Māra Zālīte: Būsim pret valsti apdraudošām provokācijām

2012. gada 27. janvāris

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.

Ir taču skaidrs, ka latviešu un krievu valoda nav vienas svara kategorijas cīkstoņi un arēnas aplis nav neitrāla teritorija. Nē, nevienlīdzīgais cīkstiņš notiek zemē, kur pēc nežēlīgas rusifikācijas Krievijas impērijā un padomju okupācijā «vietējā» valoda līdz šim brīdim nav pilnībā atguvusies no brūcēm, kas tai cirstas. Latviešu valodas runātāju skaits visā pasaulē ir ap 1,5 miljoniem. Krievu valodā runā pāri par 150 miljoniem cilvēku, un vēl ap 150 miljoniem to lieto kā otro valodu, galvenokārt postpadomju teritorijās. Svarīgi saprast, ka krievi Latvijā nav norobežota minoritāte, kuras lingvistiskā identitāte kaut mazākajā mērā būtu apdraudēta. Krievu valodas telpa, pateicoties masu informācijas līdzekļiem, brīvi savienojas no Ventspils līdz Vladivostokai. Krievu valodai ir vislabākās nākotnes perspektīvas. Latviešu valodai kā simtkārt mazākai tik lielas drošības nav. Taču jebkura valoda ir globāla kultūras vērtība. Mūsu senā baltu valoda (pasaulē tādas ir tikai divas – latviešu un lietuviešu) satur sevī UNESCO aizsargātās dainas, klasisko literatūru. Tā ir mūsu valsts un pamatnācijas pastāvēšanas stūrakmens. Man ir kauns, ka atkal un atkal jāatkārto tik pašsaprotamas lietas. Būtu tikai dabiski, ja savas valsts valoda būtu visu pilsoņu godāta un cienīta, atbalstīta un aizstāvēta neatkarīgi no katra tautības. Man ir izmisīgs jautājums Latvijas krieviem – kur viņu taisnīguma izjūta, kur augstsirdība, kur atbildības sajūta? Vai tiešām sava lingvistiskā komforta dēļ Latvijas krievi nevairītos pakļaut iznīcībai latviešu valodu? (Padomju impērija iznīcināja ap 200 mazo valodu.) Kā Latvijas krievi pieļauj, ka ar viņiem manipulē kāds Vladimirs Iļjičs, kurš sevi dēvē par nacionālboļševiku? Pārtulkojot Eiropai saprotamā terminoloģijā, šo ideoloģiju sauc par neonacismu. Tā ir noziedzīga un demokrātiskās valstīs aizliegta. Pat atribūtika un stils nekaunīgi demonstrē atsauci uz nacismu un staļinismu.

Tāpat gribētu jautāt – kā Latvijas vara pieļauj, ka valsti mēnešiem ilgi kā dresētu sunīti dancina jau minētais neonacists? Tā vien šķiet, ka šī cilvēka klātesamība Latvijas politikā jūtama daudz spēcīgāk nekā, piemēram, Valsts prezidenta klātbūtne. Aicinu prezidentu uzdot sev jautājumu, kas savulaik bija aktuāls arī iepriekšējam prezidentam, proti, – kas es esmu? Ierēdnis vai valsts līderis? Cilvēks ar lielāko pensiju vai cilvēks ar lielāko atbildību un ietekmi? Kas ir Valsts prezidenta proponētā nepiedalīšanās referendumā? Pārprasta neitralitāte vai – kas? Vai Bērziņa kungs saprot, ka referenduma rezultātus gaida gan draugi, gan ienaidnieki tuvās un tālākās ārzemēs? Ka to pilsoņu skaits, kas būs pret divvalodību, būs kā lakmusa papīrs daudziem secinājumiem. Piemēram, cik vitāla un pastāvēt griboša ir latviešu tauta. Vai pasaulei jārēķinās ar latviešiem? Ja pret nobalsos miljons pilsoņu, tad jārēķinās. Ja daži simti tūkstoši, tad – Dievs ar tiem latviešiem! Attiecības ar krieviem aizvien ir svarīgas. Ja tomēr pret nobalsos miljons, tas būs signāls, ka latvieši, kā redzams, neļaus sevi tik viegli iznīdēt pašu zemē. Divvalodība agri vai vēlu draud ar konfrontāciju. No tā izrietēs attieksme un rīcība. Turklāt pašiem latviešiem ir svarīgi sajust pārlaicīgu solidaritāti, ceļoties pāri viendienas nejēdzībām, netīksmei pret konkrētām varas izpausmēm, partijas piederībai. Necentīsimies taču ieriebt saimniekam, neēdot pusdienas un neejot pirtī.

