Iznīcināšanas tehnoloģija. Jevgeņijs Goržalcans

(Te ir stāsts par mūsu laikmeta strupceļu, par brīvības vanckaru neoliberālismu. Palīdzēs apjēgt kas ir kas; izlasiet noteikti. Ja tāpat kā es šausmināties par manipulācijām ar cilvēktiesību, nacionālisma, okupācijas, kolonistu, minoritāšu, atbrīvotāju utml. Jēdzieniem. Noteikti atpazīsit kādus mūžīgos personāžus no Latvijas Saeimas un kādus ‘…-logus’, kam brīvākā pieeja ēteram. Raksta autors ir Jevgeņijs Goržalcans (Евгений Горжалцан), Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāte, krasais žurnālists.)

Kā mums stāsta, visa progresīvā cilvēce ir absolūti dabiski pieņēmusi gejus, to subkultūru, to tiesības savstarpēji laulāties, adoptēt bērnus un propagandēt savu seksuālo orientāciju skolās un bērnudārzos. Mums stāsta, ka tas viss ir lietu dabiska kārtība.

Mums melo.

Melus par lietu dabisku kārtību ir atspēkojis amerikāņu sociologs Džozefs Overtons (Joseph P. Overton), kurš ir aprakstījis tehnoloģiju, kā mainīt sabiedrības attieksmi pret kādreiz sabiedrību pamatlikušām problēmām.

Izlasiet šo aprakstu un taps skaidrs, kā tiek legalizēts homoseksuālisms un viendzimuma laulības. Kļūs pilnīgi acīmredzams, ka darbs pie pedofīlijas un incesta (asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem) legalizācijas Eiropā tiks pabeigts jau tuvākajos gados. Tāpat, starp citu, arī bērnu eitanāzija.

Ko vēl ir iespējams ievilkt mūsu pasaulē, lietojot tehnoloģiju, ko aprakstījis Overtons?

Tā nostrādā ar garantiju.

***
Džozefs P.Overtons (1960-2003.), sabiedriskās politikas centra ‘Mackinac Center for Public Policy’ vecākais viceprezidents. Gājis bojā lidmašīnas katastrofā. Formulējis sabiedrisko uzskatu priekšstatījuma izmainīšanas modeli, kas pēc viņa nāves nosaukts par Overtona logu.
***

Džozefs Overtons ir aprakstījis, kā sabiedrībai pilnīgi svešas idejas ir tikušas izceltas no sabiedriska nicinājuma samazgu spaiņa, atmazgātas un galu galā nostiprinātas likumdošanā.

Saskaņā ar Overtona ‘Iespēju logu’, sabiedrībā katrai idejai vai problēmai pastāv tā sauktais iespēju logs. Šā loga ietvaros ideju var plaši apspriest vai neapspriest, atklāti atbalstīt/neatbalstīt, propagandēt/nepropagandēt, mēģināt/nemēģināt nostiprināt likumdošanā. Logu var pārbīdīt, tādējādi izmainot iespēju lauku no ‘neiedomājams’, tas ir, sabiedrības morālei pilnīgi svešs un pilnīgi noraidīts, stadijas līdz stadijai ‘aktuāla politika’, tas ir, jau plaši apspriests, masu apziņas pieņemts un nostiprināts likumos.

Tā nav smadzeņu skalošana kā tāda, bet smalkākas tehnoloģijas. Iedarbīgumu tām dod pakāpenisks, sistemātisks pielietojums un paša iedarbības fakta nepamanāmība sabiedrībai-upurim.

Tālāk es ar piemēru iztirzāšu, kā soli pa solim sabiedrība kaut ko nepieņemamu sāk vispirms apspriest, pēc tam uzskatīt to par atbilstošu un galu galā samierināties ar jaunu likumu, kas nostiprina un aizsargā kaut ko kādreiz neiedomājamu.

Piemēram paņemsim kaut ko pilnīgi neiedomājamu. Pieņemsim, kanibālismu, tas ir, ideju legalizēt pilsoņu tiesības apēst citam citu. Pietiekami skarbs piemērs taču?

