Latvijas Satversme un suicidālā demokrātija. Ivars Līdaka. Izvirtīgā demokrātija. Mark W. Hendrickson, 31.janv., 2010

Remember, democracy never lasts long. It soon wastes, exhausts, and murders itself. There never was a democracy yet that did not commit suicide.”. John Adams.

 

Atcerieties, demokrātija nekad nav ilgstoša. Drīz vien tā sevi izšķiež, izsmeļ un nonāvē. Nekad nav bijusi demokrātija, kas nebūtu izdarījusi pašnāvību. Džons Adamss.
Ak vai, tā nav kāda mutesbajāra plātīšanās ar slaidu teicienu. Visu atbildību esam atstājuši demokrātijas un brīvā tirgus automātismam, veiklākie jāj ‘eiropejizācijas’ kleperi. Iznākums – latviešu tauta ‘nelokāmi’ iet uz galu, daļa jau to, atvainojiet, ‘pizģec’ ir akceptējuši un steidz atlatviskoties.
Demokrātija sen vairs nav tas Satversmes Tēvu ideāls. Latviešu tauta ar savu ādu izbirstē visas demokrātijas – neoliberālisma rensteles, un rietumaustrumu latviešu tautas delatvizātori laiž darbā visas demokrātijas vājības.
Esmu ļoti pateicīgs Egilam Levitam un galīgi nesaprotu profesionālos kastrātus, kurus Satversmes jēga un latviešu tautas mērķi neinteresē vispār, nebrīnos par pretvalstiskajiem-pretlatviskajiem demokrātiem”. Vai tas būtu vien sapnis, ka latviešiem pašlaik bez Egila Levita ir savi Satversmes Tēvi?


Izvirtīgā demokrātija. Mark W. Hendrickson, 31.janv., 2010

Aristotelis īpašības vārda ‘izvirtīga’ lietojumu kopā ar ‘demokrātija’ ir uzskatījis par liekvārdību, un Amerikas dibinātājiem tēviem šī nepatika ir bijusi ar Aristoteli kopīga. 

Sev raksturīgajā skarbumā ‘John Adams’ ir vērtējis, “Demokrātija nekad nav ilgstoša. Tā drīz iztukšojas, izsīkst un izdara pašnāvību. Nekad nav bijusi demokrātija, kas neizdarījusi pašnāvību.” Līdzīgu viedokli savā slavenajā ‘Federalist Paper #10’ izteicis ‘James Madison’s: “… demokrātijas vienmēr ir bijušas juku un strīdu šovi; tās nekad nav bijušas savienojamas ar personisko drošību vai īpašumtiesībām; un parasti, cik īss bijis to mūžs, tik vardarbīgas tās bijušas savās nāvēs.”


Šādas izjūtas pašlaik biedē amerikāņus. Paaudzēm ilgi mums ir mācīts, ka demokrātija, lai gan būdama nepilnīga, ir labākais cilvēkam zināmais pārvaldes veids. Atvars starp dibinātājiem un mūsdienu amerikāņiem sakņojas vārda ‘demokrātija’ ļoti atšķirīgā lietojumā.

Laipnā “demokrātijanozīmē iespēju došanu cilvēkiem un atbilstošu brīvību no tirānijas un apspiešanas. 19.gadsimta dzejnieks Volts Vitmens Amerikas demokrātiskā ideāla būtību ir izteicis šādi: “… valdība cilvēkiem var maz izdarīt apliecinoši laba, [bet] tā var nodarīt neizmērojamu kaitējumu. Un tur parādās demokrātiskā pamatlikuma jaukums. Demokrātija varētu novērst visu šo kaitējumu. Neviena cilvēka ieguvumi nebūtu uz kaimiņu rēķinaAr vienu vienīgu šo noteikumu, saprātīgi uzbūvētu un lietotu, pietiek, lai veidotu izejas punktu visam, kas nepieciešams pārvaldē; netaisīt nevienu likumu vairāk par tiem, kuri noder, lai pasargātu cilvēku vai cilvēku kopu no citu cilvēku tiesību ierobežošanas” [izcēlumi kā oriģinālā].

Tēvi dibinātāji Vitmena jūtām sirsnīgi piekristu. Vitmens ir aprakstījis tieši to politiku, ko dibinātāji vēlējās iedibināt – tādu, kurā katrs amerikānis, bagāts vai nabags, būtu vienlīdz drošs, baudot Dieva dotās tiesības, un pasargāts no jebkādas varas, kas viņu ļaunprātīgi izmantotu.

Lai aizsargātu indivīda tiesības, dibinātāji nodibināja nevis demokrātiju, bet konstitucionālu republiku. Kur ir atšķirība? 

Dibinātāju radītās Konstitūcijas priekšnoteikums, premisa bija individuālo tiesību pārākums. Tā mēģināja apvaldīt valdības varu, lai aizsargātu šīs (indivīda) tiesības.

