Indoirāņu mītoloģiskā tradīcija un irāņu klejotāju vērtību orientieri. I.I.Moskaļenko

Skitu, saku un sarmatu mītoloģijas pētījumos galvenie avoti joprojām ir vien antīko autoru rakstiskie vēstījumi, kas ir saraustīti un nepietiekami autentiski attiecībā uz tajos aprakstītām tradīcijām. Klāt nenākot ziņām no jauniegūstamiem rakstītiem avotiem, zināšanu paplašināšana īstenībā notiek, pētot vienlaicīgas un dažādlaiku saiknes esošā mītoloģiskā mantojuma ietvaros.

Šo saikņu atklāšanas gaitā atsedzas tādi avotu informācijas atkārtojumi, kas attiecas uz teorijām, dibinātām uz irāņu klejotāju tautu mītoloģijas kā primitīvu ticējumu kopuma izpratni bez to sakara ar kultūrvēsturisko kontekstu. Uz sinhronu saikņu starp mītoloģiskiem priekšstatiem pētījumiem dibinātas koncepcijas piemērs ir D.S.Rajevska (Д. С. Раевского) skitu kultūras pasaules trīslīmeņu modelis [13, lpp. 62-63]. Dažādlaiku saikņu pētījumi skitu mītoloģijā zinātniekus ved uz tādu priekšstatu konstatēšanu, kas nāk no indoirāņu kultūrvēsturiskās kopības laikmeta un ļauj iekļaut ziņas par indoirāņu tautu mītoloģiju [skat.: 4].

Noskaidrojot indoirāņu mītoloģisko priekšstatu iekļaušanās īpatnības skitu un alanu pasaules ainās (pamatojoties uz osetīnu eposu) atsedzas šāda problēma: indoirāņu mantojums, kāds nosakāms, pamatojoties uz seno indiešu ‘Vēdu’ un seno irāņu ‘Avestas’ kopīgo saturu, ir sarežģītāks kā esošie skitu vai alanu mītoloģiju modeļi. Ja šāds stāvoklis neatspoguļo kopīgo tradīciju mantojušo tautu kultūras degradāciju, tad ar esošajām teorijām irāņvalodīgo klejotāju mītoloģiskās sistēmas tiek aprakstītas nepietiekami. D.S.Rajevska koncepcija modelē vien skitu pasaules ainas fragmentu, kas saistīts ar pasaules kārtības vertikālo organizāciju, pamatojoties uz jēdzieniskām saiknēm starp dieva Targitaja (Targitaos, grieķiski Ταργιτάος; skitu pirmcilvēks, nereti tiek saistīts ar hetu un luviešu Tarhunu (Pērkonu?), ko saista ar “negaisu un zibeni”.) vecāku un dēlu tēliem. Plašā kultūras kontekstā ielikts, šis pasaules modelis atklāj Targitaja kosmogonijas nespēju patstāvīgi attēlot skitu kultūras pasaules ainu. Hērodota nosauktie septiņi galvenie skitu dievi (IV, 59) [6, lpp.253] nepakļaujas Targitaja ietekmei, lai gan tiem būtu jāattiecas uz vienu no tā organizētā visuma līmeņiem – augšējo pasauli – un jāpakļaujas tā dēlam Kolaksaisam (Колаксаису), kura vārda starp septiņiem galvenajiem skitu dieviem nav.

Acīmredzot, Targitaja ietekmi līdzsvaro varenu dievu nozīmīgums, par kuru jēdzienisku saikni ar Targitaju mums nekas nav zināms: Tabiti (grieķiski Ταβιτί, “sasildošā”, “ugunīgā”, skitu “valdniece”, tiek saistīta ar “slepeno atklāsmju vietām” Melnās jūras apkaimē, tostarp Krimas kalnos un stepēs), Goitosirs (Ойтосир, Ойтосір, grieķiski Γοιτόσυρος, Οιτόσυρος, iespējams, saistāms ar irāņu un indiešu Vaju, “vēju valdnieku”), Argimpasa (grieķiski Αρτίμπασα, pielīdzināta “Debesu” Afrodītei Urānijai un Astartei, auglības dieve un savvaļas dabas valdniece) un “skitu Aress” (sengrieķu Ἄρης [árɛːs], grieķu Άρης [ˈaris], doriešu Ἄρα [ára], kara dievs). Ziņu nepietiekamība būtu jāatsver, piesaistot ziņas par tādu tautu mītologiju, kas mantojušas indoirāņu tradīcijas priekšstatus. Skitu pavarda dieves Tabiti virsvadību nav iespējams skaidrot ar tās vēlākas paaugstināšanās apstākļiem skitu patriarhālajā kultūrā, un tā ir agrāku laikmetu mantojums. Vēdu reliģijā tā pēc stāvokļa atbilst dievei Aditi (sanskitāअदिति, “neierobežotā”, devu māte (devamatar)), kam kā saules dievu Aditju mātei piemīt universāla daba un uguns būtība (Rigv. I,89,10) [14]. Senākie Aditjas ir bijuši Mitra (sanskritā Mitrá-, Mitráḥ, saules dievs; Avestā Miθra-, Miθrō, “līgums, sarunas, vienošanās, solījums”) un Varuna (sanskritā Varuṇa वरुण, ūdens un debesu okeāna dievs, kā arī zemūdens pasaules likumu dievs), un vecākais starp viņiem – gaismas un saules dievs Mitra.