Bet visiem ir acīmredzams, ka tieši tūlīt (2014.g.) kanibālisma propogandu izvērst nav iespējams – sabiedrība “sacelsies pakaļkājās”. Tāda situācija nozīmē, ka kanibālisma legalizācijas problēma atrodas iespēju loga nulles stadijā. Šo stadiju Overtona teorijā sauc par ‘Neiedomājams’. Tagad modelēsim, kā šis neiedomājamais tiks īstenots, izejot cauri visām iespēju loga stadijām.

TEHNOLOĢIJA

Atgādināšu vēlreiz, ka Overtons ir aprakstījis TEHNOLOĢIJU, kas ļauj legalizēt absolūti jebkādu ideju.

Pievērsiet uzmanību! Viņš nav piedāvājis kaut kādu koncepciju, nedz kaut kā formulējis savas domas – viņš ir aprakstījis DARBOJOŠOS tehnoloģiju. Tas ir, tādu darbību virkni, algoritmu, kura izpilde nešaubīgi novedīs pie gribētā iznākuma. Kā cilvēku sabiedrību iznīcināšanas ierocis tāda tehnoloģija var būt iedarbīgāka par kodollādiņu.

CIK DROSMĪGI!

Kanibālisma tēma pagaidām vēl ir pretīga un sabiedrībā pilnīgi nepieņemama. Spriest par šo tēmu nav ieteicams ne presē, ne jo vairāk, pieklājīgā kompānijā. Pagaidām tā ir neiedomājama, absurda, aizliegta parādība. Tātad, pirmā Overtona loga pārbīde ir – pārnest kanibālisma tēmu no ‘neiedomājamā’ apgabala uz ‘radikālo’.

Mums tak ir vārda brīvība.

Nu tad – kāpēc gan neparunāt par kanibālismu?

Zinātnieku pienākums vispār ir pārspriest visu pēc kārtas – zinātniekiem aizliegtas tēmas nepastāv, viņiem ir jāizpēta viss. Bet ja nu tā, sasauksim etnologu simpoziju par tēmu ‘Polinēzijas cilšu eksotiskie rituāli’. Tur apspriedīsim pētījuma priekšmeta vesturi, ielaidīsim to zinātniskajā apritē un dabūsim autoratīva izteikuma faktu par kanibālismu.

Redzat, par cilvēkēšanu, kā izrādās, var parunāt priekšmetiski un it kā palikt zinātniska respektabluma robežās.

Nu Overtona logs ir jau pabīdījies. Tas ir, jau ir iezīmējusies pozīciju pārskatīšana no jauna. Ar to ir nodrošināta pāreja no nesamierināmi noliedzošas sabiedrības attieksmes uz pozitīvāku.

Vienlaikus ar zinātnei līdzigu diskusiju noteikti vajadzētu parādīties kaut kādai “Radikālo kanibālu biedrībai”. Tas nekas, ja tā ir pārstāvēta vien internetā – radikālus cilvēkēdājus pamanīs noteikti un nocitēs visos vajadzīgajos plašsaziņas līdzekļos.

Pirmkārt, tas būs vēl viens izpausmes fakts. Bet otrkārt, šausminoši tādas īpašas izcelsmes ‘atsaldētie’ (cilvēks, kuram pilnībā trūkst tikumisko principu; nelietis) ir vajadzīgi radikāla biedēkļa tēla izveidošanai. Tie būs ‘sliktie cilvēkēdāji’, kas pildīs cita biedēkļa – ‘fašistu, kas aicina atšķirīgos sadedzināt ugunskuros’, lomu. Bet par biedēkļiem nedaudz tālāk.

Sākumam pietiks nopublicēt stāstus par to, ko par cilvēka gaļas ēšanu saka britu zinātnieki un kaut kādi cita veida radikāli atsaldētie.

Pirmās Overtona loga pārbīdes iznākums ir tāds: nepieņemama tēma tiek palaista apritē, tabu ir desakralizēts, ir sagrauts problēmas viennozīmīgums – ir izveidotas ‘pelēkā gradācijas’.

UN KĀPĒC GAN NE?