Pretstatā, demokrātija ir varas teorija – ko vairākums grib, to vairākums dabū. Dibinātāji – lieliski vēstures un cilvēka dabas mācekļi – izprata, ka demokrātiskais vairākums indivīda tiesības samīdīs ar tādu pašu gatavību kā individuāli tirāni. (Padomājiet par cildeno Sokrātu un nevainīgo Jēzu, abiem viņu tiesības dzīvot atņēma demokrātiskā balsošanā).

Dibinātāji zināja – ja Amerikas konstitucionālā republika jebkad pagrimtu formālā demokrātijā, tad amerikāņu tiesības un Vitmena demokrātiskais ideāls būtu zaudēts. Demokrātija nolaistos līdz pūļa varai (mobokrātija, ohlokrātija). Kodolīgajā Bendžamina Franklina vārdiem: “Demokrātija ir divi vilki un viens jērs, kuri balso, ko ēst pusdienās”.

Markss un Ļeņins Franklina spēcīgo demokrātijas vērtējumu apstiprināja. ‘Komunisma manifestā’ Markss rakstīja, ka sociālisma sasniegšanas paņēmiens ir “uzvara cīņā par demokrātiju”. Aukstasinīgais Ļeņins mācīja, “Demokrātija ir valsts, kas atzīst mazākuma pakļaušanu vairākumam”.

Demokrātija, no kuras izvairījās (Amerikas) dibinātāji un kuru kāroja komunisti, ir politiska sistēma, kurā valdība pārstāj aizsargāt indivīda tiesības un tās iznīcina.

Tādu sistēmu dibinātāji saredzēja kā ētiski pretīgu – kā kristīgo žīdu pamatlikumu zākāšanu. Kā teicis Tomass Džefersons, “Atņemt vienam, domājot, ka viņa un viņa tēva strādīgums ir sasniedzis pārāk daudz, ar nolūku to iztērēt citam, kurš vai kura tēvs nav sasniedzis līdzīgu ražīgumu un prasmi, nozīmē bezmērķīgu kopienas pirmā pamatlikuma pārkāpšanu – garantijas, ka katram ir brīva savas darbošanās un tās augļu izvēle”.

Papildus savam ētiskajam pagrimumam, nežēlīgā demokrātija ir arī pašnāvnieciska. Britu arheologa un vēsturnieka ‘Sir Flinders Petrie’ vārdiem, “Kad demokrātija ir sasniegusi pilnu varu, vairākums, kam nav kapitāla, neizbēgami apēd mazākuma kapitālu, un (šī) civilizācija apņēmīgi satrūd”.

Gadu desmitiem ASV valdība (Uncle Sam) ir slidinājusi lejup Konstitūcijas skaidri izteiktos valdības varas ierobežojumus. Veids, kā tas tiek darīts, iemieso mūsu politisko deģenerāciju. Džordžs Vašingtons savā atvadu uzrunā (ko Kongresā joprojām nolasa reizi gadā), ir lūdzis, “Ja Tautas viedoklis, Konstitucionālo varu sadalījums vai pārmaiņas jebkādi ir īpaši nepareizas, lai tas tiek grozīts ar labojumu tādā veidā, kādu nosaka Konstitūcija. Bet lai nav nelikumīgu izmaiņu; lai gan tās vienā gadījumā var būt rīks labumam, parasti tās ir ierocis, ar kuru tiek iznīcinātas brīvas valdības”.

Nākošās politiķu paaudzes un juristi Vašingtona viedo padomu ir nosmādējušas un brīvību izskalojušas, neņemot vērā vai nepakļaujoties (tādējādi uzurpējot) skaidro konstitūcijas valodu, sekojot savām interesēm.  Likuma vara ir skrandās. Mūsu politiskais pagrimums ir audzis līdz punktam, kurā Pārstāvju palātas priekšsēdētājs ‘Pelosi’ un Senāta vairākuma vadītājs ‘Reid’s raksta lielus likumus aiz slēgtām durvīm un liek saviem piekritējiem pakalpiņiem apstiprināt priekšlikumus pat nelasījušiem. Demokrātijas vārdā nacionālā valdība ir kļuvusi neslēpti nedemokrātiska. 

Dibinātāju bažas par demokrātiju ir izgaismojušās. Republika, kādu viņi mums nodeva, ir samaitāta un varbūt zaudēta uz visiem laikiem.

Mark Hendrickson’s pasniedz ekonomiku ‘Grove City College‘ un ir tās ‘Center for Vision & Values’ Ekonomikas un sociālās politikas biedrības loceklis.


http://www.americanthinker.com/articles/2010/01/degenerate_democracy.html

Advertisements

One comment on “Latvijas Satversme un suicidālā demokrātija. Ivars Līdaka. Izvirtīgā demokrātija. Mark W. Hendrickson, 31.janv., 2010

  1. Imants Vilks saka:

    Šodien mēs esam gājuši uz priekšu, mūsu zinātnieki mums ir pateikuši, ka mūsu, homo sapiens rīcību galvenokārt nosaka primātu instinkti. Kad mēs to zināsim un apzināsimies masveidīgi, tikai tad mēs varēsim veidot no primātu instinktiem attālinātu sabiedību, kurā dominē cilvēku tiesības un vispārcilvēciskās vērtības.
    Ārstēt var tikai tādu slimību, kuru redz un saprot.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s