Senie indoirāņu priekšstati par saules dieva māti atspoguļojas Aditi kā Mitras mātes tēlā un sieviešu aizbildnes Satānas (Сатáнa, arī Satenika, nartu tautas interešu un drošības aizstāve, karotāja. Redz visas lietas debesu spogulī) kā osetīnu eposa varoņa Soslana (Сослан, Сосруко, – spēkavīrs, nartu eposa varonis, radīts no akmens, ko kaislē uz Satānu apaugļojis kāds gans) [skat.: 11, lpp.30-31], kurš saules kulta un dzimšanas no klints/akmens ziņā ir radniecisks dievam Mitram, mātes tēlā. Osetīnu Satāna pastāvīgi atrodas dieves – mātes vietā pie pavarda. Indoirāņu priekšstatu par Mitru ietekmē uz somu-ugru mītoloģiju ir radies Mir-susne Huma (Мир-cусне Хум, hanti-mansu dievs, kuram vēl aizvien nes soboļus Rietmsibīrijas svētnīcās) tēls, kam ir apzīmējums “Sievietes dēls” [skat.: 12, lpp. 379]. Avestas dieves Spenta-Armaiti (dievbijības un ticības gars, vada un sargā ticīgos) atzīšanas iemesls par Mitras māti varētu būt bijusi tās vārda nozīme “Svētā dievbijība”, kas sakrīt ar Aditi vārda nozīmi – “Bezgrēcīgā”.

Jēdzieniskas saiknes vieno indoirāņu priekšstatus par dievi-māti un saules/gaismas dievu, kuriem atbilst Tabiti un Goitosirs (IV, 59) [7, lpp.253]. Skitu gaismas dievs Goitosirs (spēcīgs ar ganībām) manto indoirāņu dieva Mitras, plašu ganību saimnieka (Avesta, Jašta X,1) [1], “kurš pat no šaurības radīs plašumu” (Rigvēda V,65,4a) [15], nozīmes. Ar viņu seno irāņu un indiešu kultūrās saistās frontāli orientēta pasaules modeļa uztvere. Vēdu mītoloģijā par dabas cikliskuma cēloni tiek atzīts rituma, rita likums, ko iedibinājuši dievi Mitra un Varuna (Rigvēda I,151; I,152; II,27; V,62–72). Šis pasaules modelis pievērš uzmanību cikliskām norisēm, cīņai, bojā ejai, atdzimšanai. Seno irāņu mītoloģijā cikliskuma avots ir bijusi Mitras dzīšanās pēc saules brieža [skat.: 8, lpp.213-220]. Mitraismā buļļa vajāšana, ko veic Mitra, ir daļa no stāsta par baltā mēness buļļa kā pasaules atjaunošanās cēloņa upurēšanu. Priekšstats par Mitras medībām piemīt Aršakīdu (partiešu valdnieku dinastija (250.g.pr.m.ē. – 224.g.m.ē.), valdījusi Partā, Armēnijā, Atropatenā, Ibērijā un Kaukāza Albānijā) valdīšanas laika agrīnajam mitraismam (freska Mitras svētnīcā Dura-Europos (Дура-Европос, grieķiski Δούρα Ευρωπός – antīka pilsēta pie Eifratas, pastāvējusi apm. no 300.g.pr.m.ē. līdz 256.g.m.ē.)) [skat.: 2, lpp.110]. Skitu māksla ir saistīta ar Mitras-Goitosira frontālo pasaules modeli: cīņas vai plosīšanas ainās plēsoņa un nagainis ir vienā plaknē.

