Šķeltniecība, N.Ušakovs, Krievijas vēstniecība

( Izlasiet pārtulkotos dokumentus un uzminiet, kas ir Ušakovs, kurš kā vai nu algots vai nealgots valsts valodas nelietošanas sodu eksperts (“50 latu vietā parādās koridors 25-50 latu. (tas ir, vairs neizdosies sodīt ar 10 latiem)»), krievu partiju kopīgās vēlēšanu taktikas saskaņotājs ar Krievijas vēstniecību (“vēlamāks ir «olu sadalīšanas pa dažādiem groziem» variants – tas ir, atsevišķi «Saskaņas centra» un PCTVL saraksti uz 2009.gada Eiroparlamenta vēlēšanām. Jo pat ar vienotu sarakstu 30% sasniegšana nav reāla”) un Krievu pasaules nostiprināšanas un paplašināšanas bīdītājs (“Mēs neteoretizēsim, kā saglabāt krievu pasauli. Mēs to jau saglabājam un vairosim tālāk.”), redzams, ne reti sūta materiālus Krievijas vēstniecībai. Nē, vārdus “saskaņa” un “integrācija” te neatradīsim. Nezinu, kas dokumentus ir publicējis, bet labi, ka zinām Ušakova hobijus. Ja lasāt krieviski, skat. saitēs:

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7148

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7114

I.L.)

Ušakova sarakstes noslēpumi: vēlēšanu taktika (раскладки) tiek saskaņota ar Krievijas vēstnieku Vešņakovu (skat. dokumentu).

“Saskaņas centra” priekšsēdētājs nodevis nepublicējamu informāciju Krievijas vēstniekam Latvijā.

Spriežot pēc Nila Ušakova sarakstes, “Saskaņas centra” priekšsēdētājs nodevis Krievijas vēstniekam Latvijā Aleksandram Vešņakovam nepublicējamu informāciju, tostarp par Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanu iznākumu un tā ietekmi uz iekšpolitisko stāvokli.

Šeit publicēto vēstuli tagadējais mērs Aleksandram Vešņakovam ir nosūtījis 2008.gada 10.jūlijā. Tajā laikā Ušakovs bija Saeimas Ārlietu komisijas loceklis.

No: Nil Ushakov nils.usakovs@saeima.lv

Kam: rusembas@delfi.lv

Tēma: Vešņakova kungam

Cienītais Aleksandr Alberta dēls!

Pirms mūsu tikšanās 15.00 nosūtu jums nelielu uzziņu, ko sagatavojuši mūsu konsultanti, par balsu skaitīšanas sistēmu Eiroparlamenta vēlēšanām.

Ar cieņu,

Nils Ušakovs

Dokuments: EP.doc

BALSU SKAITĪŠANAS UN MANDĀTU SKAITA NOTEIKŠANAS METODIKA UZ EIROPARLAMENTA VĒLĒŠANĀM

2004.gada jūnijā tika iegūti šādi Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti:

Saraksta nummurs

Saraksta (politiskās organizācijas) nosaukums

 Saņemto balsu skaits

 Saņemto mandātu skaits

 Iegūtais procents no nobalsojušo kopskaita

Grafiski

5

Apvienība TB/LNNK

171859

4

29.82

12

«Jaunais laiks»

113593

2

19.71

6

Politiskā apvienība PCTVL

61401

1

10.66

2

Tautas partija

38324

1

6.65

13

Latvijas ceļš”

37724

1

6.55

8

Tautas saskaņas partija

27506

0

4.77

11

Latvijas sociāldemokrātiskā darba partija

27468

0

4.77

9

Zaļo” un zemnieku savienība

24467

0

4.25

10

Latvijas Pirmā partija

18685

0

3.24

7

Apvienotā sociāldemokrātiskā darba partija

12871

0

2.23

3

Konservatīvā partija

9716

0

1.69

1

Latvijas Sociālistiskā partija

9480

0

1.65

4

«Latgales gaisma»

8439

0

1.46

15

Politiskā organizācija (partija) “Eiroskeptiķi”

5481

0

0.95

14

Kristīgi demokrātiskā savienība

2362

0

0.41

16

Sociāldemokrātu savienība

1988

0

0.34

Tika lietota šāda balsu skaitīšanas un mandātu skaita noteikšanas metodika:

1) Aprēķins tiek veikts tikai politisko organizāciju grupai, kuras pārvarējušas 5% barjeru. Politiskās organizācijas, kuras 5% barjeru pārvarējušas nav, tiek automātiski atmestas. Tādā veidā palika 5 politiskas organizācijas:

Saraksta nummurs

Saraksta (politiskās organizācijas) nosaukums

 Saņemto balsu skaits

 Saņemto mandātu skaits

 Iegūtais procents no nobalsojušo kopskaita

Grafiski

5

Apvienība TB/LNNK

171859

4

29.82

12

«Jaunais laiks»

113593

2

19.71

6

Politiskā apvienība PCTVL

61401

1

10.66

2

Tautas partija

38324

1

6.65

13

Latvijas ceļš”

37724

1

6.55

2) balsu skaitīšanas formula ir šāda: par katru partiju nodoto balsu skaits tiek pakāpeniski dalīts ar nepāra skaitļiem – 1, 3,5,7,9 un tā tālāk, kamēr vajadzīgs. Tālāk dalīšanas izmākumi tiek kārtoti dilstošā secībā, un tiek noteikts mandātu skaits katrai politiskajai organizācijai.

