Paņēmis Krimu, Putins zaudēs Vidusāziju un Kaukāzu. Bayram Balci

24.03.2014
Balci ir vieszinātnieks ‘Carnegie’s Middle East Program’, kur viņa pētījums vērsts uz Turciju un Turcijas ārpolitiku Vidējos Austrumos, Vidusāzijā un Kaukāzā. Filosofijas doktors.
Pēc trim saspringtiem protestu mēnešiem Ukrainas prorietumnieciskajiem demonstrantiem izdevās gāzt prezidentu Viktoru Janukoviču, kura politika bija vērsta uz Krieviju. Šā tautas pacēluma iznākumā Krievija ar ieganstu aizstāvēt “apdraudētos” krievu iedzīvotājus, iegāja Krimā, un kad Krimas tautas vairākums referendumā nobalsoja par pievienošanos Krievijai (referendumu boikotēja ievērojama iedzīvotāju daļa), šo autonomo Ukrainas apgabalu anektēja.
Šī ir visnopietnākā intervence bijušā padomju republikā, daudz nozīmīgāka kā Krievijas militārā akcija Gruzijā 2008.gadā.

Patreizējai Krievijas akcijai Ukrainā būs vērā ņemamas atskaņas attiecībās starp Krieviju un pārējo pasauli, un visnozīmīgākās tās būs attiecībās ar Kaukāza un Vidusāzijas reģiona republikām, ko Maskava savā postimperiālistiskajā politikā uzskata par savu tuvo pierobežu.
Tiešām, Kaukāzā, atceroties 2008.gadu Gruzijā, Azerbaidžānu un Armēniju, ir ļoti nobažījušies par šo neseno Krievijas intervenci neatkarīgā bijušā padomju republikā. Vidusāzijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Tadžikistānā un mazākā mērā Turkmenistānā šo krīzi vēro ar augošu nemieru. Jau tā sarežģītās Maskavas attiecības ar šīm republikām, kurās arī ir krievu minoritātes un būves, tas ir, iegansts, kas tika izmantots iebrukumam Ukrainā, cietīs ievērojami.
Šīs Krievijas tēlu pasaulē graujošās krīzes sākumā valdošais iespaids ir, ka Krievija Krimā uzvarēs, un rietumvalstu sankcijas to neietekmēs. Tomēr šī uzvara Melnajā jūrā atsvešinās citu Krievijas tradicionālās pierobežas daļu – Kaukāzu un Vidusāziju. Putina gambīts Ukrainā noteikti viņam dos prestižu paša valstī un stratēģiskas priekšrocības Melnajā jūrā, bet tas var vājināt viņa pozīcijas pārējā bijušajā padomju impērijā, kur Krievija vairāk kā jebkad tiek uztverta kā agresors un neuzticams sabiedrotais. Šajā ziņā, skatot ilglaicīgi un globāli, Putinam šajā vecmodīgajā aukstā kara spēlē uzvara nav garantēta. Viņa spēle izskatās kā krievu rulete.
Vidusāzija, Kaukāza līderi un Ukrainas krīze
Neraugoties uz šķietamu klusumu attiecībā uz notikumiem Ukrainā un Krimā, pēcpadomju valstu līderi Kaukāzā un Vidusāzijā ir krietni nobiedēti divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tautas protests Eiromaidanā, kas beidzās ar prezidenta Janukoviča gāšanu, viņiem ir atgādinājis, ka kaut kas līdzīgs var notikt viņu valstīs. Un otrkārt, Krievijas karaspēka vai tās vietējo sabiedroto spēku militārā akcija Krimā tiem ir parādījusi, ka Krievija nav mainījusies un joprojām ir spējīga militārai akcijai teritorijās, kuras uzskata par savām ietekmes sfērām – bijušās Padomijas telpā.
Kad sākās Arābu pavasaris, daudzi analītiķi, un es tostarp [1], paredzēja, ka tas var izplatīties uz pēcpadomju režīmiem, kas bija ļoti līdzīgi gāztajiem arābu režīmiem – ar novecojošiem līderiem un koruptām elitēm, ar dziļu ekonomisku nevienlīdzību [2]. Īstenībā šī “arābu infekcija” nenotika – dēļ atšķirībām starp arābu un pēcpadomju sabiedrībām, bet arī dēļ atšķirībām starp šiem diviem reģioniem ģeopolitisko realitāšu ziņā.
Tomēr neraugoties uz šīm atšķirībām pēcpadomju dižvīri veica daudzus pasākumus līdzīgu tautas sacelšanos novēršanai, pastiprinot sociālo mēdiju kontroli un dažos gadījumos pārņemot dažas reformas [3]. Bet tautas nemieri ar režīma maiņu šiem līderiem ir daudz satraucošāki, ja tie notiek pēcpadomju sfērā.
