Kā Kremlis to sūdu maisa. Par prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm Latvijā

(Kā to sūdu maisa. Runa ir par vienu no Krievijas starptautiskiem noziedzīgiem projektiem attiecībā uz Latviju, kas “rullē” jau vismaz kopš 2013.gada 1.septembra, pie kam pagājušie mēneši notikumu ziņā ir gadu vērti, tomēr jaunākus dokumentus mums diez vai pasniegs, un domas gājienu jau saprast var.)

Krievijas informācijas aģentūras ‘Jaunais Reģions’ rīcībā ir nokļuvis analītisks raksts ‘Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latvijas Republikā un prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas izredzēm šajā valstī’. Rakstu, pēc dažām ziņām, ir sagatavojis kāds no Kremļa politiskajiem centriem.

Tajā sniegti dati, kas liecina par priekšnoteikumu esamību, lai tuvinātu divu valstu pozīcijas.
‘Jaunais Reģions’ sniedz šā dokumenta pilnu tekstu:

Latvijas Republika (tālāk tekstā – Latvija, LR) pašlaik piesaista KF ekonomiskās un politiskās elites plaša loka paaugstinātu uzmanību. To nosaka, pirmkārt, šādi faktori:
– Krievijas investori pēcpadomju periodā (kopš 1992.g.) LR ekonomikā ir ieguldījuši vairāk kā ($450 miljonus) 225,27 miljonus latu oficiāli. Pie tam īstie Krievijas investoru ieguldījumi sasniedz gandrīz 1 miljardu latu (1,45 miljardus eiro), jo daudzas investīcijas notiek caur ofšoru jurisdikcijām – Kipru, Nīderlandes Antiļu salām, Gernsi salu u.c.; Tādējādi Krievijas investīcijas Latvijā sasniedz 23% no ārzemju investīciju Latvijā kopapjoma (saskaņā ar formālajiem datiem un jautājuma faktisko stāvokli uz 2013.gada 1.jūniju);
– Krievijas pilsoņiem, kā arī ar tiem afiliētām (juridiski saistītām) juridiskām personām (kompānijām, fondiem), tostarp kompānijām – ofšoru jurisdikciju pārstāvēm, LR teritorijā pieder nekustamais īpašums ar kopējo tirgus vērtību, pēc tāmes, $0,9 miljardi;
– Krievijas kompānijas LR ekonomiskajā teritorijā īsteno pašas Latvijas ekonomikai un šīm kompānijām stratēģiskas intereses enerģētikas un tranzīta pārvadājumu nozarēs, tostarp: Latrostrans («Трансфнеть»), Latvijas gāze («Газпром, «Итера»), Lukoil Baltija, Euro Rail Trans («Российские железные дороги») u.c.;
– saskaņā ar KF Centrālajai bankai (Центробанк) tuvu Krievijas ekspertu vērtējumiem kopējā KF pilsoņu, kā arī dažādas jurisdikcijas juridisko personu, kuru gala labuma guvēji ir KF pilsoņi un rezidenti, noguldījumu summa sasniedz 4 miljardus eiro (uz 01.03.2013), pie kam šim parametram ir stabila tendence pieaugt vidēji par 15% gadā kopš 2009.g., tas ir, pirmā gada pēc 2008.gada pasaules finanšu krīzes maksimuma; salīdzinājumam – viss LR IKP 2012.g. bija 21,4 miljardi eiro (15 miljardi latu);
– Latvijas Republika, būdama Eiropas Savienības (ES) pilntiesīga dalībniece, pašlaik de facto ir dažādas reģionālās ģeogrāfijas izcelsmes kapitālu “finanšu osta”; kā vērtē vietējie eksperti, KF pilsoņu un ar KF pilsoņiem dažādās beneficiāra valdījuma pakāpēs un līmeņos saistītu juridisko personu ieguldījumi ir 37 līdz 42% no visiem ārzemju ieguldījumiem šīs valsts komercbanku iestādēs;
– ar 2014.g. 1.janvāri LR ir jāiestājas eirozonā, uz kuru tā ir saņēmusi oficiālu uzaicinājumu; nacionālās valūtas (lats) nomaiņa ar Eiropai kopīgo (eiro)valūtu tiek uzskatīta par vienu no Republikas patreizējās valdības un tās vadītāja V.Dombrovska galvenajiem projektiem; ja šie plāni īstenosies – un tā visdrīzāk notiks, Latvija finanšu ziņā kļūs par “pirmās šķiras” valsti, kas palielinās gan LR investīciju pievilcību, gan izvietoto kapitālu drošības līmeni;
– Kipras finanšu sabrukuma un Kipras varas veiktās Krievijas izcelsmes kapitālu konfiskācijas apstākļos komercbankās Bank of Cyprus un Popular Bank of Cyprus (Laiki Bank) LR kļūst par par arvien pievilcīgāku alternatīvu Krievijas noguldītāju un labuma guvēju līdzekļu izvietošanas ziņā, jo, kā jau atzīmēts, LR de jure ir ES valsts, kas būtiski paplašina Latvijas bankās uzglabātu līdzekļu izmantošanas diapazonu visā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā, un de facto ir pa pusei ofšora zona, kas nozīmē kvalitatīvi plašākus kā citās jurisdikcijās LR bankās esošu līdzekļu izmantošanas un izvietošanas variantus.