Saraksts

Balsis

1. dalījums (1)

2. dalījums (3)

3. dalījums (5)

4. dalījums (7)

Apvienība TB/LNNK

171859

171 859

57286,33

34371,8

24551,28

«Jaunais laiks»

113593

113593

37864,33

22718,6

16227,57

PCTVL

61401

61401

20467

12880,2

8771,571

Tautas partija

38324

38324

12774,67

77664,8

5474,857

Latvijas ceļš”

37724

37724

12574,67

7544,8

5389,143

Tālāk dalījumu iznākumi tiek sakārtoti pēc dilstoša principa:

Reitinga rādītājs (dalījuma nummurs)

Dalījuma rādītājs

Saraksts

1

171859

TB/LNNK

2

113593

«Jaunais laiks»

3

61401

PCTVL

4

57286,33

TB/LNNK

5

38334

Tautas partija

6

37724

Latvijas ceļš”

7

34371,8

TB/LNNK

8

24551,29

TB/LNNK

9

22718,6

«Jaunais laiks»

Tādējādi iegūstam vēlēšanu rezultātus:

Saraksts

Mandātu skaits (atbilst biežumam iepriekšējā tabulā pēc dalījumu iznākumiem)

TB/LNNK

4

«Jaunais laiks»

2

PCTVL

1

Tautas partija

1

Latvijas ceļš”

1

Tādējādi varam izdarīt šādus secinājumus:

1) 5% barjeras pārvarēšana garantē viena mandāta iegūšanu. Matemātisks izņēmums (kas ir juridisks strupceļš) — ja tieši 5% iegūst vismaz desmit politiskas organizācijas, ja ir 9 mandāti. Tomēr tāda varbūtība ir tikai teorētiska — tās reāla īstenošanās ir galēji apšaubāma.

2) Izšķirošs moments — vairāk kā viena mandāta iegūšanas varbūtība. Pēc 2004.gada Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu piemēra ir redzams, ka tikai 1 mandātu ieguvušo politisko organizāciju rezultātu izkliede ir ļoti liela: par «Latvijas ceļu» ir nobalsojuši 6,5% vēlētāju, par PCTVL – 10,6%, bet abas politiskās organizācijas ir ieguvušas katra tikai 1 mandātu. Šajā konkrētajā gadījumā matemātika ir šāda: 2 mandātus politiskā organizācija var iegūt tikai tad, ja par to ir nobalsojuši trīs reiz vairāk vēlētāju kā par politisko organizāciju, kas saņēmusi mazāko balsu skaitu starp politiskajām organizācijām, kas pārvarējušas 5% barjeru. Tas ir, lai Eiroparlamenta vēlēšanās iegūtu 2 mandātus, bija jāsavāc trīs reiz vairāk balsu, kā partijai ar vissliktāko rezultātu no politiskajām organizācijām, kas pārvarējušas 5% barjeru. Praktiski, var pareizināt «Latvijas ceļa» (6,5%) rezultātu ar 3 un dabūt nosacīti apmierinošu rezultātu 2 mandātiem (6,5 reiz 3 — ir 19,5%). Tādējādi, PCTVL (10,6%) 2 mandātus dabūt nevarēja, bet «Jaunais laiks» (19,7%) – 2 mandatus dabūja. Šeit ir ielikta zināma Eiroparlamenta vēlēšanu netaisnība, ko nosaka matemātika un mazs mandātu skaits.

3) Tajā pat laikā solis no diviem mandātiem līdz četriem Eiroparlamenta 2004.gada vēlēšanās ir šaurāks. Tā «Jaunajam laikam», ieguvušam 19,7% balsu, ir 2 mandāti (6,5% reiz 3), bet TB/LNNK, ieguvušai 29,82%, ir 4 mandāti. Kaut gan 29,82%, dalīts uz 6,5 dod 4,55 (nosacīti noapaļojot, 5).

Izšķirošais secinājums: milzīga ietekme uz mandātu skaitu, ko iegūst katra politiskā organizācija, ir VISPĀRĒJAM POLITISKAJAM IZKĀRTOJUMAM VĒLĒŠANĀS, KAS APGRŪTINA PROGNOZĒŠANU KOPUMĀ. TĀ, POLITISKĀS ORGANIZĀCIJAS, KURA VĒLĒŠANĀS IEGUVUSI VISLIELĀKO REZULTĀTU, MANDĀTU SKAITS IR TIEŠI ATKARĪGS NO:

A) TĀ, CIK PARTIJAS IR IEKĻUVUŠAS GRUPĀ, KAS PĀRVARĒJUŠAS 5% BARJERU;

B) TĀ, KĀDA IR BIJUSI FAKTISKĀ BARJERA — ZEMĀKAIS RĀDĪTĀJS PARTIJU GRUPĀ, KURAS PĀRVARĒJUŠAS 5% BARJERU;

C) BALSU IZKLIEDES STARP PARTIJĀM, KAS PĀRVARĒJUŠAS 5% BARJERU;

D) TĀ, CIK BALSIS KOPĀ PROCENTOS NO VĒLĒTĀJU KOPSKAITA IR BIJUŠAS ATDOTAS PARTIJĀM, KURAS 5% BARJERU NAV PĀRVARĒJUŠAS.

Analoģiska proporcionāla vēlēšanu sistēma darbojas arī Saeimas vēlēšanās. Tomēr «netaisnīguma nosacījumu» mērogs ir ievērojami mazāks, tāpēc ka, jo vairāk mandātu tiek sadalīts, jo vēlēšanu rezultāti tuvāki mandatu sadalījuma rezultātiem. 100 Saelmas deputātus var pieņemt par 100%, un mandatus starp politiskajām organizācijām, kas pārvarējušas 5%, sadalīt, «piemetot» tām balsis, kas atdotas par partijām, kas nav tikušas cauri pēc proporcionālās pazīmes. Gadījumā ar 9 mandātiem «kļūda» starp vēlēšanu rezultātiem un politisko organizāciju iegūtajiem mandātiem no matemātiskā viedokļa ir ievērojami lielāka — un tas ir izšķirošs moments!

Vēl viens svarīgs moments, prognozējot vēlēšanu iznākumu Eiroparlamentā – ir VĒLĒTĀJU PIEDALĪŠANĀS. 2004.gadā piedalījās 41,34%, kas ir ievērojami mazāk kā vidējā piedalīšanās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās (Saeimas vēlēšanās 2006.gadā – 60,9%, pašvaldību vēlēšanās 2005.gadā – 52,8%).

