Kapitālisms jāsalāpa, Bretonvūdas sistēmas izgāšanās, Occupy kustība uzvar. V.Vīķe-Freiberga, Mihels Hosudovskis, Jozefs Štiglics

(Pārspīlējot, varētu varbūt teikt, ka patreizējais kapitālisms ir monetāri militārs gangsteru fosīlisms. Kā Latvijas laivelei noturēties šajā okeānā? Manuprāt, jāaizdrīvē caurumi (likumdošana un tiesībsardzība), jāsalabo kompass (valsts mērķi), jāizārstē kapteinis (Valsts prezidents un Ministru kabinets), jāsataisa stūre (ministriju mērķtiecīgums un izdarīgums), jāsapelna kārtīgam dzinējam vai kārtīgām burām (uzņēmējdarbība), un tad tā vairs nav laivele un vairs nav tik svarīgi, cik okeāns plašs. Tas, protams, nenozīmē dzelzs aizkaru – okeāna viļņus tas nenobaidīs. Esmu te salicis triju autoru domas par sabiedriskās iekārtas krīzi. Vairu Vīķi-Freibergu pazīstam, vēl ir dažādi vērtēts pakreiss ekonomikas padomnieks Michel Chossudovsky, kas netaupa “ļoti stipru tabaku” – daudz vairāk slikta par rietumiem nepateiksim, un 2001.gada Nobeļa prēmijas ekonomikā laureāts Jozefs Štiglics)


Vīķe-Freiberga: Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots

Diena.lv. 2012. gada 30. janvāris
1991. gadā cilvēki teica, ka komunisms ir sabrucis, kapitālisms ir uzvarējis, taču tagad atliek cerēt, ka to kapitālismu kāds varēs salāpīt un ka tas galīgi nesabruks, jo tā nelaime ir, ka alternatīva vēl nav izgudrota, pirmdienas avīzei Diena sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
“Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi. Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
“Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē – līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas,” sacīja eksprezidente.
Kā vēl vienu kapitālisma krīzes iemeslu V.Vīķe-Freiberga minēja finansistu aizraušanos ar risku uzņemšanos. “Situācija bija uzbūvēta tā, ka, jo vairāk risku tie ņēma un īstermiņā savai firmai varēja parādīt peļņu – gan bieži tikai uz papīra -, jo negausīgākus bonusus miljonu apmēros varēja paši sev dot. Kā psiholoģe uzskatu, ka tie cilvēki vienkārši sajuka prātā. Cilvēkam diemžēl smadzenēs nav iebūvētas vajadzīgās bremzes. Ja dzīvnieks ir paēdis, viņš guļ. Žņaudzējčūska norij kazu un guļ trīs mēnešus, viņa neturpinās neprātīgi rīt. Bet cilvēkam tādu bremžu uz negausību nav,” uzskata eksprezidente.

Atskatoties uz aktuālajiem notikumiem Eiropā, V.Vīķe – Freiberga sacīja, ka nav vairs droša, kam šodien finanšu pasaulē “brīvība vispār vairs pieder”. “Ja jau pat tādas lielas finanšu institūcijas kā Lehman Brothers, ja milzīgas bankas, kā Skotijas banka un citas, nav spējušas noturēties uz kājām, ja Francijai pazemināts kredītreitings, kas ir kaut kas nedzirdēts, – kas tad vispār pasaulē par jebko var justies drošs. Mēs esam nonākuši tādā sen nepieredzētā nedrošībā, kur ar samērā lielām bažām un reizē cerībām skatās uz šo ES samitu – vai tas būs solis uz priekšu un kaut kā nomierinās prātus, vai arī mūs sagaida vilšanās par Eiropas nespēju savākties, lai radikāli risinātu ekonomiskās un finansiālās problēmas. Jo, ja no politiska pundura, bet liela ekonomiska spēlētāja pasaulē tā kļūst arī par ekonomisku punduri, tas draud ar nopietnām sekām,” sacīja eksprezidente. Viņa norādīja, ka Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Krievijas progress arī zināmā mērā ir pietiekami nosacīts. “Un viņi arī ir noraizējušies, jo Eiropa ir tik nozīmīgs partneris, lielākais starptautiskais donors visādām grūtībās nonākušām valstīm, humānās palīdzības sniedzējs. Tā ka visas šīs Eiropas problēmas rada uztraukumu pasaules mērogā,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
“Mums kā mazai valstiņai, kas pretī globālajiem cunami nevar uz daudz ko cerēt ar kaut kādu pašu izgudrotu unikālu kursu, ir jādomā par sevi Eiropas kontekstā. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka mūsu tirdzniecība līdz 80% ir ar ES valstīm. Ja tām klājas slikti, tas neko spožu mums nesola. Izņemot, ja nu mēs atkal pārorientētos, kā savulaik pārorientējāmies no Krievijas uz ES, un censtos tagad izmantot tās valstis, kas ļoti stingri pašreiz attīstās. Tas jau ekonomikā ir jādara, jautājums, cik fleksibli un operatīvi varam būt,” uzskata V.Vīķe-Freiberga.
Intervijā Dienai viņa sacīja, ka šodien ir parādījušās runas par liktenīgu kļūdu eiro koncepcijā. “Izveidot kopējo monetāro politiku bez kopējas fiskālās politikas, ar bezzobainu ieteikumu mehānismiem par tiem pašiem deficītiem – tā bija tā fatālā kļūda. Tagad to ir ļoti grūti labot, bet bez tā izlabošanas neredzu nekādas cerības. Te ir jāiet atpakaļ un jārok uz augšu tie pamati, jāsalabo tie,” teica eksprezidente.

