Krievijas iebrukums: vai turpinājums sekos? Dmitrijs Timčuks

(Izvilkums no raksta: “Ja viņi arī ieies, tad “izsūcoties” caur robežām un parādoties tur, kur separātistu ieņemti vietējās varas orgāni sauks pēc Krievijas neatliekamas “palīdzības tautiešiem”. NEITRALIZĒT ŠO ĻOTI SVARĪGO IEGANSTU IEBRUKUMAM IR SPECDIENESTU, IeM UN NACIONĀLĀS GVARDES UZDEVUMS.”. Pat man ir skaidrs, ka Putins, ja vien neplāno atomkaru, Latvijā neiebruks Hitlera-Staļina stilā un uz Vašingtonas līguma 5.paragrāfu raugās vien kā Hitlers uz apejamo Mažino līniju. Tas neļauj atviegloti uzelpot ne mirkli – informācijas kropļošanas karš, jēdzienu kropļošanas karš, vēstures kropļošanas karš, krievvalodīgo uzrīdīšanas un pirkšanas un iefiltrēšanas, īpašumu izpirkšanas un laupīšanas karš iet pilnā sparā, un milzums naftas rubļu vēl tiks sviesti arī šā kara Baltijas frontē. KĀ IR AR LATVIJAS SPECDIENESTUIEM, IeM UN NACIONĀLO GVARDI???  Tas, ko redzam 9.maijā, un rietumu-austrumu liberālkomjauniešu diktatūra Latvijā, kā arī Latvijas spēku virspavēlniecība nevieš nekādu pārliecību, ka Latvija ir drošās rokās. I.L.)
Dmitrijs Timčuks (Дмитрий Тымчук) ir ‘Informatīvās Pretestības’ (Информационное Сопротивление) grupas koordinators, dienējis Pretgaisa aizsardzības karaspēkā, Ukrainas Nacionālās gvardes galvenajā pārvaldē, vadījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas struktūrvienības. Kara žurnālista augstākā izglītība. Piedalījies dienesta komandējumos Ukrainas misijās Irākā, Libāna un Kosovā.
‘Informatīvā Pretestība’ ir nevalstiska iniciatīva, kuras uzdevums ir iegūt, apstrādāt (pārbaudīt) un izplatīt operatīvo informāciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Galvenais mērķis ir pretstatīt Krievijas propagandai faktus un veidot patiesu notikumu ainu informatīvajā telpā.

27.03.2014
Krievijas iebrukums: vai turpinājums sekos?
Pēc Krimas aneksijas notikumi attiecībā uz Ukrainu attīstās visai satraucoši. Ukrainas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par liela apmēra Krievijas karaspēka savākšanos pie mūsu robežām. ASV militārā izlūkošana ir ziņojusi Kongresam, ka militāra iebrukuma varbūtība Austrumukrainas teritorijā ir visai liela.
Amerikāņi ir snieguši izkārtojumu: ir sagaidāmi triecieni uz Lugansku, Doņecku un Harkivu, izrāviens uz Piedņestru. Tāpat “nav izslēgti mēģinājumi sagrābt teritorijas Baltijā”.