Šeit izšķiroša ir balsošanas motivācija noteiktās sociālās grupās. Tas ir, kāda politiskā spēka vēlētāji ir vairāk motivēti un mobilizēti. Teiksim, TB/LNNK rezultāts (gandrīz 30%!) – ir ne tikvien šīs politiskās organizācijas popularitātes sabiedrībā rādītājs kopumā, cik elektorāta mobilitātes rādītājs, kas atkarīgs no politiskās dienas kārtības kopumā (vēlēšanas notika uz protestu pret izglītības reformu fona), elektorāta sociālā portreta (pensionāram ko darīt nav — iet uz vēlēšanām), no elektorāta priekšstata, kas Eiroparlaments ir.

Ja Eiroparlamenta vēlēšanas notiks vienlaikus ar pašvaldības vēlēšanām, piedalīšanās varbūt būs pietiekami liela. Un pašvaldību vēlēšanas ietekmēs Eiroparlamenta vēlēšanas — kā no piedalīšanās viedokļa, tā arī no izvēles, kam atdot balsi, viedokļa.

IESPĒJAMIE «SASKAŅAS CENTRA» UN PCTVL REZULTĀTI 2009.GADA EIROPARLAMENTA VĒLĒŠANĀS.

2004.gada oktobrī par «Saskaņas centru» nobalsoja 14,42% vēlētāju, kas ieradušies balsot, jeb 130 887 cilvēki. Par PCTVL nobalsoja 6,03% jeb 54 684 cilvēki. Tādējādi divu šo politisko organizāciju kopējā auditorija (stāvoklī uz 2006.gada oktobri) veido apmēram 20-21%. Tajā pat laikā ir jāņem vērā, ka šī kopējā auditorija sarakstu apvienošanās gadījumā var sašaurināties dēļ tā, ka daļai «Saskaņas centra» elektorāta ir nepieņemama PCTVL pazīcija un otrādi. 2002.gadā 8.Saeimas vēlēšanās PCTVL saraksts, kas tobrīd apvienoja Tautas saskaņas partiju, «Līdztiesību» un Latvijas Sociālistisko partiju (tagad «Līdztiesība» ir PCTVL, TSP un Socpartija – «Saskaņas centrs») ieguva 19%. Atbilstoši kopējā auditorija svārstās 19-20% robežās.

Pēc sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem 2008.gada jūnijā (Latvijas fakti) par «Saskaņas centru ir gatavi balsot 10,5%, par PCTVL – 3,8%. Jāņem vērā, ka līdz vēlēšanām vēl tālu, un krievvalodīgais elektorāts vēl nav mobilizēts, kas abu politisko spēku rādītājus paaugstinās.

Lai iegūtu 1 mandātu, politiskajai organizācijai ir Eiroparlamenta vēlēšanās jāiegūst vismaz 5%. Tas ir vairāk kā iespējams uzdevums «Saskaņas centram» un pilnīgi iespējams uzdevums PCTVL, ja ņem vērā Tatjanas Ždanokas personisko popularitāti.

No šāda viedokļa «Saskaņas centrs» un PCTVL, iesniedzot uz vēlēšanām atsevišķus sarakstus, var iegūt kopā 2 mandātus.

«Saskaņas centra» un PCTVL vienota saraksta gadījumā rodas jautājums par to, cik balsis būs vajadzīgs, lai dabūtu vismaz 2 mandātus, bet vēlams, 3 mandātus — citādi apvienoties apriori nav jēgas.

Nešaubīgi, prognozēšanas iespēja ir pietiekami nosacīta — dēļ atkarības no politiskā izkārtojuma uz Eiroparlamenta vēlēšanām kopumā. Tomēr viens secinājums ir acīmredzams:

2004.gada Eiroparlamenta vēlēšanu pieredze pierādīja: lai dabūtu divus mandātus, nepieciešams dabūt trīskārt vairāk balsis kā politiskā organizācija, kas dabū mazāko balsu skaitu no tām, kuras pārvar 5%. Minimālā faktiskā barjera – 5%. Lai dabūtu 2 mandātus, nepieciešams dabūt kopā vairāk par 15%. Tāda varbūtība pastāv. Bet vienlaikus pastāv milzīgs risks, ka faktiskā barjera vēlēšanās iznāks augstāka (piemēram, 6,5% – kā 2004.gadā), un tad ir jādabū vairāk par 19,5% balsu, bet tas jau ir sarežģīts uzdevums. Trešā mandāta dabūšana tādā gadījumā vispār ir šaubīga.

Eiroparlamenta vēlēšanu paradokss ir tāds, ka 5%+5% garantēti dod divus mandātus, bet 14% vai pat 18% pie noteikta politiskā izkārtojuma var garantēt arī TIKAI 1 MANDĀTA iegūšanu. 2.mandāta iegūšana — politiski-matemātiskas loterijas rezultāts, 3.mandāta iegūšana — gandrīz neticama veiksmes rezultāts.

PIEMĒRS N 1

Īpaši acīmredzams tas ir uz 2004.gada Eiroparlamenta vēlēšanu piemēra. Pieņemsim, ka 2004.gada Eiroparlamenta vēlēšanās 5% barjeru būtu pārvarējušas nevis 6, bet 5 partijas. Pieņemsim, ka Tautas saskaņas partija būtu dabūjusi nevis 4,81% (27 506 balsis), bet pilnus 5% (28 720 balsis). Tad aprēķins izskatītos šādi:

Saraksts

Balsis

1. dalījums

2. dalījums

3. dalījums

4. dalījums

TB/LNNK

171859

171 859

57286,33

34371,8

24551,28

«Jaunais laiks»

113593

113593

37864,33

22718,6

16227,57

PCTVL

61401

61401

20467

12880,2

8771,571

Tautas partija

38324

38324

12774,67

77664,8

5474,857

«Latvijas ceļš»

37724

37724

12574,67

7544,8

5389,143

TSP 28700 28700 9556 5740 4100

Rezultāti dilstošā kārtībā:

Reitinga rādītājs (dalījuma nummurs)

Dalījuma rādītājs

Saraksts

1

171859

TB/LNNK

2

113593

«Jaunais laiks»