Dieves Argimpasas un “skitu Aresa” saikne ar šo nozīmju sistēmu atklājas ar Mitras-Goitosira tēla starpniecību. Argimpasas vārds atbilst seno irāņu dieves Arti jeb Aši (veiksmes, bagātības, personifikācija, līdzīgi romiešu Fortūnai) vārdam, kura personificē Artas, Mitras māsas un viņa kaujas ratu vadītājas, patiesības un taisnprātības pamatlikumu (Avesta, Jašta X,66; 68; XVII,16) un kurai piemīt saules daba (Avesta, Jasna 32,2) [skat.: 5, lpp.103]. Tēla rakstura ziņā viņai tuva ir seno indiešu dieve Ušas (У́шас, sanskritā उषस्; uṣas, “rītausma” – dieve Vēdu mītoloģijā, nozīmīgākā un viena no augstākajām Rigvēdas dievībām, putnu sveicēja, dzīvo būtņu modinātaja, ļauno garu aizdzinēja, kas brauc pa debesīm zelta kaujas ratos), kam piemīt gaismas daba un pieder kaujas rati.

Priekšstati par solāro dievu tēlu saikni ir bijuši jau Andronovas kultūrā (Андро́новская культу́ра, bronzas laikmeta līdzīgu arheoloģisku kultūru grupa, kas 17-9.gs.pr.m.ē. aptvērusi Rietumsibīriju, Vidusāzijas rietumdaļu, Dienvidurālus): solārs dievs un dieve ir attāloti petroglifos Tamgalas (Тамгала) un Saimal-Taš (Саймалы-Таш) savrupienēs, kuros dievu blakām bullim pieņemts uzskatīt par Mitru [skat.: 9, lpp.261; 456, zīm.1-4]. Osetīnu eposā šīs dieves iezīmes varētu būt mantojusi Aciruhsa (osetīnu Ацырухс, Уацирохс – burtiski “pārdabiskā gaisma” – osetīnu nartu eposa personāžs, Hura (oset. “Saule”) starojošā meita). Skitu Aresam ir atbildis seno persiešu kara un metāla dievs Veretragna (Веретрагна, Avestas Vərəϑraγna, “šķēršļu sadragātājs”), kurš ir bijis Mitras pavadoņu sastāvā (Avesta, Jašta X, 70-72; 127). Viņam radniecisks ir osetīnu kara, negaisa un metāla gars, Soslana brālis Batradzs (Батрадз, osetīnu Батырадз) – viens no galvenajiem personāžiem osetīnu nartu eposā, negaisa gars, saukts par tēraudcietu, neievainojamu), kurš Soslana vecākā brāļa stāvokļa dēļ ir bijis no tā atkarīgs.

Skitu Aress un Targitajs ir bijuši kara dieva tēla mantinieki: skitu Aress pēc raksturojuma ir tuvs seno persiešu Veretragnam, debesu un zemes dēls Targitajs pēc stāvokļa – seno indiešu negaisa dievam Indram. Atbilstība starp Targitaja tēlu un negaisa un kara dieva Indras Vritragana vēdisko kultu tiek pamatota ar to radniecību ar debesīm un zemi, varoņa personības spēka kultu (Rigv. I,4,8), visuma triju līmeņu radīšanu, ko Indra paveic, atdalot debesis un zemi (Rigv. VII,102,1). Zīmīgi, ka indoirāņu mītoloģijā ir kara dieva nozīmju ierobežojumi: seno persiešu Veretragna, viens no Mitras pavadoņu dieviem, ir tam pakļauts (Avesta, Jašta X, 70-72; 127); bet Indras kultu ierobežo Asuru kults (Rigv. I,35,7;10; I,151,4a-b; II,27,10a-b; IV,53,1; V,63,3d).

Indoirāņu mītoloģijas galvenā tēma ir asuru un devu konflikts, kurš skitu mītoloģijā nav zināms. Bet vēdu un avestas kultūras attīstības agrīnajos posmos ir bijis vārdu ‘Asura’ un ‘Ahura’ vienots lietojums, par tiem saukti vareni dievi, kas par ietekmi konkurējuši ar negaisa un kara dievu. Senākie indiešu Asuri ir Mitra un Varuna, senie irāņu ahuri ir Ahura Mazda, Mitra un Apām-Napāt (sanskr. अपांनपात्, Apām napāt, “ūdeņu dēls” – Vēdu mītoloģijā dievība, kas saistīta ar ūdeni un uguni, sastopams arī Avestā. Jauneklīgs, zeltains, tīrs, mirdzošs, zibeņiem greznots).

