Lai sacensība sākas … bet laikus! Šri Šri Ravi Šankars.

(Savu neuzticību mūsu vēlēšanu sistēmai esmu vairāk vai mazāk naivi izteicis jau rakstā “Partiju mēris” (https://tencinusarunas.wordpress.com/2013/03/04/partiju-meris-i-lidaka/ ). Šīs ir augsti godājama pasaules mēroga vīra pārdomas par vēlēšanām Indijā. Problēmas līdzīgas. I.L.)

img_life_01

Šri Šri Ravi Šankars, uzrunāts kā divkārt godātais (Šri Šri), Gurudži vai Gurudeva, ir humānists, garīgais skolotājs un miera vēstnieks. Viņa redzējums par brīvu no spriedzes un vardarbības pasauli ir vienojis viņa attīstītos kalpošanas projektos un kursos pasaules ļaužu miljonus.

***
Ik reizi, kad Indijā notiek vēlēšanas, valsts tiek iemesta korupcijas katlā ar partiju pārbēdzējiem, nemieriem, jukām, noziedzību un valdošās virsotnes apmulsumu.

Kandidāti parasti tiek izziņoti pēdējā brīdī, un daudziem vēlētājiem nav iespējams pat ieraudzīt savu nākošo līderu sejas, daudzmaz mijiedarboties ar tiem.
Vai pasaules lielākajai demokrātiskajai valstij šīs jukas ir vajadzīgas? Jeb, vai mēs varam ieviest kādas reformas? Šajā ziņā nevaram aizmirst revolucionārās izmaiņas, ko ievadīja desmitais vēlēšanu pilnvarotais T.N.Sešans. Viņš ieviesa pārbaudes vēlēšanu tēriņiem un nekritisku plakātu un transporta līdzekļu lietojumam rezultātu ietekmēšanai.
Tuvojoties vēlēšanām sākas neatļautu darbību, piemēram, politiskā tirgus un melnās naudas slēpšanas uzplūdi. Vēlēšanu sarakstu ranžēšanas laikā  no rokas rokā staigā desmitiem miljonu rūpiju. Vai nu kandidāti rauga taisīt naudu, vai partijas meklē naudīgus kandidātus!
Šo norisi lielā mērā varētu dzidrināt, ja kandidāti tiktu izziņoti 6 mēnešus iepriekš. Indijas Parlamenta apakšnama (Lok Sabha) kandidātam ir jāpārstāv caurmērā 12000 līdz 14000 ciemu vēlētāji viņa vēlēšanu apgabalā. Viņam/viņai ir kaut kur jāsazinās ar 1000 000 līdz 1500 000 vēlētājiem. Kandidātiem ir vajadzīgs laiks, lai kaut vai sarokotos ar 10% no viņiem, ja ne ar visiem. Kā cilvēks var sasniegt tik daudz cilvēku vien trijās līdz četrās nedēļās?
Nepārtraukta priekšā stādīšanās cilvēkiem dos arī pietiekami laika izprast līderu, ko tie vēlēs, raksturu un nostāju. Cilvēks, kurš ar vēlētājiem sazinās jēdzīgi, galu galā būs viņu līderis. Tas palīdz arī politiskajām partijām. Ja kandidāts tiek atrasts par nemākulīgu vai cilvēkiem nepieņemamu, vai par viņu ir sūdzības, partijai paliek laiks pārdomāt un nosaukt citādu kandidātu. Tas dod cilvēkiem saprast atšķirības starp kandidātiem, tos atmest vai piekrist dzīvei to vadībā.
Līderim ir jāpaceļas no apakšas, iekarojot cilvēku sirdis, nevis jātiek uztieptam ar augstu partijas norādījumu. Demokrātijā ir ļoti svarīgi, lai pārstāvis izprot, ko viņš pārstāv, un otrādi.
Bieži kandidātu sarakstu ranžēšana tiek veikta, neizprotot šo pamata īstenību. Daudzi partijas darbinieki kandidātu galīgo sarakstu jauc un patvaļīgi groza, tā ka, neraugoties uz krietnu darbību, to balsis netiek sadzirdētas. Nav tā, ka kandidātam vienmēr jābūt vietējam, bet pat ja nominēts ir kāds no ārpuses, tam ir jāuzturas vēlēšanu apgabalā, jāstrādā, jātiekas ar cilvēkiem un jāpārbauda sevi. Tam vajadzīgs laiks.
Patlaban stāvoklis ir tāds, ka partiju vēlēšanu komitejas kandidātus izvēlas, raugoties no sabiedrības slāņu vienlīdzības, finanšu muskuļiem vai pat no locekļu untumiem un iedomām. Daudzreiz tiek izlikti vāji kandidāti, tā lai var uzvarēt oponents. Atmaskot un novērst šīs netīrās saiknes starp partijām var ilgā norisē. Būtu ideāli, ja katra partija atlases norisi  decentralizētu, iesaistot arī ciematu padomes un rajonu padomes.
Daudzreiz kandidātu sarakstu ranžēšana ir naudas izspiešana. Dažkārt konkurējošās partijas opozīcijas kandidātus pat uzpērk. Ja kandidātu sarakstu ranžēšanas sistēma ir saprātīga un savlaicīgi labi vadīta, vēlēšanu norise kļūs vienkāršāka, un daudzus ar vēlēšanām saistītus noziegumus un pārkāpumus varēs novērst. Arī Indonēzijā šomēnes (aprīlī) tāpat kā Indijā tuvojas vēlēšanas, un debatējošu kandidātu saraksts ir bijis izlaists jau pērn augustā.
Ja kandidāti savus oponentus labi iepazīst laikus, tad starp viņiem būs pozitīvas sacensības gars kalpot tautai savos vēlēšanu apgabalos.
Veselīgas demokrātijas izveidošanai ir vajadzīga visa tauta, visas tās pilsoniskās, likumdošanas un tiesas institūcijas. Jautājums ir, vai mēs īsti esam pelnījuši labāku pārvaldību? Vai mēs to ņemam nopietni? Vai mēs vispār spējam tikt ārā no sabiedrības slāņos un reliģijās pamatotas politikas? Mums ir vairāk jautājumu kā atbilžu. Tomēr mums šie jautājumi ir jāturpina sev  uzdot.
http://srisriravishankar.org/let-the-race-begin-but-early/

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s