Viedoklis: Putins plāno ‘Padomju Savienības apgriezto versiju’. Ulrihs Špeks

Ulrihs Špeks (Ulrich Speck), ‘Carnegie Europe’, īpaši CNN

03.03.2014 @uli_speck

Raksta uzsvērumi

  • Ukrainā uz spēles ir ne vien Krimas nākotne, bet pasaules nākotne
  • Maskava Ukrainas suverenitāti nekad nav akceptējusi un uzskata, ka Ukraina atrodas tās darbības laukā
  • Putina plašais plāns ir izveidot “Padomju Savienības apgriezto versiju” ar Ukrainu kā tās stūrakmeni
  • Rietumiem ir jāizšķiras, vai pieņemt Krievijas noteikumus

Konfliktā starp Rietumiem un Krieviju par Ukrainu uz spēles ir ne vien Krimas, bet pasaules kārtības nākotne.

Pirms dažām nedēļām Krima bija tāla vieta, ko vēsturnieki zināja kā kara centru 1850-ajos gados, kamēr parastie ļaudis to varētu būt saistījuši ar kādu dzirkstošā vīna darītavu. Bet pēkšņi un negaidīti Krima ir kļuvusi par ģeopolitisku karsto punktu konfliktā starp Krieviju un Rietumiem, kas izskatās taisni kā Aukstā kara shēma.

Maskava ar šā reģiona faktisku aneksiju ir dramatiski sakāpinājusi likmes – reģiona, kurā atrodas nozīmīga Krievijas jūras kara bāze, un kuru apdzīvojošo iedzīvotāju vairākums nosliecas uz Krievijas pusi (kamēr nozīmīga minoritāte, tostarp kazaki, ir stingri piederīgi Ukrainai).

Šobrīd nav skaidrs, vai prezidents Vladimirs Putins to saredz vien kā pirmo soli, kam var sekot invāzija citās Dienvidukrainas un Austrumukrainas daļās.

Skaidrs ir tas, ka Krievija kaut cik drīz aiziet netaisās.

‘Padomju Savienības apgrieztā versija’

De-facto aneksijas taktika un stratēģija jau ir demonstrēta Gruzijas Abhāzijā un Dienvidosetijā pēc Krievijas-Gruzijas kara 2008.gadā; izskatās, ka tagad to redzam Krimā. Blēdīga likumīguma aizsegā šo reģionu būtībā pilnībā kontrolē Maskava.

Patreizējā vadība Kremlī nekad nav akceptējusi, ka Ukraina, kas neatkarību sasniedza 1991.gadā, ir suverēna valsts. Ukrainu tā uzskata par savas ietekmes lauku, kas nozīmē, ka nozīmīgās lietās šai valstij – Krievijasprāt – ir jālūdz Krievijas atļauja.

Putina plašais plāns ir radīt no jauna kaut kādu “Padomju Savienības apgraizīto versiju” (Soviet Union lite), Maskavas kontrolētu valstu gredzenu – ar mērķi paaugstināt Krievijas ģeopolitisko stāvokli. Ukraina ir šā projekta stūrakmens.

Tomēr prezidenta Janukoviča krišana un populārās Maidana kustības uzvara Ukrainā ir Maskavai signalizējusi, ka tās tvēriens pār Ukrainu atslābst, un tās dižā stratēģija aiziet nebūtībā.

Tā kā jaunā valdība Kijevā šķiet rīkojamies ciešas savienības ar ES virzienā, un tā kā Putins bija zaudējis netiešos kontroles līdzekļus, viņš izšķīrās lietot bruņotos spēkus, lai Ukrainu atgūtu – vai vismaz, lai nepieļautu, viņa vārdiem, Rietumu uzvaru.

Maskava ir pastāvīgi uzskatījusi Ukrainu par savu satelītvalsti, bet Rietumi pastāvīgi nav ņēmuši vērā, ka Krievija tur varētu lietot bruņotos spēkus.

Jā, ir bijis Gruzijas kara precedents, tomēr toreiz Maskavai bija vismaz kaut kādi argumenti atgriezties pie sava humanitāras intervences sižeta (militāra spēka lietojums pret citu valsti, publiski pasludinot, ka militārās akcijas mērķis ir cilvēktiesību pārkāpumu izbeigšana, kādus nodara šī valsts), kamēr Gruzijas puse zaudēja savaldību un rīkojās apsteidzoši. Gan ASV, gan ES bija pārāk tīkami pieņemt Maskavas stāstu par šiem notikumiem un turpināt lietas kā parasti.

Ukrainas situācija ir citāda daudzos aspektos. Pirmkārt, tur nebija nopietnas etniskas spriedzes, kas varētu kalpot kā iegansts Krievijas iebrukumam. Otrkārt, Ukraina atrodas starp ES un Krieviju, kas nozīmē, ka Rietumi Krievijas agresiju vienkārši nevar ignorēt ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Treškārt, ES jau ir dziļi iesaistīta Ukrainā.

Ukrainas gadījumā Rietumi Maskavas sižetu akceptēt negatavojas. Šis ir pārāk acīmredzams agresijas gadījums – spēka lietojums Ukrainas suverenitātes pārkāpšanai. Bet Putins droši vien ir rēķinājis, ka cena par Rietumu izaicināšanu Ukrainā tomēr varētu nebūt par lielu – ka Rietumi nevienosies stingrai atbildei.

Rietumu plaisāšana

Vai viņa aprēķins ir pareizs? Nevienprātības par pienācīgu atbildi pazīmes ir redzamas. Svētdien Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier) publiski izteica šaubas par priekšlikumu izslēgt Krieviju no G8. Berlīnes taktika ir turpināt darboties, it kā Krievija galu galā būtu konstruktīvs partneris, kas ir vien jāpavirza atpakaļ pie sajēgas saspringtās sarunās.

