Septiņas iesvētīšanas pakāpes. Ņina Bednara

 (Kā tas sanāca, ka kristietība godavārda kultu nomainīja nevis papildināja? Vai tāpēc, ka godavārds jau bija nodeldēts, vai – ka Jēzus mācību pārpirka Romas politiskā vara?)


Ar kristietības kā valsts reliģijas atzīšanu ir sācies pagānisko dievu noriets. To bijusī varenība ir izsīkusi. Feniķiešu, ēģiptiešu un persiešu dievības, kas godātas līdzīgi kā oficiālais romiešu panteons, ir aizgājušas pagātnē. Ar laiku pagānisms ir kļuvis par vēsturi, bet tā svētumi grezno muzeju kolekcijas. Seno dievu vārdi no nebūtības ir atgriezušies vien 19.gadsimtā, pateicoties arheologu pūliņiem. Tajā laikā pasaule sev no jauna atklāja kādreiz vareno persiešu dievu Mitru. Bet neuzvaramā Saules dieva altāri atkal ieraudzīja gaismu.


Jazatu (burtiski – labās dievības), kas stingri raugās, lai tiktu pildīts dotais vārds, saknes nāk no dziļas senatnes. Mitra, tajos laikos būdams starp zemākajām dievībām, ir ieņēmis visai pieticīgu vietu indoirāņu mītoloģijas hierarhijā, tomēr ar laiku viņa nozīme ir sākusi pakāpeniski augt. Viņš ir kļuvis pazīstams ne vien Persijā un Mazāzijā, bet arī Romā, un 1.tūkstošgades sākumā Mitras kults ir pārņēmis gandrīz visu rietumu pasauli. Ir bijis laiks, kad Mitras impērija pletusies no Indijas līdz tālākajām Romas robežām.
Persiešu valodā vārds ‘Mitra’ nozīmēja ‘līgums’ jeb ‘vienošanās’, un viņš ir uzraudzījis vienprātību cilvēkos un aizstāvējis patiesību, nenoguris vērojot pasauli ar “tūkstoš ausīm un desmit tūkstoš acīm”.
Senie persieši ir ticējuši uguns attīrošajam spēkam un tās spējai iznīcināt ļaunumu, tāpēc izmantojuši uguni uzticības dotajam vārdam vai līgumam apstiprināšanai. Ir uzskatīts, ka vien Mitras atbalsts var palīdzēt cilvēkam neskartam izskriet starp diviem liesmojošiem ugunskuriem.

Kopš cilvēces vēstures pirmajām dienām gaisma cilvēku apziņā ir pastāvējusi kā tumsas pretstats. Bet pravieša Zaratuštras (grieķu val. Zoroastra) mācībā, kas ieguvusi nosaukumu Avesta, pasaule ir noteikti pāršķēlusies divās daļās. Gaisma un tumsa, labais un ļaunais ir kļuvuši par krasiem pretstatiem.
Senajā Avestā Mitram ir bijusi nozīmīgā starpnieka, “kuru maldināt nevar neviens”, loma starp dievu un cilvēkiem. Augstākā dieva Ahura-Mazdas radīts, viņš ir kļuvis par (absolūtā ļaunuma iemiesojuma) Ahrimana galveno sāncensi un nemitīgi cīnījies ar tumšajiem spēkiem. Viņa nozīmīgums ir strauji audzis, jo saskaņā ar zoroastrisma ticējumiem, no labā un ļaunā cīņas ir atkarīga visa pasaules kārtība. Mitra ir aizstāvējis draudzību, apbalvojis savus uzticamus sekotājus ar slavu un bagātību, dvēseles mieru un daudziem pēcnācējiem. Šā dieva ziņā ir bijuši gan materiālie labumi, gan garīgie tikumi. Bet tuvoties kvēlojošam upuraltārim ir varēts vien pēc daudzkārtīgas mazgāšanās un paššaustīšanās.

Viņa glābjošais atbalsts ir palīdzējis dvēselēm pārvarēt tiltu pār ‘Činvat’ – “nošķīrēju”, kas vai nu aizved uz paradīzes svētlaimi, vai uz elli. Laiku galā Mitram būtu jādāvā dievbijīgajiem sekotājiem mūžīgā dzīvība un svētlaime.

