Meklējot valsts ideoloģiju: Etnofutūrisms- domāšanas veids un alternatīva nākotnei. K.ÜLLE, A.HEINAPUU, S.KIVISILDNIK, M.PÄRL-LÕHMUS 1994

(Vai Latvija ir valsts, vai Eiropas vai kāda tās reģiona pavalsts, pat tas nav tik svarīgi kā – vai latviešiem pietiekami dziļi piemīt visai tautai kopīga ideoloģija, skaidri mērķi. Ja Latvija aktīvi nestūrē uz koptu nacionālu valsti vai kaut nacionālu pavalsti, tai nav jēga pastāvēt, un tai ir jāpadodas ar visām ķeskām kādai rietumu federācijai. Laimīgi nelaimīgā kārtā Latvija ir jau līdz īkstīm globālo finanšu un tirgus tīklos, tā ka atliek vien pielāgoties, uzturot kaut cik mērķtiecīgu izveicību. Runa te ir par valsts ideoloģiju, galveno attīstības vektoru, galveno prioritāti. Pirmkārt, ir jākļūst imūniem pret vērtību, jēdzienu, tostarp latviskuma un nacionālisma noziedzīgiem viltojumiem un apmelojumiem. Tad ir jāpārrauga visa nacionālisma telpa. Grozies kā gribi, vienā pusē globālisms, otrā – krievu imperiālisms. Etnofutūrisms ar to nodarbojas, varbūt latviskais etnofutūrisma variants var būt piemērots kā valsts ideoloģija, ja vien ar to nepadarām mūsu kultūras mantojumu par bleķi. Te ir igauņu etnofutūrisma manifests. I.L.)

1.

Jauno somu-ugru mākslinieku, rakstnieku, muzikantu u.c. etnofutūrisma konference notika 1994.gada 5-9.maijā Tartu. Ar šo notikumu tika atzīmēta Igaunijas Kostabi biedrības 5.gadadiena.

Uz etnofutūrisma dienām Tartu tika uzaicināti udmurti, komi, mari, karēļi, līvi, erzja, sāmi, ungāri un verieši, seto – kopā apmēram 100 viesi.

Viņiem Tartu ir pazīstama un zīmīga tikšanās vieta, jo šejienes universitāte Krievijas impērijas somu-ugru tautām jau izsenis ir kalpojusi par tikšanās vietu un nākotnes cerību avotu.

Šo dienu mērķis bija iepazīstināt jaunos somu-ugru māksliniekus un rakstniekus ar etnofutūrismu, izmantojot runas, filmas, izstādes, dziesmas un biedrošanos.

Pēdējā konferences diena tika pilnībā veltīta etno-futūristismam un kopdarbības plānošanai.

Problēma ir kopumā sarežģīta, jo Krievijas impērijas somu-ugru tautas pēdējās desmitgadēs ir tikušas īpaši aktīvi pakļautas denacionalizācijai, kas vērsta uz to nacionālās savdabības iznīcināšanu.

Konference noteica savdabīgo kultūru (kultūras patību) kā identitātes pamatu un tās pamatvērtību, kā arī nolēma visādi atbalstīt un propagandēt darbību, kas nodrošina “etnosu futu (futu for ethno)”, tas ir, tautas kā nācijas izdzīvošanu nākotnē.

Nolēmām izdzīvot kopā.

Diskusijas gaitā izveidojās kopīgs uzskats: labākais izdzīvošanas veids ir senā somu-ugru domāšanas veida radoša savienošana ar informācijas sabiedrības jaunākajām iespējām. Tālāk ir piedāvāts somu-ugru etnofutūrisma kā domāšanas veida pamatu un rašanās vēstures apskats no iniciatoru un konferences organizatoru pozīcijas.

2.

Etnofutūrisms – tā ir dzirkstele, kas izšķiļas kultūrā, saskaroties tās būtības diviem poliem. Šie poli ir,

no vienas puses, tautai vislielākajā mērā piemītošie un visraksturīgākie priekšstati, no otras – pasaules visjaunākās, vismodernistiskākās izpausmes.

3.

Radītā dzirkstele spēj dabiskā veidā iedzīvināt kultūru.

Igauņi kopš seniem laikiem ir saukuši sevi par “maarahvas” (zemes tautu), kas ir plaši pazīstams kā vietējo iedzīvotāju pašnosaukums.

Pēc tam, kad Johann Voldemar Jannsen’s 1857.gadā laikrakstā “Pärnu Postimehes” pirmoreiz nosauca “maarahvas” par “eestlane”, pamazām arī šo vietējo iedzīvotāju zemi sāka saukt par Eestimaa, tas ir, igauņu zemi.

Pakāpeniski augot pašapziņai un veidojoties igauņu nacionālajai idejai, radās trīs mijiedarbīgi nacionālās ideoloģijas virzieni, kas pamatojās vācu kultūrā un orientācijā (J. W. Jannsen), krievu ietekmē (C. R. Jakobson) un kustībā, kas uzsver vietējo iedzīvotāju lokālo kultūru (J. Hurt).

