Latvju raksti – brāhmī raksts – Harappas raksts. Ivars Līdaka

29641-2
Tecej’ manis kumeliņis
Pa celiņu rakstidams;
Jaunas meitas rakstu ņēma
No kumeļa pēdiņàm.

32017-0
Gatavs biju kaŗa vīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš.
Māte ada diega zeķes,
Tēvs kaldina zobentiņu,
Mana jauna līgaviņa
Raksta kaŗa karodziņu.

34075-0
Sajāja bramaņi
Augstajâ kalnâ,
Sakāra zobenus
Svētajâ kokâ.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galâ
Deviņi ziedi,
Ik zieda galâ
Deviņas ogas.

Latvju rakstu jautājums. Skaidrs, ka ir tādas ģeometriskās zīmes, arī latviešu, kas izplatītas vai visā pasaulē. Tās, būdamas jēdzieniskas, ideogrāfiskas, ir senākas un ietilpīgākas par seno alfabētu zīmēm, kas tās ir pārņēmušas, sašaurinot nesto vēstījumu. Kas zin, kuras zīmes nes vairāk patiesības – senās daudzdimensionālās – nelineārās ideogrāfiskās zīmes vai no tām detalizētie utilitārākie zilbju un skaņu burti (ja patiesība ir mehāniski loģiska, tā nav patiesība). Pieredze rāda, ka redzesloku sašaurina un vairāk samelot var ar burtiem. Kas zin, kā mainījusies ideogrāfisko zīmju nozīme no vietas uz vietu un kā pārejā uz skaniskas jeb fonogrāfiskas rakstu zīmes statusu. Paļaujoties uz visai plaši atzīto uzskatu, ka indoāriju pirmdzimtene ir ap Kaspijas jūras dienvidgalu, paraudzīju, vai tur nav kāda līdzība. Atradu to brāhmī rakstā, kurš ir bijis pazīstams arī Vidusāzijā.

b1 b2 b3

Kas ir redzams?
1. Brāhmī raksts satur vismaz 9 zilbju burtus, kas sakrīt ar latviešu ideogrāfiskajiem rakstiem (līdzīgi ir ar sanskrita iekļāvumiem latviešu valodā). Ar šiem zilbju burtiem var uzrakstīt atsevišķus mūsdienu latviešu valodas vārdus, piemēram ‘bagāta’, ‘gaita’, ‘oga’, ‘kabata’, ‘kam’:

b4

2. Nav zināms, ka proto-latviešu valodā brāhmī raksts jelkad būtu lietots. Zīmju virknes gan rakstītās jostās ir, tomēr ne logogrāfisks (zīme-vārds), ne zilbju raksts tas acīmredzami nav. Ja meklējuma virziens ir pareizs, latviešu ideogrāfiskās zīmes ir tuvākas Indas (Harappas) rakstam, kas ir senāks par brāhmī – pastāvējis līdz Harappas civilizācijas katastrofai, ir zilbju raksts, daļēji piktogrāfisks, un arī satur tās pat latviešu zīmes kā brahmī un vēl Dieva zīmi, kā arī svastiku. Zemāk redzams, ka Harappas rakstā, piemēram, svastika ir saprotama kā salikta zīme, izrunājama kā ‘kā-kā’ (diža aizsardzība), Dieva zīme izrunājama kā ‘pō-pō’ (rada dzīvelīgu stāvokli).
3. Latvju rakstiem raksturīgie zīmju kuplinājumi it kā sasaucas ar brāhmī un Indas zīmju atvasinājumiem, tomēr, kā jau ne-zilbju rakstam, tam acīmredzot ir citi nolūki vai iemesli. Drīzāk jau jostu raksti ir ideogrāfiska, tātad, dziļāka vēstījuma un/vai daiļuma izjūtas un/vai aušanas tehnoloģijas un/vai nejaušības veidotas ideogrammu virknes. Te nu ir plašs lauks izziņai.

Maz ticams, ka proto-latvieši nav zinājuši par skanisko rakstību pastāvēšanu. Arī vārdi ‘burt’,  ‘burts’ ‘burtnieks’ nav svešvārdi, lai gan to nozīme acīmredzami ir sašaurinājusies un nosliekusies uz ‘sterilās kristīgās Eiropas’ pusi.

21051-0
Sēd’ blakam, ieblakam,
Abi radu bērni bija:
Tavs tēviņis burtenieks,
Man’ māmiņa raganite.

Tādu vai citu iemeslu dēļ tie līdzīgi klejotājiem ir turējušies pie mutvārdu zināšanu pārneses, (ja vien rakstu liecības nav iznīcinātas vai to nesēji nav bijuši izturīgi).

8318-0
Nu tek mans kumeliņš,
Ceļa malas rakstidams;
Kà netek rakstidams,
Rakstitaja mugurê.

Nebūs jau rakstītāja kumeliņa mugurā krāvusi izrakstītu akmeni, tad jau jostu.

Tālākais teksts ir tulkots no https://en.wikipedia.org/wiki/Brahmi_script un Clyde Ahmad Winters raksta ‘The Herappan Script’. ———————————————————————————————————

Brāhmī raksts

b5

Brāhmī ir mūsdienu nosaukums senākajam rakstam, kāds lietots Indijas subkontinentā un Vidusāzijā pēdējos gadsimtos pirms mūsu ēras un pirmajos mūsu ēras gadsimtos. Tāpat kā tā laikabiedrs Kharoṣṭhī, kas ir lietots tagadējā Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritorijā, brāhmī ir bijis zilbju alfabēta raksts jeb abugida.
Pazīstamākie brāhmī uzraksti ir Ziemeļu un Vidusindijas klintīs kalti maurju imperatora Ašokas rīkojumi, kas datēti ar 3.gadsimtu pirms mūsu ēras. Ašokas Brāhmī fonts ir lejupkraujams šeit: http://www.nibbanam.com/Brahmi/AshokanBrahmi.ttf .Uzraksti tamil-brāhmī – dienvidu brāhmī, kas atrasti uz keramikas Dienvidindijā un Šrilankā, varbūt pat apsteidz Ašokas rīkojumus.[1] Neviena atbildīga iestāde, nedz pētnieks nav akceptējis Šrilankā atrastos tā sauktos brāhmī burtus kā tamil-brāhmī, lai gan agrīnākie ir atrasti Šrilankā.
Piektā gadsimta gupta raksts dažkārt tiek saukts par ‘vēlīno brāhmī’. Kopš sestā gadsimta brāhmī skripts ir daudzveidojies daudzos vietējos variantos, kas veido brāhmī rakstu kopu.
Šo rakstu 1837.gadā ir atšifrējis arheologs, filologs un Britu Austrumindijas kompānijas ierēdnis James Prinsep.[2]

