sākotnēji mērķis bija par labu Latvijai, lai būtu labi mums. Tas uzstādījums jau paliek, ja Latvijas interesēm… Un otra lieta: ja sākotnēji bija izveidojusies grupa, kas vadīja ar radikālām diktatoriskām metodēm, aizmirstot demokrātiju… taisni ar kādām Amerikas metodēm arī vadīja. Tādēļ bija grūti iebilst un teikt „nē”, tas bija vienkārši un skaidri saprotams. Pašreiz es saprotu, ka tas ir kluba princips un pakļaut klubu vienai partijai – tas nav nopietni, un šeit klātesošie uz to neparakstīsies. Pārstāv dažādas intereses, mēs varam atbalstīt, būt kopā, līdzi just, bet tā tīri izveidot partijai…
– Mēs varam algot palīgus, tādus kluba menedžerus, kas, teiksim, palīdzētu organizēt tiem, kas pašreiz darbojas par neformālo samaksu, ja jau šādu klubu mēs gribam. Es domāju, ka mēs gribam darboties. Bet te nevajag ne baidīties, ne meklēt dziļi filozofiskas sekas, vai tas Latvijai nāks par labu, nu, protams, ka nāks. Vai katram individuāli mums nāks par labu. Manuprāt, mēs varam iesaistīt jaunus cilvēkus, daudziem no mums jau labākie gadi nāk, mums jau dēli, meitas, mēs varam iesaistīt arī viņus šajā jaunajā darbā un tanī darbā, kas ir vajadzīgs. Nevajag ne to tā ņemt noslēpumā, un mēs tikko sakām – labāk viens savējais nekā divi sveši. Darbību finansēt no kluba iemaksām, no mūsu iemaksām, un tālākā sadarbība, kur tad mūsu mērķis, – lai būtu labi Latvijai, skaidrs, ka tos stiprākos, kas mūsu vidū ir, viņus var pieņemt amatos. Nu, un partija atbalstīs viņus, esam balstījuši, un vajadzēs – balstīsim. Dažam izdodas labāk atbalstīt, dažam sliktāk. Tāpēc jau nevajag, mēs varam vienoties, ka savus biedrus nepakārsim. Savu iespēju robežās darboties. Viņi paši pakārsies.
– Es domāju vienu lietu, ka Ervīns pareizi sacīja, ka faktiski mums iznāca tā, ka mums tie mērķi arvien īsāki, tie līdzekļi garāki… un viņi drīz sāk mainīties vietām. Tas ir… Es vienmēr esmu bijis tiešās ietekmes pretinieks, manuprāt, te ir runa par tiešu iespaidu, par tiešu atkarību kaut kādu, ko te runāja, Parex bankas projektu. Tā ir kļūda. Visefektīvākā ir netiešā vadība, netiešais iespaids. Pirmkārt jau tad viņš ir lielāks, iespaids rodas lielāks, viņš labāk arī nostrādā; mēģinot kaut kādu procesu tieši, viņš īsākā vai garākā laikā vairs nedarbojas. Svarīgāk ir iespaids, un svarīgāka ir vide, kurā darbojas. Nevis tieši materiāls, ar kuru var tieši rīkoties kā ar zobenu, ar kaut ko rokā. Spalvas kāts nav bīstams.
– Kazimir, paklausies, vājuma pazīme ir, kad kāds vispār atļaujas pret mums kaut ko tādu lietot, vot, tā ir vājuma pazīme. Vot, tā ir tā mīkstā ietekme. Un, ja vēl kādu atļausies, tad nozīmē, ka divtik vāja. Nekad agrāk, piecu gadu laikā, sešu gadu laikā neviens neatļāvās tādas lietas pret mums. Es to pārdzīvoju …
– Ja mēs tā nopietni, tā stingri runājam, tad acīmredzot ļoti slikti, nu neteiksim, ka ļoti slikti, slikti strādājusi partija, kuras biedrs es esmu, un slikti ir strādājusi arī grupa, atvainojiet, kungi, vai ne. Bērziņ, tu nesmaidi, tev trāpīsies visvairāk no visiem. Jo, jo – ja runājam par partiju, tad, godīgi runājot, gods un slava, ka dabūja 24 balsis ar tik maziem spēkiem, bet grupas iespējas un grupas ietekme faktiski šeit bija vispār minimāla. Mūsu saietos šeit esošie cilvēki kuluāros ir runājuši, ka viņi no malas uzzina daudz vairāk, un es personīgi informāciju pirms vēlēšanām saņēmu ne tik daudz kā Andris, bet pietiekami daudz, tā kā es visu uzzināju no malas, nevis no mūsu partijas. Ja runājam par partiju, tad acīmredzot konkrēti uzdevumi bija jāformulē, kas bija jādara, ja, un kurus cilvēkus piesaistīt. Jo līdz premjera nominēšanai, ja es runāju par sevi, iespējas bija milzīgas. Un es daudzkārt, Gundar, tev arī piedāvāju to otru, trešo, ceturto cilvēku piesaistīt, runāt ar viņu, bet teici – nevajag, mēs ar visu tiksim galā. Daudzi šie esošie cilvēki gribēja piedalīties ar saviem padomiem. Varbūt tas reizēm bija naivi, varbūt arī manas domas reizēm bija naivas, bet mēs viņas varējām stingri izdiskutēt un nospraust mērķus, vai izdarīt to jeb ne to. To mēs neizdarījām. Tagad pēc vēlēšanām. Nu ja, ir lielākā frakcija, bet mēs esam praktiski bez ietekmes. Visi pārējie norunā, nu ja, mēs esam. Tagad sāksies pa komisijām. Mūs visus mēģinās izķert pa vienam un to jau dara. Kamēr es nebiju paķēris to nejūtīgo, kā es iestājos – es to jūtu ļoti stingri no visām pusēm, no visām partijām, bet, pirmkārt, jādomā par partiju kā tādu ar konkrētiem uzdevumiem. Nu, kaut vai konkrētais uzdevums, kurš arī man ir formulēts, es tiešām esmu izpildītājs, teorijas varat atstāt citiem kolēģiem, kuri tagad savienojās, ja. Tu joprojām neesi komandieris. Par to ir jādomā. Viņš mums ir vajadzīgs vai nav? Neviens vēl šo jautājumu nav cilājis. Pieņemšanas vakarā, pirms nominēšanas, tad, kad bija Nacionālās drošības padomes sēde pilī, iepriekšējā vakarā izdarīt – es nezinu, kurš to var izdarīt. Kungs man teica – es gribētu saņemt konkrētus uzdevumus, tiešām konkrētus, konkrētus pildīt un izteikt kaut kādu grupas aizsardzību. Mēs nezinām ne konkrētus uzdevumus, ne arī jūtam konkrētu grupas aizsardzību… Mēs arī nevaram tā, kā zīgeristi stājās visiem pretī – nedod dievs, ka mēs izšķīdīsim un vēl būs vai ne – bet tad vajadzēs padomāt, kādā veidā. Sastādīt konkrētu programmu, un vajadzētu izdarīt to, to, to… tas būtu viens, runājot par partiju, par mums visiem kopā runājot. Nu, kolēģi, mums ir viens sindroms. Atzīstiet. Ja gribat, saukšu uzvārdos, vismaz no tā laika, kamēr es šeit piedalos. “Es esmu vienmēr tā klusītēm” – maliņā sēdēt, īpaši varbūt nepiedalīties daudzos jautājumos, mēs esam aizmirsuši to principu – palīdzēt viens otram. Gribat – nosaukšu vismaz piecus uzvārdus no šeit klātesošajiem, no kuriem netika nekas prasīts īpašs, likuma ietvaros, elementāra palīdzība. Tā tika noraidīta. Vienkārši noraidīta, un viss. Atzīstiet, ka tā ir bijis. Es runāju ne tikai par sevi, bet mēs vārāmies taču arī savā starpā, vai ne. Tad arī šo jautājumu vajadzētu apskatīties. Nedrīkst tā noraidīt. Vai pateikt – es to nevaru izdarīt, – velk garumā. Vēlreiz saku – es varu nosaukt uzvārdus, bet es to nedarīšu, nav vajadzības. Šeit esošie cilvēki to zina. Tātad šis jautājums arī jāizskata. Un ja mēs gan partijā, gan šeit grupā neatradīsim konkrētus uzdevumus un mērķus… Edmunds jau vispār ar savu vīzdegunību ļoti pareizi visu to pateica, ja viņam šo to noskrāpētu nost, kārtīgs cilvēks iznāktu. Bet principā jāpārdomā gan partijā, gan grupā, savādāk nekas nesanāks. Runājot par Robertu, nu, piedodiet, veči, par Robertu runājot, sekojoši: Andri, nākošajā nedēļā, kad tu vairs nebiji premjers, viņš mums uzkakāja uz galvas pirmajā publikācijā, ka viņam neviens neprasīja. Tu ļoti labi to atceries… Glums cilvēks, diemžēl, pie mums vienmēr ir, ko mēs par viņu vairāk runājam? Ko mēs vēl no viņa prasām? Es ar viņu esmu ticies Finanšu ministrijā vairākas reizes, tas ir izspļautais tēvzemietis, bez kaut kādām citām idejām. Es ar viņu esmu runājis tikai par valstiskām idejām, tikai par valstiskām un ne jau par prezidenta pils remontu, ticiet man, lai tas nākošais prezidents remontē to savu pili… (Tev par spirtu vajadzēja runāt…) Nu, acīmredzot, Ivar – nepareizi vai ne. Jeb arī, kad mēs ar Ivaru tikāmies, bija pāris nopietni, svarīgi valstiski jautājumi. Es pat nezinu, kur mēs viņus tālāk varētu virzīt. Grupā apspriest? It kā nav pieņemts, tagad partija nodarbojas ar savām lietām. Tā ka, kungi, mums vajadzētu formulēt uzdevumus un mērķus, un tiešām mazliet stingrāk. Un visatļautību un demokrātiju, tāda varētu būt, bet tikai ar nosacījumu: nu nevar izpildīt – neņem, var izpildīt – ņemiet. Nu tas tā īsumā. Jā, es vēl nepabeidzu vienu lietu. Tomēr ieklausīties dažos padomos. Mūsu datorcilvēki, kuri šeit neatrodas, uzvārdus es nesaukšu, es esmu pieradis visu rakstīt uz papīra, bet jūs jau paši zināt. Un šie cilvēki, es nerunāju par vienu, kurš aizbrauca šodien komandējumā, bet ir arī vēl citi nopietni cilvēki, kas mūs atbalsta, kurus grib nomainīt, ar kuriem es esmu ticies un daudz runājis, kuriem bija daudz konstruktīvu priekšlikumu gan par grupu, gan par partiju, un praktiski viņi netika ņemti vērā. Varbūt tagad mēs varētu viņus apkopot! Bez uzvārdiem. Partija ir partija. Mums kaut kā jāskatās. Te ir partija, ja mums ir divas lietas, ja mēs koncentrējamies ap partiju, tad ap partiju… (Bet to var savienot…) Tad pasaki, kādā veidā? Tad Tautas partija pāriet blakus zālē, un, es atvainojos, es tagad bišķiņ vulgarizēju, bet katrā ziņā es domāju, ka to visu var savienot. Vajag savienot. Un to, ka mūs mēģina pašlaik izķert pa vienam – nu ticiet man, nu ticiet man. Par Andri, tas ir viens signāls, un tādi vēl ir par daudziem no jums visiem. Un par mani… Nu par tevi arī pietiekami daudz. Ja nav, tad izdomās, var būt droši, izdomās. Ja viens var izdomāt atentātu, tad otrs var izdomāt nezin ko.