Saskaņā ar leģendu Mitra ir īstenojis iemiesošanos uz Zemes, parādoties pasaulē no klints. Gani, kas redzējuši brīnumaino dzimšanu, steiguši viņu godināt. Tad viņš sācis cīņu ar Sauli un uzvarējis, pēc kam Saule un Mitra kļuvuši par draugiem. Ar laiku Mitru sākuši godāt arī kā Debesu Gaismas avotu. Savā iemiesojuma uz Zemes gaitā Mitra ir glābis cilvēkus no daudzām kataklizmām, tostarp palīdzējis tiem pārdzīvot Lielos Plūdus. Izbeidzot savu Zemes misiju, viņš ir sarīkojis dieviem lieliskas dzīres, pēc kurām pacēlies debesīs ar milzu kaujas ratiem. Atmiņas par šo svinīgo maltīti vēlāk ir atspoguļojušās mitraisma mistērijās.

Bābelē, kur pēc tās iekarošanas 539.gadā pr.m.ē. atradusies viena no Persijas valdnieku rezidencēm, vietējie magi (ˈmeɪdʒaɪ, latīņu magus, sengrieķu μάγος magos, senpersiešu maguš, persiešu mogh, kurdu manji – mācīts vīrs) Mitru ir personificējuši kā ‘Šamaš’, Saules dievu. Domājams, tie ir viņi, kas aplikuši šo jazatu ar daudzajiem astroloģiskajiem simboliem.
Pēc kāda laika antīko pasauli ir satricinājuši Maķedonijas Aleksandra karagājieni. Mazas valstis, kas bieži naidojušās savā starpā, ar viena cilvēka gribu uz laiku tikušas savāktas vienotā impērijā. Šās apvienošanas iznākumā dažādas kultūras ir dīvainā veidā sajauktas, un slēgtie austrumu kulti guvuši plašu pazīstamību. Kad 331. gadā pr.m.ē. pie Gaugamelas Aleksandrs uzvarējis Dāriju III, persiešu impērija uz laiku ir bijusi sagrauta, un Babilonijas magi izklīduši pa visu Mazāziju.
Diadohi (dižā Aleksandra bijušie karavadoņi), kas pēc 30 gadiem pēc kaujas pie Ipsas sadalījuši viņa mantojumu, ne vien nav ierobežojuši magu darbību, bet gan to visādi veicinājuši. Tie savukārt visur izplatījuši dieva, kas apgaismo pasauli saules kaujas ratos, godāšanu.
Visi, kam dota vārda svētumam bija izšķiroša nozīme, kļuvuši par Mitras uzticīgiem sekotājiem, bet tie, pirmkārt, bija tirgoņi un karavīri. Tomēr īpašu slieksmi uz Mitras kultu ir izrādījuši valdnieki, veltot tam daudzas uzrunas ar aizbildnības lūgumiem, jo Mitras sūtītā Debesu gaisma ‘Hvarno’ ir apstarojusi valdnieku varu un izcēlusi tos mirstīgo vidū.
Uzticīgs Mitras sekotājs bijis arī Mitridats VI Eipators, kurš savu vārdu dabūjis Mitras godam. Un, lai gan viņš pats cietis sakāvi nebeidzamās sadursmēs ar Romu, viņa pretinieku dvēselēs Mitra ir nešaubīgi uzvarējis. Kad romiešu sakautais Mitridata karaspēks apmeties Kilikijā (Turcijas dienvidaustrumu apvidū) un pievienojies tur darbojušamies pirātiem, (1.gs.pr.m.ē. to tur bijis apm. 20 tūkstoši), tad irāņu dievs kļuvis arī par to aizbildni.

Var teikt, ka kopš tā laika sākuši pastāvēt divi mitraisma novirzieni: viens ir turpinājis savu “austrumniecisko” pastāvēšanu persiešu ticējumu gultnē, otrs izveidojies par sinkrētisku kultu, kas sevī uzsūcis zoroastrismu, babilonijas astroloģiju, grieķu mistērijas un filosofiju.
Kā liecina Plūtarhs, Pompeja karavīri ir pārņēmuši Mitras kultu visā Vidusjūrā ālējošos pirātu iznīcināšanas 67.gada pr.m.ē. operāciju laikā. Leģionāriem, kas ik dienas riskējuši ar dzīvību, ir bijis vienkārši nepieciešams varens aizbildnis, kas dāvā “spēju redzēt ienaidnieku no tālienes un … uzvarēt ienaidniekus vienā triecienā”.
Lai gan arī Āzijas tirgoņi un milzīgos apmēros ievestie austrumu vergi nesa savu ieguldījumu mitraisma izplatībā, tomēr pateicoties tieši karavīriem, kuri nemitīgi pārcēla savas nometnes, mitraisms ir uzvaras solī aizgājis līdz impērijas vistālākajiem nostūriem.