Referendums būs. Notiks. Un kas pēc tam?

Krievu valoda nekļūs par valsts valodu de jure. Bet de facto? Vai Valsts prezidentam joprojām būs vienalga, kādā valodā runāt? Valsts valoda ir valsti reprezentējošs simbols – tāpat kā karogs un valsts ģerbonis. Bērziņa kungs, tirgū iepērkoties kā privātpersona, protams, var runāt, kādā valodā vien vēlas, taču kā Latvijas Republikas prezidentam viņa pienākums vienmēr un visur ir lietot tās valsts valodu, kuru viņš pārstāv. Tas pats attiecas uz visām citām valsti pārstāvošām dažāda ranga personām, kas uzstājas masu medijos. Ir nožēlojami skatīties, kā valsts vīri un sievas krievvalodīgajos medijos paši zāģē sev kājās. Kā stostās un stomās, un neatrod pareizos vārdus. Nespēj precīzi formulēt domu. Vai tiešām viņi nesaprot, ka diskusijā ir jau iepriekš zaudējuši, «nasing špešel» līmenī runādami krievu valodā? Slikta krievu valoda rada pamuļķīgu iespaidu, neraisa cieņu ne krievos, ne latviešos. Nav itin nekādas problēmas tehnoloģiju laikmetā veikt kvalitatīvu tulkojumu subtitros, aizkadra balsī. Problēma ir citur – cerībā pielabināties, nozvejot kādu lieku balsi. Problēma ir pašcieņas un pašapziņas trūkums. Problēma ir postpadomju inerce. Summējoties atsevišķu indivīdu problēmām, tiek barota divvalodība. Tas nav valsts interesēs. Ne tikai dažs labs krievs vēl nav sapratis, ka dzīvo Latvijā, nevis Krievijā, arī dažs labs latvietis nav sapratis. Varbūt vajadzīgs kāds normatīvais akts, bet vai nav pazemojoši, ka Latvijas amatpersonām, latviešiem, gandrīz ar varu jāspiež runāt latviski?

Vai nav dīvaini, ka cienījams žurnālists nupat TV raidījumā Sastrēgumstunda pārmet kādai partijai, ka tai vēl neesot mājaslapas krievu valodā? Partijas cilvēks solīja laboties. Vai nav dīvaini, ka tajā pašā raidījumā Saeimas priekšsēdētāja, noslēgumā valšķīgi smaidot, mierina – būs jau labi! Krievi mācīsies latviski, latvieši – krieviski!

Valsts valodas reālu lietojumu neizšķirs vienīgi latviešu un krievu valodas attiecības. Vēl svarīgāk ir tas, lai, pieaugot imigrācijai, iebraucēji runātu valsts valodā. Lai soms ar japāni, igaunis ar ukraini, spānietis ar ķīnieti runātu Latvijas valsts valodu. Daudzi to jau dara, es pazīstu arī cilvēkus no Venecuēlas, Meksikas, pat Etiopijas, kuri runā latviski. Viņi to uztver dabiski, jo starpnāciju valoda Latvijā ir latviešu valoda. Noticēsim taču beidzot, ka tā patiešām ir! Latviešu valodas dzīvība ir katram runātājam uz mēles. Priekšā daudz darba valsts valodas labā. Tuvākais – referendums.

Būsim pret valsti apdraudošām provokācijām! Iesim uz referendumu! Balsosim PRET!

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/mara-zalite-busim-pret-valsti-apdraudosam-provokacijam-13928181

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s