Ar nākošo soli Logs tiek virzīts tālāk un kanibālisma tēmu pārnes no ‘radikālā’ apgabala uz ‘iespējamā’ apgabalu.

Šajā stadijā turpinām citēt “zinātniekus”. Nevar tak novērsties no zināšanām? Par kanibālismu. Katrs, kurš atteiksies to apspriest, tiks apzīmogots kā svētulis un liekulis.

Nosodot svētulību, kanibālismam obligāti ir jāizdomā elegants nosaukums. Lai visvisādi fašisti neuzdrīkstētos citādi domājošajiem piekārt birkas ar vārdu, kas sākas ar burtu ‘K’.

Uzmanību! Eifēmisma (vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja vārda, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā) radīšana ir ļoti nozīmīgs brīdis. Lai legalizētu neiedomājamu ideju, ir jāaizvieto tās īstais nosaukums.

Kanibālisma vairs nav.

Tagad to sauc, piemēram, par ‘antropofāgiju’. Bet arī šo terminu pavisam drīz nomainīs vēlreiz, arī to atzīstot par aizvainojošu.

Jaunu nosaukumu izdomāšanas mērķis ir atdalīt problēmas būtību no tās nosaukuma, atraut vārda formu no satura, nogriezt ideoloģiskajiem pretiniekiem mēli. Kanibālisms tiek pārveidots par antropofāgiju, tad par antropofīliju, līdzīgi kā noziedznieks nomaina uzvārdus un pases.

Paralēli spēlei ar nosaukumiem notiek atbalsta precedenta radīšana – vēsturiska, mitoloģiska, aktuāla vai vienkārši sadomāta, bet galvenais – leģitimizēta. Tas tiks atrasts vai izdomāts ‘pierādījumam’, ka antropofīliju principā varētu padarīt likumīgu.

“Vai atceraties nostāstu par pašaizliedzīgo māti, kura ar savām asinīm padzirdinājusi slāpēs mirstošos bērnus?”

“Bet stāsti par antīkajiem dieviem, kas ēduši visus pēc kārtas – romiešiem tas ir bijis normāli!”

“Nu bet ar mums tuvākajiem kristiešiem ar antropofīliju viss pilnīgā kārtībā! Viņi joprojām rituāli dzer sava dieva asinis un ēd miesu. Jūs taču nevainosit kādā nodarījumā kristīgo baznīcu? Kas tad jūs tādi, velns rāvis?”.

Šā posma bakhanālijas galvenais uzdevums ir kaut vai daļēji cilvēkēšanu izdabūt ārā no kriminālvajāšanas. Kaut vienu gadījumu, kādā vēsturiskā brīdī.

TĀ TAČU JĀDARA

Kad ir nolikts priekšā leģitimējošs precedents, parādās iespēja pabīdīt Overtona Logu no ‘iespējamā’ teritorijas uz ‘saprātīgā’ apgabalu.

Tas ir trešais posms. Tajā tiek pabeigta vienotās problēmas sadrupināšana.

“Ēst gribēšana cilvēkos ir ieprogrammēta ģenētiski, tas ir cilvēka dabā”.
“Dažkārt apēst cilvēku ir nepieciešamība, pastāv nepārvarami apstākļi”.
“Ir cilvēki, kuri vēlas tikt apēsti”.
“Antropofilus izprovocēja!”
“Aizliegtais auglis vienmēr ir salds”.
“Brīvam cilvēkam ir tiesības izlemt, ko viņam ēst”.
“Neslēpjiet informāciju, un lai katrs pats saprot, kas viņš ir – antropofils vai antropofobs”.
“Bet vai antropofīlija ir kaitīga? Kaitīguma neizbēgamība nav pieradīta”.

Sabiedriskajā apziņā mākslīgi tiek izveidots ‘kaujas lauks’ par problēmu. Flangos tiek izlikti biedēkļi – īpašā veidā parādījušies piekritēji un cilvēkēšanas radikāli pretinieki.

