Putins testē jaunu kara paņēmienu. Molly K. Mckew un Gregory A. Maniatis + “А pop-up war” “neokaru” spogulī un trauslais Dienvidukrainas pierobežas Miers. Georgijs Bjanovs

Runas par to, ka Putins uzvedas, it kā dzīvotu 19.gadsimtā, veido nepareizu priekšstatu par neseno notikumu nozīmi.

Putins nepavisam nav pārrēķinājies, viņš ir izvirzījis jaunus kara paņēmienus 21.gadsimtam, raksta ‘The Washington Post’.

Pirms iebrukuma Gruzijā 2008.gada augustā, Putins ir daudzus mēnešus tērējis tradicionālā kara aprīkojuma izkārtošanai. Viņš ir atjaunojis dzelzceļus un automaģistrāles, lai pēc tam viegli pa tām pārsviestu tankus un karavīru tūkstošus. Kara lidmašīnas viņš ir nosūtījis pie Gruzijas robežām. Viņš ir arī laidis darbā valsts propagandas ieročus, lai nojauktu izpratni par to, kas tieši ir šo karu sācis.

Bet nacionāla mēroga kara ietvars tagad Putinu vairs neierobežo. Daudzi konfrontācijas gadi ar separātistiem, kaujiniekiem, teroristiem un spēlētājiem bez noteiktas pilsonības ir nopietnā mērā mainījuši viņa domu gājienu. Krimā Putins iemēģināja ‘uznirstošā kara’ – strauja un aizplīvurota kara taktiku, kura, domājams, nākotnē tiks plaši lietota.

Pirmkārt, no nekurienes uznira slēpta armija. Karavīri bez jebkādām pazīšanas zīmēm bija labi sagatavoti nekārtību izraisīšanai un ielu cīņām. Šie karavīri, kurus, kā Putins apgalvo, viņš turp nav sūtījis, acīmredzami nepakļaujas nekādiem likumiem, noteikumiem un konvencijām, kas reglamentē karošanu – pagaidām tas ir kļuvis par visnozīmīgāko Putina izaicinājumu pasaules kārtībai. Tie ir savdabīgi karavīru un teroristu hibrīdi: slēptas sejas, slēpti komandieri un vadība, un slēptas pavēles, kas viss nešaubīgi vērsts valsts interešu sasniegšanai. Pamanāma līdera neesamība neļauj starptautiskajai sabiedrībai iestāties ar atbildes rīcību, jo paliek neskaidrs, ar ko jāved sarunas par uguns pārtraukšanu vai padošanos. Bez tam, sākoties bruņotai sadursmei, to apturēt būs ārkārtīgi grūti.

Šis neregulārais karaspēks ir arī psīholoģiski draudi vietējiem iedzīvotājiem un ukraiņiem kopumā, jo viņi nezin, kur šīs slēptās armijas kaujinieki var slēpties.

Otra Putina 21.gadsimta kara sastāvdaļa ir tās virtuālā daļa. Ja to nosauktu par propagandu, tas šā informācijas kara nodevīgo un toksisko dabu vērtētu par zemu.

Kibertaktikas pamatpaņēmieni ir pilnveidoti atbilstoši Putina jaunajiem mērķiem: uzdevums ir sagraut likumdevēja un varas institūciju saziņas kanālus un nodrošināt netraucētu krievvalodīgas dezinformācijas straumi, kas vēsta par jauno karu ar “fašistiem”.

Putins izveidoja savu īstenības versiju, kuru viņš propagandē, lai destabilizētu stāvokli Ukrainā. Viņš izlēma, ka šā mērķa sasniegšanai viņam vajadzīgs etnolingvistisks pārrāvums, bet pēc tam viņš sadalīja lomas. Tagad viņa šā stāsta versija tiek izspēlēta simtiem frontēs un tiek publicēta sociālajos tīklos – tas ir Putina stāsta par Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanu, vajāšanu un bailēm virtuāls translācijas tīkls.