3

61401

PCTVL

4

57 286,33

TB/LNNK

5

38334

Tautas partija

6

37724

«Latvijas ceļš»

7

34371,8

TB/LNNK

8

28700

TSP

9

24551,28

TB/LNNK

Tādējādi iegūstam vēlēšanu rezultātus:

Saraksts

Mandātu skaits (atbilst biežumam iepriekšējā tabulā pēc dalījumu iznākumiem)

TB/LNNK

4

«Jaunais laiks»

1

PCTVL

1

Tutas partija

1

«Latvijas ceļš»

1

TSP 1

Paradokss ir tāds, ka, Tautas saskaņas partijai iegūstot 1 mandātu, samazinātos «Jaunā laika» mandātu skaits. Pie tāda rezultāta novestu nepieciešamība dalīt 9 mandātus uz 6, nevis 5 partijām. Te, tiesa, ir interesants moments, atbildi uz kuru dalīšanas uz nepāra skaitļiem metode atbildi nedod. Un tieši -TSP pārvarot 5% barjeru, 1 mandātu zaudētu nevis TB/LNNK, bet «Jaunais laiks», kas ir skaidra netaisnība. Iznāk, ka 19% – tas ir 1 mandāts, bet 29% – 4 mandāti.

No tā var izdarīt šādu secinājumu: pie tāda izkārtojuma visneizdevīgākajā situācijā Eiroparlamenta vēlēšanās nokļūst partijas, kas iegūst vidēju rādītāju, bet visizdevīgākajā — partijas, kuras iegūst pietiekamo balsu minimumu (tuvu 5%), vai arī līderi (piemēram, TB/LNNK, kas ieguvuši gandrīz 30% balsu). Otrs secinājums – pat faktiskās barjeras samazinašanās līdz 5% dažādi atsaucas uz partijām: «Jaunais laiks» tādējādi ar 19%, var palikt ar vienu mandātu, bet TB/LNNK saglabāt pārsvaru. Tajā pat laikā faktiskā barjera 6,5% (mazākais rādītājs starp partijām, kas pārvarējušas 5% barjeru — «Latvijas ceļa» rādītājs 2004.gada Eiroparlamenta vēlēšanās) dotajā konkrētajā gadījumā, un partiju skaita, kuras pārvarējušas 5%, skaita samazināšanas ir izdevīga «Jaunajam laikam» – tā samazināšanās (kas notiktu, ja TSP dabūtu 5%) novestu pie «Jaunā laika» mandātu skaita samazināšanās.

Tieši no šāda viedokļa vēlamāks ir «olu sadalīšanas pa dažādiem groziem» variants – tas ir, atsevišķi «Saskaņas centra» un PCTVL saraksti uz 2009.gada Eiroparlamenta vēlēšanām. Jo pat ar vienotu sarakstu 30% sasniegšana nav reāla — kopējā auditorija (krievvalodīgie pilsoņi, kas piedalās vēlēšanās) ir mazāka un aptver apmēram 20% no aktīvajiem vēlētājiem. Bet pat 19-20%, kā rāda iepriekš aprakstītais hipotētiskais piemērs, pie noteiktas (pilnīgi iespējamas — piemērs ar «Jauno laiku»!) apstākļu sakrišanas nevar garantēt 2 mandātu dabūšanu.

Atbilstoši, viens no galvenajiem uzdevumiem — nodrošināties pret līdzīgiem variāntiem. Un 2 saraksti dod zināmas garantijas.

***

Atgādināsim, ka N.Ušakovs paziņojis, ka daļa viņam nozagtās sarakstes ir īsta, bet daļa it kā viltota, neielaizdamies tālākās detaļās.

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7148

2011-12-07 11:12:20

Ušakovs nodevis ziņas Krievijas spiegam Hapilovam

KOMPROMAT.LV rīcībā ir nokļuvusi Nila Ušakova elektroniskā pasta kopija.

KOMPROMAT.LV ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt, vai sarakste neliecina par Nila Ušakova pretlikumīgu darbību.

Krievijas vēstniecībā Latvijā Aleksandrs Hapilovs ir bijis kultūras padomnieka amatā, kas kūrē [Krievijas] sakarus ar tautiešiem.

2009.gada maijā raidījums Nekā Personīgā rādīja Hapilova un Ušakova tikšanās video uzņēmumus. Latvijas politiķa un Krievijas diplomāta tikšanās notikusi 18.martā ķīniešu restorānā “Soho” uz Elizabetes ielas netālu no Krievijas vēstniecības.

Programmas Nekā Personīgā žurnālisti toreiz pieņēmuši, ka Nils Ušakovs ir, visdrīzāk, tāda nevainīga aitiņa, kuru pa tumšo izmantojis Aleksandrs Hapilovs, kuru varētu būt interesējusi informācija, kas bijusi Saskaņas centra priekšsēdētāja kā Saeimas Ārlietu komisijas locekļa rīcībā.

Šodien publicējam Nila Ušakova sūtījumus Krievijas spiegam Aleksandram Hapilovam, kuru 2009.gada 27.martā izraidīja no Latvijas (oficiāli tas toreiz skanēja tā: Latvijas valdība nepagarināja A.Hapilovam darba atļauju, un diplomāts bija spiests izbraukt no valsts).

Konferences tāme. Uz 40 cilvēkiem.

No: “Nil Ushakov”

Kam: rusembas@delfi.lv

Rakstīts: 2008.g. 12.novembrī, 15:15:56

Tēma: A.Hapilovam

Org_Moskow[1].doc

Mēs – jaunatnes organizācija “Нампопути!» (Mums pa ceļam!) – esam raduši darīt, ne runāt. Mēs neteoretizēsim, kā saglabāt krievu pasauli. Mēs to jau saglabājam un vairosim tālāk.