Īstos pretiniekus – normālus cilvēkus, kas negrib palikt vienaldzīgi pret cilvēkēšanas tabu noņemšanas problēmu – cenšas sapakot kopā ar biedēkļiem un iedabūt radikālu nīdēju sarakstā. Šo biedēkļu loma ir aktīvi veidot jukušu psihopātu tēlu – ka tie ir agresīvi fašistiski antropofāgijas nīdēji, kas aicina cilvēkēdājus, žīdus, komunistus un nēģerus dedzināt dzīvus. Klātbūtni plašsaziņas līdzekļos nodrošina visiem uzskaitītajiem, izņemot īstos legalizācijas pretiniekus.

Tādā izkārtojumā paši tā sauktie antropofili paliek it kā vidū starp biedēkļiem, ‘saprāta teritorijā’, no kuras ar pilnu ‘veselā saprāta un cilvēciskuma’ patosu nosoda “visu sugu fašistus”.

“Zinātnieki” un žurnālisti pa to laiku pierāda, ka cilvēces visā vēstures gaitā laiku pa laikam ir ēduši cits citu, un tas ir normāli. Tagad antropofilijas tēmu var pārnest no ‘saprātīgā’ apgabala uz ‘populārā’ kategoriju Overtona Logs virzās tālāk.

LABĀ NOZĪMĒ

Kanibālisma popularizācijai ir nepieciešams uzturēt tā pop-kontentu, sajūdzot to ar vēsturiskām un mītoloģiskām personībām, bet ja iespējams, arī ar patreizējām mēdiju personām.

Antropofīlija masveidīgi iespiežas jaunākajā ziņās un radio un TV pazīstamu cilvēku intervijās. Cilvēkus ēd plašas kinonomas filmās, dziesmu tekstos un videoklipos.

Vienu no popularizācijas piemēriem sauc par “Paraugieties vien apkārt!”

“Nezinājāt, ka viens slavens komponists – tā kā … antropofils?”

“Bet viens visiem zināms poļu scenārists – visu dzīvi viņš ir bijis antropofils, bijis pat vajāts”.

“Bet cik viņu nav sēdējuši psihenēs! Cik milioni nav izsūtīti, pilsonības atņemtas! … Starp citu, kā jums patīk jaunais Lady Gaga klips “Eat me, baby”?”

Šajā posmā izstrādājamo tēmu izceļ TOPĀ, un tā sāk autonomi pašatražoties masu mēdijos, šovbiznesā un politikā.

Cits iedarbīgs paņēmiens: problēmas būtību aktīvi sakuļ informācijas operatoru līmenī (žurnālistu, raidījumu vadītāju, sabiedrisko aktīvistu utt.), no diskusijas atšķeļot patiesus lietpratējus.

Tad – brīdī, kad visiem jau apnicis, un problēmas apspriešana nonākusi strupceļā, ierodas īpaši atlasīts profesionālis un saka: “Kungi, īstenībā viss ir pavisam citādi. Un problēma nav vis tur, bet citur. Un jādara ir tā un tā” – un pasniedz visai noteiktu ievirzi, kuras noslieci nosaka ‘Loga’ virzība.

Legalizācijas piekritēju attaisnošanai izmanto noziedznieku cilvēciskošanu, veidojot tiem pozitīvu tēlu, lietojot ar noziegumu nesaistītus raksturojumus.

“Nu, tie jau radošie. Nu, apēda sievu, nu un?”

“Viņi kvēli mīl savus upurus. Ēd, tātad mīl!”

“Antropofiliem ir augstāks intelekta koeficients, un citās lietās viņi turas pie stingras morāles”.

“Antropofili paši ir upuri, viņus dzīve piespiedusi”.

“Viņi tā ir audzināti” utt.

Tāda tipa mērkaķošanās ir populāro talkšovu pati sāls.

“Izstāstīsim jums traģisku mīlas stāstu! Viņš viņu gribēja apēst! Bet viņa negribēja neko citu kā tikt apēstai! Kas gan mēs esam, lai viņus nosodītu? Varbūt tā ir mīlestība? Kas jūs tādi esat, lai stātos ceļā mīlestībai?!”