Izcelsme

b6

G. R. Hantera Indas ielejas un brāhmī rakstu salīdzinājums.

{Dažas tabulas no Clyde Ahmad Winters raksta ‘The Herappan Script’:

b7 b8 b9 b10

http://www.ulakaththamizh.org/JOTSpdf/030089111.pdf }

Skat arī https://www.quora.com/What-are-the-interesting-facts-about-indus-valley-civilisation :

main-qimg-ded8238f18ab3eca560d44a13e4320fd

Daži zinātnieki, piemēram, F. Raymond Allchin, uzskata brāhmī par tīri pamattautas radītu, varbūt ar bronzas laikmeta Indas rakstu kā tā priekšteci. G. R. Hunter savā grāmatā ‘The Script of Harappa and Mohenjodaro and Its Connection with Other Scripts’ (1934) skaidro brāhmī alfabēta atvasinājumu no Indas raksta, pie kam līdzību uzskatot par krietni lielāku kā ar aramiešu rakstu. Lai gan ir maz liecību par rakstību pusotras tūkstošgades laikā starp Indas ielejas civilizācijas sabrukumu 1900.g. pirms mūsu ēras un pirmo brāhmī parādīšanos 4.gadsimta vidū pirms mūsu ēras, Indas raksta pieņēmums pamazām nostiprinās, dēļ būtiskas atšķirības starp to, kā semītu alfabēti un kā brāhmī alfabēts ietekmē indoāriju valodu.[3][4] [5]
Lai gan tā paša laika un varbūt nedaudz senākais Kharosthi raksts tiek apspriests kā atvasināts no aramiešu raksta, brāhmī raksta izcelsme ir neskaidrāka. Tomēr izcelsmi no Persijas valstsaramiešu (Imperial Aramaic, Standard Literary Aramaic, pieņemts par Persijas impērijas oficiālo valodu) dialekta kopš Albrehta Vebera (Albrecht Weber (1856)) publikācijām un Georga Bīlera (Georg Bühler) darba ‘On the origin of the Indian Brahma alphabet (1895)’ daži zinātnieki ir ierosinājuši.[6][3]
Tāpat kā Kharosthi, arī brāhmī ir lietots prākrita (no senās indoāriju valodas dialektiem atvasinātu vidus indoāriju valodu grupa) agrīno dialektu rakstībai. Saglabājušies raksti aprobežojas lielākoties ar uzrakstiem uz būvēm un kapiem, kā arī kā liturģiski teksti. Sanskritā nav rakstīts vēl vairākus gadsimtus vēlāk, un tāpēc brāhmī pilnībā tam neatbilst; dažas sanskrita skaņas brāhmī nevar uzrakstīt.[6]

Aramiešu hipotēze

Semītu (feniķiešu vai aramiešu) izcelsmes teoriju stingrāk atbalsta pieejamie dati.[6] Saskaņā ar aramiešu teorijas pieņēmumu, senākie brāhmī uzraksti uzrāda pārsteidzošas paralēles ar tā laika aramiešu valodu skaņu ziņā …[6]) Piemēram, gan brāhmī, gan aramiešu rakstā ‘g’ atgādina ‘Λ’; gan brāhmī, gan aramiešu ‘t’ atgādina ‘ʎ’ utt.
Brāhmī nāk klāt daudzi aramiešu burtu papildinājumi, kā tas ir bijis vajadzīgs lielāka skaņu skaita uzrakstīšanai. Piemēram, aramiešu valoda neatšķir tādus zobu līdzskaņus kā ‘d’ no retrofleksīviem līdzskaņiem kā ‘ḍ’, un brāhmī rakstā zobu un retrofleksie līdzskaņi grafiski ir ļoti līdzīgi, it kā abi būtu atvasināti no viena aramiešu prototipa (skat. tibetiešu alfabētu kā līdzīgu vēlāku pārveidojumu). Aramiešu valodā nav bijuši brāhmī dvestie līdzskaņi (kh, th, utt.), turpretim brāhmī nav bijuši aramiešu uzsvērtie (emfātiskie) līdzskaņi (q, ṭ, ṣ), un šķiet, ka šie nevajadzīgie uzsvērtie līdzskaņi ir aizvietojuši brāhmī dvestos: aramiešu ‘q’ – brāhmī ‘kh’, aramiešu ‘ṭ’ (Θ) – brāhmī ‘th’ (ʘ), utt. Un tikai tur, kur aramiešu alfabētā nav bijis atbilstošs uzsvērtais līdzskanis ‘p’, brāhmī, šķiet, ir nācies izgrozīties, lai iegūtu atbilstošu dvesto: brāhmī ‘p’ un ‘ph’ grafiski ir ļoti līdzīgi, it kā ņemti no viena un tā pat avota – aramiešu ‘p’. Arī abu alfabētu pirmie burti ir līdzīgi: brāhmī ‘a’, kas atgādina apgrieztu ‘κ’, izskatās ļoti līdzīgs aramiešu ‘alef’, kas atgādina ebreju ‘א’. Tabulā brāhmī ir salīdzināts ar feniķiešu un aramiešu rakstu.

b11

* Gan feniķiešu/aramiešu, gan brāhmī rakstam ir bijuši trīs nebalsīgi svelpjošie līdzskaņi, bet tā kā ir zudusi alfabētiskā kārtība, atbilstība starp tiem nav skaidra.
Neizskaidroti ir seši brāhmī līdzskaņi

b12

dažus no kuriem varētu iedomāties kā atvasinātus no trim aramiešu līdzskaņiem bez acīmredzamas atbilstības. (brāhmī
b13 ng ir radies vēlāk.)

b14

Daži parastākie brahmī burtu varianti.