Un patiesajam stāvoklim te nav nekāda nozīme. Pagājušajā nedēļas nogalē aģentūra ITAR-TASS ziņoja, ka 675 tūkstoši ukraiņu vērsušies pie Krievijas ar lūgumu sniegt tiem politisku patvērumu – pēc tam šo stāstu pārtvēra ‘Forbes’ un daži citi izdevumi. Atcerieties kā 2008.gadā Maskava paziņoja, ka Dienvidosetijā nogalināti 2000 mierīgie pilsoņi, pēc tam turp nosūtot savu karaspēku, kas tur atrodas joprojām. ‘Human Rights Watch’ organizācijas eksperti vēlāk noskaidroja, ka bojā gājuši kopā 44 mierīgie iedzīvotāji. Tomēr rietumu informācijas aģentūras Putina viltus ziņas izgaismo kā tiešām apspriešanas cienīgas. Viņa falsifikācijas un bailes, ko tās izraisa, neļauj strauji reaģēt un viņa darbībām un vājina to, kam pret viņu jānostājas, izlēmīgumu.

Treškārt, Putins par savu strīdu risināšanas rīku izmanto finanšu tirgus. Tā kā viņam pieder savs finanšu tīkls, kas saskaņā ar dažiem datiem tiek vērtēts desmitos miljardu, viņš labi izprot, kā darbojas finanšu spēks. Krievijas bagātība tai ir ļāvusi noslēgt “partnerattiecības”, kas dibinās uz savstarpēju finansiālu izdevīgumu, un Putins uz šīm saitēm balstās.

Šādu taktiku Putins pārvalda labi. 2007.gadā kiberuzrukums izsita no sliedēm Igaunijas finanšu tirgus uz vairākām dienām, un tas notika tieši pēc strīda ar Krieviju. Pagājušajā nedēļā Krievijas tirgi sakarā ar kara sākuma draudiem nosēdās vairāk kā par 10%, tomēr Putins pasteidzās sarīkot preses konferenci, vērstu uz investoru nomierināšanu. Padomājiet vien, cik naudas viņš, domājams, zaudēja un atkal nopelnīja no pirmdienas līdz trešdienai. Kad Putins savu prasmi manipulēt tirgus būs novedis līdz pilnībai, viņš spēs pieaudzēt savu īpašumu un turpināt savu uzkrājumu papildināšanu, kuri viņaprāt dara viņu neaizskaramu. Tas ir pašvairojošs neredzams ierocis.

Putina taktika rada viņa vadītu haosu, status quo, kas viņam ļauj ietekmēt Ukrainas politiku.

Krimā Putins iebruka daļēji tāpēc, ka tā bija vismazāk riskantā vieta viņa jaunās kara taktikas testēšanai. Krima, kurā izvietoti Krievijas kara aktīvi, un kurā dzīvo Krievijai simpatizējoši iedzīvotāji, ir ģeogrāfiski izolēta no pārējās Ukrainas daļas. Putins varēja pārliecināti rēķināties ar to, ka no konfliktos nogurušajiem Rietumiem uz viņa iebrukumu nekāda fiziska atbilde nenāks.

Daudzus gadus Putins ir balstījies uz smagu veseri padomju laiku garā. Tomēr viņa nesenās darbības liecina par to, ka tradicionālā armija un izlūkošana vairs nav tas ierocis, ar kuru viņš grasās karot. Kamēr Rietumi prāto par to, kā labāk viņam atbildēt, Putins visdrīzāk pāriet uz nākošo posmu: viņš pēta, kādi starptautiski protokoli var attaisnot viņa darbību, un kā jauno taktiku varēs pielietot citur.