Jaunatnes organizācija “Нампопути!” ir dibināta 2006.gada rudenī. Divu “Нампопути!” darbības gadu laikā ir izdevies saliedēt ap sevi simtiem skolnieku un studentu, un veiksmīgi īstenot vairākus projektus, kas apvieno jaunatni un veicina krievu diasporas Latvijā pozīciju saglabāšanu un nostiprināšanu. Mēs esam ieinteresēti starptautiskos kontaktos, gatavi dalīties savā pieredzē ar citu valstu krievu diasporas pārstāvjiem, un, pats galvenais, vēlamies pārņemt viņu pieredzi.

Divu gadu laikā mums ir izdevies īstenot šādus projektus:

9 мая.lv

Galvenie projekta9мая.lv uzdevumi – saglabāt un vairot Latvijā atmiņas par Uzvaras Dienu un palīdzēt veterāniem, kas dzīvo Latvijā. Šā projekta ietvaros simtiem jauniešu no jaunatnes organizācijas “Нампопути!” veic sestdienas talkas brāļu kapos un Lielajā Tēvijas karā Latvijā kritušo padomju karavīru masu kapu vietās, piedalās Uzvaras Dienas masveida svinēšanas organizācijā pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem, organizē Latvijā akciju «Georgija lentīte». Piemēram, pirms 2008.gada 9.maija bija izdalītas 50 000 Georgija lentītes. Šā projekta ietvaros 2008.gada pavasarī sāka darbību vietne www.9may.lv, kurā tiek izvietota izsmeļoša informācija par visiem pasākumiem, kas veltīti Uzvaras Dienai.

ПриШкольная газета (PieSkolas avīze)

«ПриШкольная газета» – tas ir unikāls izdevums, kura autori ir Rīgas skolu ar krievu mācību valodu vecāko klašu skolnieki. Pirmais «ПриШкольная газета» izdevums iznāca 2006.gada pavasarī. Šodien «ПриШкольная газета» – ikmēneša krāsains izdevums krievu valodā, kas iznāk periodiski reizi mēnesī. «ПриШкольная газета» tirāža – 5000 eksemplāru. Izdevums bez maksas tiek izplatīts 48 Rīgas skolās ar apmācību krievu valodā. «ПриШкольная газета» ir savdabīga žurnālistikas skola vecāko klašu skolniekiem. «ПриШкольная газета» ir aicināta nodot Latvijas krievu žurnālistikas pieredzi un tradīcijas nākošajai paaudzei.

Latvijas КВН (Клуб Весёлых и Находчивых, Jautro un asprātīgo klubs) skolu līga

Нампопути!” – Latvijas КВН Skolu līgas spēļu organizētājs. Šodien КВН skolu līga apvieno vairākus simtus skolu ar krievu mācību valodu no visas Latvijas. Ar katru gadu klubs kļūst arvien lielāks un apaug ar jaunām tradīcijām. Jauniešiem, kuri sapņo par skatuvi, kas izmēģina spēkus režisoru uzvedumos un scenāriju rakstīšanā, КВН skolu līga — tā ir izdevība īstenot sevi, iegūt savus pirmos skatītājus un pielūdzējus.

Projekts «Pašizglītība»

Jaunatnes organizācija “Нампопути!” piedāvā vecāko klašu skolēniem un studentiem bezmaksas pašizglītības iespēju — lekciju apmeklēšanu par dažādām tēmām. Jau otro gadu pēc kārtas jauniešiem lasa lekcijas par psīholoģiju, žurnālistiku, dzimtās valodas kultūru.

Projekts «Клуб дискуссий»

«Клуб дискуссий» piedāvā jaunatnei iespēju apspriest aktuālas tēmas tādās jomās kā politika, ekonomika, kultūra, sociālā sadarbība, starpnacionālās attiecības, diplomātija, kā arī klausīties pieaicinātu ekspertu domas. Kā eksperti uzstājas Latvijas Republikas Saeimas deputāti, pazīstami žurnālisti un televīzijas programmu vadītāji, ekonomisti, diplomāti, kā arī viesi no Krievijas.

Spēles «Что? Где? Когда?» (Kas? Kur? Kad?) Latvijā

Нампопути!” – Latvijas zinātāju kluba «Интеллект», kas organizē spēles «Что? Где? Когда?» (Kas? Kur? Kad?) starp skolu, studentu un pieaugušo komandām, partneris. Kluba darbībā ir iesaistīti simtiem jaunu cilvēku, kas pieder pie krievu diasporas Latvijā un kam piemīt liels intelektuāls potenciāls.

Jaunatnes interneta resurss www.young.lv

2008.gada pavasarī uzsāka darbību interaktīvā jaunatnes vietnewww.young.lv, kas vienlaikus ir organizācijas “Нампопути!” mājas lapa Tīklā un «ПриШкольная газета» interneta versija. Vietnē var uzzināt visjaunāko informāciju par visiem organizācijas “Нампопути!” pasākumiem un projektiem, izveidot savu interešu grupu un rīkot apspriedes grupas ietvaros. Faktiski vietne www.young.lv – šodien ir interaktīvs sociāls tīkls, kas veicina krievu diasporas nostiprināšanu un saliedēšanu Latvijā.

Divu gadu laikā “Нампопути!” ir ieguvusi lielu pieredzi projektu realizācijā un pasākumu organizācijā, kas veicina Latvijas krievu jaunatnes konsolidāciju un, atbilstoši, veicina krievu pasaules saglabāšanu Latvijā. Pie tam ir jāatzīmē, ka visus projektus mēs esam realizējuši tikai uz Latvijas uzņēmēju sponsoru atbalsta rēķina, nesaņemot nekādu atbalstu no Latvijas valsts vai ārzemēm.

Tieši tāpēc “Нампопути!” ir uzstājusies kā konferences «Krievu pasaule jauniešiem — veiksmīgu ideju izstāde» organizātors.

Konferences mērķi

Galvenais konferences mērķis – ir izveidot sava veida izstādi, kurā jaunieši, piemēram, no Grieķijas, uzzin, kā un ko dara viņu vienaudži Vācijā vai Lietuvā.