Seno Dienvidindijas uzrakstu pētniecība

Hindukuša reģiona iespējamā agrākā saskare ar aramiešu rakstu ir notikusi 6.gadsimtā pirms mūsu ēras, Dārija Lielā laikā Ahemenīdu impērijai izplešoties līdz Indas upes ielejai. Šķiet, ka vajadzība rakstīt jebkādā rakstā indoāriju valodās nav bijusi līdz imperatora Ašokas valdīšanas laikam 3.gs. pirms mūsu ēras, neraugoties uz acīmredzamu aramiešu raksta paraugu. Megastens (Megasthenes), sūtnis Maurju galmā tikai ceturtdaļgadsimtu pirms Ašokas ir skaidri atzīmējis, ka indieši “nepazīst rakstītus burtus”. To var izskaidrot ar mutiskās literatūras kultūras nozīmīgumu vēsturē un hindu svētajos tekstos tajā laikā (un īstenībā zināmā mērā tagad).
Ir bijuši apgalvojumi, ka brāhmī uzrakstu fragmenti, kas atrasti Tamil Nadu [8] un Šrilankā, ir datējami ar 5. vai 6.gs. pirms mūsu ēras[9], un tie tiek izmantoti kā liecības par budisma agrīnu izplatību.[3] Tomēr, pirmsmaurju brāhmī uzrakstu liecības turpina būt nepārliecinošas, aprobežojoties vien ar keramikas fragmentiem ar atsevišķām varbūtējām zīmēm. Kā agrākie pilnīgie uzraksti paliek 3.gs. pirms mūsu ēras Ašokas teksti. Daudzas agrīnas pēc-Ašokas uzrakstu atliekas uzrāda reģionālus variantus, kas, domājams, ir radīti pēc Indijas vienotības Ašokas laikā.

Ašokas uzraksti

Brāhmī ir skaidri apliecināts kopš 3.gs. pr.m.ē. Ašokas valdīšanas laikā, kurš rakstu lietojis impērijas rīkojumu uzrakstos (imperial edicts). Ir vispārpieņemts, ka šis raksts ir izstrādāts apmēram šajā laikā, gan dēļ agrāk datētu paraugu nelielā skaita, uz kuru agrāko datējumu nevar paļauties, gan dēļ raksta ģeometriskā sistemātiskuma, ko daži uzskata par pierādījumu nesenam ieviesumam.[10]

Agrīni reģionāli varianti

Agrākie Ašokas uzraksti ir atrasti viscaur Indijā – neskaitot Kharosthi rakstību ziemeļrietumos — un ir ļoti vienveidīgi. Ar 3.gs.pr.m.ē. beigām ir attīstījušies reģionāli varianti, dēļ rakstīšanas materiālu un rakstīto valodu uzbūves atšķirībām. Piemēram, Tamil-Brahmi ir bijusi citāda patskaņu apzīmējumu sistēma.
Agrākā droša brāhmī raksta liecība Dienvidindijā ir no Bhattiprolu Andrapradešā[11][12] Bhattiprolu raksts ir rakstīts uz urnas ar budistu relikvijām, acīmredzot, prākritā un senajā telugu valodā. Atpazīti ir divdesmit trīs burti. Burti ‘ga’ un ‘sa’ ir līdzīgi kā maurju brāhmī, kurpretim ‘bha’ un ‘da’ atgādina mūsdienu telugu raksta attiecīgos burtus.

Šrilankas uzraksti

Plašāk pieejamais Šrilankā atrasto brāhmī tekstu attēlu krājums ir ‘Epigraphia Zeylanica’; pirmajā sējumā (1976) daudzi uzraksti ir datēti ar 4-2.gadsimtu pr.m.ē.[13]
Atšķirībā no Ašokas rīkojumiem vairums šā agrīnā Šrilankas perioda uzrakstu ir atrasti virs alām, vien dažus vārdus gari un “reti satur vairāk kā ziedotāja vārdu (kurš, jādomā, samaksājis par alas atjaunošanu); dažkārt ir pievienots ziedotāja amats un izcelsmes ciemats, un dažkārt lasītājam nav iespējams uzminēt, vai tas redz cilvēka vārdu, amatu vai ciematu, bet var saprast, ka tur jebkurā gadījumā ir vārds (nevis filosofisks apgalvojums).”[14] Agrākais brāhmī uzraksts Šeilankā ir atrasts Anuradhapurā, prākrita valodā, kas ir sinhalu (Sinhalese) valodas priekštece. [15]

Raksturojumi

b15

Brāhmī ‘ka’ simbols, modificēts dažādu patskaņu pievienošanai.

b16

Brāhmī varianti dažādos laikos

200px-issyk_kurgan_sakha_kharosthi_inscription

Saku jeb sarmatu (sanskr. sākhya) liecības rāda, ka viņiem bijusi austrumirāņu valoda. Abi dialekti satur daudz aizguvumu no vidus indoāriju prākrita, bet ir arī kopīgas pazīmes ar mūsdienu wakhi un pashto. Issikas (Issyk) uzraksts, īss fragments uz Issik kurgānā (mūsdienu Kazahstānā) atrasta sudraba kausa, tiek uzskatīts par agrīnu saku valodas paraugu, kas sastāv no nedaudzām autohtonām šīs valodas epigrāfiskām pēdām. Šis uzraksts ir kharosthī raksta variants. Harmatta to identificē kā Khotanas saku dialektu, mēģinot to tulkot apmēram kā “Traukā jātur vīnogu vīns ar kaut cik vārīta ēdiena piedevu mirstīgajiem, tad jāpievieno kausēts svaigs sviests”. (https://en.wikipedia.org/wiki/Saka)

patrimpsparkunspatols_flag_of_widewuto_vai_brahmi

Salīdzinot ar senprūšu Videvuto karoga (Patrimps, Parkuns, Patols) uzrakstu, zīmju līdzības ir acīmredzamas. Varbūt ir vērts pētīt.