Ir pienācis atteikties no dekadentiskās (pagrimuma, iluzorās) ticības tam, ka kontinentālo karu laikmets ir aiz muguras. Nākotnē visa pasaule sekos Putina status quo (nostādīšanas fakta priekšā) taktikai, un tā ir īstenība, kas mums jāatzīst, un kurai nāksies rast atbilstošu atbildi.

http://www.belaruspartisan.org/politic/260663/

http://www.todayszaman.com/news-341642-putins-pop-up-war.html

 

——–

А pop-up war” “neokaru” spogulī un trauslais Dienvidukrainas pierobežas Miers. Georgijs Bjanovs

(Георгий Бянов, Dienvidukrainas pierobežas pētījumu centra (Центр исследований южно-украинского пограничья) direktora vietnieks, Hersonas Nacionālās tehniskās universitātes Filosofijas un socioloģijas katedras pasniedzējs, Moldāvijas Valsts universitātes aspirants)

Patreizējās Krimas krīzes raksturs un militāri-politiskā ievirze ir uzviļņojusi Ukrainas sabiedrību. Politiķi, eksperti, trešā sektora (bezpeļņas organizāciju) pārstāvji, kas kādreiz stāvējuši vienā barikāžu pusē, patlaban bieži vien ir dažādās domās par situācijas noregulēšanas stratēģijas un taktikas izvēli.

Viens no Ukrainas bijušajiem aizsardzības ministriem pārliecināti uzstāj: “Pietiek izvairīties no provokācijām – tas ir ceļš uz sakāvi!”. Vienlaikus vairāki aiz viņa stāvoši otrā-trešā ešelona politiķi un aktīvisti ir ļoti nobažījušies par citu Ukrainas reģionu sagrābšanas iespēju “bez šāviena”.

Ukrainas informatīvajā un politiskajā telpā valda “cilvēka ar ieroci” tēma. Atdzimst Ukrainas nacionālā gvarde. Starptautiskā diplomātija ar lēmumiem un skaidrojumiem velkas nopakaļis, bet dažu varenu ārvalstu ģenerālštābi jau domā un runā par militārām atbildēm. “Īsta demokrātija nekaro nekad…”, uzstājoties Kijevā ar lekciju studentiem, ir atzīmējis Krievijas disidents-oligarhs Hodorkovskis.

Kam un kādam nolūkam ir vajadzīgi šāvieni? Vai tie sasniegs politisko mērķi? Vai šo šāvienu mērķi sakrīt ar Ukrainā dzīvojošu iedzīvotāju mērķiem? Kādas būs apšaudes sekas? Vai tādā sadursmē vispār ir iespējama jebkādas puses hipotētiska “uzvara”? Kāda būs tādas uzvaras cena Pasaulei visplašākajā nozīmē? Pārliecināts Krievijas pacifists un revolūciju pretinieks Andrejs Makarevičs, piemēram, ir drošs, ka apšaudīšanās nostiprinās patriotismu un arī tad ne uz ilgu laiku.

Pašlaik daļēji nosacīti var runāt par divu partiju – “miermīlīgās” un “kareivīgās” esamību Ukrainā.

Vada un pārsvarā ir pirmie. Otrie pagaidām ir mazākumā.

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs, prezidenta pienākumu izpildītājs A.Turčinovs 11.martā ne bez pamata viennozīmīgi paziņoja “ka ar Krimas mudināšanu uzsākt militāru darbību uzstājas provokatori…”.

Miermīlīgo partiju” nosacītajā kontekstā iekļaujas arī Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja I.Teņuha (И.Тенюх) vērtējumi, kurš nesenajā uzrunā Ukrainas Augstākajā Padomē atzīmēja, ka atklātas agresijas “de jure” nav. Krievijas puse neatzīst sava karaspēka klātbūtni Krimā. Ka Ukrainas armija nevar darboties pret saviem iedzīvotājiem.

Pie kam Ukrainas un Krievijas armijas ir nesalīdzināmas spēju un potenciāla ziņā. Ukrainas bruņoto spēku stāvoklis ir tālu no apmierinoša. Saskaņā ar Teņuha paziņojumu no kājnieku karaspēka 41 tūkstošiem īsti gatavi ir vien 6 tūkstoši. Vienlaikus, kā vērtē daži eksperti, spēku samērs aviācijā ir 1 pret 98. Ir jūtams ieroču trūkums (“… Ukrainas aizsardzības spēkiem ir tikai taktika un cīņas spars…”).