Patiešām, Gruzijas revolūcija 2004.gadā un Kirgīzijas režīma izmaiņas bija daudz uzbudinošākas par tālajām politiskajām pārmaiņām arābu pasaulē. No šāda skata punkta Maidana “revolūcija” jeb tautas protestu spēja nomest ievēlētu līderi Janukoviču noteikti izraisīja bezmiega naktis daudziem līderiem Vidusāzijā un Kaukāzā [4]. Kā bija paredzams, oficiālie mēdiji šajās valstīs – Azerbaidžānā Kaukāzā un visās Vidusāzijas republikās, izņemot Kirgizstānu, kur mēdiji ir brīvāki, officiālie mēdiji par Maidāna protestiem izsmeļoši neziņoja [5]. Kur tas notika, tas bija Maskavas stilā, rādot protestētājus kā fašistus, kas ar Rietumu atbalstu grib gāzt demokrātiski vēlētu līderi, tas ir, stāstu, kas ir lielā mērā patiesība [6].
Uzbekistānas un Kazahstānas līderiem, kam piederēja (politiskās) ilgmūžības rekords, bet kas bija arī vecākie, Maidana rēgs izsauca varbūt visnelāgāko bezmiegu. Citās valstīs, kā Kirgizstānā un Gruzijā, kur varas izmaiņas bija jau notikušas, Maidans nebija murgs nemaz. Tomēr Putina intervence Krimā pēc Maidana revolūcijas viņiem kļūst par vairāk kā murgu.
Iemesls ir vienkāršs: tāpat kā Ukrainā, gandrīz visās šajās valstīs ir nozīmīgas krievu minoritātes un tās ir pieņēmušas Krievijas militāras būves, tātad tur ir divi svarīgākie attaisnojumi, ko papildus Ukrainas īpašajai situācijai iebrukumam Ukrainā izmantoja Putins. Vietējas elites prātos tas, kas noticis Ukrainā, var notikt arī viņu valstī Ukrainai līdzīgas krīzes gadījumā.
Tiešām, Kazahstānai ir daudz iemeslu baidīties no līdzīga scenārija tās teritorijā. Vairāk kā 25% no tās iedzīvotājiem ir krievi. Papildus, tai ir gara robeža (vairāk kā 4000jūdzes) ar Krieviju, un tās ziemeļu provinces apdzīvo galvenokārt etniskie krievi. Kā uzskata daži krievu nacionālisti, tostarp Solžeņicins un Dugins, šīs Kazahstānas ziemeļu provinces ir “jāatgriež” Krievijai [7].
Turklāt, tāpat kā Krimā, Krievijai Kazahstānā ir militāras būves ar Baikonuras kosmisko centru. Armēnijā Krievijai ir militāra bāze, arī Kirgizstānā pie Biškekas (Kantas bāze), un Tadžikistānā 201.motorizētā strēlnieku divīzija kontrolē robežu ar Afganistānu. Azerbaidžānā Krievijai militāra bāze vairs nav, un krievu minoritāte nav visai nozīmīga, toties vairāk kā miljons azerbaidžāņu emigrantu strādnieku dzīvo Krievijā, un tie sūta savām ģimenēm naudas pārvedumus. Līdzīgi, Krievijai ir ekonomiska vara pār Uzbekistānu, Tadžikistānu un Kirgizstānu, jo arī to ekonomikas paļaujas uz naudas pārvedumiem, ko sūta to diasporas, kas dzīvo Krievijā [8].
Krimas aneksija kā trieciens pa Putina Eirāzijas Savienības projektu
Novērojot Krievijas iebiedēšanas paņēmienu ar neatpazīstamas piederības bruņotiem cilvēkiem Krimā – vai nu krievu minoritātes aizstāvēšanai, vai tās flotes drošības garantijai – visos Kaukāza un Vidusāzijas režīmos ir stipra sajūta, ka Putins īstenībā grib atjaunot bijušo Padomju Savienību. Šajā ziņā to neatkarība ir apdraudēta, un varbūt tas ir iemesls, kāpēc Krievijas līderis ir zaudējis savu kolēģu uzticību, ja tāda vispār ir bijusi.
Kopš neatkarības šīs valstis ir bijušas ieinteresētas palikt Krievijas sfērā. Tas nav atspoguļojis vēlmi palikt tuvās attiecībās ar savu bijušo lielo brāli vai īpašu mīlestību uz Putinu, bet drīzāk to, ka Krievija (un Ķīna) nekad nav apspriedušas to cilvēktiesību un demokrātijas pilnvaras, kamēr ES un ASV vienmēr sadarbību ir saistījušas ar to attīstību demokrātijas un cilvēktiesību ziņā [9].
Īstenībā, ir skaidra zīme, ka Krimas krīze būs pagrieziena punkts Krievijas un tās pēcpadomju sabiedroto attiecībās. Lielākā mērā kā Gruzijas kara laikā, kur Krievija iebruka, lai palīdzētu osetīnu minoritātei (ne tikai krieviem), Krimas gadījums un Putina vēlme aizsargāt savus brāļus pussalā tagad sabojās viņa tēlu Vidusāzijā un Kaukāzā. Un lielākās nepatikšanas – viņa varoņdarbs Krimā padarīs neiespējamu viņa sapni par Eirāziju. Tiešāk, viņš var aizmirst savu Eirāzijas Savienības projektu, kam viņš ir tērējies daudzus gadus, pūloties daudzās pēcpadomju valstīs.