VARA TE ESAM MĒS

Uz Overtona Loga piekto posmu pāriet, kad tēma ir uzkarsēta – pārnest to no ‘populārā’ apgabala uz ‘aktuālās politikas’ jomu.

Tiek uzsākta likumdošanas pamatu sagatavošana. Varā esošie lobistu grupējumi saliedējas un iznāk no ēnas. Tiek publicētas socioloģiskas aptaujas, kas it kā apstiprina kanibālisma legalizācijas piekritēju augsto procentu. Politiķi sāk ripināt publisku izteikumu izlūkošanas bumbas par šīs tēmas nostiprināšanu likumdošanā tēmu. Sabiedriskajā apziņā ievieš jaunu dogmu – “cilvēku ēšanas aizliegšana ir aizliegta”.

Tas ir liberālisma firmas ēdiens – iecietība jeb tolerance kā aizlieguma aizliegums, kā sabiedrību graujošu noviržu labošanas un novēršanas aizliegums.

Uz Loga pēdējās pārbīdes no ‘populārs’ uz ‘aktuāla politika’ posma laiku sabiedrība jau ir pārlauzta. Tās dzīvīgākā daļa necik sen neiedomājamu lietu nostiprināšanai likumdošanā vēl kaut kā pretosies. Bet kopumā sabiedrība jau ir salauzta. Tā jau ir samierinājusies ar savu sakāvi.

Likumi ir pieņemti, pārveidotas (sagrautas) cilvēciskas esamības normas, tālāk šīs tēmas atskaņas neizbēgami aizvelsies līdz skolām un bērnu dārziem, un tas nozīmē, ka nākošā paaudze izaugs vispār bez cerības izdzīvot. Tā ir noticis ar pederastijas legalizāciju (tagad viņi paģēr saukt tos par gejiem). Pašlaik mūsu acu priekšā Eiropa legalizē incestu un bērnu eitanāziju.

KĀ ŠO TEHNOLOĢIJU SALAUZT

Overtona aprakstītais Iespēju logs visvieglāk virzāms tolerantā sabiedrībā. Tajā sabiedrībā, kurā nav ideālu un tātad nav skaidra labā un ļaunā nodalījuma.

Gribat parunāt par to ka jūsu māte ir mauka? Gribat par to publicēt zinātnisku referātu žurnālā? Uzdziedāt dziesmu par to? Galu galā pierādīt, ka būt maukai ir normāli un pat nepieciešams? Tā ir šeit aprakstītā tehnologija. Tā balstās uz visatļautību.

Aizliegumi nepastāv.

Nav nekā svēta.

Nav sakrālu jēdzienu, kuru apspriešana ir liegta, bet kuru netīra apslienāšana tiktu apturēta uz vietas. Tā visa tur nav. Bet kas ir?

Ir tā sauktā vārda brīvība, kas pārvērsta par atcilvēciskošanas brīvību. Mūsu acu priekšā viens pēc otra tiek novākti ietvari, kas ir sargājuši sabiedrību no pašiznīcināšanās bezdibeņa. Tagad ceļš uz bezdibeni ir vaļā.

Tu, lasītāj, domā, ka viens nespēsi neko labot?

Tev ir pilnīga taisnība, vienatnē cilvēks nevar neko.

Bet personiski tavs pienākums ir palikt cilvēkam. Bet cilvēka spējās ir atrisināt jebkuras problēmas. Un ko nespēj viens, to spēs cilvēki, kurus vieno kopīga ideja. Paraugieties apkārt.

http://rvs.livejournal.com/27431.html

Advertisements

2 comments on “Iznīcināšanas tehnoloģija. Jevgeņijs Goržalcans

  1. Paldies par brīdinājumu. Goržalcans aicina arī gāzt varu Krievijā, atsakoties no parlamentāriem paņēmieniem – diapazons plašs.
    Turos pie principa – patiesība paliek patiesība, pat ja to izsaka prostitūta, un šā raksta saturs viskompaktākajā veidā sniedz atbildes par sabiedrības apziņas manipulācijas tehnoloģijām. Latvijā šī tēma ir kliedzoši aktuāla.

    Tulkotājs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s