Skitiem īstenībā ir bijušas tās pašas nozīmju sistēmas kā senajiem persiešiem un indiešiem: ar kara dievu un vertikālo pasaules modeli saistīti priekšstati, kā arī ar gaismas dievu Mitru un frontālo pasaules modeli kā telpas modeli, kurā šis pasauli uzmanošais gaismas dievs atrodas, saistīti priekšstati. Atšķirības ir bijušas attiecībā uz Mitras senā partnera, debesu un zemes ūdeņu dieva stāvokli (Varuna, Ahura, Apam-Napat), tā nozīmes pārmantojis Fagimasads (Фагимасад, grieķu Θαγιμασάδας, jūras un ūdeņu dievs), kuram skitu kultūrā bijusi nomaļa nozīme.

Šo nozīmju sistēmu ietekmi uz kultūru ir atspoguļojuši dažādi vērtību orientieri skitu sabiedrībā. Skitiem ir bijuši ar spēcīgas valdnieka varas ideju saistīti vērtību orientieri. Ģenealoģiskā ideja par Targitaju ir garantējusi valdniekiem tiesības uz varu, stiprinājusi skitu sabiedrisko un teritoriālo slāņojumu. Bet Targitaja nozīmju ietekmi ir ierobežojušas Mitras-Goitosira nozīmes, kuru kontekstā valdnieku vara ir ieguvusi pasaules frontālajam modelim piemītošo nenoturīgumu, ir radusies nepieciešamība varu saglabāt mainīgā pasaulē, ir pieaugusi militārās veiksmes nozīme un karavīru sabiedriskais nozīmīgums.

Seno irāņu dievs Mitra, kura vārda nozīme (draudzība, vienošanās) atspoguļoja draudzības un savstarpējas palīdzības vērtību karavīru vidē, izvirzījās kā karavīru tradicionālo tiesību saglabāšanas garants. Avestas dievs Mitra dāvā karavīriem spēju uzvarēt pretiniekus (Avesta, Jašta X 11). Viņš ir varējis pēc sava ieskata piešķirt varu Kaviju firstiem (Kaviju dinastija – āriju valdnieki, no kuriem Vištaspa or pirmais pieņēmis Zaratuštras mācību) vai to atņemt (Avesta, Jašta X,109; 111). Seno irāņu firstu “karaspēka” varas iegūšanas vai zaudēšanas pēkšņums rāda, ka to varas balsts ir bijusi karaspēka uzticība. Mitraisms ir dibināts uz Mitras kā karavīru iesvētīšanas aizbildņa kultu, uz karavīru brālību iekšējās saliedētības pamatlikumiem. Mitraismam līdzīgu priekšstatu atbalsis ir Vēdu mītā par Mitras veikto mēness dieva upurēšanu un apgalvojumos par Mitras saviem sekotājiem dāvātu neuzvaramību (Rigv. III,59,2c-d; Avestas Jašta X,21; 39-40). Izvērstas ar Mitru saistītas vēstījuma tradīcijas neesamība Vēdu kultūrā, kādēļ daži zinātnieki šo dievu uzskata par tādu, kam nav spilgtu individuālu iezīmju [skat.: 7, lpp.116], tiek skaidrota ar priekšstatu par viņu piederību slēgtai karavīru videi.

Izvērsti varoņcikli par gaismas dievu ir divos gadījumos – mitraisma slēptajā praksē un osetīnu eposā (cikls par Soslanu), kas pārmantojis alanu mītoloģiskos priekšstatus. Osetīnu eposs satur militārai tradīcijai “iekšējas” nozīmes, piemēram, varoņu Soslana un Batradza iesvētīšanu. A.A.Tuallagovs (А.А.Туаллагов) uzskata, ka nosaukums ‘alani’ ir bijis sabiedrisks termins, kas uzrādījis tā nesēju valdošo stāvokli [skat.: 16]. Ammians Marcellīns (Ammianus Marcellinus (325/330. līdz 391.g.), romiešu karavīrs un vēsturnieks) raksta, ka alanu pašnosaukums bijis dibināts uz priekšstatu par viņu dižciltīgo izcelsmi [3, lpp. 542]. Senajā Indijā par godājamām ir uzskatītas kastas, kuru locekļi gājuši caur iesvētīšanu jeb “otro dzimšanu”. Karavīru brālību rituālos vadonis uzstājas kā rituāla dalībnieks, viņš tiek atzīts par pirmo starp līdzīgiem. Romas mitraisms nav uzturējis kārtu atšķirības, piedāvājot savas iesvētīšanas kāpnes [skat.: 10 с. 108].