Kā vērtē virkne ekspertu, LR politiskās un finanšu varas lojalitātes gadījumā attiecībā uz Krievijas kapitāla klātbūtnes palielināšanu Latvijas finanšu sistēmā, kā arī uz Krievijas pilsoņu un ar tiem juridiski saistītu kompāniju (juridisko personu) tiešo investīciju palielināšanu LR ekonomikā:
– Krievijas izcelsmes ieguldījumu apjomu LR bankās tuvākajos 3 gados (līdz 31.12.2016) var divkāršot (palielināt par 100%, tas ir, apmēram līdz 8 miljardiem eiro);
– investīciju no Krievijas kopapjoms (tieši vai caur juridisko personu sistēmu, kuru labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi un rezidenti), objektos un projektos Latvijas teritorijā periodā līdz 2018.gadam var pieaugt par 70% (līdz 2,5 miljardiem eiro).
Pie tam ievērojama daļa LR reālistiski domājošu uzņēmēju aprindu un ekonomikas ekspertu aprindu pārstāvju ir gatavi visādi atbalstīt Krievijas finansiālās klātbūtnes palielināšanu, jo tas atbilstu Latvijas ekonomikas stratēģiskām interesēm – gan finansiālas stabilitātes papildus garantiju ziņā iespējamas krīzes gadījumam pēc Grieķijas – Kipras scenārija, gan LR pozīciju pastiprināšanas ziņā pārrunās ar ES par dažādiem finanšu-ekonomikas jautājumiem.
Ir acīmredzams, ka pieaugot integrācijai eirozonā, Latvijas finanšu sistēmas atkarība no Eiropas Savienības pārnacionālajām institūcijām pieaugs, bet šīs valsts finanšu varas manipulācijas ar republikas finanšu sistēmu iespēju telpa samazināsies.
Tomēr svarīgākais šīs problēmas apspriešanas kontekstā paliek jautājums par LR varas lojalitāti Krievijai, Krievijas interešu sistēmai valsts teritorijā kopumā. Ja vajadzīgais lojalitātes līmenis nodrošināts netiks, noteiktā “Kipras scenārija” īstenošanas posmā nevar izslēgt Krievijas izcelsmes noguldījumu un investīciju ievērojamas daļas piespiedu atsavināšanu par labu LR kā valstij (LR budžetam) – piemēram, valsts vispārekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā, vienas vai vairāku lielu banku bankrota gadījumā vai vienkārši, saņemot Eiropas Savienības un/vai ES valstu, ar kurām Latvija ir vēsturiski ciešāk saistīta un ar kurām ir politiski un psīholoģiski ciešāk saistīta (VFR, Zviedrija), attiecīgu prasību.
Tādā situācijā Krievijas noguldītāji un investori nevar justies drošībā un pārliecināti palielināt savu klātbūtni valsts ekonomikā, kamēr nepārliecināsies par to, ka LR pie varas ir valdība, kas spēj apzināties, aptvert un aizstāvēt (mazākais, nepublicējamā laukā) tādu ieguldītāju un investoru vitāli svarīgās intereses.
