Konfidenciāls dokuments globālās finanšu krīzes centrā. Greg Palast

Greg Palast

22.08.2013

(Raksts angliski ir http://m.vice.com/en_uk/read/larry-summers-and-the-secret-end-game-memo Dokuments .pdf ir http://www.gregpalast.com//vulturespicnic/pages/filecabinet/chapter12/Geithner_Summers%20Memo.pdf )

Kad kāds mazputniņš šo “Gala Spēles” zīmīti iemeta man pa logu, tās saturs bija tik sprāgstošs, ka es pat nespēju noticēt.

38dd29b49fd353c2eb919c753b983cf5

Dokuments (24.11.1997) apstiprināja katra sazvērestības teoriju apmātā fantāziju: 1990. gadu beigās ASV Finanšu ministrijas amatpersonas ir slepeni sazvērējušies nelielā baņķieru lielo vīru intrigā noārdīt planētas finansiālo regulāciju. Kad redzat 26,3% bezdarbu Spānijā, izmisumu un izsalkumu Grieķijā, dumpjus Indonēzijā un Detroitu bankrotā, paraugieties uz šo “Gala Spēles” zīmīti, šīs vardarbības un ciešanu izcelsmi.

Finanšu ministrijas amatpersona, kas spēlēja šo baņķieru slepeno ‘Gala Spēli’, bija Larry Summers. Pašlaik Samerss ir Baraka Obamas galvenā izvēle ASV Federālo Rezervju, pasaules galvenās bankas, Priekšsēdētāja amatam. Ja šis slepenais dokuments (http://www.gregpalast.com//vulturespicnic/pages/filecabinet/chapter12/Geithner_Summers%20Memo.pdf ) ir autentisks, tad Samersam nevajadzētu kalpot Federālajām Rezervēm, viņam vajadzētu kalpot stingra režīma apakšzemes cietumā, kas paredzēts finanšu pasaules noziedzīgi trakajiem.

Autentisks šis dokuments ir.

Lai gūtu apstiprinājumu un izdabūtu tikšanos ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerālsekretāru Pascal Lamy, man nācās lidot uz Ženēvu. Lamī, globalizācijas ģenerālisimuss, man teica:

“PTO netika radīta kā kāda tumša multinacionāļu kabala, kas slepus perinātu intrigas pret cilvēkiem… Mēs neesam cigārus kūpinošu, bagātu, traku baņķieru pļāpātava.”

Tad es viņam parādīju šo dokumentu.

Tas sākas ar Lerija Samersa nešaubīgi pakļāvīgā palīga Timothy Geithner atgādinājumu savam bosam aicināt banku lielos vīrus sakārtot savas lobistu armijas manevram:

“Ieejot PTO finanšu dienestu sarunu gala spēlē, es domāju, ka būtu laba doma jums nodibināt sakarus ar Izpilddirektoriem (CEO)…”

Lai Samersam nevajadzētu likt savam birojam iegūt telefona numurus (kas saskaņā ar ASV likumiem varētu parādīties publiski), Geitners ir sniedzis to, kurus varētu uzskatīt par pieciem planētas varenākajiem Izpilddirektoriem, privāto līniju sarakstu. Un tie ir:

Goldman Sachs: John Corzine (212)902-8281

Merrill Lynch: David Kamanski (212)449-6868

Bank of America: David Coulter (415)622-2255

Citibank: John Reed (212)559-2732

Chase Manhattan: Walter Shipley (212)270-1380

Lamī bija taisnība – cigārus tie nekūpina. Ejiet tālāk un piezvaniet viņiem. Es tā darīju un tik tiešām saņēmu līksmu personisku ‘hello’ no Rīda – līksmu, līdz atklāju, ka neesmu Lerijs Samerss. (piezīme: citi numuri tika ātri atslēgti. Un Korzinu nevar sasniegt, kamēr viņš atrodas kriminālā uzraudzībā).

Tas, ko uztur Samerss un baņķieri, nav sīka tērzētāju intriga, tas ir ļoti biedējoši. Šausmas ir pašā “gala spēles” nolūkā.

Paskaidrošu.