– Man varbūt vieglāk runāt. Kādreiz kļūdas pēc vienas partijas biedri, kaut gan man te cenšas pierakstīt, ka es esmu Šķēles partijas biedrs, un tas ir no tā laika, kad tika radīts zināms mīts par mūsu brālības visu varenību, spēcīgumu. Es tikai gribētu atgādināt, ka šī te sapulcējusies brālība, brālības mērķi kādi bija. Es domāju, ka tos visus var kaut kādā zināmā mērā arī sakārtot un saistīt it kā augstākām interesēm. Kā šodien te izskanēja, tās augstākās intereses arī tika formulētas mūsu tādā nelielā dokumentā. Ko es gribu pateikt. Es daudzkārt piekrītu tam, ko teica Ivars un arī Andris, un varbūt tāds konkrēts priekšlikums – tik tiešām demokrātija nav visatļautība un es ierosinu, pilnīgi piekrītu Grūtupa idejai, ka ir varbūt jānostiprina šīs brālības vadība, ar diktatoriska tipa cilvēku, kāds ir Aizezers, un inteliģento Oļegu. Pirmais ierosinājums. Otrais ir, ko es gribētu akcentēt, varbūt mums būtu vieglāk strādāt varbūtās brālībai un arī partijai – te divi runātāji pirms manis drusku jau kritizēja partiju. Ka partija tomēr būtu izvēlējusies citādu aģitācijas un propagandas ceļu, nekā tas bija. Es domāju, ka būtu daudz vairāk domubiedru, daudz vieglāk būtu bijis strādāt. Treškārt. Es domāju, ka arī varbūtās mums pašiem jādara viss iespējamais – es saprotu, ka to ir grūti pārkāpt, it sevišķi vienam otram brālības biedram, vienam otram partijas biedram – bet tomēr mēs paši tālāk nekurinātu šīs kaislības – tranzīts un ražotāji. Jeb lauksaimniecības pārstrādātāji. Katrā gadījumā es varu…
– Pagājušajā nedēļā viņi tikās, mūsu brālības kluba biedri… pateiktu to, kādi mums ir materiāli un kādi cilvēki iet pa šiem draudiem, es domāju, ka viņš saprata, un raidījums svētdienas televīzijā ir tam zināms pierādījums. Es arī negribētu simtprocentīgi piekrist Andrim, tā ir tikai viena no versijām, ko strādā spēku struktūras un pārbauda, bet es domāju – vai šis pats arī nav tas gadījums, kad, zinādami konflikta situāciju – es tā maigi izsakos – šeit darbojas arī, nu, zināmi trešie spēki. Es negribu saistīt to, kā teica tur ģenerālis, kurš arī iekrita, uzreiz tika pieskaitīts citam grupējumam un citai partijai, vai ne, ka kaut kādi no Krievijas pieteikuši daudz mūsu mazajā valstī nelabvēļu, kas cenšas izmantot šo zināmā mērā arī situāciju, ko paši mēs esam radījuši kaut kur, jeb arī attīstījuši tālāk. Es domāju, ka mans viedoklis tāds ir, ka mums tomēr jāturpina šī brālības ideja, un labāk ir pārbaudīti draugi nekā jauni, kaut gan es neizslēdzu – mēs tieši pirms gada šajā pašā zālē runājām par jaunās paaudzes piesaistīšanu, tieši jaunās, kas nāk varbūt no mūsu pašu ģimenēm, toreiz es te arī atbalstīju šo ideju – un es tomēr aicinātu mūs nesteigties ar tādiem pārsteidzīgiem secinājumiem, mūsu pašu darbība to ir pierādījusi, ka it kā nepārbaudītas informācijas dēļ mēs no viena otra grupas biedra jeb brālības biedra diezgan nežēlīgi atsakāmies, pēc tam esam spiesti atzīt savas kļūdas. Un tajā pašā laikā diezgan uzmanīgi mums ir jāizvērtē arī cilvēki, kurus mēs ņemam šajā lokā, ja vēl ņemsim klāt no jauna. Arī ir bijušas kļūdas, par kurām tagad arī mūs vienu otru reizi sāpīgi sit. Bet, ja kas, esmu ar mieru būt par šķīrējtiesnesi – pensijā aizies…
– Katrā gadījumā es gribu pateikt arī to, ka man ir zināmas problēmas. Es esmu pateicīgs mūsu grupas, brālības biedriem, kuri strādā, zināmā mērā arī risina, tajā pašā laikā es varu atklāti pateikt – ja, protams, tā nav spēle, kaut gan es arī neizslēdzu, ka tā ir spēle zināma, arī Latvijas ceļš pagaidām atbalsta premjera personā, ir tādi. Kaut gan mēs pārliecinājāmies nedēļu pirms vēlēšanām, pāris dienas, kāda bija situācija, kā mūs mēģināja, kādā veidā un kas no tā sanāca, zināmu kompromisu ar kaut kur, grūti pateikt. Es ceru, ka izturēsim. Vienīgais varu, attiecībās, man negribētos par to runāt, es saprotu Roberta problēmas ar Sončiku, tur ir grūti kaut ko pārmest. Bet tajā pašā laikā, kad mūsu grupai, mūsu brālībai un mūsu partijai cits pieņemams Ministru kabinetā, Andrejs Krastiņš, tad arī Roberts bija viens no tiem, kas strikti iestājās pret Andreju. Jā, tajā naktī tik tiešām izdevās sasist divus ļoti nevēlamus kandidātus, tāpēc arī pašlaik ir tāda situācija.
– Jā, Roberts, man arī personīgi teica, ka viņš ir pret Andreju Krastiņu. Motivācija nebija saprotama.
– Nu motivācija tur – gan ar Latvijas ceļu draudzējas, gan ar Šķēles partiju draudzējas, un arī nepilda partijas striktos uzdevumus. Pirmām kārtām, nav atjaunots ģenerālis, otrām kārtām, nav robežbūvēm noraidīts, un vairāki apsūdzības punkti…
– Kungi, tātad mēs taisām nelielu kopsavilkumu, par šī vakara sarunām. Tātad, kā es jau teicu, mēs patiesībā zināmā mērā esam izanalizējuši savas darbības principus un veidus, neapšaubāmi, te no vairākiem izskanēja šī ideja par divu līniju – par inteliģences un spēku pozīcijas salikšanu starp mums vadībā, ja – tātad es nedzirdēju, ka kāds pret to arī iebilstu, principā acīmredzot klubs to visu akceptē, atbalstīja. Jeb kāds ir pret šādu priekšlikumu?…
– Manuprāt, vajadzētu bez diviem cilvēkiem veidot nedaudz lielāku, un nesavtīgi lielāka autoritāte ir pats Andris… Un es piedāvātu apsvērt arī tādu, ka tiek veidots kaut kāds, teiksim, trīs, četru, piecu cilvēku prezidijs, kur valda absolūti visas grupas ietekme. Un tur nekādā ziņā nevar būt dominante. Es domāju, ka divu cilvēku spēka līnijas ieviešana neatrisinās šīs problēmas. Es esmu pārliecināts. Varbūt trīs, četri, varbūt pieci cilvēki, kam ir absolūta autoritāte pārējo vidū.
– Es gribētu iebilst attiecībā pret šo formulējumu. Es domāju, ka tas nav jālasa kā diktāts un ģenerators, kas ģenerēs tās idejas – pārējie visi kā izpildītāji, ja. Acīmredzot tas tā nebija domāts, kad runa ir vairāk par spēku sadalīšanu un pārdalīšanu. Nevar uzticēt, teiksim, šīs ģenerāllīnijas ģenerēšanu diviem cilvēkiem. tas absolūti nesaskan ar… Es šaubos, vai visi tam piekritīs. Šim viedoklim patiesībā ir jāizkristalizējas, jāģenerē gandrīz vai katram, jo katrs no mums spējīgs to darīt. Pamatideja, protams, ir, un šī problēma, kur kam tuvāka, viņa ir apspriežama un izdiskutējama, un mēs jau tiekamies ne tikai divreiz gadā, bet mēs tiekamies arī biežāk, ja. Līdz ar to tā tikšanās, kas mums notiek katru nedēļu, varētu sastāvēt no divām daļām. Pirmā daļa ir šī te problēmas analīze, kāda radusies, un pēc tam risinājuma meklējums, un tad mēs arī atrodam attiecīgos cilvēkus, kas to var darīt. Un otrā daļa varētu būt tas – šis te savstarpējais, individuālais postenis, kas, kur risina tās problēmas, kur pārējiem nav jāiejaucas. Tāpēc arī veidot kaut kādu pastāvīgu prezidiju… vienkārši smagnēja struktūra būs, kas nedarbojas. Katram konkrētam jautājumam jābūt individuālam risinājumam. Ko es vēl varētu teikt. Tad, kad veidojās, sākumā bija savādāka situācija… Šodien faktiski visas struktūras ir kaut kādi savā veidā organizētas. Laiks ir nedaudz mainījies, vai tās ir partijas, vai tās ir, teiksim, kā, Robertam. Tas tomēr ir tas grupējums, kas kaut kādā veidā ir formalizēts. Vai tas ir kaut kāds cits – Ventspils – Parex, vai kaut kāds finansu. Visas struktūras ir organizētas ar kaut kādu skaidru virzību. Šinī laukumā, ja mēs nopietni gribam dominēt vai vispār ietekmi, mums ir jāpieņem savādāka spēle. No dambretes pāriet uz šahu, vai vēl kaut kādā veidā. Un, ja grib ietekmēt, tad tas ir – es gribētu, ka ir autoritatīva vadība, un tas tiek apspriests, un gatavs to ievērot. Mums ir katram savs. Es šobrīd esmu partijā, protams, partija ir šī te galvenā. Un līdz ar to es nevaru šeit, man šīs intereses dominē. Ja kāds būtu augstāk definēts – bruņoto spēku, prezidentu, valdība vāja, teiksim, vai vēl kaut kas, sadarbība ar kaut ko, kur mēs formulējamies, ļoti labprāt gribētos dalīties. Tur vajadzētu būt tā kā ģimenē. Lēmumu pieņemt pēc klasiskās teorijas vairāk kā desmit cilvēku nevar. Tā ir diskusija. Ja mēs gribam lēmumus, tam ir jābūt sagatavotam.
– Mums jāformulē. Saikne ar citām partijām, ietekmes sfēras palielināšana citās partijās. Ietekmes sfēras palielināšana valdības aparātā, mums ir jābūt tur iekšā. Laukos… tas ir uzdevums – ja man ko vajag nokārtot, pensijas, es zvanu tam vienam vīram, un gatavs, ja.
– Man nav iebildumu darboties, ja mēs varam formulēt konkrēti. Un pareizi jau Gundars teica, mums jārēķinās ar tiem finansiālajiem grupējumiem, kas ir. Un diemžēl tad, kad no mums baidījās, nu, tad bija drusciņ cita struktūra. Tad bija… un tāpēc mūs neaiztika – vai tad bija Blonskis ar… un tie arī saprata, ko var un ko nevar. Tagad tas viss ir pāraudzis daudz citādā kvalitātē. Jā, diemžēl, kur valda nauda. Ekselence nopērk informāciju, informatorus un balsošanu. Diemžēl tie ir latvieši ar prievītēm, kas ceļ roku un balso pilnīgi šķērsām. Nu, un es domāju, ka tā izolācija – apkārt viss ir slikts, tikai viena Latvija laba.
– Patiesībā piegājām pie tās tēmas, par kuru jārunā…
– Nauda un vara, liels pārbaudījums…
– Man ir priekšlikums, lai ir Gunārs Klindžāns, lai ir Ivars Strautiņš, ja – rīcības cilvēki, nopietni. Šie visi ir organizatori, tiešām es runāju to, ko domāju. Tie, kas ir rīcības cilvēki, labi organizatori, ja – varēs piefilozofēt, varēs… un Šķēle. Lai ir, lai nāk, kad mums vajag kaut ko izbīdīt, pateikt – tas neder. Nu, vienam jābūt. Nevar visi apkārt staigāt. Andrim jāuzņemas atbildība. Tāpat var būt visādi deputātu pieprasījumi ministriem, ja – tas ir opozīcijas darbs … Mēs piemēram…
– Deputāts izgājis visas cenu likmes, drusku pieaugums. Tas ir atšķirībā no tā, par ko balso. Kas jāmaksā, jāmaksā. Nu tad piekrīt šiem cilvēkiem? Es vēlreiz nosaucu – Gunārs Klindžāns, Ivars Strautiņš, Juris Aizezers, Andris Šķēle.
– Un dodam viņiem trīs mēnešus laika, lai sevi pierāda par karavīriem. (..)