Visā Eiropā romiešu militāro apmetņu teritorijās tikušas būvētas svētnīcas – mitreumi (Londonā, piemēram, pie sv. Pāvila katedrāles), bet vislielākā to koncentrācija izveidojusies Vācijā (reljefs ar 12 ainām no Mitras dzīves 1838.gadā ir atrasts pie Noienheimas (Neuenheim). Vienā pašā Romā ir bijuši ap simts Mitras tempļi, lielākais no kuriem pašlaik atrodas zem San-Klemente baznīcas netālu no Kolizeja.

Romā tāpat kā Austrumos mitraisms ātri piesaistījis imperatoru labvēlīgu uzmanību, kuri par savu augsto stāvokli bieži bija parādā karaspēka atbalstam. Pirmais no tiem bijis Nērons, kurš iesvētīšanu pieņēmis no Armēnijas valdnieka un pat kā dāvanu saņēmis apaļu kroni, kas simbolizē saules starus. No šā persiešu kroņa nāk arī daudzi citi šā varas simbola tipi.

Romas impērijā tāpat kā Babilonijā Mitras godāšana saplūst ar Saules godāšanu, un viņš iegūst arvien jaunus nosaukumus, viens no kuriem ir bijis “Dižais Dievs Hēlioss-Mitra”. Pēc 100 gadiem imperators Kommods (Commodus), kurš savu ālēšanos balstījis uz karaspēku, izgājis iesvētīšanas ritu mitraismā, tādējādi lielā mērā veicinot Mitras kulta izplatīšanos. Pēc imperatora Heliogabala (Elagabalus, Heliogabalus) nāves 222.gadā, kurš godinājis sīriešu Saules dievu Elagabalu, tituls ‘Neuzvaramā Saule’ (Sol Invictus) pārgājis uz Mitru.

Austrumu kults ir ietekmējis ne vien savu sekotāju prātus un dvēseles, bet arī gaumi un tieksmes, veidojot jaunu filosofiju un citādu dzīves veidu.

Šķiet, ka romiešus ir kārdinājusi ne vien persiešu greznība, pret kuru nav noturējies arī pats Aleksandrs Lielais (tērpjoties persiešu valdnieku tērpos, viņš izsaucis savu pietuvināto nosodījumu), bet arī austrumu satrapu neierobežotā vara. Diokleciāns, kurš pievienojies Mitras godāšanai, ir pazīstams ar to, ka impērijas iekārtu pārveidojis atbilstoši austrumu despotiju tipam, ieviešot neierobežotu pārvaldību – (despotisku) dominātu. Viņš ir arī piešķīris Mitram titulu “Impērijas Aizstāvis”.

Izšķirošu lomu rietumu mitraisma liktenī ir spēlējusi oficiāla kristietības atzīšana. Tomēr kults, kurā militārā varonība spēlēja ne jau pēdējo lomu, nepavisam negatavojās padoties bez cīņas. Slavenā imperatora Konstantina kauja ar Licīnija karaspēku pie Adrianopoles 323.gada 3.jūlijā īstenībā ir bijusi mitraisma un kristietības piekritēju cīņas demonstrācija. Un tad Neuzvaramajam dievam ir dots graujošs trieciens. Pie kam tā bijusi ne tikdaudz Mitras piekritēju fiziska sagrāve, cik milzīgs morāls zaudējums, kas mitraismam uzticīgo dvēselēs iemetis šaubu sēklu.
Tikai pēc kāda laika Juliāns Atkritējs, neraugoties uz savu kristīgo audzināšanu, slepeni iesvētīts Mitras kultā un mēģinājis to atjaunot. 361.gadā viņš izdevis divus ediktus pret kristiešiem, bet divus gadus pēc viņa nāves no ievainojumiem, kurus, kā sagadījies, izdarījuši persieši, Neuzvaramās Saules liktenis ir bijis izlemts.
376.gadā mitreumu Vatikāna pakalnā slēdzis pilsētas prefekts, vēlāk tā vietā uzcelta sv.Pētera bazilika.

