Vēlreiz par tēmu – „KAS IR FAŠISMS?” Susejietis

Ar šādu jautājumu virsrakstā gan riskēju sevi nostādīt tādā kā aprobežota  nezinīša lomā.  Tomēr riskēšu un  pievērsīšos  fašisma pirmsākumiem.
Termina „fašisms” pirmsākums  būtu meklējams senās Romas valsts varas laikos. Par fašinām dēvēja ar ādas siksnām pārsietus zaru/nūju saišķus. Šādā saišķī bija iemontēts kara cirvis. Šāda Fašina simbolizēja varu, varu pār citiem kā arī tiesības sodīt. Ceremonālajos pasākumos pa vienai fašīnai uz pleca nesa  īpašas amatpersonas – liktori. (Manuprāt, izcelsme ir vēl senāka, saistīta ar Romas pirmskristietības laika Mitras kulta priesteru svēto žagaru saišķi – Avestas ‘barəsman’ jeb persiešu ‘barsom’. I.L.)
Padomju laikos ar šo terminu piebārstīja mācību grāmatu lapaspuses,  periodiskos izdevumus, kino utt. Terminu – „fašisms”, „fašists” izmantoja vācu nacistu  partijas, vērmahta karavīrus kopuma un atsevišķu  karavīru apzīmēšana un ne tikai… Šo terminu izmantoja un arī joprojām izmanto kā lamuvārdu,  adresējot to saviem politiskajiem pretiniekiem, gan arī vienkārši sev netīkamām personām. Tuvojoties atmodas laikam šo adresātu klāstu papildināja arī piederīgie pie latviešu, kā arī lietuviešu un igauņu nācijām. Sevišķi tas bija sāpīgi izjūtams tā laika padomju armijas obligātajā dienesta  iesauktajiem.
Šajā periodā kaut kā tika aizēnots pat sākotnējās fašistu partijas izveides un darbības process Itālijā, kad 1919.gadā Benito Musolini (1883.-1945.g.) un viņa piekritēju vadībā izveidojās radikāla virziena partija „VIŅŠ”. Tos nodēvēja par fašistiem, kas simbolizēja to pašu, ko senās Romas laikos simbolizēja fašina –varu, varu pār citiem, tiesības sodīt.”. Kā militāru sveicienu Itālijas fašisti ieviesa senās Romas gladiatoru sveicienu: uz priekšu, apmēram 45o leņķī, izstieptu labo roku ar delnu uz leju. Šādā veidā gladiatori, iesoļojot Kolizejā, sveica tribīnēs sēdošo Cēzaru,: „Ave, Caesar, morituri te salutant!” (Esi sveiks Cēzar, nāvei nolemtie tev salutē!”). Jāpiebilst, ka šis sveiciens, nedaudz citā izpildījumā, atgādina  senās Romas reliģisko sveicienu (žests – „Es sveicu tevi saule!” sākās ar plaukstas pielikšanu pie sirds un tālāko plaukstas pavērsienu pret sauli). Kad B.Musolīni un viņa vadītā fašistu partija nāca pie varas, viņi centās atdzīvināt senās Romas valsts varenību, piekopjot ekspansionistisku politiku pret citām valstīm (Abesīniju, Albāniju u.c.).
Sākumā pieminēju Vāciju, kas padomju propagandas neapstrīdamajā vērtējumā  skaitījās visfašistiskākā. 1933. gadā Vācijā pie varas nāca nacionālsociālisti (nacisti) ar Ādolfu Hitleru (1889.-1945.g.) vadībā. Tika pārņemta itāļu fašistu simbolika, sveiciens un ideoloģijas pamatprincipi (vara, vara pār citiem, ekspansionisms, tiesības sodīt).  Līdz ar to, neformāli, bija radies zināms pamats nacistu partiju kvalificēt kā fašistisku partiju.
Jājautā –  vai Vācija, kā minētās fašistiskā  ideoloģijas  sekotāja Itālijas   paraugam, bija vienīgā? Atbildot uz šo jautājumu un izvērtējot rīcību, mēs neizbēgami  nonākam pie tā saucamās Padomijas valsts, kas vārdos skaļi pat uzstājās kā antifašisti.
Ko tad ieviesa boļševiki pēc Oktobra  apvērsuma Krievijas impērijā?  Pēc varas sagrābšanas Vladimira Ļeņina (1870.-1924.g.) vadītie boļševiki uzsāka savas varas realizāciju – politisko pretinieku masveida slaktēšanu, ieslodzīšanu koncentrācijas nometnēs. Ekspansionistiskā politika izpaudās lozungos par vispasaules revolūciju un ne tikai ….. . V. Ļeņina darbi/raksti visai bieži bija piebārstīti ar uzmundrinošiem aicinājumiem (no vēsturnieka Vladimira Soloduhina konstatējumiem): „ ….šaut, bez žēlastības …, iznīcināt …, apspiest …, masveida kratīšanas …, masveida izvešanas …., masveida terors …, jo vairāk nošausim –  jo labāk …! Sapūdēt cietumā …, nošaujiet uz vietas bez žēlastības…., par pārtikas krākumu slēpšanu – nošaut, un taml. …” Var teikt – ja jau pats Ļeņins uz to aicina – izpildītāju atsaucība bija nodrošināta, tāpat kā kādreiz Ivana Briesmīgā laikos.