————————-

obz 2008. g. 21. aprīlī, 08:14
Paklausījos ātrumā vietumis – jā, tiešām diezgan precīzi sakrīt. Laikam Kampējs pašlaik nemierīgi grozās – visādas policijas un prokuratūras, protams, viņam sakārtotas, bet uz to, ka visi cilvēki vienmēr būs muļķi, ierindas biedrs tomēr var necerēt.
DV 2008. g. 21. aprīlī, 08:36
Man ari ir kampeju braliba… piektdienas, sestdienas sanaakam un kampjam.. ZVEERAA!!
fu 2008. g. 21. aprīlī, 08:40
Negribētos būs viņa paziņu lokā.
Andris 2008. g. 21. aprīlī, 08:47
Nu beidziet! Neviens man neko nepadarīs! Es biju, es esmu un es būšu! Un Latvijā viss notiks tā, kā es teikšu! Lilajam Vilim taisnībā – šī ir muļķu zeme! Ha-ha-ha!
A2 2008. g. 21. aprīlī, 08:48
kā lembisti cenšas, ak kā cenšas…
viesis 2008. g. 21. aprīlī, 08:50
Nu, un kas tajā sarunā sevišķs? Tur atklāti pateikts tikai tas, ko daudz maz domājošs cilvēks varēja saprast jau sen, ka šie kungi par Latviju nekad nav domājuši, tikai par savām interesēm. Diemžēl- vidusmēra latvietim acīmredzot domāšana nav stiprā puse, ja vēl līdz šim turpina par viņiem balsot.
secinājums 2008. g. 21. aprīlī, 09:05
Tā Kampēju brālība acīm redzami iesaistījusi arī vajadzīgus cilvēkus no tiesībsargājošām iestādēm
viesis 2008. g. 21. aprīlī, 09:10
Vēl maza piebildīte. Pats par sevi fakts, ka viņiem ir savas intereses, nav nekas nosodāms. Viņi ir gudri cilvēki, un tā tālāk. Tas negatīvais faktors slēpjas tur, ka viņi ir pie varas, bet rūpēšanās par savām interesēm neļauj pilnvērtīgi strādāt valstij, un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Latvija ir pēdējās vietās visos rādītājos. Ja viņi būtu savu enerģiju un prātu virzījuši tajā virzienā, kādā pienāktos pēc viņu sabiedriskā stāvokļa…….
He 2008. g. 21. aprīlī, 09:12
Slava TP!
bebris 2008. g. 21. aprīlī, 09:38
tvnetā strādā ļoti cītīgs “saulvežu “redaktors,ka katru dienu nekā cita-kā tikai jau sen maltus murgus drukā.
jā, jā 2008. g. 21. aprīlī, 09:38
bet kāpēc Bērziņš nav nācis klajā ar kādiem paziņojumiem. Kāpēc tikai par knābi interesējas, bet te pilnīgs klusums. Varēja tak paust, ka partija norobežojas no korumpantiem, zagļiem, lobētājiem uttt…..
citādi 2008. g. 21. aprīlī, 10:01
biju patikami pārsteigts, ka šādā “iekšējā” sarunā tomēr, izrādās, dominē valstiska nostāja. Tie, kas te komentē pretēji, vai nu neprot lasīt vai vispār neko nesaprot
Nika 2008. g. 21. aprīlī, 10:03
…man tas L.Lapsa sāk apnikt…, izcēlis kaut kādas apšaubāmas, 9 gadus vecas sarunas.., nu un tad???!!!! kas no tā mainās??, nav jau noslēpums, ka katram sava āda tuvāka.., un LV jau tā ir izpārdota uz visām pusēm, tikai nosaukumi palikuši.., tā kā viss nokavēts & ar pliku patriotismu neviens uz priekšu diemžēl netika, lai cik tas kumji nebūtu… Man protams žēl, ka tā…
andža 2008. g. 21. aprīlī, 10:12
Te vispaar nekaa slikta nava teikts un nav nekas nosodaams!!!
BET STULBŠ UN VLSTISKS NODEVEEJS IR LATO LAPSA!!! BESĪ MAN TAADI LATVIEŠU TAUTAS NODEVEEJI!!!
KNĀBIS -VISVARENĀKAIS KAMPĒJS 2008. g. 21. aprīlī, 10:18
vaivai…. 09:49 21.Apr.
a kalvītim bija taisnība,bet viņu izēda loskutovieši

JAUNĀ LAIKA AĻO ŠA veselu gadu bija marinējis šo lietu par zagļiem pašā knābī un kopā ar prokuroriem slēpis. Un, ja nebūtu Vilkastes advokātu uzbāzība un tiesībsarga Apsīša iejaukšanās, droši vien slēptu un marinētu vien tālāk. Ko nu? Šlesers jāatlaiž, Gudele jāpatriec, bet Loskutovam par varonību – ordenis jādod? Varu iedomāties, kādu brēku šie sorosīti, šie viltus pravieši saceltu, ja nagus kratīšanās būtu palaiduši Segliņa, Vaškevica vai Reinika puiši – bļāvieni skanētu līdz Antrktīdai un Delnas un Dienas kurjeri steigtos uz visām pasaules redakcijām, lai vēstītu, kādas lietas notiek te, Latvijā.
rpg 2008. g. 21. aprīlī, 10:18
šādas publikācijas spriest spējīgiem cilvēkiem palīdz redzēt īsto bildi. par tautas partiju nevienam nevajag vairs balsot un par cilvēkiem, kas ar to saistīti (piemēram, tikko aizgājuši) arī nevajag balsot – jo tā iespējams ir kārtējā brālības ideja.
valstiski viņi domā, jo citas piederības viņiem nav – ne krievijai, ne amerikai tādas mazas zivis nav vajadzīgas.
domāt katram vajag ar savu galvu
Interesanti 2008. g. 21. aprīlī, 10:19
Interesanti, ka no teksta var izurbt plānojamo sociāldemokrātu sašķelšanu un tēvzemiešu superpērkamību uz kopējā deputātu balsu pirkšanas fona. Katrā ziņā pietiekami interesanti, lai rūpīgāk pārlasiītu vakarā.
Pagātnes partija 2008. g. 21. aprīlī, 10:20
Ļoti ceru, ka mēs vairs tur nekad neatgriezīsimies.
ha 2008. g. 21. aprīlī, 10:23
Iesaku izlasīt rakstu LATO LAPSA TAISNOJAS SAKARĀ AR APVAINOJUMIEM ZAGŠANĀ UN NARKOTIKU LIETOŠANĀ. Pārrēcos!!!:)))
dw>nika 2008. g. 21. aprīlī, 10:26
LV jau tā ir izpārdota uz visām pusēm, tikai nosaukumi palikuši.., tā kā viss nokavēts — tu nesaproti, LV izpārdošana ,jā tas ir pirmais etaps, pamatā pabeigts. Otrais etaps ir tādu projektu virzīšana, lai nodokļu nauda regulāru maksājumu veidā nonāktu pareizo cilvēku kabatās. Piemēram, valsts iestāde atļauj privatizēt viņai vajadzīgas zemes vai ēkas, pēc tam tās īrē – par nodokļu maksātāju naudu no laimīgā jaunā īpašnieka. Nedaudz atšķirīgs projekts ir iecerētā VID pārvietošana uz Mežaparku. Vēl bija mazie HES, kur nodokļu iekasētāju lomā tika nostādīts Latvenergo – tieši no visu patērētāju kabatām tika iekasēta maksa HES īpašnieku dubultajam tarifam. Vēl iecerētais atkritumu bizness ,kur dabūsim maksāt monopolcenu utt. utjp. Brālība nesnauž.
kola 2008. g. 21. aprīlī, 10:44
Lato Lapsa – varonis, spēj izvilkt dienas gaismā krāpniekus, zagļus, spekulantus un ļaudis kas iedzīvojas no bāriņu un atraitņu asarām, slava!
:):) 2008. g. 21. aprīlī, 10:44
Šitas ir vislabākais par pērkamo Juri Dobeli, Haritonova pastnieku:
“Izskatās, ka arī pagājušās Saeimas laikā budžeta balsojumā Dobeli Juri varēja par konjaka glāzi dabūt. Es pats esmu maksājis. Un Juris teica – izmaksā man 50 gramus… ”
RIEBEKĻI… 2008. g. 21. aprīlī, 10:46
viņus tikai zārks mācīs
ZAGĻI ĶER ZAGĻUS? 2008. g. 21. aprīlī, 10:56
vaivai…. 09:49 21.Apr.
a kalvītim bija taisnība,bet viņu izēda loskutovieši

JAUNĀ LAIKA AĻO ŠA veselu gadu bija marinējis šo lietu par zagļiem pašā knābī un kopā ar prokuroriem slēpis. Un, ja nebūtu Vilkastes advokātu uzbāzība un tiesībsarga Apsīša iejaukšanās, droši vien slēptu un marinētu vien tālāk. Ko nu? Šlesers jāatlaiž, Gudele jāpatriec, bet Loskutovam par varonību – ordenis jādod? Varu iedomāties, kādu brēku šie sorosīti, šie viltus pravieši saceltu, ja nagus kratīšanās būtu palaiduši Segliņa, Vaškevica vai Reinika puiši – bļāvieni skanētu līdz Antrktīdai un Delnas un Dienas kurjeri steigtos uz visām pasaules redakcijām, lai vēstītu, kādas lietas notiek te, Latvijā.
Vidža grupa 🙂 2008. g. 21. aprīlī, 10:59
Citēju:
– Šķēles kungs, lūdzu, skarbi, kā jūs runājat…
– Ko jūs domājat, ko vajadzētu šodien apspriest…