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/vike-freiberga-tas-kapitalisms-ir-jasalapa-jo-nekas-cits-nav-izgudrots-13928495

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Pasaules banka – divi instrumenti nāciju graušanai

Jared Israel intervē Michel Chossudovsky (2002.g), Emperors-Clothes.com

Michel Chossudovsky ir pretrunīgi vērtēts kreisas noslieces ekonomists, darbojies tā sauktajās attīstības valstīs kā ekonomikas padomnieks un strādā par konsultantu starptautiskās organizācijās, kā Apvienoto Nāciju Attīstības Programma (UNDP), Āfrikas Attīstības Banka, Apvienoto Nāciju Ekonomikas Attīstības un Plānošanas Āfrikas Institūts (AIEDEP), Apvienoto Nāciju Iedzīvotāju Fonds (UNFPA), Starptautiskā Darba Organizācija (ILO), Pasaules Veselības Organizācija (WHO), Latīņamerikas un Karibu Valstu Ekonomikas Komisija (UNECLAC). 1999.gadā Chossudovsky bijis arī Starptautiskā Miera un Nākotnes Izpētes Fonda padomnieks.

Šajā modinošajā intervijā profesors Chossudovsky pievēršas kustībai, kas ir sanākusi Vašingtonā un prasa vērīgāk novērot institūcijas, kas grauj trešās pasaules un bijušās sociālistiskās nometnes valstis. Ir jāsasauc jau nokavēta plaša diskusija.

Michel Chossudovsky: Kad kādā valstī ierodas SVF delegācija un kā galvojuma pret kredītiem priekšnoteikumu pieprasa sociālu un ekonomisku izkārtojumu nojaukšanu, tas sevišķi neatšķiras no fiziskas iznīcināšanas NATO bombardēšanas operācijā. SVF prasa slimnīcu, skolu un fabriku slēgšanu. Izmaksu ziņā tas, dabiski, ir daudz iedarbīgāk kā šo slimnīcu, skolu un fabriku bombardēšana, kā tie ir darījuši Dienvidslāvijā, bet iznākums ir visai līdzīgs: valsts izpostīšana.
SVF pavēl atbilstoši multilaterālam nolīgumam par investīcijām. Tas ir galīgais nolīgums attiecībā uz investīcijām. Sekas parakstam zem tā ir nopeilētās valsts iznīcināšana. Un – karš ir vienkārši pēdējās multilaterālā nolīguma par investīcijām loģiskās sekas.

Jared Israel: Ko jūs ievērojat cilvēku prasībās, kuri pašlaik protestē Vašingtonā?