380.gadā imperators Teodosijs ir izdevis ediktu ‘de fide catholica’, kas galīgi nostiprinājis kristietības kā valsts reliģijas pozīcijas. Sākusies nežēlīga pagānu vajāšana, to tempļu graušana un slēgšana. Mitraisma priesteri cerībā uz veco laiku atgriešanos ir aizmūrējuši savas svētnīcas. Bet daudzi no nesamierinātajiem ir nogalināti turpat tempļos, kas nozīmēja svētuma apgānīšanu uz mūžu mūžiem. Kopā ar pēdējiem priesteriem rietumos ir gājušas bojā arī pašas atmiņas par Mitras bijušo varenību. Lai gan tālīnos Alpu apvidos un Kilikijā to godājuši vēl līdz 5.gadsimtam, bet Tuvajos Austrumos vēl līdz šim brīdim pastāv parsisms, kura pamatā ir zoroastrisma Mitras godāšana.

Irānā Mitras godāšana pastāvējusi līdz 1979.gadam, kad pie varas nāca Ajatolla Homeini, kurš valsti pasludināja par islāma republiku un nospieda jebkādu brīvdomību.

Mitras mistērijas.

Tāpat kā visām senajām mistērijām, arī mitraisma mistēriju mērķis ir bijis pārveidot cilvēka dabu caur attīrīšanos un simbolisku nāvi, pēc kuras mācekļi atdzimuši mūžīgai svētlaimei. Vieniem tās ir bijušas ezotēriskās apjēgas avots, citiem cerība uz nemirstību.

Savu noslēpumaino kultu mitraisti piekopa vēsā pazemes tempļu tumsā, ko izgaismo vien lāpu gaisma. Ir bijušas septiņas iesvētīšanas pakāpes. Šis skaitlis varbūt ir saistīts ar vēlākiem helēņu priekšstatiem par septiņām debesu jomām, caur kurām pēc nāves iet cilvēka dvēsele, lai sasniegtu zvaigžņu mūžīgo mieru. Zemākās pakāpes izgājušajiem ir bijušas visai ierobežotas zināšanas, un tie ir apkalpojuši augstāko iesvētījumu guvušos, ar ko pagodināti ir vien izraudzītie.

Pirmās trīs pakāpes ir sauktas par ‘Kalpotājiem’. Tie ir bijuši ‘Kraukļi’, ‘Aizmiglotie’ un ‘Karavīri’. Viņi ir bijuši planētu, atbilstoši, Merkūra, Venēras un Marsa aizbildnībā. Senajā Persijā mirušo ķermeņi, izlikti uz apbedīšanas torņu laukumiem, bijis kraukļa rituāls guvums.

‘Krauklis’ ir simbolizējis nāvi.

‘Aizmiglotajam’, kurš uz pieres valkājis plīvuru un rokā nesis gaismekli, patiesības gaisma ir bijusi ikdienības aizkara aizēnota.

‘Karavīram’, stāvot uz ceļiem, kailam, ar aizsietām acīm un sasietām rokām ir piedāvāts kronis. Atsakoties no šā goda, viņš ir pārlicis kroni uz pleca, pēc tam ar vienu zobena cirtienu pārcirtis pinekli no cāļa cīpslām.

Kopš tā brīža Mitra savu padevīgo kalpu, kurš atteicies no savas brīvības un uzsācis cīņu ar savas dabas maziskajiem pusēm, ir vadījis pilnībā. Šiem – ‘Dalībniekiem’ ir bijušas atvērtas augstākas iesvētīšanas pakāpes.

Pie viņiem piederējuši ‘Lauvas’, kas bijuši Jupitera aizgādnībā. Viņi pieskatījuši svēto uguni un mielasta gatavošanu, kas bijis Mitras mielasta analogs, kad pirms viņa debesbraukšanas Saules ratos baudīta maize un vīns. Rituāla laikā nedrīkstējis pieskarties ūdenim, un tāpēc rokas apmazgātas ar medu.

‘Persietis’ ir nākošā augstākā padotības pakāpe, kuras aizgādnis ir Mēness, kas simbolizējis cilvēka dabas zemāko aspektu iznīcināšanu. Attīrīšanās ar medu ir bijusi saistīta ar Mēness tīrību un auglīgumu. Starp citu, saskaņā ar persiešu ticējumiem, ‘medus mēnesis’ nozīmē nevis vienīgo laimes mēnesi pēc kāzām, bet ilgu mīlestību un auglīgas laulības. Auglība, kas saistīta ar ražas ievākšanu, ir atspoguļojusies arī šīs pakāpes simbolos – izkaptī un sirpī.

‘Saules vēstnieks’ ir bijis Saules zīmē, tā atribūti bijuši starots kronis un lāpa. Iesvētītais ir tērpies sarkanos – asins, Saules un uguns krāsas – apģērbos. Svētā mielasta gaitā viņš ir bijis Saules lomā un sēdējis blakus Mitras iemiesojumam.