Brāhmī parasti ir rakstīts no kreisās uz labo, tāpat tā atvasinājumi. Tomēr, ir atrasta kāda monēta no 4.gs.pr.m.ē., uz kuras ir uzraksts no labās uz kreiso, kā aramiešu raksts.
Brāhmī ir zilbju alfabēta raksts, abugida, kas nozīmē, ka katrs burts nozīmē līdzskani, kamēr patskaņi noteikti ir rakstīti ar diakritisku zīmi, izņemot, ja patskanis iesāk vārdu. Ja nav uzrakstīts neviens patskanis, ir jāsaprot patskanis ‘a’. Līdzskaņu virknes, piemēram, ‘pr’ vai ‘rv’ uzrakstīšanai tiek lietoti īpaši savienotie līdzskaņi. Mūsdienu devanagari rakstā savienotie līdzskaņi tiek rakstīti no kreisās uz labo kā viens salikts burts, turpretim brāhmī savienotie līdzskaņi tiek savienototi vertikāli uz leju.
Patskaņus, kas seko līdzskanim, iezīmē ar diakritiskām zīmēm, bet sākuma patskaņiem ir tam paredzēti burti. Brāhmī ir trīs patskaņi: ‘a’, ‘i’, ‘u; garie patskaņi tiek atvasināti no īso patskaņu burtiem. Tomēr ir tikai piecas patskaņu diakritiskās zīmes, jo īsais ‘a’ ir jāsaprot, ja nav uzrakstīts neviens patskanis.

Pieturas zīmes [16]

Pieturas zīmes var uzskatīt drīzāk par izņēmumu, nevis vispārēju Ašokas brāhmī likumu. Piemēram, skaidras atstarpes starp vārdiem bieži redzamas stabu rīkojumos, bet ne tik daudz citos (“stabu rīkojumi” attiecas uz tekstiem, kuri rakstīti uz akmens stabiem, visbiežāk ar nolūku tos publicēt). Katra vārda rakstīšana atsevišķi nav veikta konsekventi.
Agrīnā brāhmī laikā pieturas zīmju pastāvēšana nav īsti redzama. Katrs burts ir rakstīts neatkarīgi, ar kādu atstarpi starp vārdiem, un tās ir uzrādītas šad tad.
Vidus posmā sistēma, šķiet, attīstās. Ir atrasts domu zīmes un līmeniskas līkloču līnijas lietojums. Zieda zīme, šķiet ir lietota beigu iezīmēšanai, un apļa zīme parādās kā beidzamais punkts. Šķiet, ka ir beigu punkta varianti.
Beigu posmā pieturas zīmju sistēma kļūst sarežģītāka. Piemēram, ir četri dažādi vertikāli slīpu dubultsvītru veidi sacerējuma beigu iezīmēšanai, kas atgādina ‘//’. Neraugoties uz visām dekoratīvajām zīmēm, kas lietotas beigu posmā, zīmes uzrakstos ir saglabājušās visai vienkāršas. Viens no iespējamiem iemesliem var būt tas, ka uzrakstu iekalšana ir apgrūtinoša, kurpretim rakstīšana nav.
Var nosaukt četrus pieturas zīmju veidus:

  • domu zīme vai līmeniska līnija;
  • stateniska līnija;
  • punkts;
  • aplis.

… Norādes
1. ^ Dates for Tamil-Brahmi as early as the 6th century have been claimed, but all dates before the 3rd century are uncertain or controversial; “the scientifically proved earliest date [for Southern Brahmi] is from Tissamaharama in southern Sri Lanka, where a Tamil-Brahmi script is dated to 200 BCE.” Subramanian, T.S (29 August 2011). “Palani excavation triggers fresh debate”. The Hindu (The Hindu). Retrieved 7 October 2011.
2. ^ More details about Buddhist monuments at Sanchi, Archaeological Survey of India, 1989.
3. ^ a b c Salomon, Richard, On The Origin Of The Early Indian Scripts: A Review Article. Journal of the American Oriental Society 115.2 (1995), 271–279
4. ^ Subhash Kak, The evolution of early writing in India. Indian Journal of History of Science, vol. 28, pp. 375-388, 1994.
5. ^ P.G. Patel, Pramod Pandey, Dilip Rajgor, The Indic Scripts: Palaeographic and Linguistic Perspectives. D.K. Printworld, 2007.
6. ^ a b c d Richard Salomon, “Brahmi and Kharoshthi”, in The World’s Writing Systems
7. ^ Passage to India? Anuradhapura and the Early Use of the Brahmi ScriptR.A.E. Coninghama1, F.R. Allchina2, C.M. Batta1 and D. Lucya1a1 Department of Archaeological Sciences University of Bradford Bradford BD7 1DPa2 Ancient India and Iran Trust Brookstands House Brooklands Avenue Cambridge CB2 2BG
8. ^ Subramanian, T.S., Skeletons, script found at ancient burial site in Tamil Nadu
9. ^ Recent claims for earlier dates include fragments of pottery from the trading town of Anuradhapura in Sri Lanka, which have been dated to between the 6th and the early 4th centuries BCE (Salomon 1998); from Bhattiprolu;[1] and on pieces of pottery in Adichanallur, Tamil Nadu, which have been radio-carbon dated to the 6th century BCE (Subramanian 2004).
10. ^ Richard Salomon, “Brahmi and Kharoshthi”, in Daniels and Bright, The World’s Writing Systems
11. ^ “The Bhattiprolu Inscriptions”, G. Buhler, 1894, Epigraphica Indica, Vol. 2
12. ^ Buddhist Inscriptions of Andhradesa, Dr. B.S.L Hanumantha Rao, 1998, Ananda Buddha Vihara Trust, Secunderabad
13. ^ Epigraphia Zeylanica: 1904–1912, Volume 1. Government of Sri Lanka, 1976. http://www.royalasiaticsociety.lk/inscriptions/?q=node/12
14. ^ http://a-bas-le-ciel.blogspot.ca/2012/05/ashokas-edicts-dead-languages-and.html with an annotated photograph of one of the Sri Lankan cave inscriptions at the top of the article.
15. ^ Passage to India? Anuradhapura and the Early Use of the Brahmi ScriptR.A.E. Coninghama1, F.R. Allchina2, C.M. Batta1 and D. Lucya1a1 Department of Archaeological Sciences University of Bradford Bradford BD7 1DPa2 Ancient India and Iran Trust Brookstands House Brooklands Avenue Cambridge CB2 2BG
16. ^ Ram Sharma, Brāhmī Script: Development in North-Western India and Central Asia, 2002
17. ^ Daniels & Bright, The World’s Writing Systems, Oxford University Press, 1996, ISBN 0-19-507993-0
18. ^ Adinatha font announcement
Cita literatūra
Kenneth R. Norman, The Development of Writing in India and its Effect upon the Pâli Canon, in Wiener Zeitschrift für die Kunde Südasiens (36), 1993
Oscar von Hinüber, Der Beginn der Schrift und frühe Schriftlichkeit in Indien, Franz Steiner Verlag, 1990 (in German)
Gérard Fussman, Les premiers systèmes d’écriture en Inde, in Annuaire du Collège de France 1988–1989 (in French)
Siran Deraniyagala, The prehistory of Sri Lanka; an ecological perspective (revised ed.), Archaeological Survey Department of Sri Lanka, 1992.
P.G. Patel, Pramod Pandey, Dilip Rajgor, The Indic Scripts: Palaeographic and Linguistic Perspectives. D.K. Printworld, 2007.