Michel Chossudovsky: Daudz cilvēku ir sanākuši Vašingtonā, lai protestētu pret Bretonvūdas sistēmu, SVF un Pasaules banku. Jautājums ir: par ko mēs cīnāmies? Man ir iespaids, ka nevalstisko organizāciju galvenokārt pārstāvētais viedoklis joprojām ir, ka mums šīs institūcijas ir jāreformē, tām jāļauj strādāt trūkumcietēju labā utt. Šo nostāju, kas ir nākusi no “Ar 50 gadiem pietiek” – kampaņas pret Bretonvūdas institūcijām (SVF un Pasaules banka), uzskatu par aplamu. Un cilvēki arvien vairāk to apkaro, apstrīdot šo Vašingtonas institūciju likumību.
Bet vēl ir daudz neskaidrību. Daži tic, ka SVF un Pasaules banka spēlē pretējas lomas, kas tomēr nav šis gadījums. Ir arī ievirzes šīs institūcijas aplūkot kā izolētas. Īstenībā tās vienkārši ir divi instrumenti, ko lieto rietumu elites, lai grautu nācijas, lai pārvērstu tās par teritorijām.

Jared Israel: Vai domājat, ka daži cilvēki tiek Pasaules bankas maldināti?

Michel Chossudovsky: Šie cilvēki tic, it kā Pasaules bankai ir kāda cilvēciska pieeja, kas pakārtota nabadzības novēršanai, kamēr SVF nabadzību īstenībā rada. Jeb tie pat tic, ka starp tām valda pretruna. Tas ir neprāts. Pasaules banka būtībā dara to pašu, ko SVF; tai ir tikai cits kompetences lauks trešajā pasaulē. Tā skatot tā ir daudz bīstamāka, jo tās šķietamais uzdevums apkarot nabadzību atņem vēju kritiķu burām. Vienkāršā patiesība ir: aiz abam šīm institūcijām ir aizbāzts Volstrīts. Tās vada baņķieri, nevis sociologi.

Brīvais tirgus, karu brālis

Michel Chossudovsky: Vēl svarīgāk: daudzi cilvēki nesaredz saikni ar NATO. Tikai ļoti maza daļa no organizācijām, kas kritizē Bretonvūdas institūcijas, bija pret uzbrukumu Dienvidslāvijai. Tās par to nerunāja Sietlā un arī tagad Vašingtonā neko par to nesaka. Tās iziet demonstrācijās pret brīvo tirgu, pret SVF, par Trešās pasaules valstu parādu norakstīšanu, bet ne pret karu. Bet brīvais tirgus un karš iet rokrokā. Kā kādreiz 19.gadsimtā, kad briti uztiepa ķīniešiem “brīvo tirgu” ar opiju, tā mēs arī šodien.
Daudzas lietas tiek koordinētas starp SVF un NATO. To var redzēt Kosovā. SVF un Pasaules banka tika radījušas pēckara saimniecības plānu, kas ietvēra brīvā tirgus iedibināšanu tur – jau pirms bombardēšanas sākuma. Tās darbojas kopīgi. Ja kāda valsts pretojas SVF intervencei, tad ierodas NATO vai NATO kopā ar dažādiem slepenajiem dienestiem, kas izveido SVF programmas ieviešanai piemērotus apstākļus.

Jared Israel: Tā nu gan bij ļoti stipra tabaka.

Michel Chossudovsky: Valstis, kuras akceptējušas SVF, kā Bulgārija un Rumānija, gan netiek bombardētas, bet grautas ar rēķināmo zīmuli. Bulgārijā SVF ir izdabūjusi cauri ārkārtīgi drastiskas reformas, SVF zāles, kas novedušas pie sociālo apstākļu krasas pasliktināšanās – pensiju samazinājuma, fabriku slēgšanas, pārpludināšanas ar lētiem masveida ražojumiem, bezmaksas medicīniska nodrošinājuma samazinājuma, nekvalitatīviem sabiedriskajiem transportlīdzekļiem utt.
Tā nav tikai NATO. To pašu redzam Vidusāzijā un Kaukāzā. Rokrokā ar SVF un Pasaules bankas reformu un privatizācijas programmām mēs atrodam ne vien NATO, bet arī slepenas CIP operācijas – kara un ekonomikas pārvaldības iedibinājumi globālā līmenī darbojas kopā.
Pašlaik dažādas valstis nomoka reģionāli konflikti, ko atklāti vai slēpti finansē rietumu elites. UCK (Kosovas atbrīvošanās armija) ir tikai viens no ārpuses finansētas dumpinieku kustības piemērs. Šādi mākslīgi radīti konflikti īpaši rodami stratēģiski nozīmīgu cauruļvadu apkaimē, un tie ir saistībā ar narkotiku tirdzniecību un CIP, sākumā slepeni, tad bieži saiknē ar NATO un ASV oficiālo ārpolitiku un beigās ar SVF, Pasaules banku, reģionālām bankām un privātiem investoriem. Vienas ķēdes locekļi.
Kāds neliels pārskats: mums ir Apvienotās Nācijas un to miera saglabāšanas metodes – tām ir noteikta loma, un tās kopdarbojas ar NATO. Tad mums ir SVF un Pasaules banka, kā arī reģionālas attīstības bankas, piemēram, ADB (Āzijas Attīstības banka) utt. Eiropā tā ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Tās ir būtiskas jomas.
Dažkārt karš izveido priekšnosacījumus, un ekonomiskas institūcijas nāk un sasprauž drupas zem naglas. Jeb SVF destabilizāciju veic pati, kā Indonēzijā. Tur SVF pastāvēja uz naudas pārvedumu maksājumu uz dažādām pavalstīm apgrūtināšanu. Tas, dabiski, iedzen ķīli tādā valstī kā Indonēzija, kas sastāv no 2000 salām ar reģionālām valdībām. Tā ir kaujaslauka ģeogrāfija. Tā šīs salas vienkārši tiek atstātas pašplūsmei.
Vai redzat, kas ar to tiek sasniegts?