Tā ka mums ir šādas lietas, un mums katrai vajadzētu mēģināt savās rindās un savos cilvēkos, kuriem ir kādas iespējas ietekmēt un veidot, vajadzētu uz to visu mēģināt un pastāvēt, jo, ja mēs ar puslīdz maziem zaudējumiem pārdzīvosim šo laiku, tad mēs dzīvosim ilgi. Tad mēs dzīvosim ilgi un laimīgi.
– – –
labākā vieta, kopīraits no “Shrek 2” – ILGI un LAIMĪGI :))))
VG 😀 2008. g. 21. aprīlī, 11:00
Bos, “ilgi un laimīgi dzira” – grāb un skrienam 😉
Nika to DW 2008. g. 21. aprīlī, 11:06
…to es ļoti labi saprotu, ka pārējais aiziet pa ķēdīti, jo ir cilvēki, kam ēstgriba ir milzīga un viņiem nekad nepietiek, un ir protams ļautiņi, kam interesē ātra peļņa un viņam pāris simti jau ir liela nauda un tamdēļ ar galvu nedomā pārdodami visu to, ko var viegli pārdot utt.., un tad ir rezultāts, kādu mēs redzam un par kādu bail domāt… Atceros, kad parādījās sertifikāti, daudzi laucinieki tos par pāris latiem pārdeva & kad pārdeva, tad aizgāja tā kārtīgi paēst uz restorānu… Un kamēr būs tādi, kas uzķeras, tikmēr būs tādi, kas viņus apjās.. Un tagad jau arī ir tā, ka vidusmēra LV iedzīvotājs maz ko var ietekmēt lielo cilvēku spēlītēs…
Andris 2008. g. 21. aprīlī, 11:11
Atceroties tos laikus, sis sarunas tomer skiet loti progresivas un valstiskas!
atis 2008. g. 21. aprīlī, 11:19
normāla politiķu saruna, kas te krimināls?
Mrclemente 2008. g. 21. aprīlī, 11:22
braucam labak uz juru ….. http://www.rigacar.lv/?page=3
knaabis 2008. g. 21. aprīlī, 11:29
Normāla ģēlu bīdīšana – kā jau tas notiek jebkurā Latvijas sabiedrības slānī. Tikai te augstākos vārdos un teikumos iepīta, atbilstoši sociālajam statusam.
To>Nika 2008. g. 21. aprīlī, 11:29
Ietekmēt var ,tikai jāmāk un jāvar!Viens no paņēmieniem ir kļūt par vienu no viņiem.
Lauva 2008. g. 21. aprīlī, 11:35
Kamēr notiek prihvatizācija(Lattelecom un LMT darījumu speciālisti jau nodēvējuši par ļoti necaurspīdīgu), tautai liek savilkt jostas. Tajā pašā laikā ir redzams, ka paši sevi kungi neaizmirst.

1. VAS «Latvijas Valsts meži» valdes priekšsēdētājs Roberts
Strīpnieks: 2006. gada atalgojums — 61 622 lati, 2007. gada atalgojums
— 104 863 lati, pieaugums — 43 241 lats.
2. VAS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: 2006. gada
atalgojums — 70 646 lati, 2007. gada atalgojums — 97 779 lati,
pieaugums — 27 133 lati.
3. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Māris
Kaijaks: 2006. gada atalgojums — 44 798 lati, 2007. gada atalgojums —
68 567 lati, pieaugums — 23 769 lati.
4. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: 2006. gada atalgojums
— 96 486 lati, 2007. gada atalgojums — 120 008 lati, pieaugums — 23
522 lati.
5. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja
Valentīna Andrējeva: 2006. gada atalgojums — 40 713 latu, 2007. gada
atalgojums — 62 229 lati, pieaugums — 21 516 latu.
6. VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume:
2006. gada atalgojums — 35 432 lati, 2007. gada atalgojums — 54 690
latu, pieaugums — 19 258 lati.
7. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps
(atstāj amatu): 2006. gada atalgojums — 69 628 lati, 2007. gada
atalgojums — 86 095 lati, pieaugums — 16 467 lati.
8. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: 2006. gada
atalgojums — 25 610 latu, 2007. gada atalgojums — 40 405 lati,
pieaugums — 14 795 lati.
9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis
Edvīns Karnītis: 2006. gada atalgojums — 38 244 lati, 2007. gada
atalgojums — 51 956 lati, pieaugums — 13 712 lati.
10. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs
Loskutovs: 2006. gada atalgojums — 18 180 latu, 2007. gada atalgojums
— 29 838 lati, pieaugums — 11 658 lati.
11. LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis: 2006. gada atalgojums — 27 281
lats, 2007. gada atalgojums — 38 032 lati, pieaugums — 10 751 lats.
12. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns: 2006. gada
atalgojums — 42 505 lati, 2007. gada atalgojums — 52 799 lati,
pieaugums — 10 294 lati.
13. SIA «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis: 2006.
gada atalgojums — 87 340 latu, 2007. gada atalgojums — 94 764 lati,
pieaugums — 7424 lati.
14. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme: 2006. gada
atalgojums — 27 246 lati(nenostrādāja pilnu gadu), 2007. gada
atalgojums — 34 246 lati, pieaugums — 7000 latu.
15. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš: 2006. gada
atalgojums — 35 196 lati, 2007. gada atalgojums — 40 031 lats,
pieaugums — 4835 lati.
16. SIA «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs(jau atlaists) Nils
Melngailis: 2006. gada atalgojums — 158 955 lati, 2007. gada
atalgojums — 162 842 lati, pieaugums — 3887 lati.
17. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris
Ozols: 2006. gada atalgojums — 25 291 lats, 2007. gada atalgojums — 28
536 lati, pieaugums — 3245 lati.
18. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants:
2006. gada atalgojums — 35 270 latu, 2007. gada atalgojums — 38 395
lati, pieaugums — 3125 lati.
19. Valsts kontroliere Inguna Sudraba: 2006. gada atalgojums — 36 629
lati, 2007. gada atalgojums — 38 308 lati, pieaugums — 1679 lati.
20. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: 2006.
gada atalgojums — 54 291 lats, 2007. gada atalgojums — 55 594 lati,
pieaugums — 1303 lati.

Savukārt pavisam citāda aina paveras, ja nevis paraugāmies uz
absolūtajiem skaitļiem, bet gan salīdzinām — par cik procentiem šajos
grūtajos inflācijas apkarošanas un taupības laikos palielinājušies šo
pašu amatpersonu gada ienākumi. Divdesmitnieks izskatās pilnīgi
citāds:

1. VAS «Latvijas Valsts meži» valdes priekšsēdētājs Roberts
Strīpnieks: gada atalgojuma pieaugums — 70%.
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs
Loskutovs: gada atalgojuma pieaugums — 64%.
3. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: gada
atalgojuma pieaugums — 57%(autoratlīdzības pat
neieskaitot).
4. VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume:
gada atalgojuma pieaugums — 54%.
5. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Māris
Kaijaks: gada atalgojuma pieaugums — 53%.
6. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja
Valentīna Andrējeva: gada atalgojuma pieaugums — 52%.
7. LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis: gada atalgojuma pieaugums — 39%.
8. VAS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: gada
atalgojuma pieaugums — 38%.
9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis
Edvīns Karnītis: gada atalgojuma pieaugums — 35%.
10. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme: gada atalgojuma
pieaugums — 25%(taču jāņem vērā, ka nenostrādāja pilnu 2006. gadu).
11.–12. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: gada atalgojuma
pieaugums — 24%.
bracka 2008. g. 21. aprīlī, 11:44
Te ,dažiem vietējiem antiņiem vajadzētu ”iebraukst”,ka runa neiet par atsevišķiem vadošās bandas locekļiem (lembergs,šķēle,kalvītis……),vai grupējumiem (aliass ”partijām” TP,JL,LNNK u.c.),bet tiek minēts viens no daudzajiem piemēriem par īpaši ”lielu izcilnieku”.
Būtība jau nemainās ,kas mūs apjāj,vai kalvis,vai aņdža,vai buņģier’s.Tāpat arī ar tām partijām,vai tad tev – teiksim, ”bebri” vieglāk paliek ka tevi nokāsīs nevis ”bārda” bet ”nacionālais gailis” no LNNK,jeb otrādi? Ja te sāks par visiem mālēt,tad jau n-tie sējumi būs.
Nika = negudra 2008. g. 21. aprīlī, 11:49
Sertifikātus ieliku pelnošos latvijas uzņēmumos un pretī dabūju figu!!!!!!!!!!!! Gribēju privatizēt sev iepatikušos nek.īpašumus – tik ilgi nevarēju bez kukuļiem saņemt pašvaldību un komisiju lēmumus, kamēr pa kluso to visu privatizēja citi. Un ko tad darīt ar sertifikātiem?
Veselīgais 2008. g. 21. aprīlī, 11:55
Tas ir visai normāls darījumu cilvēku grupas sanāksmes protokols. Varas un finanšu sagrābšana nav pretlikumīga. Pretlikumiska būtu sava amata pilnvaru izmantošana. Šis izrāvums var šķist šausmīgs, bet te īstenībā runā paplašinātos teikumos darbīgas personas – aizejiet paklausieties citas sanāksmes, aizmigt var.
vai LEGĀLIE nav norāvušies no saites netīšām 2008. g. 21. aprīlī, 11:56
“Mūs interesē, pirmkārt, parlamentārā darbība, legālā, ja. Mēs tomēr visi pārstāvam te to ārpusparlamenta darbību, bet, lai mēs dzirdētu, kā tad mums ārpus parlamenta darboties, mums jānoklausās, kāda situācija, kādas prognozes”
…………………………..
…………………
……….
“Mūs interesē, pirmkārt, parlamentārā darbība, legālā, ja. Mēs tomēr visi pārstāvam te to ārpusparlamenta darbību, bet, lai mēs dzirdētu, kā tad mums ārpus parlamenta darboties, mums jānoklausās, kāda situācija, kādas prognozes”
………………………….
……………..
………
“Mūs interesē, pirmkārt, parlamentārā darbība, legālā, ja. Mēs tomēr visi pārstāvam te to ārpusparlamenta darbību, bet, lai mēs dzirdētu, kā tad mums ārpus parlamenta darboties, mums jānoklausās, kāda situācija, kādas prognozes”
njaaaa > LauvaPirms 21 minūtes 2008. g. 21. aprīlī, 11:59
Tāpēc jau tos krievu nacbolus tik traki vajā – viņi uz šitamajiem kungiem bija sarakstus taisījuši.
bracka>Veselīgais 2008. g. 21. aprīlī, 12:10
Tu gribi teikt,ka savas amata pilnvaras tie brekši nepavisam neizmantoja?! Tie NĪ par limonādēm tika tiem,palasot sludinājumus ”LATVIJAS VĒSTNESĪ”,nemaz jau nerunājost par savu,partneru,draugu,radu biznesa bīdīšanu uz ”atvieglotiem” noteikumiem?!
Kas noformēs GAISMAS BŪDU (mēbeles,kompjūteri u.c.),tu,vai es? Da nē,tur atkal pimajās rindās būs tie paši izcilnieki (kārtējo reizi ”uzvarējuši” kārtējo konkursu)…….
U02 2008. g. 21. aprīlī, 12:15
Principā te nav nekā slikta. Sarunājas spēcīga kopēju interešu grupa, kurai jākonkurē ar citām ļoti spēcīgām interešu grupām, pirmām kārtām ar “Parex banku” un Lemberga grupu. Šķēles grupas intereses arī šādās “pašmāju” sarunās nekur netiek pretstatītas Latvijas valsts interesēm.
Gods un slava Andrim Šķēlem kā bijušajam Ministru prezidentam par Latvijas izvešanu no banku krīzes sekām 1996.-97. gadā un bezdeficīta budžeta ieviešanu, un no Krievijas krīzes sekām 1999. – 2000. gadā. Jāatgādina arī, ka pēc 1998. gada Saeimas vēlēšanām, kad Lembergam izdevās saformēt V.Krištopana valdību, no Vācijas valdības nāca skaidri signāli, ka Vācija gan saredz Šķēli kā Latvijas Ministru prezidentu, jo viņš ir nostādījis uz kājām Latvijas tautsaimniecību. Absolūti pareizs vērtējums.
Var jau izdomāt visādas sazvērestības, bet 1998. gada Saeimas vēlēšanās TP uzvarēja pārliecinoši (protams, Latvijas apstākļiem; šķiet, ka pārredzamā nākotnē 51 vietu Saeimā neiegūs neviena esošā vai nākošā partija).
bikšu pletētājs 2008. g. 21. aprīlī, 12:19
Par Lata International, Kempmayer/Gernsija digitālo kampienu, un par Avelata iekampšanu – citreiz!
vērotājs 2008. g. 21. aprīlī, 12:46
citāts:
– Grupas intereses var būt tikai tad, ja ir šis augstākais uzstādījums.
– Tieši tāpēc es vairākkārtīgi arī viņu uzsvēru.
Šis ir viņu vājais punkts!Ja viņi grib pastāvēt ,tad grupas vietā jāliek Valsts (ar visiem iedzīvotājiem).Naudas un komforta vietā jāliek Dievs un zināšanas .Kungi nezin vienu svarīgu lietu ,ka pastāvēt var tikai tāds veidojums ,kuram augstākais uzstādījums ir Radītājs un hierarhijai šeit nav būtiska loma .Vēsture skaidri norāda ,ka visas struktūras ,kuras neievēro šo principu ir nonākušas mēslainē!Patlaban šis veidojums ir kā vēzis ar ielaistām metastāzēm.Sekas ir PAREDZAMAS!
tautietis 2008. g. 21. aprīlī, 13:06
Nav slikti ja eksistē “brālības”, “ložas” utt., tikai kādi viņu mērķi? Boļšvikiem, fašistiem, komunistiem arī bija mērķi, bet kur viņi ir tagad? To ka šīs brālības apaug un paliek par parazītiem tas ir fakts. Cilvēkam nekad nav labi, viņam gribas arvien vairāk, tas ir pozitīvi, bet nevar palikt par “parazītu”. Lai nepaliktu par parazītu izdomāta “demokrātija”, tikai mums ar to tā grūtāk. Cerība mirs pēdējā.
xyz 2008. g. 21. aprīlī, 13:14
Vai tiešam Šķēle runā tik nesakarīgi?
Arvīds Kalme 2008. g. 21. aprīlī, 13:16
Jā, vai tādēļ mēs naivuļi “barikādēs un rokās saķērušies stāvējām”, lai visādi ciniski šeftmaņi un parazīti varētu valdīt !?
Nudien, vērojot Latvijā notiekošās “žurku cīņas” uzmācas riebums un bezcerība …
Galu galā, paši savā patriotiskajā naivumā vien esam vainīgi, ka ļāvām šiem parazītiem nākt pie varas un teikšanas…
Vieniem ir riebums un bezcerība, citiem viss ir “pofig”, bet citi paši cenšas kampt, raut, grābt, kur tik var tikt klāt !
RUS 2008. g. 21. aprīlī, 13:18
nevaru palaist audioierakstu, ko darit? neatskaņo :(((
es ist Frühling 2008. g. 21. aprīlī, 14:11
Tie ieraksti tik kvalitatīvi, ka neatšķirt runātu vārdu no pirdiena.
U02 2008. g. 21. aprīlī, 14:12
Arvīdam Kalmem: barikādēs stāvēja dažādi domājoši cilvēki ar dažādiem priekšstatiem par nākotni. Es arī stāvēju barikādēs: 1) lai atjaunotu valsts neatkarību un nodrošinātu latviešu tautai iespēju neierobežoti ilgi attīstīties un dominēt savā tēvzemē, 2) lai atgrieztos pie TIRGUS EKONOMIKAS, kur KATRS PATS ir savas materiālās labklājības kalējs, un kas kā vienīgā pastāv visās attīstītajās valstīs.
Jūsu nicinātie “šeptmaņi” dara to, ko dara katrs normāls cilvēks – pelna sev naudu. Paši būdami uzņēmēji, viņi turklāt nodrošina iespēju strādāt un pelnīt algotā darbā citiem – tiem, kam nav uzņēmēja talanta un drosmes uzņemties visu atbildību par sevi un saviem darbiniekiem, vai kam ir cita profesija un aicinājums.
kitten 2008. g. 21. aprīlī, 14:15
Tik nav pierakstīts, kas ko saka.
Cirks to U02 2008. g. 21. aprīlī, 14:31
Idiņs esi – tieši jau ar valdības ziņu tika izraisīta banku krīze un krievijas krīze un ja tur par veiksmīgu izeju sauci zaudētos 1.5 miljardus latu, tad esi vienkarši stulbs… Tieši tās krīzes bija laiks, kad mainījās daudzi cilvēki un pārtapa apr kampējiem – kā tu domā, kāpec Lavents sēdēja mājas – Tāpēc jka visi, kas bija pie varas pirms un pēc tam no Bankas baltija ļoti smuki nopelnīja – piemēram Gailis varēja braukāt pa visu pasauli riņķi:) jefiņs kaut kāds esi!!
U02 2008. g. 21. aprīlī, 14:52
Cirks: pilnīgs jefiņš esi tu, ja domā, ka Latvijas valdībai un biznesmeņiem, kaut vai visiem kopīgi darbojoties, 1998. gadā bija pa spēkam sagraut Krievijas rubli. Tā sacīt, ekonomikas mērogi mazliet atšķiras.
Moins 2008. g. 21. aprīlī, 15:12
Totāls sviests, kā var par tādu te priecāties. Tādu vervelējumu var sarakstīt cik tik tīk un mēģināt vilkt ar kautko paralēles.
arājs>UO2 2008. g. 21. aprīlī, 15:27
Kāpēc jāpelna naudu parazitējot ??Lai pelna naudu godīgā ceļā !Ja nemāk ,tad nāksies to iemācīties piespiedu kārtā !Vai skaidrs???
U02 2008. g. 21. aprīlī, 15:38
arājs: ko Jūs saucat par naudas pelnīšanu parazitējot? PSRS kriminālkodeksā bija pants par parazītisku dzīves veidu un liekēdību, un īsi pirms PSRS sabrukuma pieņēma speciālu likumu par bezstrādes ienākumiem, lai saknē iznīdētu topošo vai no pagrīdes iznākošo privāto uzņēmējdarbību. Vai atkal celsim komunismu?
wow 2008. g. 21. aprīlī, 15:40
wow
delicate 2008. g. 21. aprīlī, 15:43
palika pretīgi….. vismaz tajos gados vēl bija kaut kāda ilūzija, ka kaut kas notiek godīgi un ka mūsu problēmas un nelaimes ir no varasvīru nemākulības, nezināšanas un pieredzes trūkuma, bet kā izrādās (pēdējos gados jau bija tādas aizdomas), ka tas viss ir korumpētu, savtīgu un mantkārīgu mafiozņiku biznesplāns, bet mums – pārējiem tur ir tikai cirpjamu aunu un neko nesaprotošu idiņu loma…. Kur tālāk???….
temīda 2008. g. 21. aprīlī, 15:48
NORMĀLĀS TIESISKĀS VALSTĪS to sauktu par noziedzīgu vienošanos mantkārīgā nolūkā un par mafijas iefiltrēšaanos legālajās varas struktūrās, bet pie mums te komentos daži pat uzslavē šos jaukos, lietišķos un izdarīgos cilvēkus, daži pat te saskatījuši valstiskas domāšanas iezīmes, laikam tikai kā Luijam XIV – Saules karalim – valsts – tas esmu es!
arājs>UO2 2008. g. 21. aprīlī, 15:51
Tu izliecies ,ka nesaproti par ko ir runa ,vai arī gribi ,lai viss paliek kā bijis.Naudu var pelnīt dažādi ,arī suteneri pelna naudu ,narko dīleri pelna naudu!Bet naudu var pelnīt arī veicot tādas darbības ,kas veicina visas Valsts labklājību ,nevis raušot naudu uz pārējo lidzpilsoņu rēķina!komunisms ,kapitālisms ,demokrātija un visi citi ismi ir tikai nosaukumi ,kuru aizsegā veikli darboņi aptīra pārējos jefiņus .
Šampēteris 2008. g. 21. aprīlī, 15:59
Viena pazīme kopīga visiem runātājiem – viņi runā PA LATVISKI. Tas atgādinājums, ka vara un nauda ir pārnacionālas.
:))) 2008. g. 21. aprīlī, 16:03
Jā ,un muļķība un mantrausība arī ir pārnacionāla !Mirstīgo vara ir smieklīga ,reti kad tā ir viņu rīcībā lidz zārkam …
Mickie 2008. g. 21. aprīlī, 16:45
Sāk atgādināt Latvijas Zeitgeist versiju. Top New Latvia Order! 🙂
Estēts 2008. g. 21. aprīlī, 16:50
Fui, cik nesmuki! Ož pēc …
bracka>U02 2008. g. 21. aprīlī, 16:58
Klau,īpaši neiedziļinoties visās perepētijās par lielajiem aņdžas ”sasniegumiem un nopelniem”,rodas loģisks jautājums:”Kāpēc šodien esam tādā DIRSĀ(!),ja pie šprices tik tiko ne mazu laiku bij tas aptaukojies mūlis?” Jo ne vienam nav šaubu ,kas bij ĪSTAIS(!) kukoļņiks šaij cirkā!
bracka>U02 2008. g. 21. aprīlī, 17:06
p.s.
Tas jau nekas,ka tas briedis izmantojot savu dienesta stāvokli uzpirka pa limonādi mērķtiecīgi lidz bankrotam novestus uzņēmumus,bīdīja štelles, it kā valsts labā,kā savā privātajā puķu dārziņā.Jā ,nu tas jau ir tas lielais ”godīgais” bizness?!
U02 2008. g. 21. aprīlī, 17:30
bracka: “”Kāpēc šodien esam tādā DIRSĀ(!),ja pie šprices tik tiko ne mazu laiku bij tas aptaukojies mūlis?”
Pirmkārt, kas attiecas uz pašu “mūli”, tad viņu divreiz atbīdīja no tiešās šprices: pirmoreiz – 1997.g. augusta beigās vai septembra sākumā, kad “mūlis” uzdrošinājās pieprasīt satiksmes ministra Krištopana atkāpšanos dēļ pēdējā izdarītajiem antikorupcijas likumdošanas pārkāpumiem; otrreiz – 2000. gadā, jau nepilnu gadu pēc valdības izveidošanas, kad “mūlis” nedancoja pēc Lemberga stabules, bez tam Latvijas valsts atkopšanās un stabilizācija kā aizvien bija pretrunā ar Krievijas ilgtermiņa stratēģiskajām interesēm.
Otrkārt, pats galvenais iemesls, kāpēc nav labi, ir pārāk daudzu latviešu un pirmkārt jau privātuzņēmēju mērķu piezemētība, šaurais redzes loks un tuvredzība. Kāpēc attīstīt sarežģītu ražošanu, ja nauda nāk, būvējot lielveikalus, greznus dzīvokļus, tirgojoties ar šņabi, lupatām, automašīnām un ko tik vēl ne? Kāpēc domāt par ilgtermiņa attīstību un eksportu, ja vienkāršāk ir paņemt kredītu un nopirkt faktiski privātu limuzīnu uz firmas vārda? Kāpēc finansēt zinātniskus un tehnoloģiskus pētījumus, ja šņabja tirdzniecībā fizika un ķīmija nav vajadzīgas?
Treškārt, Saeima un valdība ir sabiedrības spogulis. Politiķi nāk no šīs pašas sabiedrības, nevis no Andromēdas miglāja, un viņu intelektuālais un morālais līmenis būtiski neatšķiras un nevar atšķirties no sabiedrības caurmēra līmeņa. Sabiedrība skatās spogulī un ir ļoti neapmierināta, ka spogulis tai rāda nepatīkamo īstenību.
mja 2008. g. 21. aprīlī, 17:55
kaarteejaa lapsas haltuura, naudinju ietaupiija uz skanjas kvalitaates reekjina, ibio
DP lai attīrās no 2008. g. 21. aprīlī, 17:57
saviem alkaholiķiemmaukuriem un ar steigu.
Illis 2008. g. 21. aprīlī, 19:55
Atslēgas vārds – NOKOMPENSĒT. Gan dabūšanai, gan aizmukšanai.