 No ‘The Early development of Buddhist Literature and Language in India’. L.S.Cousins, 2013

http://www.jocbs.org/index.php/jocbs/article/view/57  Kas attiecas uz otru pamatjautājumu (pirmais – Budas un Mahāvīras, džainu tradīcijas dibinātāja datējums) par rakstības ieviešanos Indijā austrumos no Indas, es izlaidīšu sarežģīto jautājumu par brāhmī alfabēta lietojumu tirdzniecībā vai pārvaldē līdz Ašokas valdīšanai. Un tāpat par iespēju, ka kharoṣṭ vai pat aramiešu alfabēts varētu būt dažkārt lietots diplomātiskā vai tirdzniecības saziņā. Patreizējam nolūkam pietiek pateikt, ka budisma teksti varētu būt rakstīti kopš Ašokas; tas nenozīmē teikt, ka bija. Jāsecina, ka pusotru gadsimtu pēc Budas nāves līdz 3.gs. vidum pr.m.ē. saglabāt budisma idejas ir varēts vien atmiņā un mutiskos skandējumos. Un ir ļoti iespējams, ja ne droši, ka tas lielākoties ir turpinājies vēl kādu laiku.

Tāda viedokļa atbilstība patreizējā nolūka ietvaros skar jautājumu, vai Budas laikā rakstība Indijā ir bijusi pazīstama. Tādējādi es tagad pievēršos šai problēmai.

Rakstība Indijā

Kas attiecas uz Budas datējumu, pēdējās desmitgadēs daudzu zinātnieku viedokļi ir vērā ņemami mainījušies (Goyal 1979; Fussman 1988-1989; Hinüber 1990; Falk 1993; Salomon 1995; Norman 1997, p.79f.; Salomon 1998, 10-31.). Iepriekš vismaz indologu aprindās bija plaši pieņemts, ka brāhmī alfabēts, kura pirmās liecības ir Ašokas uzrakstos no 3.gs.pr.m.ē., ir ticis lietots kādus gadsimtus pirms tam. Šī aptuvenā vienprātība, nekad pilnīga, ir ilgi balstījusies uz ‘Georg Bühler‘a idejām, kas publicētas 1895.g. (2.izd. Bühler 1898). Šī vienprātība pašlaik sastopas ar nopietnu izaicinājumu. Ir skaidrs, ka īpaši ‘Harry Falk‘a darbs ir uzrādījis, ka nav nepieciešams saistīt brāhmī alfabēta izcelsmi ar kādu īpaši agrīnu Tuvo Austrumu rakstības veidu. Tas mūs atstāj ar dažādu viedokļu virkni, un pašlaik, īstenībā, šķiet, ir četri galvenie viedokļi.

I Atvasinājums no Indas ielejas raksta

Ilgu laiku Dienvidāzijā ir bijis vērā ņemams atbalsts uzskatam, ka brāhmī alfabēts ir vietējs izgudrojums. Viena nostāja, kas argumentēta vairākas reizes, ir, ka brāhmī alfabēts ir attīstījies no neatšifrēta Indas (Sindhas) ielejas civilizācijas raksta. Problēma ir acīmredzami ilgā starpa – ap divām tūkstošgadēm – starp šo “Indas” rakstu un pirmo apliecināto brāhmī alfabēta lietojumu. Sākumā šķita saprātīgi paredzēt arheoloģiskus atklājumus, kas šo starpu aizpildītu, bet gadu desmitiem paejot bez kādiem atradumiem, tas rādījās arvien neticamāk. Ir apgalvotas dažādas atsevišķu zīmju uz Indas spiedogiem un citur līdzības ar atsevišķiem brāhmī alfabēta burtiem, tomēr zinot, ka dažādu Indas zīmju ir simtiem, dažas līdzības ir sagaidāmas. Kopumā iespējamo sakritību skaits, domājams, nepārsniedz paredzamo nejaušību skaitu.