Militārai elitei, kas spējīga formulēt savas prasības, piederēja vērā ņemama sabiedriska suverenitāte. Izmantojot tradicionālas tiesības, karaspēks spēja noraidīt valdnieku, kurš pārkāpis tradīciju; tā ir noticis ar skitu valdnieku Skilu (Скил, 5.gs. pr.m.ē.) un ar valdnieku izcelsmes viedo Anāharsi (Ана́харсис, “neievainojamais”, valdnieka Gnura dēls, valdnieka Saulija un Kaduita brālis, apm.605—545.gados pr.m.ē.). Alanu karaspēks pats ir izvēlējis sev cienīgu vadoni [3, lpp. 542]. Bet skitiem ar Mitru-Goitosiru saistīto nozīmju ietekmes ierobežošana ir panākta ar vēršanos pie galvenās dieves Tabiti, kuras svētība nodrošinājusi valdnieku varas noturīgumu. Ģenealoģiskās leģendas par Targitaju ietekmi, kurš saglabājis savu neatkarību no Mitras-Goitosira un dieves-mātes Tabiti, ir noteikusi tieksme valdnieka varu nostādīt ārpus karaspēka prasībām pret savu vadoni. Tas, vienkārt, ir veicinājis dievu atbalstītu valdnieku varas sakralizāciju, bet, otrkārt, novedis pie viņu varas atkarības no sekošanas tradīcijai.

Literatūra:

1. Авеста в русских переводах (1861-1996) / Сост., общ. ред., примеч., справ. раздел И. В.Рак – Изд. 2-е. – СПб: Нева; Летний сад, 1996

2. Аллахи Х. А. А. История иранского искусства. – СПб.: Петербургское Востоковедение, 2007

3. Аммиан Марцеллин. Римская история/ Пер. с лат. Ю.А. Кулаковского, А.И. Сони. – М.: АСТ, Ладомир, 2005

4. Бессонова С.С. Религиозные представления скифов. – Киев: Наукова думка, 1983

5. Боголюбов М. Н. Ясна 32: grəhmā, grəhmō. К исторической фонетике Авесты // Индоиранское языкознание и типология языковых ситуаций. Сборник статей к 75-летию профессора Александра Леонидовича Грюнберга (1930-1995) / Отв. Ред. М. Н. Боголюбов. – СПб: Наука, 2006. – С. 102-105

6. Геродот. История в 9 томах. /Пер. и прим. Г.А. Стратановского. – М.: Ладомир, 1999

7. Дандекар Р. Н. Ведический бог и ведический мудрец // Дандекар Р.Н. От вед к индуизму: Эволюционирующая мифология /Пер. с англ. К.П. Лукьяненко. – М.: Восточ. лит-ра, 2002. – С. 103-134

8. Калалы-гыр 2 – Культовый центр в Древнем Хорезме IV-II вв. до н.э. / Отв. ред. Б. И. Вайнберг. — М.: Вост. лит-ра, 2004

9. Кузьмина Е.Е. Откуда пришли индоарии? Материальная культура племена племен андроновской общности и происхождении индоиранцев. – М.: Вост. лит., РАН РФ., 1994

10. Кюмон Ф. Мистерии Митры / Пер. с франц. С.О. Цветковой. – СПб.: Евразия, 2000

11. Нарты. Осетинский героический эпос. В 3-х. книгах. Книга 2. – М.: Наука. Гл. ред. вост. лит., 1989

12. Петрухин В. Я. Мифы финно-угров.– М.: Астрель: АСТ: Транзиткнига, 2005

13. Раевский Д.С. Очерки идеологии скифо-сакских племен. – М.: Наука, 1977

14. Ригведа. Мандалы I-IV. Изд. 2-е испр. Изд. подгот. Т.Я. Елизаренкова. Отв. ред. П. А. Гринцер. – М.: Наука, РАН, 1999

15. Ригведа. Мандалы V-VIII. Изд. 2-е. Изд. подгот. Т.Я. Елизаренкова. Отв. ред. П. А. Гринцер.–М.: Наука, РАН, 1999

16. Туаллагов А.А. Аланы или «аланы» //Европейская Сарматия: Сборник, посвященный Марку Борисовичу Щукину /Отв. ред. Д.А. Мачинский. – СПб.: Нестор-История, 2011. – С. 131-157

(Москаленко И.И.), Samāras Valsts kultūras un mākslas akadēmija

http://www.rusnauka.com/26_WP_2012/Istoria/2_116437.doc.htm

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s