Partiju mēris. I.Līdaka

Vai ir iespējama nestrukturēta amorfa pasaules sabiedrība? Taisnība, visi cilvēki ir radinieki, bet kloni tie nav. Dabiski veidojies pasaules sabiedrības strukturējums ir tautas, kuras kā mantojumu un misiju nes cilvēces dzīvotspējas pieredzes dažādos apstākļos un daļēji arī ģenētiskā mantojuma daudzveidību. Tautas organizējas valstu veidā, kas arī ir dabiski.
Kas ir ar partijām?


Partijas jau savā nosaukumā nes dalīšanos. Šaubos, vai daudzi dalīšanos uzskatīs par dabisku un vērtīgu pašmērķi. Ja aiz šā vārda slēpjas dažādas versijas par tuvāku un tālāku tautas/valsts attīstības ievirzi, viss atkal būtu kārtībā.
3.Atmodas sākuma un vidus posmā cilvēki cerēja beidzot atbrīvoties no vienpartijas varas sistēmas, kas jau savā nosaukumā uzrāda savu patoloģismu. Pretstats it kā būtu daudzpartiju sistēma, ja ar to saprot valsts attīstības versiju sacensību par atbilstību varas turētāja tautas – prātiem.
Kas notika?
3.Atmodas pēdējā posmā Tautas frontē uzradās – neminēšu no kurienes – ‘eksperti’, kas mācīja, ka katras partijas galvenais mērķis ir varas sagrābšana. Nevis tautas uzplaukums! Visnožēlojamāk tas izpaudās partiju darboņu nakts rindās pie vēlēšanu komisijas durvīm cīņā par ‘pirmāku’ vēlēšanu saraksta numuru. Šī partiju egoisma sēkla diemžēl Latvijā ir iesakņojusies tikpat labi kā latvānis.
Problēma nav jauna.
Daudzi teiks, ka, pārfrazējot teicienu par demokrātiju, “partiju sistēmai ir trūkumi, bet nekas labāks nav izdomāts”. 1922.gada “Likums par Saeimas vēlēšanām” neparedzēja procentu barjeru, kas deputātu kandidātu sarakstiem jāpārvar, lai tie varētu iegūt vietas Saeimā. Šāda risinājuma vērtība ir dot iespēju visām valsts attīstības versijām. Organizatoriski tā izrādījās kļūda, kas 1935.gada priekškara nojausmās piespieda Kārli Ulmani slēgt Saeimas sīkbodītes.
Mums tagad ir 5% barjera.
Tomēr visi redzam, ka tas ir vien piedrāklēts ielāps. Pāri plūstošais varas un naudas tīkotāju egoisms tam tiek cauri kā atejas tārps. Paradoksāli, bet sekošana savai attīstības versijai var izpausties vien, pārceļojot no partijas uz partiju, tām sasmērējoties vai izvirzoties no jauna. Paralēls dzinulis, protams, ir neiztrūkstošais politiskais tirgus. Turēšanās pie korporatīvās uzticības partijai būtībā ir vien liekulība, jo partijas ir šļankājušās, sekojot ikbrīža varas konjunktūrai, un to programmu apgalvojumi ar maziem izņēmumiem ir sprāgušas mušas vērti. Valdošās koalīcijas un to noteikumi vairāk atgādina savstarpēji saprotošos blēžu karteli, kas uztur negodīgu politisko konkurenci. Pie kam hrestomātiski nelietīgs ir ZZS izcili veiklas šantažējošas darbības piemērs ‘izšķirošās balss’ lauciņā, vai tā būtu pozīcijā vai opozīcijā.
Ko darīt?

Tieša visaptveroša tautas demokrātija diemžēl nav iespējama, un ne tikai praktisko apgrūtinājumu dēļ. Patiesi, valsts pārvaldē ir lietas, kuras apgūt un kurās ikbrīdi iedziļināties visiem vēlētājiem nav iespējams, ja vien neatmet darba un ģimenes pienākumus. Ar šo problēmu pagaidām ne visai sekmīgi nodarbojas vēlētāju balsu svēršanas iespējas pētnieki, mēģinot ievērtēt vēlētāju izglītībā un darbībā sasniegto. Tomēr tiešā tautas demokrātija ir jālieto, kur vien iespējams, īpaši – pelnīti sodot varas pārstāvniecības tirgoņus. Vai ir iespējams mainīt partijas jēdzienu no dalīšanas uz attīstības versijām? Manuprāt grūti, tostarp ‘partiju’ nosaukuma šķeļošās nozīmes dēļ, bet mēģināt var. Ko darīt ar koalīcijām? Domāju, ka ir jānovērš vajadzība pēc tām, kaut vai, nosakot Saeimas divpakāpju vēlēšanas, kas iznākumā dotu vienu uzvarētāju – vienu atbildīgo, atbrīvotu Ministru prezidentu no lavierēšanas starp koalīcijas ministru klintīm, kā arī ļautu atgriezties pie demokrātiskākas 1922.gada 0 procentiem tuvas barjeras. Pati dzīve, nevis aritmētika atsijātu sīkvērtību partijas.
Aicinu domāt variantus!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s