Mēs, ‘Informatīvās Pretestības’ grupa, stāvokli ap Ukrainu monitorējam ne pirmo nedēļu. Un redzam tālāk tekstā aprakstītu ainu, kas mums ļauj paredzēt Putina plānus ar visai augstu varbūtību (lai gan, ņemot vērā Kremļa iemītnieku acīmredzamu neadekvātumu, var sagaidīt visnegaidītākos pagriezienus arī jau pēc šo plānu īstenošanas sākuma).
Pirmkārt, situācija mūsu ziemeļu un austrumu robežu perimetrā.
Galvenais trieciens, kā norāda arī amerikāņi, sanāk uz Lugansku, Doņecku un Harkivu. Lai gan arī no Zaporožjes puses redzam vismaz divas Krievijas karaspēka taktiskās grupas. Tās nav tik apjomīgas (līdz 4tūkst. cilvēku), bet vērā ņemamas tās ir.
Uzmanīgus dara karaspēka savākšanās pēdējās dienās Kurskas un Brjanskas apgabalos. To var skaidrot ar Lukašenko pozīciju, kurš acīmredzami netraucas pārvērst Baltkrieviju par placdarmu Krievijas iebrukumam.
Jau agrāk esam novērojuši, ka būdama demonstratīvi lojāla Putinam, Minska jau sākumā nepavisam nav Kremļa Ukrainas avantūru atzinusi par labu (Par to varēja spriest no valsts plašsaziņas līdzekļu pozīcijas). Lukašenko vakardienas paziņojums ar Janukoviča nosodījumu (“Kas attiecas uz Janukoviču: nu, par kādu prezidentu es viņu varu uzskatīt? Lūk, viņa pēdējā uzstāšanās: biedri, kungi, esmu dzīvs, vesels, esmu virspavēlnieks … Uzreiz jājautā: bet kur tava armija?”) saliek visus punktus uz ‘i’.
Būtībā tas ir skaidrs Lukašenko signāls pat ne ukraiņiem, bet Putinam: sak, Kremļa plānu nožēlojamajam piesegam Janukoviča veidā neticu pat es. Šādā situācijā, lai gan Krievija ir savākusi Baltkrievijā karaspēka grupējumu pie robežas ar Ukrainu, tā izmantošana arvien vairāk izskatās apšaubāma.
Bet kāpēc Putinam būtu vajadzīgs uzbrukums no Baltkrievijas? Protams, ne jau Poļesjes zaķu baidīšanai. Tikai karagājienam uz Kijevu. Tāpēc patreizējā rosība Brjanskas un Kurskas apgabalā ir vien pārgrupēšanās mēģinājums, lai uz Ukrainas galvaspilsētu ietu nevis no BR, bet pa tālāku maršrutu no KF teritorijas.
Lai gan Kijevas ieņemšana, šķiet, ir drīzāk varbūtīgs plāns, kas īstenojams atkarībā no situācijas, nevis reāls uzdevums karaspēkam. Galvenā uzmanība tomēr ir uz Dienvidaustrumiem.
Otrkārt, Krima.
Mēs to neredzam kā placdarmu iebrukumam kontinentā – būtu ļoti jāpaļaujas uz Ukrainas armijas pilnīgu kaujas nespēju, lai pa šauriem zemes šaurumiem pārsviestu karaspēku no Krimas.
Bet Krima ir placdarms diversantu-izlūku grupu izmešanai Hersonas apgabalā. Ne velti Krimas ziemeļi ir pilni ar Galvenās Izlūkošanas pārvaldes Ģenerālštaba specnaza (īpašo uzdevumu) apakšvienībām, kā arī ar KF Federālā Drošības dienesta apakšvienībām. Tās ir diversiju un provokāciju instruments stāvokļa destabilizācijai.
Treškārt, Piedņestra.
Tur ir tāda pat aina ka Krimā. Ap 2 tūkstoši cilvēku – galvenokārt tas pats specnazs un FSB pārstāvji. Tāpat diversijam un “palīdzībai” separātistiem, lai gāzelētu stāvokli Ukrainas dienvidos.
Ceturtkārt, slēpta mobilizācija, kas Krievijā tiek veikta mazākais kopš februāra beigām.
Te varam atcerēties lielā militārā darbinieka un teorētiķa B.M.Šapošņikova vārdus: “Mobilizācija ir ne tikai kara pazīme, bet arī pats karš”. Jā, tie ir rakstīti pirms daudziem gadu desmitiem, bet to aktualitāti noliegt nevar.
Bet vai mūsu gadījumā tas ir karš? Pēdējā laikā esmu ne reizi vien teicis, ka Putina īstenojamā scenārija galvenā sastāvdaļa ir separātisks tracis. Diez vai Krievijas karaspēks spēlēs 1941.gada parauga vērmahtu, veicot pilnvērtīgu iebrukumu visai izstieptā frontē.
Ja viņi arī ieies, tad “izsūcoties” caur robežām un parādoties tur, kur separātistu ieņemti vietējās varas orgāni sauks pēc Krievijas neatliekamas “palīdzības tautiešiem”. Neitralizēt šo ļoti svarīgo ieganstu iebrukumam ir specdienestu, IeM un Nacionālās gvardes uzdevums. Un pamazām šis uzdevums tiek veikts, par ko nešaubīgi ir prieks.
Bet vakar ir parādījies vēl viens spēcīgs Putina atturēšanas faktors. Tas ir minētais amerikāņu izlūkošanas paziņojums. Tā ir Vašingtonas ļoti spēcīga akcija, un to nevajag vērtēt par zemu.
Vispirms, tas ir signāls Kremlim. Izlūkošana ziņo daudz ko, bet ne tuvu viss kļūst par sabiedrības īpašumu. Tagad Vašingtona Putinam saka: mēs tavu gatavošanos redzam un esam gatavi reaģēt. Tieši kā – tas ir nākošais jautājums (šeit acīmredzot tiek likts uz intrigu).
Tas pats ir ar spēcīgu mudinājumu NATO Eiropas dalībvalstīm mobilizēties. Atgādinājums par Baltijas apdraudējumu – tas būtībā ir trauksmes signāls, zvana skaņas, kas brīdina par briesmām. Visa Baltija ir NATO sastāvā, un saskaņā ar Vašingtonas līguma 5.paragrāfu uzbrukums Baltijai ir uzbrukums visai aliansei.
Es personīgi neticu, ka Putins stumsies uz Baltiju. Tad viņam ir jābūt psihiski slimam. Bet tāds ASV signāls būtībā ir prasība Eiropai savu karaspēku savest pilnā kaujas gatavībā. Un šis signāls ir milzīga palīdzība Ukrainai.
Bet vai uz Putinu tas iedarbosies? Tas vēl ir jautājums.
http://blogs.pravda.com.ua/authors/tymchuk/5333d94a52a44/

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s