Atslēgas pārliecība – PĒRKAMAIS ATRADĪSIES VIENMĒR, jautājums ir par cenu un vai neuzmetīs.
Atslēgas paņēmiens – STINGRIE DARBA LĪGUMI ar kārīgiem valsts darboņiem. “Jāpazīst cilvēki”, haha!

Risinājums – ĻAUJAMIES PĒRKAMI, BET DĀRGI, UN UZMETAM!
Bet kas būs tas, kas izputēs?
kox 2008. g. 21. aprīlī, 20:38
nu vismaz papīru šoreiz ietaupīja
ZEKS 2008. g. 21. aprīlī, 21:08
Andri, esi piesardzigs ”kilers” jau vakte isto bridi kad tavu pargudro smadzenpodu beidzot vares izskaidit vairakas dalas, beidzot visam pienacis savs laiks…
kjuyhg 2008. g. 21. aprīlī, 21:56
Autors gan nekur neuzraadaas, vai tik tiesham idiotinjam lato Lapsa paliek bail publiceet savu vaardu. Taadu daunju ir maz, kas neko nezina, bet tik drukaa! LOHS
miera mika 2008. g. 22. aprīlī, 04:01
Latvijas Politiska wrestling ringa hronika

Diskvalificetais busido un kunfu cinju meistars ar iesauku Lembis austrumu cinju makslas apguva nomalja templi pie juras netalu no Ventspils-vinjam uz laiku bija jaaiziet no liela sporta jo bija ieravis nasis par daudz dopinga.
Diskvalifikacijas laiku Lembis bija spiests pavadit cietuma kamera stingraa dopinga kontroles uzraudziba( tika pat liegti sakari ar tuviniekiem) tomer cinjas sparu nezaudeja un apguva pat jaunu cinjas veidu – dzudo
Tagad kad diskvalifikacijas laiks jau iet uz beigam Lembis sak lenam atgut zaudeto formu, dazreiz aizstaga uz vietejo sporta zali – Saeimu tur pachomojas, dod kadu vertigu padomu vietjai zaljo zemnieku bushido un konfu makslas meistaru komandai(pedejo dienu slavenibas te ir Purne, Gudele un citi) ko vadija ari budams pagride, apmainas ar pieredzi un protams pats sanjem noradijumus no lielas wrestlinga sporta federacijas vaditajiem kurus ir spiests klausities ja grib atkal iziet lielaja sporta(izbegt no muza diskvalifikacijas) uz liela wrestlinga paklaja… ka pirmos uzdevumus wrestlinga federacijas priekshsedetajs, kuru mes pazistam no agrakiem laikiem ar ringa niku Puku Ansis Lembim deva uzdevumu nokautet dazus neertus wrestlinga federacijas opozicionarus
Ta savus jauniegutos cinjas panjemienus Lembis nesen izmantoja sparinga ar kadu kanadas aikido makslas specialisti VVF kura lielo sportu pec 8 gadu spozas karjeras uz laiku ir pametusi(cinijusies ar wrestlinga smagsvariem no visas pasaules, aizstavot latvijas krasas, kas visi nobaleja aikido cinjas nevardarbigas filozofijas – kas orienteta uz pretinieka speka izmantoshanu pret vinju pashu – prieksha… VVF izradijas ljoti talantiga cinju meistare un 8 gados citigi pilnveidoja savu austrumu cinjas makslu… Te vieta piebilst ka sparinga partneris netika izvelets nejaushi , jo savulaik tieshi Lembis sho cikstoni(VVF) ieveda lielaja sporta palidzot izskirigos brizos…..Lembis bija mazliet aizvainots par to ka tik ilgu laiku bija spiests dopinga diskvalifikacijas delj sedet cietuma kamera kamer VVF pluca internacionalas slavas laurus, tapec tikko tika ara no kameras ta tulit meta balto cimdu VVF virziena(protams pec wrestlinga federacijas priekshsedetaja dota uzdevuma)…
Cinjas gaita lembis meginaja nolikt VVF uz lapstinjam prieksha pieliekot kaju, turklat cinjas karstuma vel meginaja skaldit matus,shadus panjemienus profesionale no kanadas nebija gaidijusi un uz mirkli pat apjuka, tomer liela pieredze palidzeja saglabat lidzvaru…. ka velak izradijas lembja pielietotie panjemieni nebija pavisam tiri un tiesneshu kolegija vel lems par lembja papildus diskvalifikaciju shaja sakara
Pec iznakshanas no kameras Lembis nekavejoties meta balto cimdu ari latvieshu vieteja sumo cinjas chempiona G. Ulmanja virziena , kas lidzigi ka VVF pec 8 gadiem aktiva sporta karjeras aizgaja no liela sporta 9 gadus atpakalj. Ari shim sumo cinjas lietpratejam supervieglaja svara pec japanju merogiem Lembis bija palidzejis kadreiz nokljut lielaja sporta(vismaz pec pasha Lembja vardiem, to gan negrib atzit ne VVF, ne G. Ulmanis). Cinja ar sumo cikstoni Lembis izmantoja tos pashus panjemienus ka ar VVF un piedzivoja kaunpilnu sakavi, pieredzejushais sumo cikstonis pat netika izkustinats no vietas, ar vienu rokas kustibu ulmanis izlidinaja lembi no ringa un teica lai patrennejas labak un tad atnak velreiz….
Pec shiem kaunpilnajiem zaudejumiem Lembis tomer turpina vardos saglabat mozhu garu, kaut ari izgajis Rigas ielas iespejams vel nokdaunu vai parak lielas dopinga devas iespaida bezmerkigi klengere uz visam pusem ta it ka butu pirmo reizi nonacis shada liela pilseta….
Puku Ansis iespejams ka noverteja pazitivi Lembja cinjas sparu un aktivitati, tomer ar galigo iznakumu diez vai bus pilnigi apmierinats, tapec nakotne shadiem neizdevigiem wrestlinga federacijas oponentiem ir jarekinas ar jauniem Lembja un citu zaljo, oranzo, kristigo un vietejo aborigenu klubu politiska wrestlinga meistaru izaicinajumiem. Ka rada pieredze ar Lembi tad rezultati ne vienmer ir spozi, jo shajas komandas parak liela cienja ir zemenju kukas un citi nashki kas trauce uzturet sportisko formu. Biezi vien cinjas gaita shie meistari palaiz pa treknam pirdienam kas protams demoralize pretiniekus, tomer tie ir tik vareni ka lielaka dalja publikas kas seko shiem dueljiem ir spiesti aizturet elpu un riebuma aizgriezties noradot ka shadi cinjas panjemieni nav godigi un shadus lielmeistarus nakotne vajadzetu diskvalificet tapat ka Lembi.
Pedeja laika ari ir aktivizejusies vieteja Dopinga Kontroles Asociacija, kurai tika nesen dotas tiesibas veikt dopinga testus starp tiem kas grib piedalities lielajas wrestlinga cinjas Latvija. Shis asociacijas vaditajs ir Loskutovs kuru vadosho komandu(sevishki oranzo) lidzjuteji ir iesaukushi par Losi, jo vinjsh ar saviem dopinga testiem trauce vadoshajam komandam nokautet pretiniekus un lidzjutejiem kljust zinami fakti par izplatito dopinga lietoshanu shajas komandas, kas grauj to ilgus gadus veidoto “spozo” imidzu, uz kura lidz shim liela zinja balstijas sho komandu panakumi.
Sho komandu imidzam par labu nenak ari lidzjuteju fonda lidzeklju nekauniga izmantoshana atsevishku lielmeistaru privatajam vajadzibam – zemenju kuku eshanai(zalja bushido un kunfu komanda), ka ari uzsaucot dazadus pasakumus atsevisku vadosho komandu dalibnieku jaunajam atvasem, kur tie iespejams sak iepazit lielos wrestlinga cinjas noslepumus par tautas saziedotajiem lidzekljiem. Shis gadijums saistas ar kristigo muku klosteru un ordenju cinju tradiciju turpinatajiem, diezgan mazskaitliga, bet fanatiska komanda, kuru lielmeistaru starpa ka galvenas zvaigznes jamin slepenas muku organizacijas agenti ar segvardiem Atsledznieks un Gudmans(tulk no angl. val. Labais Viirs). Shie agenti nav nekadi iesaceji liela ringa cinjas, lielaja sporta jau aizvaditi gadu desmiti, tomer patiesiba vinji aktivi turpina darboties savas slepenajas muku organizacijas zem segvardiem un par vinju cinjas metodem mums ir diezgan ierobezota informacija kas slepjas aiz ordenja klosteru sienam un netiek izpausta nevienam. Ko mes zinam par sho biedribu ir kad pec katras veiksmigas slepeno agentu viektas operacijas tie savacas kopa un skalji nobljaujas Aleluja. To vinji praktize ari atklati lai iebiedetu savus politiska ringa pretiniekus un paceltu savu pashapzinju.
Shadu operaciju visi Latvijas iedzivotaji vel nesen vareja noverot kad Gudmans erti neitralizeja kadu wrestlinga federacijas kaitnieku varda Gulbis kas izradijas ljoti bistams opozicionaru agents un pret vinju celtas bargas apsudzibas.Tomer atklatiba naca zinjas ka vinju cietuma kamera slepenie kristigo muku pakljautiba esoshie agenti iebarojushi ar kadam psihotropam vielam un dazadi iespaidojushi lai panaktu dzimtenes nodeveja atzishanos. Gulbis nepadevas un meginaja kristigos agentus pieveikt. Vinjam pat izdevas pusnemanja atbrivoties no roku dzelziem un apbrinojama karta no braucoshas mashinas ielekt Daugava, tomer kristigie spiegi vinju savaca un cietuma turpinaja pielietot pret Gulbi shis fanatiskas organizacijas cinju metodes lai izspiestu atzishanos, kas liecina ka labak ar shiem muku ordenjiem neielaisties.
Vietejo aborigenu komanda politiskaja ringa sakotneji izmantoja seno latvieshu cinjas makslas panjemienus, bet tie izradijas neefektivi, tapec shi komanda saka parnjemt pieredzi no parejam komandam un izveidoja savdabigu cinjas veidu kas imite seno latvieshu cinjas metodes un filozofiju kas balstita uz patriotismu, tautasdziesmu dziedahanu un tamlidzigam vertibam. Tam vinji nolema pievienot no oranzo komandas aizgutos labi stradajoshos cinju panjemienus ka piem.miglas pushana acis, batonu spraushana ausis utml. kas ljoti demoralize pretiniekus un ljoti patik oranzo komandas faniem.Vai tas patiks ari aborigenu komandas faniem radis nakotne,tomer ka zinams galvenais jau ir ar jebkuriem panjemieniem uzvaret politiskaja ringa kur valda wrestlinga federacijas noteikumi. Tikmer bijushais wrestinga chempions Latvija, bet tagad wrestlinga federacijas faktiskais vaditajs un jauno cinjas nolikumu faktiskais izstradatajs Puku Ansis turpina aktivi nodarboties ar jaunaas oranzas wrestlinga komandas gatavoshanu. Vinjsh aktivi atbalsta jaunus,trucigus talantus no laukiem kas protams dienas izaugs par brashiem oranzo komandas lielmeistariem vai vismaz bus uzticigi shis komandas fani nakotne. Vinjsh protams ari ir ipashnieks un galvenais treneris vietejai oranzo wrestlingistu meistaru komandai(tur ir izaudzinati vieteja meroga latvieshu slavenibas kas biezi redzamas politiskaja wrestlinga ringa, ka piem. Resna Cuka, Riekstinjsh, Seglinjsh, Berzinjsh, un daudzi citi). pats gan vinjsh shaja oranzaja kluba skaitas tikai ierindas biedrs, bet vinja nenovertejama cinjas pieredze tiek nemitigi nodota jaunajam paaudzem un esoshajiem meistariem….
turpinajums sekos…
…. 2008. g. 22. aprīlī, 04:04
politiskajaa wrestling ringaa notiek sitienu apmainjas.