Kopš nākšanas pie varas 2000.gadā Putins nekad nav slēpis savas lielās ambīcijas attiecībā uz savu valsti. Viņš ir vēlējies ne vien izbeigt Krievijas pazemojumu starptautiskā līmenī un atjaunot tās ekonomiku, bet arī gribējis atgriezt Krieviju tās bijušajā globālas varas statusā [10]. Viņš ir publiski vaimanājis par Padomju Savienības galu, saucot to par “lielu gadsimta ģeopolitisku katastrofu” [11]. Viņš nav propagandējis atjaunošanu, bet sekmējis jauna veidojuma, Eirāzijas Savienības – Krievijas vadītas lielvaras, tādas kā Eiropas Savienības bez demokrātijas – izveidošanu [12].
Galvenie balsti šajā stratēģijā ir Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna. Ukrainai šajā Savienībā jāpieder izšķirošai lomai, tāpat arī citām pēcpadomju valstīm, kā Armēnijai,Tadžikistānai un Kirgizstānai. Kopš Krievija ir anektējusi daļu no Ukrainas, ir naivi domāt, ka Ukraina (kas ir svārstījusies starp Austrumiem un Rietumiem) Putina Eirāzijas ideju atbalstīs. Lai gan Kazahstāna un Baltkrievija ir stingras Eirāzijas Savienības atbalstītājas, tiek pieņemts, ka 2015.gadā tās sāks svārstīties. Lai gan Tadžikistāna, Armēnija un Kirgizstāna ir izteikušas savu noslieci pievienoties šai savienībai, ar to piedalīšanos nepietiks, lai radītu savienību, kas spētu sacensties ar ASV, ES un Ķīnu.
Secinājumi
Vladimirs Putins pats Ukrainas krīzi neiedarbināja, bet, šķiet, viņš to uzskatīja par izdevību anektēt stratēģiski svarīgo Krimas pussalu. Tomēr šāda politika ir daļa no viņa sapņa izveidot jaunu lielvaru, kas spētu sacensties ar ES, ASV un Ķīnu. Citiem vārdiem, viņa politika mēģina radīt jauna veida Padomju Savienību, kas sastāv no neatkarīgām valstīm Krievijas vadībā. Kopš nākšanas pie varas viņš ir ļoti stipri pa šo ceļu virzījies. Krievijas ekonomika ir uzlabota, valsts tiek respektēta uz starptautiskās skatuves, un viņš ir Krievijai un krieviem devis cieņu un lepnumu. Tomēr ar savu militāro iebrukumu Krimā Putins ir gājis par tālu, un viņa spēle tagad atgādina krievu ruleti nevis stratēģiski labi izsvērtu politiku. Pēc daudzām veiksmēm viņa valstī un pat starptautiskajā politikā šis jaunais Krimas karš var viņu novest līdz trakai lieluma mānijai, kas viņam maksās pilnīgu sabiedroto zaudējumu Vidusāzijā un Kaukāzā.
Piezīmes
[1] http://www.lemonde.fr/idees/article/2011/07/12/le-printemps-arabe-gagnera-t-il-l-asie-centrale_1547671_3232.html
[2] http://security.blogs.cnn.com/2011/10/22/could-central-asia-have-an-arab-spring/
[3] http://theglobalobservatory.org/analysis/431-why-the-arab-spring-has-skipped-central-asia-so-far-.html
[4] http://www.washingtonpost.com/blogs/monkey-cage/wp/2014/03/07/why-ukraines-crisis-keeps-central-asian-leaders-up-at-night/
[5] http://www.economist.com/news/asia/21599048-events-ukraine-point-up-local-rulers-frailtiesand-they-know-it-russian-roulette
[6] http://www.fair.org/blog/2014/03/07/denying-the-far-right-role-in-the-ukrainian-revolution/
[7] http://www.newrepublic.com/article/116965/putins-next-targets-eastern-ukraine-and-northern-kazakhstan
[8] http://www.isn.ethz.ch/Digital-Library/Articles/Detail/?lng=en&id=172418
[9] http://eeas.europa.eu/central_asia/docs/factsheet_hr_dialogue_en.pdf
[10] http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/russia/8808712/Vladimir-Putin-is-trying-to-take-Russia-back-in-time.html
[11] http://www.nbcnews.com/id/7632057/ns/world_news/t/putin-soviet-collapse-genuine-tragedy/#.Uybxwu-PLIU
[12] http://www.theguardian.com/world/shortcuts/2014/feb/18/brief-primer-vladimir-putin-eurasian-union-trade
http://www.foreignpolicyjournal.com/2014/03/24/in-taking-crimea-putin-will-lose-central-asia-and-the-caucasus/view-all/#.UzPL3Y8Q-k0

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s