Jared Israel: Citiem vārdiem – jūs pastāvat uz to, ka tiek apcirpta nauda reģionālajām valdībām?

Michel Chossudovsky: Jā, piemēram, skolām utt. Ar to – un to pašu tie ir darījuši arī Brazīlijā – tie destabilizē valsti, kas savai pastāvēšanai lieto funkcionējošu naudas sistēmu un lieto sistēmu, kas regulē nodokļu akcijas. Indonēzijas gadījumā katra no šīm salām kļūst praktiski par vienu mazu valsti. Tagad šī ideja, kļūt patstāvīgiem, dabiski grābt uz sevi kļūst arvien pievilcīgāka dažādām etniskām grupām. Pats par sevi saprotams, ka viņiem (plānotājiem) tas ir pilnīgi skaidrs – tā tiem jādara atkal un atkal. Tā tas ir noticis Dienvidslāvijā, tā tas ir noticis Brazīlijā, tā tas ir noticis bijušajā Padomju Savienībā, kur reģioni ir pamesti paši savā vaļā, jo Maskava nesūta viņiem naudu. Potenciāli tas tāpat varētu notikt ASV. Šādā veidā jebkurā gadījumā droši izraisīsies kāda konfliktsituācija, tiks izraisīti iekšēji saspīlējumi.

Jared Israel: Neproduktīvi konflikti.

Michel Chossudovsky: Jā, jo cilvēki kaut kādā apjomā tiek iedzīti tādā trūkumā, ka tie sāk karot.

Jared Israel: Uz jebkura pamata, īpaši etniska.

Michel Chossudovsky: Somālijā it kā nebija nekādas etniskas grupas, bet tas nostrādāja arī tur. Nav vajadzīga nekāda multietniska sabiedrība, lai sasniegtu sašķelšanos, lai sasniegtu balkanizāciju.

Jared Israel: Un jūs sakāt, ka tas viss ir kādas Pasaules lielvalsts izveidošanas plāna sastāvdaļa?

Michel Chossudovsky: Es saku, ka tā ir rekolonizācija. Valstis tiek pārveidotas par teritorijām, praktiski kolonijām.

Jared Israel: Kāda ir atšķirība starp abām?

Valstis vai teritorijas?

Michel Chossudovsky: Valstij ir valdība. Tai ir iekārta. Tai ir budžets. Tai ir robežas. Tai ir muitas iestādes. Teritorijai valdība ir vien uz papīra, un tā ir SVF kontrolē. Nekādas skolas un slimnīcas, jo tās ir slēgtas uz Pasaules bankas norādījumu. Nekādas robežas, jo Pasaules tirdzniecības organizācija ir pakārtota brīvajam tirgum. Nekādas rūpniecības vai lauksaimniecības, jo tās ir nobeigušās kā 60% kredītprocentu/gadā iznākums, kas tāpat piederas pie SVF programmas.

Jared Israel: 60% gadā?

Michel Chossudovsky: Brazīlijā tas ir daudz lielāks. Pašlaik es novēroju Botsvanu. Procenti ir nepanesami augsti.

Jared Israel: Un aiz tā stāv SVF?

