Cilvēka uztveres dažādās nokrāsas. Šri Šri Ravi Šankars

(Jutīgums un smalkjūtība … Latvijā, kur smalkjutīgiem “iedzimtajiem”, Eiropas Savienības pērtiem, jāstiepj uz muguras jutīgus par minoritāti maskētus Krievijas impērijas koloniālistu-revanšistu nekauņas? Lūk, īsta problēma Latvijas sabiedrības zinātniekiem. I.L.)
Cilvēku rāse ir dažāda, un tādas ir arī tās kultūras un uzskatu sistēmas.

Lai gan reliģija ir dzimusi kādā īpašā rāsē un tautā, mūsdienās tā ir pārgājusi rāses un tautības robežas. Lai gan reliģija ir uzturējusi savu identitāti, tā nevar palikt uzņēmējvalstu kultūras ietekmes neskarta. Ir interesanti vērot, ka tas, kas vienā reliģijā tiek uzskatīts par zaimiem, citā tiek uzskatīts par lepnuma lietu. Piemēram, praviešu un svēto lomas spēlēšana hinduismā tiek uzskatīta par privilēģiju. Ik gadus Ram Lila un Krišna Lila tiek spēlēta viscaur Indijā, un neskaitāmi cilvēki pārģērbjas, lai spēlētu Šri Ramas, Šri Krišnas, Hanumana un citu lomas. Arī kristiešu tradīcijā tiek izspēlētas Jēzus piedzimšanas ainiņas un skatītas kā cieņas apliecinājums Jēzum. Šo lomu laikā daudzi aktieri atturas no saviem sliktiem ieradumiem. Cilvēki pat nes lielus krustus un atkārto Jēzus soļus pa Jeruzalemes ielām, lai paši iztēlotos krustā sišanu. Pamata doma ir, ka kādu imitējot, tu uzsūc viņa īpašības.

Islāmā, turpretim, tādas lomas imitācija vai spēlēšana tiek uzskatīta par zaimiem un Pravieša apvainojumu. Puritāniskajā islāmā mūzika, skulptūra, deja un glezna īstenībā ir bijusi aizliegta.

“Pravietis teica, ka Allāhs viņam licis iznīcināt visus mūzikas instrumentus, tēlus, krustus un visus neapjēgas greznojumus.” (Hadith Qudsi 19:5)

“Varenais un Nesalīdzināmais Allāhs mani sūtīja kā ceļa rādītāju un žēlastību ticīgajiem un lika man izbeigt ar mūzikas instrumentiem, flautām, stīgām….” (Musnad Ahmad & Abu Dawud Tayalisi).

Cilvēks bez šīm mākslas izpausmēm nevar iztikt. Pamazām hinduisma ietekme radīja sūfismu. Lai gan ortodoksajā islāmā tas bija aizliegts, mūzika palēnām atrada savu ceļu atpakaļ sabiedrībā, tomēr puritāņi pret to iebilst pat mūsdienās.

Interesanti, tam parelēles var rast arī Bhagwad Gītā.

buddhya visuddhaya yukto
dhrtyatmanam niyamya ca
sabdadin visayams tyaktva
raga-dvesau vyudasya ca [18.nodaļa, 51.vārsma]

Šajā un dažās nākošajās vārsmās Kungs Krišna teic, ka Dievišķuma meklētājam ir jāpaceļas pār visiem sajūtu objektiem, kā skaņa un skats. Tomēr tā ir jogas prakse laika sprīdim, nevis dzīves veids kā tāds. Kamēr hinduisms mūziku no vienas puses veicina, saucot to par Naada Brahmn, no otras puses tas teic, ka lai sasniegtu Para Brahmn, Galējo Īstenību, cilvēkam ir skaņai jāpaceļas pāri. Šīs pretējās vērtības hinduismā ir tam piešķīrušas plašu spektru un lielu iecietīgumu.

Kamēr politiķu kritizēšana, parodēšana vai apsūdzēšana dažās valstīs ir atļauta, dažās citās tas ir pārkāpums. Rietumi lepojas ar runas brīvību un ļauj cilvēkiem paust galējus viedokļus. Tomēr citās vietās tādi izteikumi var būt emocionāla vardarbība pret cilvēka jūtām. Rupji apvainojumi un vardarbība, kādu esam redzējuši tādās filmās kā ‘Musulmaņu nevainība’ (‘Innocence of Muslims’, Nakoula Basseley Nakoula trilleris) izsaka visu. Drausmīgi ir tas, ka, protestējot pret šo filmu ir nogalināts daudz nevainīgu musulmaņu.

Nobeidzot, tie esam mēs, kuri izteikumiem pievieno jēgu. Kaut kur tiem, kuri ir ļoti jutīgi, šķiet, pietrūkst smalkjūtības, un kaut kur citur ļoti smalkjūtīgiem cilvēkiem, šķiet, trūkst jutīguma. Mūsdienu globalizētajā pasaulē ir vajadzīgs pilnveidots līdzsvars starp jutīgumu un smalkjūtību.
http://srisriravishankar.org/varying-hues-of-human-perception/

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s