Sudraba uzbruuk un traapa shleseram pa aci. shlesers nosmej un noskurinaas tik. vinjam ta kas, ja godmanis piesedz muguru. arii godmanis parliecinats pasmej un atmet ar roku sakot :” tas viss ir blenjas”

jaundzheikers negaidiiti sit Kazhocinjam, bet garaam. pats izlidoja no ringa ar savu inerci.

Aboltinja sita shleseram taisno sitienu. Ai, paaraak viegla masa Aboltinjai. shleseram no taa tikai zhoklis sashkjobiijaas. beztam shelseram aizmuguree saskreeja visa kooliicija un notureeja sho uz kaajaam.

toties negaidiiti koolicija izlaida nokauteejosho sitienu caur gudeli. gudele dabuujusi sitienu aiztentereja griezdamaas pie godmanja. gomanis centaas gudeli notureet uz kaajaam , tomer apestaa zemenju kuuka bija paaraak smaga, lai godmanis viens pats notureetu gudeli, taapeec gudele atradas aukshpeedus aiz troseem.
eh gudele, gudele, tu biji vajais posms muusu rindaas. ar dievu.

tagad berzinjsh( tas kursh baltajaas trusenees)ieskrienas un sit loskutovam ar viltiigu aakja sitienu, bet loskutovs berzinja manevru bija gaidiijis un paspeeja uzlikt aizsardziibu( pats divus savus sliktos darbiniekus aizsuutiija noraidiijumaa pie galvenaa tiesnesha).
liekas ka KNAB un SAB ir labaakaa fiziskajaa formaa. arii opoziicija nedaudz piepaliidz tureet aizsardziibu. nu taa tam arii bija jaabuut. kooliicijai tagad gaazes naak aaraa no sen apestaas tortes un laikam vedergraizes.arii citos naudiigajos un slepenajos tusinjos apestais( sabaaztais pa kabataam) liek shiem zhagoties un atraugaaties.

puslaika pauze. karseej meitene sveetaa marija kalniete pavadiibaa ar sveeto muuku kristovski dejo latvieshu tautu deju ” tuudalinj taagadinj , pastalnieki danco ” , lai publikai paceltu nacionaalaa patriotisma pashapzinju.
shtokijs ar pensionariem aizgaajis uz parakstu vaakshanu.
publika sadaliijusies divos grupeejumos. vieni pleesh teljnjashkas par to, ka viilushies itkaa KNABaa, bet patiesiibaa tie ir tie pashi koolicijas liidzjuuteeji, jo vinju oranzho kraasu kreklinjus var redzeet pat zem baltsarkanajiem latvijas kreklinjiem. otra publikas dalja ari svilpj un kliedz, riibina bungas :” janka, aljosha, dodiet bietee shiem oranzhajiem mutantiem”.

pagaidaam KNAB , SAB vinee kooliiciju pa punktiem vismaz 3:0. driiz nakoshais raunds . interesanti kaads vel slepens politiskais karatee panjemiens ir superagjentam beerzinjam paslepts biksees?
————
Lakto Vilks 2008. g. 22. aprīlī, 05:35
ir sajūta ka 100 balerīnas ar netīrām vēverēm tik dejo un dejo, viss ož nelabi, bet šīs tik dejo
wolfram>UO2 2008. g. 22. aprīlī, 09:20
Esi tuvu pareizam secinājumam. Vēl tikai jānoskaidro, kas ir šie “uzņēmēji”, kam ir raksturīgi tie piezemētie mērķi (un kam tiešām bija iespēja šos mērķus realizēt ar plašu vērienu, vairākumam no latviešiem nebija). Pēc būtības, kas sagrāba to, ko nespēja pēc tam novadīt.
Ir gan tajā visā vēl noziedzīgs aspekts. Bija arī daudzi sabiedrībā, kas kā toreiz, tā arī tagad teica, ka šādi, nodarbojoties tikai ar kampšanu, diez vai kaut kas iznāks un tas neizbēgami novedīs pie latviešu bojāejas, taču viņos neieklausījās… Domāju, tagad vilciens ir aizgājis, latviešu iespēja kļūt par nāciju ir nobumbulēta. Daudzi to neievēro, jo it kā viss ir ok šodien, taču dinamika jau darbojas virzienā uz iznīcību.
klūga 2008. g. 22. aprīlī, 13:27
Tagat grupējums uzbrūk KNABam, laikam novēlots otrais raunds, var palasīt delfos un tie aizsatāvji nikos arī grupējumos minētās darbības, kur kritizēja pasīvu savējo aistāvēšanu.
“|| 2010. g. 26. septembrī, 02:21
—-

————————-

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/294552-kampeju_bralibas_ieraksti_atsifrejums

=========================
Šlesers aktīvi shēmo, kā legalizēt slēptās īpašumtiesības