Michel Chossudovsky: Jums ir ierobežoti kredīti. Redzat? Cilvēki tāpēc nevar saņemt nekādus banku kredītus; tas dzen procentus augšā un dzen ekonomiku zemē. Tad tie atver valsti brīvajam tirgum. Tā vietējiem kapitālistiskiiem uzņēmumiem nākas strādāt ar 60% nodevām un tiem jākonkurē ar ASV vai Eiropas firmām, kas maksā 6 vai 7% nodevas. Šīs reformas būtībā ir vērstas uz to, lai sagrautu reģionālo kapitālistisko ekonomiku struktūru.

Jared Israel: Kā mums tas būtu jāapkaro?

Michel Chossudovsky: Ne ar kādu vienu vienpusīgi ievirzītu kustību. Mēs nevaram aprobežoties ar Bretonvūdas institūcijām vai ar PTO, vai vides aizsardzības tēmām, vai modificēto pārtiku; mums ir jāsaredz visa sistēma. Kad redzam kopumā, tad atpazīstam saistību ar spēka pielietojumu.
Cieši saistīti ar šo ekonomisko sistēmu ir kapitālistiskās iekārtas slēptie pamatelementi: militāri rūpnieciskais komplekss, slepeno dienestu aparāts un saikne ar organizēto noziedzību, ieskaitot narkotiku izmantošanu konfliktu finansēšanai, kā mērķis ir nāciju atvēršana rietumu kontrolei.
No lielgaballaivu diplomātijas esam nonākuši līdz raķešu diplomātijai. Īstenībā tā nav raķešu diplomātija. Tas ir tīrs bumbu terors.

Jared Israel: Jūs teicāt, ka daļa no militārā slepeno dienestu aparāta esot gangsteri. Es zinu, ka jūs esat rakstījis kaut ko par narkotikām, kas tiek lietotas kā spēcīgs ekonomisks ierocis.

Michel Chossudovsky: Tas ir nedaudz sarežģītāk, jo īstenībā gangsteri ir lielkapitāla rokaspuiši. Tie nekādā ziņā nepārvalda sistēmu. Tādēļ gangsterus var vienkārši izmantot, jo tie nav atbildīgi nevienam. Tas tātad notiek daudz vienkāršāk.
Piemēram, ņemsim Kosovas valdībā Hašimu Tači (Hashim Thaci – Kosovas atbrīvošanās armijas vadītājs). Tas visu padara daudz vienkāršāku, ja šīs valsts valdībai ņem tādu gangsteri kā viņu, nevis kādu vēlētu valdības vadītāju, kas ir atbildīgs pilsoņu priekšā.
Vislabāk ir, ja dabū vēlētu gangsteri, piemēram, tādu kā Boriss Jeļcins. Tas ir pats labākais – vēlēts gangsteris. Arī ASV ir vēlēti gangsteri.
Kāpēc? Jo vēlētu gangsteri var daudz vieglāk kontrolēt kā vēlētu ne-gangsteri. Mums tomēr jāsaprot, ka šie gangsteri acīmredzamu iemeslu dēļ ir ļoti paklausīgi – ja teiksim, ka kolonija tādā veidā tiks kriminalizēta, tā tas nav. Tas darbojas citādi. Jūs nekad nesastapsit tādu situāciju, kad šiem gangsteriem tiek nodota politiskā vara. Nelegālā tirdzniecība, varbūt izņemot pavisam lielo, katrā ziņā vienmēr ir pakārtota iepretim lieliem finansiāliem un … saimnieciskiem uzņēmumiem.
Nozīmīgs aspekts ir, ka SVF šādā veidā rada pamatus nelegālās tirdzniecības pieaugumam un naudas atmazgāšanai visā pasaulē. Tas ir pavisam loģiski, jo kam būtu jāpaliek pāri, kad legālās ekonomiskās struktūras sabrūk zem SVF spiediena? Tā ir ēnu ekonomika un kriminālā ekonomika.

Jared Israel: Un tas veicina tādu spēku attīstību, kas, iespējams, var aizstāt atbildību apzinošos spēkus.

Michel Chossudovsky: Jā, legālas ekonomiskas sistēmas sabrukums rada pamatus dumpībai, vēlētu valdību destabilizācijai, institūciju sabrukumam un valstu pārvēršanai par teritorijām, kas tālāk tiek pārvaldītas kā kolonijas.