Tas par sevi nav pilnīgs iespējamas sakarības atcēlums, tomēr kāds jauns darbs par Indas rakstu padara to galēji neticamu. ‘Farmer, Sproat un Witzel’a 2004.gada publikācija ‘Electronic Journal of Vedic Studies’ ir piedāvājusi rūpīga zīmju atkārtotības Indas uzrakstos statistiska pētījumu rezultātus, kas apgalvo, ka nav iespējams, ka tā sauktais Indas raksts varētu būt kodējis valodu. Viņi drīzāk iesaka šīs zīmes uzskatīt par dažādu dievību kulta simboliem un līdzīgi, norādot uz paralēlu plaši izplatītu tādu simbolu lietojumu Tuvajos Austrumos un citur.

Šķiet, ir skaidrs, ka aiz viņu analīzes ir saprotamas šaubas par to, ka raksts, kas lietots saglabātajos uzrakstos, varētu būt alfabētisks vai zilbju raksts. Vēl neskaidrāka ir situācija ar kādu logogrāfiska raksta veidu, bet pašlaik tam ir pārāk maz zināmu zīmju, un mums nākas pieņemt, ka tā sauktais Indas raksts nevar būt vēlāka Indijas raksta avots. Nekas protams neatceļ iespēju, ka tiem, kuri radījuši vai uzlabojuši brāhmī alfabētu, daži no Indas simboliem var būt bijuši lietojumā vai zināmi no materiālām liecībām, tomēr jebkāda patstāvīga saistība pašlaik šķiet ļoti neiespējama.

II Izgudrošana imperatora Ašokas aizgādnībā

Teorija, ka brāhmī burti ieviesti Ašokas valdīšanas laikā īstenībā nāk no 19.gadsimta. Tās lielā pievilcība ir acīmredzamajā faktā, ka agrīnākie zināmie, ticami datētie šā raksta paraugi ir rodami tieši Ašokas rīkojumos (ediktos, kas iekalti uz akmeņiem). Tas, ka šī nostāja pašlaik ir bijusi pieņemta tādos svarīgos pētījumos kā ‘Hinüber‘a un Falk‘a, var vien nozīmēt, ka turpmāk tā, šķiet, ir plaši pieņemta pozīcija. Richard Salomon‘s, kurš rakstījis ap 1994.gadu, ir paudis kādu svārstīšanos un skaidri redzējis kādu vērtību idejā, ka pirms Ašokas laika vismaz kaut kāds raksta veids ir lietots, varbūt tikai administratīvos nolūkos. Beigās viņš tomēr ir šajā ziņā izšķīries, ka mums nav ne skrandas no noteiktas liecības par to”. Mana sajūta ir, ka noteiktu liecību trūkums nav pamats zaudēt veselo saprātu. Paliek fakts, ka Ašoka akmens uzrakstus ir izvietojis ļoti plašā apvidū. Pārnesot Eiropas ekvivalentos, viņš būtu līdzvērtīgs valdniekam, kurš aizsācis rīkojumu uzstādīšanas vai uzrakstīšanas programmu apvidū, kas ietver Madridi, Romu, Bukaresti un Berlīni. Neviens no Eiropas 3.gs.pr.m.ē valdniekiem to nav spējis. Tomēr kādi to aplūko, un neatkarīgi no tā vai agrākas vietas kādreiz bijušas, tas ir ļoti vērā ņemams pasākums.

Ir gluži neticami, ka tik riskants pasākums ir sākts tūlīt vien desmit gadus vai apmēram tā pēc alfabēta izgudrošanas, kurā uzraksti izdarīti. Dabiski, lielais iedzīvotāju vairākums būtu lasītnepratēji, kā mēdz gadīties gandrīz līdz mūsdienām; tādējādi ediktu lasītāji bija vēl tikai gaidāmi. Bet rakstīšana parasti bija domāta izglītotam mazākumam. Nē, rīkojumu publicēšana ir ticama vien laikā, kad lasītprasme ir izplatīta tādā mērā, ka ir lasītāji, visdrīzāk, ar noteiktu sabiedrisko stāvokli.

Tāpēc versiju par brāhmī alfabēta radīšanu Ašokas valdīšanas laikā es atmetu. Pat ja kļūdos, es neticu, ka tas var nopietni ietekmēt to, ko gribu teikt tālāk. Ir ļoti ticams, ka ļoti pamanāms Ašokas darināto rakstītu uzrakstu lietojums jebkurā gadījumā ir ietekmējis vēlāku budistu attieksmi pret rakstības izmantošanu. Tam varētu būt sakars ar samērā agrīnu svēto tekstu pierakstīšanu budistu skolās. Šķiet, neiespējami ir, ka m.ē. pirmajā gadsimtā Gandhāras reģionā būtu jau skaidri bijusi manuskriptu tekstu galvenā daļa, ja ne viss Kanons – un kad Sinhalas avoti jau paziņojuši par savu mutvārdu tekstu pierakstīšanu, citām reliģiskajām tradīcijām Indijā vēl būtu bijis jāpārliek savi svētie teksti rakstiski. Visos gadījumos skaidrs, ka nepārprotamu liecību par to nav. Atgriežoties pie rakstības ieviešanas, varam atlikušās iespējamības grupēt divās daļās- agrīno maurju un pirmsmaurju.

III Izgudrošana (pirmā maurju valdnieka) Čandragupta Maurjas vai viņa pēcteča laikā

Ierobežots skaits liecību par agrīnu rakstības lietojumu ir atrasts izrakumos ‘Anurādhapur‘ā, senajā Ceilonas galvaspilsētā (Deraniyagala 1990b; Deraniyagala 1990a; Coningham, Allchin 1992; Allchin 1995, lpp.176-179; 209-211). Sākotnējos atklājumus izdarīja Deranijagala, kurš vispirms atbalstīja visai agrīnu datējumu pr.m.ē., kas daļēji balstījās uz viņa iepriekš publicēto viedokli, ka burti uz kaula, kas atrasti arheoloģiskā kontekstā gan Indijā, gan Šrilankā, ir rakstības lietojums. Savā daudz plašākā vēlākā publikācijā viņš no saviem Anurādhapuras pētījumiem uzrādīja īpašu liecību, lai datētu brāhmī lietojumu apmēram ar 6.gs.pr.m.ē. Tālākus pētījumus ir veikuši britu arheologi, un ‘F.R. Allchin‘s sākotnēji ir piesardzīgāk vedinājis uz domu, ka šīs lauskas ir “datētas ar lielu skaitu radioaktīvā oglekļa paraugiem no vismaz 4-5.gs.pr.m.ē., ja ne agrāk.