Tauta, kas jau 10 tūkstoš gadus šeit arusi zemi un audzinājusi bērnus dzimtajā valodā, tajos pēdējos gados bija pieradusi izteikt savas domas arī vācu valodā. Nacionālās atdzimšanas laika igauņu inteliģence izglītību ieguva krievu un vācu valodās un arī atbilstošā garā. Arī mācību iestāžu garīgā atmosfēra veidojās pamatā krievu administrācijas vai vācu sīkburžuāziskās mentalitātes apstākļos. Tādējādi jaunā igauņu kultūra lielā mērā veidojās uz vācu masu kultūras pamata; un tomēr 1838.gadā akadēmiskās Igaunijas Izglītības Biedrības pirmajā programmā nozīmīgu vietu ieņēma igauņu folkloras vākšana. Jakoba Hurta 1888.gadā sāktais igauņu folkloras vākšanas un saglabāšanas darbs ielika pamatus igauņu senākās mutvārdu tautas daiļrades saglabāšanai tālai perspektīvai. Viņa iedvesmotāji bija, no vienas puses, soms Julius Krohn, kas to pašu darīja Somijā, no otras puses – igauņu izcelsmes skolotāji dažādos Estimaa un Līvzemes nostūros. Organizācijas ziņā šo milzu senā mantojuma vākšanas darbu vislielākā mērā atbalstīja Igaunijas Literātu biedrība (dibināta 1871.gadā), Dziesmu un deju biedrība “Vanemuine” (1865.g.), Igaunijas Aleksandra skolas komiteja (1868.g.) un Igaunijas Zemkopju biedrība (1870.g.). Milzīga iedvesmotāja loma seno tautas tekstu vākšanai bija laikrakstam “Postimehes”, kurā ik mēnesi tika publicētas atskaites par vākšanas gaitu un Jakoba Hurta aicinājumi.

Vācu pamata prioritātes igauņu kultūras izveidošanā iemesls toreiz bija īstais lietu stāvoklis: 19.gadsimta beigās atbilstošu ieviržu atbalsts bija vispārējs. Tāds atbalsts savā ziņā bija arī Mattias Johann Eisen’a veiktā folkloras vākšana, bet tajā pat laikā viņa sastādītie tautas izdevumi izrādījās ārkārtīgi būtiski nākošās igauņu inteliģences garīgā pamata veidošanai.

J.Hurta folkloras vākšanas programma bija vērsta uz tālāku nākotni, kuras priekšnosacījums bija dzīve, veidota uz nacionālā pamata, un izglītība, kas pastāvīgi atjaunināja identitātes apziņu.

Igauņu nacionālās identitātes veidošanās ceļā sava loma bija daudzu radošo darbinieku un domātāju darbiem, kā Kristian Jaak Peterson’a poēzijai, balstītai tautas apziņā, August Annist’a eposiem un nacionāl-psīholoģiskiem rakstiem,  Oskar Loorits’a tautiskām grāmatām un pētījumiem par nācijas spēku, Ants Oras’a darbībai eiropejiskās kultūras starpniecībā, tautas apziņā pamatotajai Bernard Kangro sabiedriskajai vai izdevēja darbībai, vērstai uz savējā meklējumiem, Uku Masing’a autentiskas reliģijas filosofijai un salīdzinošajai reliģiju pētniecībai, Paul Ariste’s palīdzībai, veicinot somu-ugru tautu apvienošanos, Ilmar Laaban’a meklējumiem, sintezējot etnogrāfiju un sirreālismu, Vello Salo uzskatiem par igauņu kultūras un literatūras kurioziem no tautas viedokļa, Rein Sepa’s veiktajai pasaules senāko mītu ieviešanai igauņu kultūrā, Ain Kaalep’a polemiskajām uzstāšanās reizēm un viņa tautas kultūras apzināšanai uz citu kultūru fona, Arvo Valton’a somu-ugru tautu mītu un dzīvesveida izplatīšanas un salīdzināšanas darbam, Jaan Kaplinsk’a rokrakstu izziņas vērtībai, Lennart Meri etnogrāfiskajām filmām par somiem-ugriem, Veljo Tormis’a tautas mūzikas apdarēm.

Etnofutūrisma atdzimšana Igaunijā saistās ar Igaunijas neatkarības atjaunošanu 1986-1991.gados.

Literatūra, tēlotājmāksla un domāšana vēl atradās sociālisma perioda ietekmē, bija vajadzīgs laiks, lai pierastu pie paplašinātās pasaules un sakārtotu jaunu izziņas procesu, ko izraisījusi izmainītā situācija.

Jauns laikmets prasīja jaunas pieejas, meklējumus, kas sākumā bija apgrūtināti. Rakstnieku un mākslinieku vecākā paaudze vairākumā aizgāja politikā; to, kas meklē savus ceļus mākslā, palika samērā maz. 

Nacionālās ideoloģijas periodiska atjaunināšana ir raksturīga katrai dzīvai kultūrai, tāpat kā čūskai izdzīvošanas labad nākas mainīt ādu.