Tas bija 1997.gads. ASV Finanšu ministrijas sekretārs Roberts Rubins stingri spieda uz banku izregulēšanu ( de-regulate banks). Tas prasīja, pirmkārt, Glass-Steagall Act anulēšanu, lai nojauktu barjeru starp komercbankām un investīciju bankām. Tā bija it kā banku seifu nomaiņa ar ruletes ratiem.

Otrkārt, bankas gribēja tiesības spēlēt jaunu paaugstināta riska spēli: “derivatives trading”. Viens pats JP Morgan $88 no šiem pseidonodrošinājumiem drīz iegrāmatos kā “īpašumu”.

Katru mēģinājumu kontrolēt derivatīvus (atvasinājumus) Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks Samerss (kurš drīz sekretāra amatā nomainīja Rubinu) bloķēja ar ķermeni.

Bet kāda jēga bija padarīt ASV bankas par atvasinātiem kazino, ja nauda varēja aizbēgt uz valstīm ar drošākiem banku likumiem.

Lielo Banku Piecnieka izdomātā atbilde: banku kontroles likvidācija JEBKURĀ PLANĒTAS VALSTĪ – ar vienu vienīgu kustību. Tas bija tikpat briljanti cik vājprātīgi bīstami.

Kā viņiem šis neprātīgais lēciens varēja izdoties? Baņķieru un Samersa spēlei nācās izmantot Finansiālo pakalpojumu līgumu (FSA – Financial Services Agreement), neskaidru un nekaitīgu pielikumu starptautiskās tirdzniecības līgumiem, kurus nodrošināja Pasaules tirdzniecības organizācija.

Pirms baņķieri sāka savu spēli, PTO līgumi vienkārši izšķīra preču tirdzniecību – tas ir, manas automašīnas pret taviem banāniem. Jaunie noteikumi, kurus izgudroja Samerss un baņķieri, spieda valstīm pieņemt tirdzniecību ar “sliktām lietām” – ar saindētiem īpašumiem, tādiem kā finansiāli derivatīvi (atvasinājumi).

Pirms baņķieri pārprojektēja Finansiālo pakalpojumu vienošanos, katra valsts kontrolēja un priviliģēja bankas savās robežās. Jaunie spēles noteikumi piespieda visas valstis atvērt savus tirgus Citibank, JP Morgan un to derivatīvu (atvasinātajiem) “produktiem”.

Un visām 156 PTO valstīm nācās noslīcināt savu Glass-Steagall dalījumu starp krājbankām un investīciju bankām, kas spekulē ar derivatīviem (atvasinājumiem).

Finansiālo pakalpojumu vienošanās pārvēršana par baņķieru mūru dragājamo ierīci tika uzdota Geitneram, kurš bija nosaukts vēstnieks Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Banķieri uzbrūk banāniem

Kāpēc pasaulē varēja būt kāda valsts, kas piekrita ļaut savu banku sistēmu uzkundzēt un sagrābt tādiem finanšu pirātiem kā JP Morgan?

Atbilde Ekvadoras gadījumā bija banāni. Ekvadora patiesi ir banānrepublika. Šis dzeltenais auglis bija valsts cietas valūtas dzīvības vai nāves avots. Ja tā atteiktos parakstīt jauno Finansiālo pakalpojumu līgumu, Ekvadora savus banānus varētu izbarot pērtiķiem un doties bankrotā. Ekvadora parakstīja.

Un tā tālāk – katru atsevišķu valsti piespiežot parakstīt.

Jāteic, katra valsts, izņemot vienu. Brazīlijas jaunais prezidents Inacio Lula da Silva atteicās. Atmaksai Eiropas Savienības Tirdzniecības komisārs, kāds Peter Mandelson saskaņā ar citu konfidenciālu dokumentu (another confidential memo) piedraudēja Brazīlijai ar tās ražojumu, būtībā, embargo. Man būtu rokas augšā. Bet Lulas noraidītāja stāja Brazīlijai vienīgajai no Rietumu valstīm 2007-2009.gadu banku krīzē nesa izdzīvošanu un uzplaukumu.

Ķīna parakstīja – bet par to dabūja savu kampienu. Tā savu banku sektoru atvēra sitienam, bet pretī dabūja piekļuvi un kontroli pār ASV auto rezerves daļu un citiem tirgiem. (Ātrumā rēķinot, divi miljoni ASV darba vietu pārbīdījās uz Ķīnu.)