Vēlākā vēl piesardzīgāku britu arheologu kopējā publikācijā ir norādīts– “Apkopojot brāhmī lietojuma Anurādhapurā agrīnā lietojuma liecības, uzraksti sniedz pārliecinošas sērijas, sākot no agrākajiem gadījumiem 4.gs.pr.m.ē. pirmajā pusē. Šīs sērijas uzrāda trīs posmus, kuru gaitā noturīgi attīstās rakstības pazīstamība un lietojums.

Tas it kā apgalvo, ka agrīnāko brāhmī raksta formu lietojums ir pirms maurju laika sākuma. Tomēr mums jāņem vērā, ka pirms Ašokas tur nav citāda šā raksta lietojuma kā vien tirdzniecības (vai varbūt administratīvos) nolūkos.

Citāds, vēsturisks, arguments liek man domāt, ka brāhmī alfabēts maurju laikā – vai vismaz pēc Čandraguptas varas izvēršanās laikā uz ziemeļrietumiem diez vai ir radies no nekā. Pieņemot ‘kharoṣṭ‘ raksta un tā lietojuma prioritāti kādreiz Persijas varā un/vai ietekmē bijušos apvidos, ir grūti noticēt, ka lielas impērijas valdnieks kādā savas impērijas daļā ieviestu jaunu skriptu, nomainot rakstu vienā savas impērijas daļā ar citu atšķirīgu rakstu, kas palicis lietošanā citā savas valdījuma daļā. Tam būtu jēga tikai neradniecisku valodu gadījumā, bet Vidusindijas valodas ziemeļrietumu formas agrīnajā maurju periodā ar Gangā līdzenuma dialektiem ir bijušas cieši radnieciskas. Tādai norisei nezinu nekādas vēsturiskas paralēles, un tas šķiet gluži pretēji praktiskām vajadzībām, kādas daudzus tādu impēriju valdniekus vadīja savu teritoriju apvienošanas līdzekļu meklējumos.

IV Brāhmī pirmsmaurju izcelsme

Ir bijis daudz mēģinājumu pamatot, ka liecības no ‘Pali Canon’a apliecina rakstības lietojumu Budas laikā. Sīkāku pētījumu par to ir veicis ‘Oskar von Hinüber‘s, kurš secina, ka rakstības liecība ir rodama vien tajās kanona daļās, kuras datējamas samērā vēlu.

Ja kāds apgalvo, ka katrs vārds Pali Kanonā, kādu pazīstam tagad, ir datējams ar Pirmo Apspriedi, tad tā ir rakstības Budas laikā liecība (First Council; Sattapanni‘ alā 483.g.pr.m.ē. 3 mēnešus pēc Budas aiziešanas mūžīgajā nirvānā 500 arhanti sapulcējušies skandēt ‘Dhamm’u un ‘Vinay’u, lai nodotu tās nākošajām paaudzēm. Maha Kassapa‘ ir ieteicis to darīt Sattapanni alā ‘Vaibhara‘s kalna ziemeļu nogāzē akmeņainā laukumā, ko apēno dažādi koki (Mahavastu, I, 7ff.). http://dhammawiki.com/index.php?title=The_Sattapanni_Cave ). Ja neņem vērā, ka vairāk pārsteidz rakstības pieminējumu trūkums lielākajā daļā Kanona. Man, nezinot nevienu Budas Mahāparinirvāa‘s datējumu ap 400.g.pr.m.ē., ir grūti iedomāties, ka ir bijusi kāda rakstība vērā ņemamā lietojumā pirms 4.gs.pr.m.ē.

Tās liecības, kuras mums ir, domājams, attiecas uz visai ierobežotu rakstības lietojumu. Rakstīšana (lekhā; kopā ar rēķināšanu (gaanā) un muddā) kā nodarbošanās ir uzrādīta augsta sabiedriskā stāvokļa sarakstā (atšķirībā no podnieka, audēja utml.). Citur mēs esam runājuši, ka iebildums pret to kā nodarbošanos ir, ka tas būtu sāpīgi pirkstiem. Šādā kontekstā šķiet saprātīgi, ja ne pavisam droši, domāt par rakstītāja amatu. Tas nenozīmē, ka jebkurš, izņemot rakstītājus, šajos laikos ir varējis lasīt, un tas nesaka mums, kāds raksts ir lietots.

Ir vedināts uz domu, ka nostāsts ‘Mahāvagg‘ā par laupītāju, kurš ir tetovēts pils laukumā, lai cilvēki pa gabalu varētu redzēt, ka ir nogalināts viņš, norāda uz plašu lasītprasmes izplatību. Bet tur lietotajai ‘atpazīšanas‘ (iti – tas) klauzulai nav jānozīmē, ka ka viņš ir bijis jānogalina dēļ rakstītiem vārdiem. Tas tiklab varēja norādīt uz kādu simbolu ar tādu zināmu nozīmi. Uz kādu rakstības veidu varbūt netieši norāda uzrakstu uz akmens, zemes un ūdenī salīdzinājums ‘Aṅguttaranikāy‘ā un ‘Puggalapaññatti(‘raksts’ un ‘zīme’ nozīmes pārklājas arī latviski, I.L.). Citādi rakstība ir attiecināma vienīgi uz diviem no Kanona pašiem pēdējiem darbiem- Parivāra un (varbūt) Paṭṭhāna.