TVNET/LTV “De Facto”
21:22, 23. oktobrī, 2011
Bijušais satiksmes ministrs un viens no tā dēvētajiem oligarhiem Ainārs Šlesers aktīvi shēmojis, kā legalizēt slēptās īpašumtiesības daudzos uzņēmumos, liecina viesnīcā “Rīdzene”, iespējams, notikušas sarunas. Tās šovakar, atsaucoties uz drošiem avotiem, atspoguļoja LTV raidījums “De facto”.
“De facto” vēsta, ka sarunas saistītas ar Rīgas Tirdzniecības ostu, kas ir viens no lielākajiem Latvijas transporta uzņēmumiem, tā apgrozījums pārsniedz 100 miljonus latu. Bet īpašnieku shēma visai sazarota – 44% uzņēmuma daļu pieder „BTH Rīga”, 20% “Latmorporttrans”, kura īpašnieks ir Tirdzniecības ostas vadītājs Ralfs Kļaviņš. Pārējās daļas jeb 36% pieder “Piejūras investīcijām”, kuru īpašnieki aizslēpušies aiz Šveicē reģistrētā „Zein Holding AG”.
Šīs firmas vārds bieži tika locīts visu pagājušo gadu viesnīcas „Rīdzene” numuriņos, kuros bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers neskaitāmas reizes ticies ar savām uzticības personām – Ralfu Kļaviņu, Viesturu Koziolu un Ivaru Gulbi.
„De facto” rīcībā nonākušās sarunas ļauj secināt, ka vairāku mēnešu garumā tika kalta darījumu ķēde, ar kuras palīdzību pēc diviem gadiem Šlesers varētu legalizēt savas slēptās īpašumtiesības Rīgas Tirdzniecības ostā.
2010.gada 3.marts. „Rīdzenē” tiekas Šlesers un Tirdzniecības ostas vadītājs. Abi runā par dividendēm un rēķina, cik tās varētu saņemt – summas miljonos.
A.Š.: Cik tu paredzi, pie visa šī varianta, cik tās dividendes tad uzņēmums var maksāt ārā?
R.K.: Mans priekšlikums maksāt bija nevis 50%, bet 25%.
A.Š.: Cik, tas ir par iepriekšējo gadu, jā? Cik tas varētu būt?
R.K.: Nu, attiecīgi mums būs kaut kādi 11 – 12.
A.Š.: Lati?
R.K.: Jā. Dalīts ar 25%, nu, kaut kādus 3,5 latus. Nu, 5 000 000 eiro kaut kur izmaksāt ārā. Mums, mums vēl iram tātad, mums ir nenosegti tātad tie aizdevumi, kas tika izmaksāti pagājušogad. Tas ir kaut kādi 3 000 000 eiro. Nu, fiziski tā izmaksa varētu būt kaut kādi 2 000 000 eiro.
2010.gada 4.marts. Raidījums ziņo, ka sarunas atklāj, ka jau nākamajā dienā plānota visu trīs, iespējams, patieso uzņēmuma īpašnieku tikšanās Dzirnavu ielā. Šajā adresē atrodas Andra Šķēles birojs. „De facto” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka 4.martā šajā adresē ticies Lembergs, Šķēle un Šlesers. Saruna arī atklāj, ka dividenžu jautājums jau ticis saskaņots iepriekš.
R.K.: …Nu, mums jau padomes sēde bija pagājušajā piektdienā. Turpat Dzirnavu ielā, tur bija tas profesors, tur… Viņš teica…
A.Š.: Andris bija, jā?
R.K.: Nu, viņš arī, Harijs tur bija.
A.Š.: Jā.
R.K.: Viņš piedalījās.
Sarunā Šlesers arī vaļsirdīgi stāsta par plāniem politikā. Tolaik tiek veidota apvienība „Par Labu Latviju” un Šlesers neslēpj, ka viens no tās veidošanas iemesliem saistīts ar Šķēli, proti, kopā strādājot politikā, vieglāk ies arī kopīgajā biznesā, norāda “De facto”.
A.Š.: [..] mēs tagad taisām to lielo apvienību. Un tas mēs skatīsimies, ko, kuras tur tās reģionālās partijas pienāks klāt, kur tā saucamie uzņēmēji, nu, kuri, ar kuriem mēs tur Lido tiekamies un tā.
R.K.: Mhm.
A.Š.: Un tā. Bet tie uzņēmēji, tie vairāk vajadzīgi fonam, nu, ka tas.
R.K.: Nu, jā.
A.Š.: Tas plašums. Jo mēs uzliksim jaunu nosaukumu, viss. Lai būtu vienotība. Bet tas ir tas, kas notiks pēc, nu, kad, vot, nu, cīņa uz 2.oktobri. A līdz 2.oktobrim vēl ir septiņi mēneši tīri. [..]
Un, un redzi, ja mēs ejam vienā blokā, tad jau vairs nav arī, nu, kā saka, nav jau vairs lufte, tad jau ar Andri būs daudz vienkāršāk arī šeit ikdienā strādāt.
[..]
Bet jebkurā variantā mēs te sākām ļoti nopietni spēlēt. Un tad zemnieki tur uzreiz zaudēs pozīcijas. Aivars.
R.K.: Bet viņi paliek tad tā kā paši par sevi tā kā zemnieki.
A.Š.: Nu, jā. Nu viņi ir zaļie, zemnieki, Ventspils, viņi jau ir kaut kāda. Nu, tur vienīgais ar to…., es saku, attiecīgi jau Aivara gals. Tik, cik tie no Ventspils tiks savēlēti. Jo tie pārējie jau tur baigā šļura.
2010.gada 14.oktobris. “De facto” rīcībā esošās ziņas liecina, ka nākamās tikšanās jau notiek pēc 10.Saeimas vēlēšanām, kurās „Par Labu Latviju” negūst cerētos panākumus. Šlesers ievēlēts Saeimā un līdz ar to zaudē vietu Rīgas brīvostā. Tad viesnīcā „Rīdzene” Šlesers tiekas ar Viesturu Koziolu, sarunā daudz runājot, ko darīt ar projektiem Andrejsalā un Zaķusalā, abus pārvalda kompānijas, kuras formāli Šleseram it kā nepieder.
V.K.: Gatavāks, Ainār, projekts tāds, kurš, kuru mēs točna zinām no galvas, kā uzbūvēt, ir Zaķusala. Tur nav jautājumu.
A.Š.: Nē, nu paklausies, bet ir runa par to. Jo ir jāmaksā do figa Andrejsalā viss. Un tas, ko es redzu, jā, es redzu, kad Andrejsala ir šodien, vienu māju būvēt – tas ir, nu, tur, tur jābūt lielākam. Tur jābūt ir kaut vai tas kvartāls. Nu, tas pirmais. Jā? Ar vienu māju par maz ir. Nu, tur jābūt tādam kvartāliņam, kaut vai piecas… sabūvēt.
V.K.: Protams.
A.Š.: Saproti? A pieci hektāri, tā ir puse no Zaķusalas jau ar visu no tā izrietošajām lietām. Un, un jautājums: a ko īsti darīt? Ja, ja tā godīgi, nu, ja tagad, piemēram, skaties: Andrejsalā, bļaģ, tur jāatstāj, jāiesaldē tas pasākums ir uz 7-8 gadi vismaz. Lai vienkārši un na huja, ka vajag visus sūdus tupelē, vienalga, ko tur var. Vienkārši.
Shēmas grūti izsekojamas
Sarunā ar Koziolu Šlesers arī atklāj savus lielos plānus – tā kā viņš vairs nebūs brīvostas vadībā, viņš pēc diviem gadiem vēlas kļūt arī formāli par Rīgas Tirzdzniecības ostas līdzīpašnieku un tiek meklēta forma, kā Šveices holdingam piederošās daļas nonāktu līdz Šleseram. Tajā pašā dienā sarunā ar Šlesera ģimenei piederošā uzņēmuma „Avadel” vadītāju Ivaru Gulbi politiķis runā par iespēju caur „Avadel” kļūt par Tirdzniecības ostas daļu īpašnieku, kam par pamatu varētu kalpot „Avadel” un Viestura Koziola starpā noslēgts aizdevuma līgums, kurš esot viegli grozāms un summas pielāgojamas pēc vajadzības.
A.Š.: Es tev vienkārši varu pateikt to, kad pēc divi gadi tas, kas man būs svarīgi attiecībā. Un tad mēs ar tevi runāsim pavisam savādāk. Ka tev būs jāiet attiecīgi šeit iekšā.
I.G.: Mhm.
A.Š.: Valdē. Jo zem visa šitā ir vesels holdings. Ļoti liels. Jā? [..]
I.G.: Tātad tu, tad tu plāno pēc diviem gadiem prom no politikas?
A.Š.: Nē.
I.G.: Kur tu paliec?
A.Š.: Es eju tagad prom no ostas.
I.G.: Jā.
A.Š.: Mēs divus gadus esam interešu konfliktā, ja…
I.G.: Ā.
A.Š.: Pēc divi gadi caur Avadelu, Avadel var kļūt par īpašnieku.
I.G.: Mh.
A.Š.: Jo šitas nav nekur…
I.G.: Nu, jā, jā, jā.
A.Š.: Ka es pēc divi gadi, man neviens vairs nevar pārmest, jā, to – kļūt par šī holdinga īpašnieku.
2010.gada 10.novembris. Pēc mēneša – 10.novembrī Šlesers šo pašu iespēju pārrunā arī ar Tirdzniecības ostas vadītāju Ralfu Kļaviņu. Sarunas laikā dzimst ideja, ka darījumā arī jāiesaista banka, konkrētāk, Rietumu banka.
A.Š.: Tikai tā problēma par tiem diviem gadiem.
R.K.: A šeit ir oficiāli īpašnieki? Jā?
A.Š.: Jā. Mēs ar ģimeni. Nu, man…, kā saka, tur puse, puse ir sievai, puse es. Un tur sadalīs vēl tur, ja kaut kādu bērnu tur.[..]
A.Š.: Un štelle ir ļoti vienkārša. Tur ir šobrīd jāapskatās juridiski. Jā? Nu, sakarā ar tiem diviem gadiem, un viss. Un tad vienošanās ir tāda, kad Avadels pārņem šo struktūru. Nu, kā saka, šito te.
R.K.: Jā.
A.Š.: …Ā! Vo, vo vo! Paskaties. Izcili! Izdomāju: Šveice, Rietumu banka, Avadels, un attiecīgi šeit ir Viesturs. Neatdod parādu. Bet man vajag naudu. Man vajag naudu. Es piedāvāju sekojošu variantu: ka šo struktūru pārņem Rietumu banka 100-procentīgi. Bet man ir, jeb bankas struktūra paņem. Bankas struktūra. [..]
R.K.: Nē, nu, es uzskatu, ka tā ir ļoti eleganta shēma.
Par noklausīšanos Šlesers tiek brīdināts
Divas dienas vēlāk Koziols Šleseru brīdina, ka viesnīcas telpas noklausoties tiesībsargājošās iestādes, kas vācot materiālu. Vaļīgās sarunas gan neapsīkst un Šlesers sarunā ar Ivaru Gulbi un Ralfu Kļaviņu atklāj, ka zem Šveices holdinga vēl pirms pārņemšanas būtu jānonāk arī „Zaķusala estate” un „Jaunrīgas attīstības uzņēmumam”, norāda “De facto”.
A.Š.: Tātad ideja ir sekojoša. Es esmu runājis ar Esterkinu, ar Rietumu banku. Tikko te Viesturs arī ir bijis. Tātad mums ir kā? Te Viesturs Koziols. Avadels. Aptuvenā līguma attiecības ar procentiem – viens komats astoņi. Jā? Nu, lūk. Un, un tad doma ir sekojoša. Rietumu banka jeb Rietumu bankas struktūra iegādātos no Viestura Šveices uzņēmumu. Jā? Nu, runa ir par trīs latiem. Jā? Un tā doma ir tā, kad, es domāju, kad šeit nevis Avadel, bet mums ir vēl viena struktūra, Alter. Jā?
I.G.: Jā.
A.Š.: Jā? Kur ir tukša. Vai ne? Jā? Tātad, izmantotu tieši šo struktūru, kura ar Rietumu banku noslēgtu vienlaicīgi vienošanos.[..]
A.Š.: Bet jebkurā gadījumā tie divi gadi iet, ….tad te tiek slēgts darījums tāds, kad Alters iegādājas šo Rietumu bankas uzņēmumu, nu, ja varētu tas būt. Nevis tiešā veidā to Šveices struktūru. Jā?
I.G.: Jā.
A.Š.: Bet šo uzņēmumu, kurš ir 100 procentīgi īpašnieks Šveices uzņēmumam, kuram attiecīgi pieder 36 procenti, nu, tajā ķēdē, kas ir Rīgas Tirdzniecības osta.
Tikšanās vietu nemaina
“De facto”  zināms, ka 17.novembrī šī pati trijotne atkal tiekas „Rīdzenē” un prāto, kā uzlabot izplānoto darījumu ķēdi. Sarunās arī atklājas, kādi ir iemesli, kāpēc tik sarežģīta darījumu shēma jādomā – jādomā, Šlesers apzinās, ka viņa veiktās darbības nav saskaņā ar likumu, un mēģina atrast aizmuguriskus veidus, kā likumu, tā sakot, apiet.
A.Š.: Nē, bet pagaidi, bet jautājums ir. Vot, šoreiz es izeju no likuma. „Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā valsts amatpersonas pienākumus valsts, pašvaldību institūcijā, aizliegts iegūt tāda… komersanta mantu, kā arī kļūt par dalībnieku, akcionāru divus gadus”. Divus gadus. Bet es noslēdzu vienošanos, ka es kļūšu pēc divi gadi.
R.K.: /nopūšas/ Kā tas juridiski izskatās?
I.G.: Nu, nu.
A.Š.: Nu, paga, bet.
I.G.: …interpretācijas, interpretācijas jautājums.[..]
A.Š.: Jā. Bet tikai variants tāds. Visu paraksta, pilnvaro, bet… tāda godīgā principa. Jā? Tiek paņemts notārs, kurš ir pilnvarots…Šveicē, piemēram, ka tas tiek atdots, es atvainojos, nu, ne notāram, bet advokātam. Un, ka līgums ir parakstīts tagad, bet pabeidzās viņš pēc divi gadi.
„De facto” neoficiāli zināms, ka šādas sarunas “Rīdzenē” notika vismaz līdz šā gada sākumam. Jau maijā KNAB veica virkni kratīšanu neskaitāmos uzņēmumos un lūdza Saeimai ļaut veikt kratīšanu arī Šlesera dzīvesvietā. Tolaik Saeima šādu jāvārdu nedeva.

http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/396732-slesers_aktivi_shemo_ka_legalizet_sleptas_ipasumtiesibas

No komentāriem:
Ra » nu
Un ar kādu mērķi tad tie ļautiņi ar simtiem tūkstošu parādu plēšas uz saeimu? Lai aplaimotu Latvijas tautu? Ar ko? Beigsies saeimas trīs gadu termiņš un parādnieku vietā būs jauni miljonāri?

enriko
Iespēja nacionalizēt – atņemt par labu tautai un valstij. Un pie tam viņš (Šlesers), izrādās muļķis. Pārāk demonstratīvi izrādās. Domāju, ka pašlaik pie viņa namdurvīm klauvē KNAB-s, Finanšu policija un Drošības policija…tā vajadzētu būt. Pareģojums piepildās: tauta atgūs nolaupīto. Un tādu kā Šlesers ir daudz…
ja ja ja » enriko
he he, Tu gan esi du.., labi – naivs.
Kādai tautai? Ko atgūsi? Kas Tev ko atņēmis?
Nu precīzs padomju varas sagaidītājs ar puķīti un asaru actiņā.
Neesmu Šlesera pielūdzējs, bet tas, ka viņš prot naudas īsteno sūtību saskatīt, ir fakts. Tādu nav daudz un diemžēl, lielākā daļa cilvēku to neizprot un skrien kā vāveres ritenī pa 40h nedēļā, 40 mūža gadus, lai beigās saņemtu 40% lielu pensiju, bet kurš teicis, ka saņems?????????????? Nesaņems, vairs nē, bet skrienat vien.
deshg Pirms 6 stundām un 24 min
malacis -nesuda jus nenokersiet vinu – vins ir 5 reiz gudraks par mulka zemes iedzivotajiem……..super turies vecit –

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s