Saistībā ar izklāstīto uzskatām par nepieciešamu paziņot sekojošo.
Krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji sastāda apmēram 40% no valsts iedzīvotāju skaitliskā sastāva, LR galvaspilsētā Rīgā krievvalodīgie iedzīvotāji ir ap 60%.
No tiem balsstiesības nacionālajās (parlamenta) vēlēšanās ir 65% cilvēku (stāvoklis uz 01.03.2013).
Latvija ir parlamentāra republika. Parlaments (Saeima) tiek ievēlēts tiešās visas nācijas proporcionālās sistēmas vēlēšanās. Pēc ievēlēšanas tas veido republikas valdību, kas ir augstākais un vienīgais izpildvaras koleģiālais orgāns valstī.
Formāli LR valsts galva ir prezidents, tomēr viņa pilnvaras ir lielā mērā nominālas un reducētas galvenokārt uz pārstāvja funkcijām, kā arī uz arbitra lomu nopietnu politisko krīžu periodā (tuvākie tāda prezidenta modeļa analogi ir Itālija, Israēla).
Latvija ir unitāra valsts.
Tuvākās parlamenta vēlēšanas, pēc kuru rezultātiem tiks veidota jauna valsts valdība, notiks 2014.gada oktobrī.
Pašlaik pie varas ir koalīcijas valdība, kuras sastāvā ir šādi politiskie spēki: bloks ‘Vienotība’ (kā jau norādīts, bloka līderis Valdis Dombrovskis vada valdību), Reformu partija (saukta arī par Zatlera reformu partiju, to faktiski vada valsts eksprezidents Valdis Zatlers) un apvienība ‘Visu Latvijai!’ – TB/LNNK. Kopumā to nekādā ziņā nevar saukt par prokrievisku. Viena no partijām – valdības loceklēm, ‘Tēvzemei un Brīvībai’ («Отечеству и свободе») – ir valsts galvenais ultranacionālais spēks, kas konsekventi uzstājas pret draudzīgām attiecībām ar KF un Krievijas izcelsmes kapitāla klātbūtnes pieaugumu LR ekonomikā.
Galvenais LR prokrieviskais politiskais spēks ir partija ‘Saskaņas centrs’, kas patreizējā sasaukuma parlamentā kontrolē 31% no deputātu mandātiem, tomēr neietilpst valdošajā koalīcijā un atrodas opozīcijā.
2013.g. 1.jūnijā notika municipalitāšu (pašvaldību) vēlēšanas 119 pilsētās un novados. Šajās vēlēšanās partija Saskaņas centrs guva ievērojamus panākumus, dabūjot 150 deputātu mandātus Latvijas pašpārvaldēs. Tostarp uzvarot lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. Par Rīgas mēru no jauna ievēlēts Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs (šo amatu ieņem kopš 2009.g.).
Krievijas, Krievijas kapitāla LR, kā arī pašas LR – jo Krievijas kapitāli acīmredzamā veidā stabilizē valsts ekonomiku un ļaus Latvijai izvairīties no bankrota pēc Grieķijas vai Kipras scenārija – stratēģiskām interesēm atbilst koalīcijas valdības veidošana 2014.gada vēlēšanu rezultātā ar Saskaņas centru vadībā un premjerministru N.Ušakovu. Tāda kabineta sastāvā var ieiet (Zatlera) Reformu partija un varbūt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas no vienas puses ir saistīta ar Ventspils pilsētas (pilsētas Domes) un brīvās Ventspils ostas vadītāju, politiskā ziņā ambiciozu uzņēmēju Aivaru Lembergu, no otras puses – ir sasaistīta uz republikas agrāro lobiju.
Šis politiskais uzdevums ir pilnīgu izpildāms, jo Saskaņas centra un ideju par attiecību uzlabošanu ar KF kompleksa popularitāte Latvijas sabiedrībā pakāpeniski pieaug, kamēr ultranacionālistiskās paradigmas atbalsta līmenis lēnām, bet konsekventi krītas.