Vairāki zinātnieki ir apgalvojuši, ka brāhmī alfabēts, kāds tas parādās Ašokas uzrakstos, uzrāda variācijas, un tas liecina par iepriekšēju attīstības vēsturi un bez tam tam ir daudzas pazīmes, kas padara patstāvīgu tā izgudrošanu maurju laikā par neticamu. Viņi arī vedina uz domu, ka dažas zīmes varbūt ir ieviestas vēlākā posmā sevišķām vajadzībām, lai atbilstu sākotnēji neizdalītām valodas īpatnībām (piem., atšķirības starp gariem un īsiem patskaņiem), lai pilnīgāk norādītu līdzskaņa piedvesumu un nazālās skaņas un varbūt pat lai atšķirtu dentālos un retrofleksīvos līdzskaņus. Iespējams arī, ka daži sanskritam vajadzīgi papildus burti ir pievienoti vēlāk. Savā ‘Indian Epigraphy Richard Salomon‘s vedina uz domu, ka brāhmī raksta galīgā forma tiešām varētu būt izveidota Ašokas laikā, tomēr dibināta uz iepriekšēju nepilnīgāku formu, kas tikusi lietota agrāk. Tas šķiet pieņemami, lai gan nekas īstenībā neizslēdz kādu no diviem iepriekšējiem maurju valdniekiem. Jebkurā gadījumā mūsu gadījumā varam pieņemt, ka jebkurš raksts, kurš lietots pirms Ašokas, domājams, ir aprobežojies ar komerciālu un administratīvu lietojumu. Pieņemu, ka pirms Ašokas nav bijis neviens rakstīts budisma teksts, bet budisma tekstu pierakstīšana, ticams, var būt sākusies viņa laikā – ap pusotru gadsimtu pēc Budas aiziešanas mūžīgajā nirvānā (nāves; Mahāparinirvāṇa).

 

http://www.omniglot.com/writing/brahmi.htm

Brāhmī Unicode standarts:

http://www.unicode.org/charts/PDF/U11000.pdf

Advertisements

2 comments on “Latvju raksti – brāhmī raksts – Harappas raksts. Ivars Līdaka

  1. Cik es noprotu brahmas rakstus nav izdevies iztulkot. Otkārtīgi – Latviešu valodā runāja jau tad kad citu valodas veidojās vai arī pastāvēja līdz ar citām valodām pirms vēstures laikmetā. Pierādijums maniem vārdiem ir sekojoš ” Kaķis ( ķ) burta skaņa nav citās valodās, tādi vārdi kā Ķēķis ( virtuve), Ķēniņš, Ķēniņiene ( valnieki ), un tādi vārdi kā Grunts ( jebkura zeme arī zem jūrām un upēm, šo vārdu lietoja daudzu tautu valodās ), vārdi še ( ņem, paņem ) šis vārds arī eksistē ļoti daudzās valodās. Tādi vārdi kā Ķelts ( maisījums dažāds sūna, māls priekš stiprināšanas un siltināšanas) lieto arī daudzās valodās arī kā akmeņu saistviela. Jebkurā gadījumā Latviešu valodā ir gandrīz visas garās skaņas un mīkstās skaņas un arī cietās skaņas bet nav dubult skaņu izņemot DŽ . Pārējās skaņas kuras pastāv citās valodās nav tik pilnīgas kā Latviešu valodā. Var jau būt ka Latviešu valoda senatnē tika izveidota kā universāla valoda priekš sarunas, stāsta , dzejas un dator valodai, ja ņem vērā Latviešu tautas tērpa jostas rakstus ( tie ir precīzas līnijas raksti kuri atēlo visu citu tautu rakstu zīmes kādi pastāv mums uz planētas no aizvēsturiskiem laikiem ) . Parastā veidā nevar saprast ” Kapēc Latviešu valodai tik precīzas daudzveidigas skaņas ? “. Vel jāņem vērā ka citu tautu bijušās un esošās valodās nevienā nav tik precīzs skaņu daudzums kā Latviešu valodā, jautājums ” Kapēc ? “. Es domāju ka pirms vēstures laikā tika izveidota unikāla valoda vai arī Latviešu valoda ir nākusi Pirms lielo plūdu laikmeta dzīvojušu uz mūsu planētas tautu valodām. Tas ir iespējams – jā jo pati Latviešu valoda tam ir pierādijums.

  2. Ivars Līdaka saka:

    Grūti pievienoties Jūsu dedzīgumam pilnībā.
    No vienas puses – Brāhmī rakstā rakstītie imperatora Ašokas uzraksti uz akmeņiem ir iztulkoti.
    No otras puses – “latviskas saknes” ciltis noteikti ir bijušas vienas no ļoti daudzām abpus Himalajiem un Hindukuša, kuras tīri labi cita citu sapratušas, bet vēlāk veidojušas dažādas tautas.
    Tiesa gan, bez lietuviešiem mums dzīvas radu tautas vēl ir, piemēram, kati Saurāštras jeb Gudžarātas pussalā Indijā, kalāši un citi vēl nesen nemusulmaņi Pakistānas un Afganistānas ziemeļaustrumos dienvidos no Hindukuša. Kaut kādas pēdas, šķiet, ir vēl Kašmīrā. Skat., piemēram, https://tencinusarunas.wordpress.com/2016/05/03/latvian-nuristan-gujarat-cognate-cultures-ivars-lidaka/ , https://tencinusarunas.wordpress.com/2016/04/03/latviesi-vai-tiesam-hindukusa-dienvidu-nogazes-un-saurastraskathiavaraslatas-pussala-indijas-rietumos-dzivo-vel-citas-latviesu-bralu-tautas/.
    Šīs minētās līdzīgās valodas ir apkopojis un sistematizējis hindu gramatiķis Pānini, izveidojot sanskrita valodu, kurā atrodu tik pārsteidzoši daudz radniecības ar latviešu valodu, ka pievienojos Arveda Švābes pielīdzinājumam ‘Latviešu sanskrits’. Varat ielūkoties manā valodu radniecības vārdnīcā, kas pagaidām ir līdz burtam ‘L’: https://tencinusarunas.wordpress.com/latvian-sanskrit-cognate-words-and-concepts-a-ivars-lidaka/ .

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s