  • Veiksmīgas pieredzes apmaiņa, lai īstenotu konkrētus Krievu pasaules attīstības projektus ar aizrobežu tautiešu jaunatnes organizāciju palīdzību.

  • Vienota elektroniska resursa izveidošana, kas kļūs par savdabīgu gan ideju, gan to realizācijas veidu datu bāzi.

  • Kopīgu projektu ar Eiropas tautiešu jaunatnes organizāciju piedalīšanos izstrāde. Un pirmais projekts, pie kura mēs piedāvāsim strādāt — 2009.gada 9.maija svinēšana.

Konferences darbs

Pirmajā konferences dienā jaunieši ziņos par savām jaunatnes organizācijām un projektiem, kurus šī organizācija īsteno.

Otrajā dienā jaunieši darba grupās dalīsies pieredzē, idejās un izstrādās jaunus interesantus projektus.

Tiek piedāvātas šādas darba grupas:

1. Sabiedrisku organizāciju izveidošanas un konkrētu projektu realizācijas pieredze.

Jaunieši no dažādām valstīm dalās konkrētu sekmīgi realizētu projektu pieredzē – no tīklu organizāciju izveidošanas līdz avīzēm, КВН, klubiem «Что? Где? Когда?», intereneta portāliem utt.

2. Uzņēmēju iesaistīšana Krievu pasaules attīstībai.

Ļoti bieži jaunatnes organizācijas saduras ar finansēšanas problēmu. Dažas no tām raksta projektus dažādos fondos un saņem atbalstu, citas atrod privātus investorus. Kā ieinteresēt uzņēmējus ar saviem projektiem – atbildi uz šo jautājumu tad arī meklās apspriežu dalībnieki šajā grupā.

3. Kā nosvinēsim 9.maiju.

Šajā grupā tiks apspriesti gan jau esoši projekti, piemēram, Papildus «Georgija lentītei», gan arī jaunu piemiņas akciju izveidošana un veikšana.

4. Mūsdienīgu tehnoloģiju lietošana Krievu pasaules saglabāšanai un paplašināšanai

Kā izmantot mēsdienīgas tehnoloģijas Krievu pasaules saglabāšanai un paplašināšanai? Piemēram, internetu biedrošanās un starptautisku tīklu izveides nolūkos. Kabeļtelevīzijas izmantošana izglītības līmeņa paaugstinašanai. Dalīsimies pieredzē, dzemdinām jaunas idejas.

—————

programma[1].doc

Konferences programma

1. diena

Dalībnieku iebraukšana

Kultūras programma

Vakariņas viesnīcā

2. diena

10:00 – Konferences atklāšana

10:30 – Ekspertu ziņojumi

12:00 – Kafijas pauze

12:15 – Delegāciju ziņojumi

14:00 – Pusdienas

15:00-17:00 – Delegāciju ziņojumi

18:00 – Vakariņas Vecrīgā

20:00 – Kultūras programma

3. diena

10:00 – Pamatliekoši ziņojumi

11:00 – Darbs grupās

  • Sabiedrisku organizāciju izveidošanas un konkrētu projektu realizācijas pieredze

  • Uzņēmēju iesaistīšana Krievu pasaules attīstībai

  • Kā nosvinēsim 9.maiju

  • Mūsdienīgu tehnoloģiju lietošana Krievu pasaules saglabāšanai un paplašināšanai

12:15 -12:30 – Kafijas pauze

12:30 – Darba grupās turpinājums

14:00 – Pusdienas

15:00 – Grupu ziņojumi

16:00 – Konferences rezultātu apkopojums

16:30 – Konferences rezolūcijas pieņemšana

17:00 – Konferences slēgšana

18:00-20:00 – Vakariņas

4. diena

Konferences dalībnieku aizbraukšana

——-

smeta_konf_mol.doc

Konferences tāme.

Uz 40 cilvēkiem

Dzīve viesnīcā 2 – vietīgais numurs diennaktī – 60 eiro

20 numuri

1100 eiro/diennaktī

4 dienas pa 1100= 4400Ēdināšana

Brokastis (iekļauts numura izmaksā)

pusdienas (3 reizes)– 15 eiro/cilvēku

1800

vakariņas (2 reizes viesnīcā) – 15 eiro/cilvēku

1200

svinīgās vakariņas (1 reize) – 25 eiro/cilvēku

1000 eiro

Kopā: 4000 eiroTransporta izdevumi (līdz Rīgai un atpakaļ)Varšava-Rīga-Varšava – 700 eiro

Parīze-Rīga-Parīze — 500 eiro

Berlīne-Rīga-Berlīne — 500 eiro

Oslo-Rīga-Oslo — 700 eiro

Londona-Rīga-Londona — 500 eiro

Roma-Rīga-Roma – 500 eiro

Odesa-Rīga-Odesa – 700 eiro

Maskava-Rīga-Maskava – 500 eiro

Nirnberga-Rīga-Nirnberga – 600 eiro

Bukareste-Rīga-Bukareste – 700 eiro

Tallina-Rīga-Tallina – 50 eiro

Viļņa-Rīga-Viļņa – 50 eiro

Kopā: 6000 eiro

Zāles noma konferencei

350 eiro/dienā

2 dienas= 600 eiro

Autobusa noma ekskursijai

400 eiro

Zāles noma vakara pasākumam

500 eiro

Nogāde no lidostas/dz.c.stacijas

400 eiro

Kopā: 16300

———

Ušakovs atskaitās Hapilovam par veikto darbu

No: Nil Ushakov nils.usakovs@saeima.lv

Kam: rusembas@delfi.lv

Rakstīts: 2008.gada 14.novembrī, 16:57:16

Tēma: A.Hapilovam

conference.doc

Latvijas nevalstiskā un nepolitiskā jaunatnes organizācija “Нампопути!” ir dibināta 2006.gadā. Mūsu organizācijas mērķi var aprakstīt ļoti vienkārši — palīdzēt krievvalodīgajai jaunatnei, kas dzīvo ne visai vienkāršos apstākļos nesen neatkarību atguvušajā Latvijā, sasniegt panākumus dzīvē. Un pie tam saglabāt savu krieviskumu un stingras saiknes gan ar Krievu pasauli, gan arī ar Krieviju. Realizējot šo mērķi, organizācija “Нам по пути!” dažādos projektos (par projektiem sīkāk skat. pielikumu) sadarbojas ar vairāk kā 60 Latvijas skolām ar krievu mācību valodu, bet dažādos mūsu pasākumos piedalās simtiem krievvalodīgo vecāko klašu skolnieku un studentu.