Latvijas uzņēmēju aprindas pamatā apzinās, ka valsts finanšu krīzes gadījumā, kas tuvākos gados ir pilnīgi iespējama, kapitāla aizplūšanas un pašas Latvijas ekonomikas nediversificētā rakstura dēļ (PSRS gados radītā rūpniecība ir praktiski sagrauta, galvenie ekonomikas sektori ir tranzīts un bankas), Eiropas Savienība var izvirzīt pārāk cietas prasības – salīdzināmas ar tām, kādas šogad tika izvirzītas Kiprai (kas noveda pie šīs valsts kā Eiropas galvenās “finanšu ostas” sabrukuma). Un šādā situācijā Krievijas kapitāli ir “drošības spilvens”, kas ļaus:
a) ar minimāliem zaudējumiem pārdzīvot iespējamo krīzi;
b) ieņemt cietāku un pārliecinātāku pozīciju sarunās ar ES visos finanšu-ekonomiskajos jautājumos, kā arī par krīzes parādību pārvarēšanas kopējo scenāriju.
Tomēr tik augsta sarežģītības un atbildības līmeņa politiskais uzdevums nav atrisināms automātiski. Tam vajadzīgas būtiskas investīcijas prokrieviskas valdības izveidošanas projektā – finansiālā, intelektuālā un organizatoriskā formā.
Īpaši un atsevišķi ir jāatzīmē, ka Krievijas (atklātas vai konfidenciālas) līdzdalības tēma LR politiskajā procesā laikā kopš 2000.g. ir daļēji diskreditēta.
Neraugoties uz solījumiem, ko 2000-2012.gados bagātīgi dalīja Krievijas oficiālie un pusoficiālie pārstāvji (pirmkārt, KF Prezidenta Administrācijas NVS un saišu ar tautiešiem lietu pārvalde), prokrieviskie spēki – vispirms koalīcija ‘Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā’ (ЗаПЧеЛ), bet pēc tam Saskaņas centrs – kopš 2000.gada no KF praktiski nav saņēmuši vērā ņemamu un manāmu atbalstu. Galvenā un praktiski vienīgā atbalsta forma faktiski ir bijusi Pirmā Baltijas kanāla (Krievijas Pirmā kanāla meitas telekanāls, kas raida Baltijas valstīs) ierobežota piedalīšanās, tomēr ir jāatzīst, ka pat atsevišķi Latvijas krievvalodīgie masu saziņas līdzekļi ЗаПЧеЛ un Saskaņas centra panākumos ir nospēlējuši daudz būtiskāku lomu kā ievērojami (objektīvo iespēju ziņā) jaudīgākie KF informatīvie resursi.
Jāatzīmē arī, ka dažādi politiski un ekonomiski ieteikumi, kurus Latvijas prokrieviskie politiskie spēki saņēma no KF konsultantiem, dažkārt ir izrādījušies klaji kontrproduktīvi. Piemēram, 2011.gadā pēc ārkārtas parlamentārajām vēlēšanām Saskaņas centrs, sasniedzis bezprecedenta panākumu, palika aiz valdošās koalīcijas borta galvenokārt tāpēc, ka pēc kompānijas ‘Nikkolo M’ (Никколо М) pārstāvju padoma atbalstīja idejas par LR otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai izskatīšanu. Tas atbaidīja Reformu partiju, kas valodas jautājumā ieņēma konservatīvu pozīciju, kāpēc Krievijai un Krievijas biznesam (kopumā) lojālas valdības projekts izgāzās.
Lai nodrošinātu uzstādītā stratēģiskā uzdevuma izpildi, kas savukārt nav iespējams bez zināmas skepses un vilšanās pārvarēšanas attiecībā uz dažādām Krievijas iespējām LR prokrieviskās politisko un uzņēmēju aprindās, iesakām sekojošo.