Michel Chossudovsky, Otavas Universitātes ekonomikas zinātņu profesors, kas specializējies uz rietumu ekonomiskās politikas darbību pasaulē.
***
Avots: emperors-clothes.com
http://notgroschen.blogspot.com/2012/01/internationaler-wahrungsfonds-iwf-und.html

Occupy kustība ir jau uzvarējusi

Jozefs Štiglics ir 2001.gada Nobeļa prēmijas ekonomikā laureāts. Deviņdesmitajos gados viņš bija augstākais ASV prezidenta Bila Klintona ekonomiskais padomnieks un Pasaules bankas galvenais ekonomists. 67-gadīgais zinātnieks piederas pie redzamākajiem globalizācijas un neoliberālās ekonomikas ideoloģijas kritiķiem.
Agrāk viņš ir atbalstījis globalizācijas kritiķus, tagad Occupy kustību. Šis protests varētu pat izšķirt ASV vēlēšanas, pieņem Jozefs Štiglics. Šajā intervijā Nobeļa prēmijas ekonomikā laureāts runā par ASV krīzi, par Eiropas labklājības valstu nākotni un Starptautiskā Valūtas fonda pamācību sekām.

SPIEGEL ONLINE: Štiglica kungs, ASV republikāņu priekšvēlēšanās Eiropa ir kļuvusi par lamuvārdu, par sinonīmu labklājības valsts sabrukumam. Vai tur ir kāds patiesības grauds?
Štiglics: Man trūkst vārdu par tādu tumsonību. Šie cilvēki nestādās īsti priekšā, kas Eiropā notiek, un tie nav arī īsti sapratuši, kas ir šķībi nogājis ASV. Amerika neveicina vidējā ienākuma pieaugumu. Ar drošību, izglītību, veselību izskatās vēl sliktāk. Starptautiskā salīdzinājumā ASV ir vadošas tikai ar saviem cietumiem. Kuros sēd desmitkārt vairāk cilvēku kā jebkurā citā rietumu valstī.
SPIEGEL ONLINE: Un Eiropā?
Štiglics: Es teiktu, ka Eiropas sociālās valsts modelis ir bijis kopumā sekmīgs. Piemēram, krīzē vācu darba tirgus ir cīnījies daudz labāk kā amerikāņu.
SPIEGEL ONLINE: Tomēr tagad Eiropu bāž par ielāpu.
Štiglics: Eiropa ir izdarījusi tikai vienu kļūdu, bet ļoti lielu: eiro. Ar pareizām institucionālām reformām tas varēja nostrādāt. Ieviešot eiro, tika domāts, ka varētu sasniegt Māstrihtas līguma kritērijus. Tagad tiek domāts, ka vajadzēja vien pielietot vēl stingrākus kritērijus – un tas ir nepareizi. Parādu problēmas eiro valstīs nav galvenokārt lielās valsts izmaksās. Īrijā krīzi ir izraisījis drīzāk finanšu sektors, nevis labklājības valsts.
SPIEGEL ONLINE: Jūs ziņojumā runājat skarbi par taupības programmām Dienvideiropā. Būdams Pasaules bankas galvenais ekonomists, jūs esat bijis līdzīgi kritisks pret taupības programmām, ko Starptautiskais Valūtas fonds ir uzlicis bankrotējošām valstīm.
Štiglics: (smejas) Esmu kā nekā izturēts!
SPIEGEL ONLINE: Vai mēs Eiropā atkārtojam to pašu kļūdu, ko SVF ir izdarījusi citās valstīs, kā deviņdesmito gadu beigās Āzijas krīzes laikā?
Štiglics: Jā. Šo SVF programmu var uzskatīt kā eksperimentu virkni, kas ir sagādājusi arvien vairāk argumentus pret taupības programmu.
Štiglics: Kā jūs vērtējat SVF lomu patreizējā parādu krīzē? Eiropieši ir vien pamēģinājuši krīzi pēc iespējas atturēt, un tagad sauc pēc palīdzības.
SPIEGEL ONLINE: SVF pieder ārēja novērotāja priekšrocība. Blakus parādu samazināšanai fonds Grieķijā ir pieprasījis arī izaugsmes stratēģiju. Eiropieši to nav gribējuši dzirdēt – bet tagad tiem trūkst naudas.