Kopš pirmās dienas mūsu organizācija aktīvi piedalās tautiešu organizāciju darbā Latvijā. Mūsu pārstāvji ir piedalījušies dažādos starptautiska līmeņa tautiešu pasākumos, piemēram, pēdējā Vispasaules tautiešu konferencē (Maskava), pēdējā Vispasaules krievu preses kongresā (Maskava) un Eiropas aizrobežu tautiešu jaunatnes forumā (Sankt-Pēterburga). Rezultātā mums ir izdevies iedibināt sakarus ar jauniem tautiešiem dažādās pasaules valstīs — gan Eiropā un ASV, gan bijušās PSRS valstīs.

Krievu pasaules nostiprināšanas un attīstības darba ietvaros mēs piedāvājam organizēt un rīkot konferenci Eiropas valstu tautiešu jaunatnei.

Konferences tēma:

«Jaunatnes uzdevums — Krievu pasaules attīstīšana»

Konferences mērķis:

Eiropas valstīs dzīvojošo tautiešu jaunatnes saliedēšanas darbs. Mūsuprāt, tas ir viens no pašiem galvenajiem uzdevumiem sarežģītajā Krievu pasaules saglabāšanas un attīstīšanas lietā. Jo tieši no tiem Krievijas tautiešiem, kam tagad ir 18-25 gadi, arī atkarājas, kā nākotnē attīstīsies Krievu pasaule.

Konferences vieta:

Mēs piedāvājam konferenci rīkot Latvijas galvaspilsētā Rīgā, valsts ar vienu no lielākajām Krievijas tautiešu kopienām gan absolūtā, gan relatīvā ziņā, galvaspilsētā.

Konferences dalībnieki:

Pēc iepriekšējas vienošanās, kas sasniegta ar Krievijas Ārlietu ministrijas departamenta darbam ar tautiešiem direktora Aleksandra Čepurina atbalstu, dalību konferencē ir apstiprinājuši 40 pārstāvji no 12 valstīm — Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas (Krima), Francijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Itālijas, Vācijas, Rumānijas, Polijas, Latvijas un Krievijas. No Latvijas puses mēs plānojam uzaicināt piedalīties konferences darbā arī vadošo Latvijas tautiešu jaunatnes organizāciju pārstāvjus.

Konferences saturs:

Mēs plānojam konferenci noturēt divās dienās. Pirmajā dienā uzstājas delegāciju pārstāvji, un jau pirmajā dienā sākas darbs sekcijās.

Mēs piedāvājam strādāt 2 sekcijās, kas sāks darbu pirmajā dienā, turpinās otrajā, ar rezultātu apkopojumu konferences otrās dienas otrajā pusē.

Sekcija 1 – Jaunatnes loma Krievu pasaules attīstībā

  • Krieviskuma un piederības Krievu pasaulei saglabāšana Krievijas tautiešu jaunās paaudzes vidū, vairums kuru ir dzimuši aiz tagadējās Krievijas robežām, bet daudzi no kuriem ne reizi savā dzīvē Krievijā nav bijuši
  • Jauno tautiešu sakaru attīstība ar Krieviju

  • Darbs pie Krievu pasaules Eiropas valstīs vēstures izpētes un saglabāšanas — pieminekļu un monumentu aprūpe (emigrācijā mirušo pazīstamo krievijiešu kapi, Padomju karavīru, Pirmajā pasaules karā kritušo cara zaldātu apbedījuma vietas), darbs ar vēstures datiem, kas veltīts Krievijas tautiešu dzīvei un darbībai Eiropas valstu teritorijā

  • Jaunie tautieši — nākošie sabiedrisko organizāciju līderi

Sekcija 2 – Uzvaras Dienas svinēšana Eiropas valstīs

  • Kopīga piedalīšanās Georgija lentītes akcijā 2009.gadā

  • Sestdienas talku rīkošana, sakopjot padomju karavīru apbedījuma vietas Eiropas valstīs

  • Darbs pie padomju karaspēka veiktās Eiropas atbrīvošanas no nacisma 65-gades kopīgas svinēšanas 2010.gadā plāna

  • Lielā Tēvijas kara vēstures pētīšana un jauno tautiešu braucienu uz Krieviju organizācija (piemēram, pēc Pleskavas apgabalā veiksmīgi darbojošās «Piemiņas sardzes» parauga)

Divu dienu konferences kopsavilkumā mēs piedāvājam uzstāties ar iniciatīvu izveidot Vispasaules tautiešu jaunatnes padomi, kura darbotos ciešā koordinācijā ar citām tautiešu organizācijām, bet vienlaikus savā darbībā uzsvērtu problemātiku, kāda raksturīga Krievijas tautiešu jaunajai paaudzei.

Общественнаяорганизация«Нампопути!/Mumspaceļam»,рег.номер.40008113733

Rīgā, Kurzemes prospekts 64-1

————

conference smeta.doc

PIELIKUMS 1 — KONFERENCES TĀME 40 CILVĒKIEM

Dzīvošana

Viesnīca «Rīga»

Vienvietīgs numurs/diennaktī — 90 EUR

40 numuru, 3 naktis

9 600 EUR

Ēdināšana

Pusdienas (3 reizes)– 15 EUR/cilvēks

Vakariņas (2 reizes) – 15 EUR/cilvēks

Svinīgas vakariņas (1 reize)

25 EUR/cilvēks

Koncerts svinīgajās vakariņās – 500 EUR

4 500 EUR

Zāles konferences rīkošanai

zāles noma – 200 EUR/dienā

aprīkojuma noma skaņas ierakstam

– 100 EUR/dienā

600 EUR

Ekskursija pa Rīgu

400 EUR

Transporta izdevumi

600 EUR

KOPĀ 15 700 EUR

————–

conference otchet.doc

PIELIKUMS 2 – GALVENIE PROJEKTI, KO REALIZĒJUSI «НАМ ПО ПУТИ!»