4.

Neraugoties uz vēsturiskās attīstības atšķirībām un tautu patreizējiem stāvokļiem, pašlaik ir skaidri redzama somu-ugru tautu galveno problēmu līdzība.

Somu-ugru tautas Krievijas valsts teritorijā seno kultūru ir saglabājušas lauku kultūras veidā. Tās dzīvesspējīgākās sastāvdaļas ir pašu reliģija, dzīva tautasdziesma, amatniecības priekšmeti ikdienas lietošanā, valodas saglabājums mājas lietojumā. Nav nacionālās pilsētas kultūras. Kā tauta lai izdzīvo mūsdienu pasaulē, ja vēl nav savas nacionālās pilsētas kultūras? 

Izmainītā pasaule rada jaunajām somu-ugru kultūrām labvēlīgus apstākļus:

  1. iespēju attīstīties attīstītākas kultūras kontekstā;

  2. kanonizācijas izzudums augsti attīstītā mūsdienu kultūrā ļauj sākt ar tradīciju un to radoši attīstīt;

  3. etniskā savdabība pasaules mērogos rod atbalstu gan masu, gan elitārajā kultūrā;

  4. izplatītā ekoloģiskā filosofija ir sens somu-ugru pasaules uzskats.

Somi-ugri apzinās, ka galu galā nav atšķirības vai asimilēties krievos, vai eiropiešos. Asimilācija būs nāve jebkurā gadījumā.

Somu-ugru tautu apjoms kopā ir apmēram 25 miljoni, un tas ir pietiekams daudzums, lai ieņemtu ietekmīgu vietu pasaules tautu vidū. Piederība pie lielas kopienas veicina arī pašapziņas pieaugumu.

5.

Tehnoloģijas un civilizācijas attīstība somiem-ugriem ilgstoši ir bijusi nelabvēlīgs faktors. Mūsu dabai pilsētas, pakļautības organizācijas un stīvi domāšanas modeļi ir izrādījušies nepieņemami. Tautas ar individuālistisku domāšanas veidu nav guvušas panākumus valstu, karu un baznīcu pasaulē, pielāgošanās kurai ir nesusi plašu spriedžu izplatīšanos ar alkoholismu un pašnāvībām.

90.gadu informācijas sabiedrība attīstās virzienā, kura pamatā ir vispārpieejami datoru tīkli. Internetu lietojošo skaits ir sasniedzis 45 miljonus cilvēku, un tas ir tikai sākums. Tīmeklis, iegūdams arvien lielāku nozīmi, bez tā drīz būs grūti iedomāties savu esamību, tas rada pilnīgi jaunu vidi, kas būtiski atšķiras no tradicionālajām attiecībām. Tāds tīmeklis nepakļaujas jebkādai centralizētai pārvaldei, tas ļauj izvairīties no manipulācijām un kalpošanas jebkādiem politiskiem, reliģiskiem vai komerciāliem mērķiem. Mums ir darīšana ar pirmo brīvi darbojošos struktūru, kurā nav centralizācijas, kundzības un ideoloģiskas kontroles. 

Tīmeklis ir vieta, kurā somi-ugri jutīsies ērti. Ar informāciju var dalīties kristīgāk – tās pietiek visiem, un lietošana to nesamazina, bet palielina, atjaunojoties. Tīmeklis ir atvērta sistēma. Informācijas pārpilnība, kas tuvojas entropijai un tiek bieži salīdzināta ar džungļiem, nenomāc mežu tautas psīhi, ļaujot tai nokļūt tās dabai piemērotā vidē.

Individuālistiski noskaņotie somi-ugri, kas raduši paļauties uz sevi, un kam orientācijai ir sarežģītāks un iedarbīgāks aparāts par to, kas būvēts uz 10 baušļiem, var tādā veidā turpināt savu dzīvi mūsdienu apstākļos, tajā pat laikā balstoties uz savu senču tradicionālo nacionālo dabu.

Tīmeklis palīdzēs somiem-ugriem saglabāt tiem raksturīgo izkliedēto dzīves veidu, vienlaikus saglabājot saskari ar apkārtējo pasauli, kas sniegs neredzētas pašizteikšanās un biedrošanās iespējas. Šā tīmekļa ietvaros neviena tauta neapsteigs citas par gadsimtiem, tas ir jauns gan Amerikā, Skandināvijā, gan Sibīrijā.

Somu-ugru pasaules pārvarēšanas plāns dibinās uz radošu senā domāšanas veida un mūsdienu tehnoloģijas līdzāspastāvēšanu. Šeit somiem-ugriem slēpjas dižas izredzes.

Etnofutūrisms, kas atraisa radošos spēkus, tā nav ideoloģija, bet dzīves un izdzīvošanas veids.

KAUKSI ÜLLE, ANDRES HEINAPUU, SVEN KIVISILDNIK, MAARJA PÄRL-LÕHMUS

http://www.suri.ee/etnofutu/texts/obraz.html

http://www.suri.ee/etnofutu/ef!eng.html

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s