1. Izveidot neformālu sagatavošanās štābu 2014.gada parlamentārajām vēlēšanām LR. Štāba mērķis ir Krievijai lojālas valdības izveidošana pēc vēlēšanu rezultātiem. Starpmērķi: a) Saskaņas centra 1.vieta vēlēšanās; b) pareizo koalīcijas partneru atlase šai partijai, kuri nav radikāli nacionālistiski noskaņoti – tostarp iepriekšminētās ZZS un Reformu partijas. Mēs izejam no tā, ka viena pati SC, neraugoties uz savu popularitāti, valdības veidošanai nepieciešamo un pietiekamo vienkāršo vairākumu dabūt nespēs. Štābam ir vajadzīgi divi bāzes centri – Rīgā un Maskavā.
2. Ir jānosaka persona, kas varētu uzņemties atbildību par štāba organizatorisko nodrošinājumu un darba rezultātiem. Šai personai jāatbilst šādiem kritērijiem: a) Krievijas pilsonība – lojalitātes garantija; b) ievērojama darba pieredze LR augstā līmenī; c) sazarota saziņa LR politiskajā un biznesa elitē; d) lielu projektu realizācijas pieredze dažādās jomās LR teritorijā; e) praktiskā īpašas finansiālas sadarbības pieredze ar Latvijas birokrātiju, parlamenta deputātiem un municipalitāšu (pašvaldību) vadītājiem; f) sadarbības ar lieliem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un to īpašniekiem pozitīva vēsture.
Pieņemam, ka optimāli (un praktiski ekskluzīvi) visiem uzskaitītajiem kritērijiem atbilst Dmitrija Mazepina (Дмитрий Мазепин), kompānijas ‘Уралхим’ vadītāja persona.
Dmitrijs Mazepins ir viens no lielākajiem Krievijas investoriem Latvijas ekonomikā. Viņa kontrolētās grupas ‘Уралхим’ meitas uzņēmums ‘Uralchem Fright Limited’ ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem LR un pašlaik gatavojas laist ekspluatācijā minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālu (RFT, Riga Fertilizer Terminal) Rīgas brīvostā ar jaudu līdz 2 miljoniem tonnu gadā. Pie D.Mazepina stiprajām pusēm piederas ieregulēti sakari gan ar Saskaņas centra līderiem, tostarp Nilu Ušakovu, ar “vecā viļņa” nacionālistiem, tādiem kā Andris Šķēle, kā arī ar Krievijas tranzīta biznesam izšķirošās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju jau minēto Aivaru Lembergu.
3. Noteikt finanšu-rūpniecības grupas (ФПГ) un finanšu struktūru, kurām būtu pa spēkam piedalīties projekta finansēšanā, optimālo sastāvu. Tām acīmredzot būtu jābūt struktūrām, kurām jau ir intereses LR ekonomiskajā telpā, piemēram, ‘Транснефть’, ‘Лукойл’, ‘Российские железные дороги’, ‘Уралхим’. Pie tam runa var būt ne tikai par struktūrām, kuru labuma guvēji ir KF pilsoņi, bet arī par tīri Latvijas biznesu (piemēram tādas kompānijas kā Ventspils Nafta un Rietumu Banka), kas iepriekšminēto iemeslu dēļ ir objektīvi ieinteresēts prokrieviska LR Ministru kabineta izveidošanā.
4. Konkursa kārtībā noteikt divas polittehnologu un konsultantu komandas, kuras apkalpos projektu (štābu). Viena no tādām komandām, pieņemsim, bāzēsies darbam Maskavā, otra Rīgā. Domājams, priekšroka dodama polittehnologiem un konsultantiem ar saknēm vai darba pieredzi Baltijas valstīs. Tomēr pie tam ir ar rūpīgu monitoringu un analīzi jāizslēdz no projekta tādi speciālisti, kas (saskaņā ar Latvijas elites pārsvara viedokli) jau ir sevi diskreditējuši kādos politiskos projektos LR iepriekšējos gados.
5. Visaugstākajā politiskajā līmenī (ievērojami augstāk par KF Prezidenta Administrācijas nozares pārvaldi) nodrošināt garantijas Saskaņas centram un personīgi N.Ušakovam par to, ka projektam un štābam ir stratēģisks atbalsts, kas projekta realizācijas gaitā netiks dezavuēts (atsaukts).
6. Darbu uzsākt ne vēlāk par 2013.gada 1.septembri.

http://www.nr2.ru/moskow/449533.html

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s