9 мая.lv

Divus gadus vairāki simti skolnieku ir piedalījušies sestdienas talkās padomju karavīru brāļu kapos un Uzvaras Dienas svinēšanas organizēšanā pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem. Pagājušajā gadā akcijas «Georgija lentīte» ietvaros mēs izdalījām 20 000 Georgija lentītes, bet šogad – 50 000. Šā gada pavasarī sāka darboties vietne www.9may.lv.

ПриШкольная газета

«ПриШкольная газета» – tas ir izdevums, kura autori ir Rīgas skolu ar apmācību krievu valodā vecāko klašu skolnieki. Pašlaik «ПриШкольная газета» ir ikmēneša krāsains izdevums krievu valodā uz 32 slejām. Izdevuma tirāža – 5000 eksemplāru. Izdevums tiek bez maksas izplatīts 48 Rīgas skolās ar apmācību krievu valodā.

LatvijasКВН skolu līga

«Нампопути!» Latvijas КВН skolu līgas spēļu organizātors. Pašlaik КВН skolu līga apvieno vairākus simtus skolu ar apmācību krievu valodā skolniekus no visas Latvijas un darbojas jau savu piekto sezonu.

«Что? Где? Когда?» Latvijā

«Нам по пути!» – Latvijas zinātāju kluba «Интеллект» (Intelekts), kas organizē spēles «Что? Где? Когда?» skolu un studentu komandām, partneris.

Kultūrizglītības braucienu uz Krieviju organizācija (ar KF vēstniecības Latvijā atbalstu)

Ar KF vēstniecības Latvijā atbalstu vairāki desmiti skolnieku no jaunatnes organizācijas «Нам по пути!» jau divus gadus piedalās Krievijas projektā tautiešiem «Sankt-Pēterburgas vasaras kultūrizglītības universitāte – 2008». Šogad skolnieki no jaunatnes organizācijas «Нам по пути!» piedalījās ekspedīcijā «Вахта памяти» (Piemiņas sardze) pa Pleskavas rajona kauju vietām.

————-

Ušakovs nosūta Labojumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā

No: “Nil Ushakov”

Kam: rusembas@delfi.lv

Rakstīts: 23 декабря 2008 г., 13:58:27

Tēma: Hapilovu

3_spravka_jazik.doc

Labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā

GALVENĀ IZMAIŅA.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa jaunajā redakcijā parādās jauna norma, kuras būtība ir šāda:

Ja uz izkārtnēm, uzrakstiem un bukletiem (un citiem informatīviem materiāliem), kas tiek izplatīti publiskās vietās un paredzēti informēt sabiedrību, informācija valsts valodā būs dublēta ārzemju valodā, ja normatīvos aktos teikts, ka informācijai jābūt tikai lat.val., tad atbildīgajai personai tiek izteikts brīdinājums vai uzlikta soda nauda 25-100 latu apmērā.

Labojuma būtība ir šāda: sodīt ne vien par teksta neesamību valsts valodā, bet arī par tekstu ārzemju (lasi — krievu!) valodā.

Jaunā Administratīvo pārkāpumu kodeksa norma skar tās iestādes un personas, par kurām ir runa Likuma «Par valsts valodu» 21.pantā (tieši šajā pantā tiek noteikts, kas var sniegt informāciju tikai valsts valodā):

21.pants. (1) Valsts un pašvaldības iestādes, tiesas un tieslietu sistēmas iestādes, kuru kapitāla lielākā daļa pieder valstij vai pašvaldībai, INFORMĀCIJAI LIETO VIENĪGI VALSTS VALODU (izņemot situācijas, kas noteiktas 21.panta 5-ajā punktā — ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem!).Šis noteikums attiecas arī uz privātām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī uz pašnodarbinātām personām, kuras uz likuma un citu normatīvu aktu pamata veic ar likumu noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar atbilstošu funkciju veikšanu.

Savukārt, 21.panta 5-ais punkts paredz, ka Ministru kabinets, izlaižot attiecīgus noteikumus, nosaka, kad var lietot ne tikai latviešu, bet arī citu valodu.

MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI «PAR VALODU LIETOJUMU INFORMĀCIJĀ»:

Stāvoklis pēc jaunās normas iekļaušanas Administratīvo pārkāpumu kodeksā izskatās šādi: vietējā pašpārvalde, kas sniegusi saviem iedzīvotājiem informāciju par savu pakalpojumu tarifiem ne tikai latviešu valodā, bet arī krievu valodā, var tikt sodīta.

VISAS PĀRĒJĀS IZMAIŅAS ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU KODEKSĀ PAREDZ SODU PRECIZĒŠANU VAI PALIELINĀŠANU.

(201.26 pants)

Atbilstoši, standarta soda 50 latu vietā parādās koridors 25-50 latu. (tas ir, vairs neizdosies sodīt ar 10 latiem)

(201.27)

Atbilstoši, standarta soda 50 latu vietā parādās koridors 25-50 latu (tas ir, vairs neizdosies sodīt ar 10 latiem). Vienlaikus parādās sodi par atkārtotu pārkāpumu.

(201.34 pants):

Agrāk sodīja tikai par atveidojuma trūkumu valsts valodā, ja to prasīja normatīvs akts. Tagad sodīs vēl arī par dublējumu svešvalodā, ja teikts, ka tekstam jābūt TIKAI valsts valodā.

(201.35 pants):

Grozījums attiecas uz soda naudu apmēru (plašāks koridors — līdz 100 latiem un brīdinājumi). Vienlaikus parādās prasība nodrošināt to pašu ekspluatācijas noteikumu NORMĀLU tulkojumu lat.val., kam var tikai piekrist…

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7114

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s