Jaunais Finansiālo pakalpojumu līgums atrāva pasaules mēroga derivatīvu (atvasinājumu) tirdzniecības Pandoras lādes vāku. Bēdīgi slavenās transakcijas atļāva: Goldman Sachs (kur Finanšu ministrijas sekretārs Rubins bija bijis līdzpriekšsēdētājs) iedarbināja slepenu eiro derivatīvu (atvasinājumu) apmaiņu ar Grieķiju, kas galu galā šo valsti sagrāva. Eskvadora ar savu neregulējamo un sagrauto banku sektoru uzsprāga dumpjos. Argentīnai nācās pārdot savas naftas kompānijas (spāņiem) un ūdens sistēmas (Enron), kamēr tās skolotāji rakās pēc pārtikas atkritumu tvertnēs. Tad Sajūsminātie Baņķieri eirozonā metās nirt derivatīvu dīķos, nezinot kā peldēt – un šis kontinents tagad tiek izpārdots pa maziem lētiem gabaliņiem Vācijai.

Protams, Finansiālo pakalpojumu līgums pārdeva ne vien draudus, bet arī kārdinājumus. Galu galā katrs ļaunums sākas ar vienu kodienu ābolā, ko piedāvā čūska. Ābols ir mirgojušas naudas kaudzes, ko vietējo elitu labā slēpj Finansiālo pakalpojumu līgums. Čūska bija Lerijs.

Vai šo ļaunumu un ciešanas nes šis viens dokuments? Protams, nē – ļaunums bija pati Spēle, ko spēlēja baņķieru kliķe. Šis dokuments vien atklāja viņu totālās graušanas spēles plānu.

Un šis dokuments atklāj daudz par Samersu un Obamu.

Kamēr baņķieru darinātajā pasaules katastrofā vēl tiek ievainotas miljardiem nožēlojamu dvēseļu, Rubins un Samerss jūtas ne visai slikti. Rubina banku izregulējums ir ļāvis izveidot finanšu monstru–pilsētu, ko sauc par “Citigroup”. Dažās nedēļās pēc biroja atstāšanas Rubins ir nosaukts par Citigroup direktoru, tad par Priekšsēdētāju – pasākumam, kas bankrotēja, pagūstot samaksāt Rubinam kopumā 126 miljonus dolāru ( $126 million).

Tad Rubins ieņēma citu amatu: kā ziedotājs jaunā Valsts senatora Baraka Obamas vēlēšanu kampaņā. Tikai dažas dienas pēc ievēlēšanas par prezidentu Obama uz Rubina prasību piešķīra Samersam dīvainu ASV “Ekonomikas Cara” posteni un Geitneru padarīja par viņa Carieni (tas ir, Finanšu ministrijas sekretāru). 2010.gadā Samerss novilka savu karalisko tērpu, lai atgrieztos pie Citybank un citu banku izregulēšanas radījumu konsultēšanas, kuru maksājumi kopš šā “gala spēles” dokumenta ir izaudzējuši Samersa tīklu 31 miljona dolāru vērtībā ( raised Summers’ net worth by $31 million).

Tas, ka Obama tagad ir uz Rubina prasību izvēlējies Samersu par Federālo rezervju fonda vadītāju, nozīmē, ka, diemžēl, spēles beigas mums vēl ir tālu.

Geithner_Summers Memo

Special thanks to expert Mary Bottari of Bankster USA http://www.BanksterUSA.org without whom our investigation could not have begun.

The film of my meeting with WTO chief Lamy was originally created for Ring of Fire, hosted by Mike Papantonio and Robert F. Kennedy Jr.

Further discussion of the documents I laid before Lamy can be found in “The Generalissimo of Globalization,” Chapter 12 of Vultures’ Picnic by Greg Palast (Constable Robinson 2012).

Follow Greg on Twitter: @Greg_Palast

Previously – The Con’ Is Leaving a Trail of Blood Across the Planet

More from VICE:

Calling Bullshit On the Government’s Claim That Spies Could Target the Guardian with Lasers

Some Credible Scientists Believe Humanity Is Verrrrrry Close to Destruction

The Man Who Thinks He Never Has to Eat Again is Probably Going to be a Billionaire Soon

Psytrance Rave in a Forest

Private Landlords Taught Me How to Get Rich Exploiting the Poor

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s