SPIEGEL ONLINE: Vai SVF arī tagad ir pozitīva loma kā agrāk?
Štiglics: Absolūti, arī citās problēmās. Tas tagad ir atklātāks kapitāla kustības kontroles ziņā un stingrāk ņem vērā nevienlīdzības negatīvās sekas sabiedrībā.
SPIEGEL ONLINE: Cīņā pret krīzi jūs prasāt vairāk līdzekļus konjunktūras veicināšanai. Bet vai mums tam vēl pietiek nauda?
Štiglics: Vācijai tā viennozīmīgi ir – dēļ zemiem procentiem, par kādiem tā naudu var aizņemties. Eiropas parādu kvota ir mazāka kā ASV. Ja eirozona tiktu saliedēta ar kopējiem aizņēmumiem, arī eiro parādzīmēm, kredītreitings būtu samērā labs.
SPIEGEL ONLINE: Jūs bieži simpatizējat protesta kustībām, piemēram, Occupy Wall Street vai “sašutumiem” Spānijā. Kādas iespējas jūs redzat šajās iniciatīvās? Vai tās neatkārto daudz ko no antiglobālistu kustības?
Štiglics: Antiglobālistu kustība toreiz varbūt sasniedza nevis politisku diskusiju, bet publisku. Līdz deviņdesmito gadu beigām pasaule ļoti bija par globalizāciju; no tā varam redzēt, ka tai ir divas puses. Un arī Occupy Wall Street ir bijusi jau viena uzvara.
SPIEGEL ONLINE: Un tieši kāda?
Štiglics: Fakts, ka Obama savu Savienoto Valstu stāvokļa runu ir veltījis nevienlīdzības tēmai.
SPIEGEL ONLINE: Tomēr republikāņiem pašlaik ir pat nepieņemami bagātniekus saukt par bagātniekiem – tos vajagot saukt par “darbavietu radītājiem”.
Štiglics: Tā tas ir. Bet Occupy ir šo politisko debati padarījusi skaidrāku. Pieņemsim, ka priekšvēlēšanās uzvar Mits Romnijs, kurš divos gados ir sapelnījis 43 miljonus un grib samazināt nodokļus: savstarpējā atkarība prezidenta vēlēšanās varētu sabiedriskajā apziņā maksāt vairākus procentpunktus – varbūt pietiekami, lai izšķirtu vēlēšanu iznākumu.
SPIEGEL ONLINE: Savstarpējās atkarības svarīgākā politiskā prasība, finanšu kustības nodoklis, vēl vienmēr nav iedibināts. Vai Eiropā tas notiks?
Štiglics: Es ceru uz to.
SPIEGEL ONLINE: Vai Occupy kustībai tad nevajag jaunu mērķi?
Štiglics: Protams, jā! Pats, piemēram, esmu formulējis rīcības programmu ar 21 prasību pret nevienlīdzību. Bet protesta kustības nav tā vieta, kur politiku izstrādā sīkumos. Tās veido tādu sabiedrības problēmu apzināšanu, kurās politika līdz šim nav palīdzējusi.
SPIEGEL ONLINE: Daži jūsu zināmākie darbi ir vērsti uz informācijas nevienlīdzīgu piekļuvi. Finanšu krīzē uzpeldēja daudz kas par bankām, ko mēs nezinājām. Vai tagad ir vairāk skaidrības?
Štiglics: Nē, nepavisam nē. Skaidrības trūkst joprojām, pirmkārt, kredītapdrošinājumu ziņā. Mēs nezinām, kurš nes zaudējumus, kad Grieķija iet uz bankrotu. Eiropas Centrālā banka teic, ka spiedīgie parādi kļūs slikti. Bet mēs nezinām, vai ECB to patiešām zin. Vai tā tos tiešām uzskata par ļoti riskantiem, vai ECB pirmkārt vēlas aizsargāt īpašnieku tiesības no kredītapdrošinājumiem.
SPIEGEL ONLINE: Vai jūs cerat, ka ilgstošās krīzes dēļ caurspīdīgums uzlabosies?
Štiglics: Katrā ziņā ir daudz publiskāks spiediens kā agrāk. Un ja tas nākamajos mēnešos kļūs pietiekami graujošs, tas augs tālāk.
Intervējis Dāvids Bekings Pasaules ekonomikas forumā
http://www.spiegel.de/wirtschaft/soziales/0,1518,811962,00.html

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s