Hierarhijas virsotnē ir bijis ‘Tēvs’, kura aizbildnis ir Saturns. Viņš ir bijis savas mitraistu kopienas augstākā autoritāte un, būdams paša dieva izraudzīts, valkājis frīģiešu cepuri, gredzenu un zizli kā garīgās varas zīmi.

Visas kopienas savā varā apvienojis ‘Tēvu tēvs’.

 

Tipisks mitreums ir bijusi vienkārša taisnstūra telpa, kas parasti atradusies pazemes alā. Galā to rotājusi neliela arka. Apmēram 23×10 metru laukumā dalībai rituālā ir pulcējušies līdz 30 iesvētītie. Vidū vai pie sienas ir bijis altāris, greznots ar tauroktonijas ainu – Mitra, kas ar dunci nodur bulli. Blakus altāra reljefam dažreiz ir bijušas noliktas divas statujas frīģiešu cepurēs. Viena turējusi paceltu lāpu, otra nolaistu lāpu, abas simbolizējot Saules lēktu un rietu.

Mitraisms un astroloģija

Zinātniekus parasti interesē ne tikdaudz kulta slēptais saturs, cik iespējamie zinātniskie priekšstati, kas tajā slēpjas. Jau filosofs neoplatoniķis Porfīrijs (ap 233-304.g.) ir Mitras pazemes tempļus salīdzinājis ar Visuma atveidojumu, jo to sienas ir greznojušas freskas ar Saules, Mēness, planētu un zvaigžņu attēliem. Pats Mitra bieži ir attēlots griežam zodiaku vai turam apmetni, kas klāj debesu velvi.

Debesu velve seno cilvēku priekšstatos ir bijusi cieši saistīta ar Likteni, un tās kustībai ir varējušas būt tālu ejošas sekas. Mitra, kas griež pasaules velvi, ir kļuvis par varenu dievu, kurš nosaka cilvēces lozi.

Tauroktonijas ainai, kas grezno mitreuma altāri, pēc dažu pieņēmuma ir cieša saikne ar astronomiju. Nav izslēgts, ka skorpions, krauklis, suns, čūska, dažkārt lauva un kauss, kas attēloti blakus Mitram, atbilst debesu zvaigznājiem Mazais Suns (latīn. Canis Minor, Cmi, debesu ziemeļu puslodes zvaigznājs), Hidra (grieķu ύδρα, latīn. Hydra, debesu dienvidu puslodes zvaigznājs), Krauklis (latīn. corvus — debesu dienvidu puslodes zvaigznājs), Skorpions (latīn. Scorpius — debesu dienvidu puslodes zvaigznājs), Lauva (latīn. Leo — debesu ziemeļu puslodes zvaigznājs) un Kauss (latīn. Crater, Crt — debesu dienvidu puslodes zvaigznājs), bet Bullis atbilst Vērša zvaigznājam (latīn. Taurus).

Tie visi, izņemot Lauvas zvaigznāju, ir izvietoti gar debesu ekvatora līniju. Tajos tālajos laikos pavasara ekvinokcija (latīņu: aequus — “vienāds”; nox — “nakts” – laika moments, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru) ir sakritusi ar Vērša zvaigznāju. Lauvas zvaigznājs ir iezīmējis Saules stāvokli vasaras saulstāvjos. Virs Vērša atrodas Perseja zvaigznājs, kas tiek attēlots kā jauneklis ar dūcīti un frīģiešu cepurē. Kilikijā tas ir godāts kā dievs, un šeit varētu būt bijis attiecināts uz Mitru.

Buļļa rituālā nogalēšana ir nozīmējusi tā laikmeta, kas ildzis apmēram no 4—5.tūkstošgades pr.m.ē. līdz 2100—2000.g. pr.m.ē., galu, kas iestājies precesijas dēļ (periodiska Zemes rotācijas ass virziena maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība), kuras periods ir 26 000 gadi. Interesanti, ka kristietībā, kas attīstījusies Zivs laikmetā, zivij ir vērā ņemama sakrāla nozīme. Piemēram, zivs grieķu akrostihs (pants, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu, vārdkopu vai teikumu) – IXOYS – ir ticis atšifrēts kā Jēzus Kristus, Dieva Dēls, Glābējs.

http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/155/

http://gerbisherdor.blogspot.com/2010/09/blog-post.html

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s