Kamēr Berlīne Maskavas piedabūšanai atpakaļ uz pieņemama ceļa grib piedāvāt burkānus, citi uzskata, ka ir pienācis laiks žagariem. Vašingtona gatavo pasākumus ekonomiska spiediena uzsākšanai. Bet ES iekšienē par piemērotu reakciju nav vienotības.

Ja Maskavai Ukrainā paveicas, tā nonāks pie slēdziena, ka drīkst rīkoties kā impērija. Impērijai robežas nepastāv, un citu robežas tā vērā neņem.

Rietumi ir tālu no vienotas nostājas un spēkpilnas atbildes. Vēl sliktāk, tā vietā, lai paturētu domstarpības aiz slēgtām durvīm, Rietumu plaisāšana ir pārāk uzskatāma, tā iedrošinot Putinu.

Var droši pieņemt, ka Putina rīcības virzienu veido Rietumu reakcija. No izolācijas un ekonomiskas atmaksas Maskava baidās. Liela daļa naudas, kas Krievijai ļauj veikt dārgas un riskantas ārpolitikas avantūras, nāk no ES kā maksājumi par gāzi un naftu. Kā arī būtiska Krievijas elites investīciju daļa ir ieguldīta ES.

Tomēr neizskatās, ka Rietumi savu priekšrocību sviras lietotu. Šī piesardzība var izraisīt pretēju efektu. Tā var Putinu mudināt iet tālāk par Krimas de facto aneksiju un mēģināt atdalīt no Ukrainas lielākas daļas.

Rietumu politikas virzītājiem ir jāpaaugstina sava spēle un jāapjēdz, kāda ir likme.

Ja Krievija iziet ārpus Krimas, ir liela kara risks ar Ukrainu. Neviena valdība vienkārši nenoskatīsies, kā cita valsts iebrūk tās teritorijā.

Impēriska rīcība

Blakus Ukrainai šis konflikts ir arī noteicošs brīdis Krievijas ārpolitikā. Ja Maskavai paveicas Ukrainā, tā secinās, ka drīkst rīkoties kā impērija. Impērijai robežas nepastāv, un citu robežas tā vērā neņem.

Maskavas ieganstu aizsargāt it kā apdraudētos Krievijas pilsoņus var izmantot pret daudzām valstīm. Ja Ukrainas operācija būs veiksmīga, tas iebiedēs daudzas kaimiņvalstis un mudinās tās atpirkties no Krievijas.

Globālas kārtības pamatprincipi ir drošas robežas un suverenitāte, un tie tiek kā dārgumi glabāti Apvienoto Nāciju hartā un citos dokumentos – daudzus no tiem ir parakstījusi Krievija. Krievija šajā sistēmā ir dalībvalsts, tās vieta ANO Drošības padomē ir nozīmīga sastāvdaļa tās kā lielvaras stāvokļa nodrošinājumā.

Arī Krievijas interesēs ir pastāvēt uz robežu svētumu, jo tai pašai ir spēcīgāks kaimiņš dienvidaustrumos – Ķīna. Maskava nedrīkst apšaubīt citu suverenitāti, neriskējot ar savu suverenitāti.

Varas vakuums

Ukrainā uz spēles ir vairāk kā vien reģions.

Ja ES un ASV akceptē Krievijas zemju sagrābšanas avantūras, tās vājina mūsdienu starptautiskās kārtības pamatus, kas dzimuši 2.Pasaules kara pelnos un tiek kā dārgumi glabāti ANO hartā.

Situācija, kurā spēcīgas valstis uzstāda nosacījumus atbilstoši savām interesēm, un vājākajām nav citu izredžu kā tos akceptēt, ir tieši tas, kas šai hartai ir jānovērš.

Ja viena valsts var iebrukt citā, pati neapdraudēta, bez starptautiska mandāta un skaidra starptautisko normu pamata (piemēram, atbildība aizstāvēt) mūsdienu starptautiskās kārtības pamati būs pakļauti riskam.

Līdz šim ANO kārtību veicināja un garantēja ASV. Globāla kvazisuverēna lomā un sastopoties ar lieliem apdraudējumiem, tā dažkārt ir šo principu pārkāpusi pati. Bet tie ir bijuši izņēmumi viscaur labvēlīgajā lomā, ko ASV pilda brīvas demokrātiskas kārtības veicināšanā.

Mūsdienās Vašingtona tomēr ir mazinājusi savu globālo ietekmi, tās nodokļu maksātājiem vairs nevēloties nest pasaules kārtības uzturēšanas nastas lielāko tiesu.

Kremlis ir saodis varas vakuumu un iejaucies.

Tagad Rietumiem ir jāizšķiras vai pieņemt Krievijas jaunos noteikumus, kādus tā uzliek savās kaimiņattiecībās, – vai tiem ir vara un spēks aizsargāt kārtību, kas tiem ir nesusi brīvības, drošības un pārticības desmitgades.

http://edition.cnn.com/2014/03/03/opinion/ukraine-world-order-opinion-ulrich-speck/index.html

Advertisements

One comment on “Viedoklis: Putins plāno ‘Padomju Savienības apgriezto versiju’. Ulrihs Špeks

  1. Jā, tiešām, izskatās, ka Krievija ņems sev tik, cik Rietumi ļaus. Tad, kad cena kļūs par augstu, tad piebremzēsies. Visa Krievijas vēsture rāda, ka tās rīcības pamatā ir iekarotāju mentalitāte.
    Ja varētu paņemt, ņemtu arī Baltiju, bet pašlaik nav izdevīgi – cena pārāk augsta.
    Imants Vilks.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s