Josifs Staļins, kā Ļeņina  ideju turpinātājs, konsekventi un neatlaidīgi turpināja piekopt tos pašus jau minētos fašistiskās ideoloģijas pamatprincipus: vara, vara pār citiem, tiesības sodīt”. Tieši pēdējais princips – „tiesības sodīt” tiek nostiprināts, pakļaujot  neatkarīgo tiesu varu totalitārā režīma vadībai.  Boļševiku-fašistu ekspansionistiskā   politika izpaudās lozungos par vispasaules revolūciju, „Visu zemju proletārieši- savienojaties!”, lai  sev nodrošinātu vieglāku varas sagrābšanu pār visu pasauli.
Sarkanā fašistiskā impērija savu pilsoņu dzīvības nežēloja – bez sirdsapziņas pārmetumiem veiksmīgi noorganizēja badu Pievolgas reģionā un Ukrainā (aptuv. 6 miljoni miruši no bada Ukrainā – Eiropas maizes klētī).  Par pārdoto graudu iegūtajiem līdzekļiem tika uzturētas un finansētas kompartijas Eiropā un pat ASV kā arī pirktas tehnoloģijas (angļu vēsturnieka un zinātnieka Roberta Konkvesta pētījumi, 1991.). Šo sarakstu, ar neaptverami lielo iznīcināto nāciju skaitu un savas valsts pilsoņu kopskaitu, varētu vēl ilgi turpināt. Vēsturē neatradīsim pat ne tuvu līdzīga apjoma briesmu darbus, kuru priekšā pat Hitlera noziegumi  ne tālu neiztur konkurenci.
Vai šobrīd cietušās valstis un tautas ir samierinājušās ar komunistu-fašistu briesmu darbiem? 2006.gadā Lietuvas nevalstiskā organizācija – „Komunizmo nusikaltimus tyrimo paramos fondas” aicināja  17  centrālās un Austrumeiropas valstis iekļauties akcijā „Komunismu – starptautiskajām tribunālam”.  Akcijas ietvaros  katrai valstij bija  jāizstrādā savs apsūdzības raksts. No Latvijas puse tādu izstrādāja pensionētai prokurors – Uldis Strēlis un iesniedza minētajai Lietuvas organizācijai. Finansiālā  krīze liedza  organizācijai pabeigt šo darbu pilnībā.
Ievērojot iepriekš minēto, juridiskajā skatījumā  iznāk, ka  tikai viena valsts – Itālija  ir bijusi fašistiskā valsts, jo šis termins figurēja vadošās un vienīgās partijas nosaukumā. Nacistiskā Vācija tikai izmantojusi daļu no simbolikas. Jāatzīst, ka pagrūti atrast valsti, kurai nebūtu, lielākā vai mazākā mērā, raksturīga  tieksme pēc varas un varas pār citiem. Varbūt daudzos gadījumos tas tik krasi neizcēlās, valstij apzinoties savu vājumu vai arī citādu akcentēto ideālu dēļ. Ceru, ka lasītājam pēc  minētā  varētu kļūt skaidrs, ka par kopējo un izšķirošo fašistiskās ideoloģijas pamatprincipa daļu izceļams  „ekspansionisms un tiesības sodīt”.
Kā redzam – visas trīs minētās  valstis  vadījušās no  vieniem  un tiem pašiem pamatprincipiem un, kā tautā saka: „tie paši vēži tikai  … citā kulītē”.  Te būtu jājautā – vai padomju valsts, ar lozungiem un visādi citādi, aicinot – sist fašistus, nav rīkojusies  saskaņā ar ierasto zagļa rīcības principu, kurš bēgdams skaļi kliedza – „Ķeriet zagli!”
Abās pirmajās  fašistiskās ideoloģijas valstīs fašistiskā ideoloģija saņēma pelnīto kritiku-nosodījumu. Kā tagad ir ar šo trešo? Daudzas pazīmes liecina, ka  KF vēl valda zināma nostaļģija pēc staļiniski-fašistiskā režīma. Vai neuzradīsies vēl arī citi sekotāji? Vai nebūtu lietderīgi atsaukties uz minētās Lietuvas nevalstiskās organizācijas aicinājumu un starptautiskajā  tribunālā izvērtēt un attiecīgi nosodīt arī šo – sarkanā fašisma –  ideoloģiju? Lai tad vienreiz gaiss būtu tīrs!

Rakstā izmantoti atvaļinātā/pensionētā prokurora Ulda Strēļa publicētie pētījumu rezultāti,  kas apkopoti viņa rakstā –  „Kas ir fašisms? Vai vēsture atkārtojas?”
Susejietis

Advertisements

One comment on “Vēlreiz par tēmu – „KAS IR FAŠISMS?” Susejietis

  1. […] notiekošo vispār, tad, kuri īstenībā ir tie fašisti? Man atbilde ir nepārprotami skaidra. FAŠISMS. Fašisms. Kas vispār notiek divdesmit pirmajā gadsimtā Eiropā? Bet notiek, tas, ka Krievija […]

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s