Starp citu, vienkārša aritmētiska attiecība ne tuvu neizšķir visu. ‘The Washington Post’ apgalvo, ka Krimā tiek iemēģināti jauni 21.gadsimta kara taktikas paņēmieni. ASV to interpretē kā “а pop-up war” (“negaidītais karš”). Ukrainas galvenās informācijas aģentūras nez kāpēc šo terminu ir nosaukuši par “uzpeldošais karš”. Šāda tulkojuma asociatīvā virkne un termina interpretācija, ja ņem vērā austrumslāvu lingvistisko tradīciju, nedaudz atņem drosmi.

Kā uzskata amerikāņu eksperti, tā ir Krievijas mūsdienu militārās domas izgudrota ‘know how’ jeb tehnoloģija. Šis karš nelīdzinās parastajam. Tas tiek veikts zibenīgi, maskēti, ar labi organizētu neatpazīstamu karaspēku, kas tiek komandēts slepeni utt. Kā uzskata Washington Post, Krimā rietumu pasaule ir sadūrusies ar jaunu parādību, kas vēl jāapjēdz.

Un šajā sakarā ir vietā atcerēties pazīstamā itāļu vēsturnieka un rakstnieka Umberto Eko idejas (eseju krājums ‘Karš, miers un ne viens, ne otrs’). Tur “negaidītais karš” jau vairs neizskatās pēc ‘know how’, bet organiski iekļaujas neokaru Persijas līcī, Kosovā un citos reģionos kopējā ainā.

Lūk daži aspekti, kas manuprāt ir interesanti tieši attiecībā uz Krimas tēmu, U.Eko izklāstā:

· Neokarā ir grūti saprast, kas ir ienaidnieks. Visi irākieši? Visi serbi? (tālāk tekstā varam turpināt: Visi………..?) Ko mēs nogalinām?…. agrāk veckaros bija jāzin, kas ir tavs ienaidnieks, un kur tas atrodas.

· Neokarš nav frontāls (ienaidnieka jēdziens ir izsmērēts, tāpat teritorija, kuru tas aizņem).

· Neokarš nevar būt ilgs, “ilgstošā variantā tas ir kaitīgs visām pusēm…”, valūtu kursi un fondu biržas sāk raustīties drudzī, tiek sagrauta transporta, tūrisma infrastruktūra, pamatus zaudē pārmērību industrija, masu informācijas līdzekļi zaudē reklāmu utt.

· Neokari nav paredzami, bieži vien zaudētāji ir visi. “…Neokaru laikā pie spēles galda ir tik daudz spēlētāju, ka spēle notiek pēc “visi pret visiem” noteikumiem. Jaudas faktoru daudzuma dēļ karš Persijas līcī ieguva neparedzamus aspektus…., tajā karā zaudētāji bija visi… “.

Pašlaik ir iespējams novilkt dažas Krimas īstenības atbilstības paralēles ar U.Eko koncepciju. Pirmās divas nostādnes daļēji apstiprina notikumu gaita. “De jure” tiek atzīts, ka atklātas agresijas pašlaik nav. De facto potenciālais ienaidnieks parādās kā karaspēks bez atšķirības zīmēm, kas “bez šāviena”, mirgojošā režīmā, pārvietojas pa pussalu militāros nolūkos.

Divi nākošie faktori ir no neizpētītas nākotnes jomas. Paredzējumi ir nepateicīga lieta, bet zināma Krimas patreizējās politiskās dzīves kņada un steidzīgums liek domāt, ka šis neokarš nevar turpināties ilgi.

Pēdējais princips jau ir pretējs Umberto Eko tēzei, un dēļ Krimas tāluma no Persijas līča un naftas uzvarētājiem vajadzētu būt VISIEM! Dienvidukrainas miers ir jāuztur.

Globalizācijas laikmetā politiskais līdzsvars ir izdevīgs Visiem. Valstu suverenitāte un teritoriālā nedalāmība ir jāciena.

Hersona

12.03.14

http://avaukr.com/analytics-commentary/019569-a-pop-up-war-v-zerkale-neovoin-i-hrupkii-mir-qzhno-ukrainskogo-pogranich-ya.html

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s