Logs uz Eirāziju: Vai Putins plāno pārbaudīt NATO Latvijā? Pols Gobls

21.04.2014

Latvija kā jau katra maza valsts blakām ļoti lielai varbūt ir gatavojusies aizstāvēties pret militāru iebrukumu. Tai ir modernizēts karaspēks, lai arī drīzāk miera uzturēšanai nevis nācijas aizsardzībai gatavots, un tā ir NATO dalībvalsts, uz kuras Piekto Pantu latvieši paļaujas. Vismaz tā pašlaik saka vairums analītiķu gan Rīgā, gan Rietumos.

Bet kā Ukrainā pierādījis Putins, kāds var okupēt un anektēt daļu no kaimiņvalsts un destabilizēt lielu daļu no atlikušās daļas, oficiāli nesūtot tankus un karaspēku pāri robežai, izmantojot neatļautākus apvērsuma līdzekļus, tostarp provokāciju un kādu iedzīvotāju uzvedības ekspluatāciju nolūkotajā valstī.

Zinot Putina līdzšinējās deklarācijas par to, ko viņš uzskata par NATO izplešanās uz austrumiem pēc 1989.gada un īpaši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekļaušanas par dalībvalstīm un jau krievu ietekmes mazināšanas Latvijā nelikumību, neatbildēts ir jautājums, vai Kremļa līderis var mēģināt pārbaudīt un vājināt NATO ar turpmākām darbībām šeit.

Šai pārbaudei nav obligāti jābūt mēģinājumam sagrābt daļu Latvijas vai piespiest Rīgu izstāties no šīs alianses, lai gan kādiem Maskavā varētu patikt nostrādāt vienu vai abas šīs lietas. Tā vietā tā varētu laist darbā kādu sociālas un politiskas nestabilitātes radīšanu, ko neviena aizsardzības alianse nav paredzējusi bloķēt un tādējādi liek apšaubīt savu noderīgumu.

Ir vismaz trīs iemesli bažām šajā ziņā. Pirmkārt, Latvijas demogrāfija un ekonomika, šķiet, piedāvā Maskavai iespējas. Vairāk kā puse no iedzīvotājiem ir krievvalodīgie, trešdaļa ir etniskie krievi, nedaudz mazāku daļu veido nepilsoņi, un tur ir desmitiem tūkstošu atvaļinātu padomju virsnieku.

Bez tam etniskie krievi un nepilsoņi ir koncentrēti lielākajās pilsētās, kur tie ir daudz vai pat vairākums, un Krievijas biznesa intereses veido neproporcionālu daļu no ekonomikas, vismaz potenciāli dodot Maskavai sviras, kuras tā var laist darbā pret Latvijas varu.

Otrkārt, ir ilgstoša Latgales problēma, kas ir reģions dienvidaustrumos un robežojas ar Krieviju, kur lielākā daļa iedzīvotāju runā valodā, ko uzskata par atsevišķu valodu, kā arī krieviski, ir daudz nabadzīgāka par pārējiem valsts reģioniem un uzskata sevi par vērā neņemtu. (windowoneurasia2.blogspot.com/2012/12/window-on-eurasia-latgalia-catalonia-on.html).

Un treškārt, daži latvieši ir izteikuši bažas par Latvijas bruņoto spēku stāvokli, atzīmējot, ka tiem nav izdevies uzturēt vienību līmeni, ka tie ir uzņēmuši daudz cilvēku no Latgales, kuru lojalitāte varētu būt dalīta, un pēdējos gados ir zaudējuši daudz virsnieku, tiem pensionējoties vai atlūdzoties (newsbalt.ru/detail/?ID=26928).

Bažas par to visu ir pastiprinājušās kopš Krievijas veiktās Krimas pievienošanas, īpaši, zinot Maskavas rīcību pret Latviju pašu. Krievijas televīzija ir kļuvusi tik uzpūtīga un pretlatviska, ka Rīga ir bijusi spiesta bloķēt Maskavas kanālus, lai tie nemobilizē krievvalodīgos pret to (windowoneurasia2.blogspot.com/2014/04/window-on-eurasia-moscow-tv-threatening.html).

Bažas par Latgali ir pastiprinājušās, zinot Maskavas plānus tur un krievu demonstrācijas Maskavā, kuru dalībnieki ir sludinājuši “Latgale ir mūsu zeme”. Un kad mēdiji vedina uz domu, ka daudzi Latgalē nezin pat Latvijas prezidenta vārdu, viņš ir ieplānojis vizīti uz turieni (baltictimes.com/news/articles/34732/, rus.delfi.lv/news/daily/politics/piket-nacbolov-v-moskve-latgaliya-russkaya-zemlya.d?id=44409205 unrosbalt.ru/exussr/2014/03/27/1249451.html).

Un nervozitāte par Latvijas aizsardzības spēku stāvokli šķiet augam. Kāds Rīgas jurists, sakot ka nav drošs, ko Maskava plāno darīt, ir aicinājis atjaunot projektu, lai nodrošinātu, ka bruņotajiem spēkiem pietiks cilvēku, lai nobremzētu Krievijas virzību, līdz var ierasties NATO tās atsišanai (rus.db.lv/nachalo/mnenija/grutups-davajte-prevratim-rigu-vo-vtoroj-stalingrad-58962).

Tādas bažas, šķiet, turpina augt, jo daļa krievvalodīgo un īpaši nepilsoņu aktīvistu vairo spriedzi un dramatizē situāciju. Aleksandrs Gapoņenko, Nepilsoņu kongresa līderis, ir teicis, ka viņa grupa nākošajā nedēļas nogalē noturēs mītiņu Rīgā, prasot pārmaiņas – mītiņu, ko viņš nosauc par “mūsu Maidanu” (rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo/255516-kongrjess_njegrazhdan_objeschajet_v_rigje_ustroit_maydan/).

Šīs bažas ir turpmāk jāņem vērā: lielākā daļa krievvalodīgo Latvijā ir lojāli pret šo valsti, un daži līdzšinējie Maskavas centieni provocēt nestabilitāti ir panākuši ļoti daudz. Iznākumā Latvijas amatpersonas un eksperti ir vienisprātis, ka viņi nesaskaras ar Ukrainas scenāriju vai pat kaut cik tuvu tam.

Kāda Rīgas analītiķe pēdējā nedēļā ir apgalvojusi, ka Latvijas līdzdalība NATO pasargā no jebkādas Krievijas kustības, kas līdzinātos darbībai Krimā vai citur Ukrainas dienvidaustrumos, jo alianse uzbrukumu vienai valstij uzskata par uzbrukumu visām. Un pieļaujot iespēju, ka Krievija savu apvērsuma kampaņu var turpināt, viņa pastāv uz to, ka Latvijā “Putina ietekme uz etniskajiem krieviem ir ierobežota” (regnum.ru/news/fd-abroad/1793259.html).

Tas viss var būt patiesība, bet tas nevar būt pietiekami. No vienas puses, vairums etnisko krievu Ukrainā bija pret Maskavas iebrukumu, bet viņu opozīcija neatturēja Krieviju no minoritātes mazākuma izmantošanas virzībā uz savu mērķi. Kā rāda pieaugošā vardarbība Ukrainā, bruņots mazākums var spēlēt nopietnu, pat izšķirošu lomu pret pasīvāku vairākumu.

Un no otras puses, lai gan ir maz šaubu, ka NATO atbildētu uz Krievijas atklātu militāru iebrukumu Latvijā vai jebkurā citā NATO dalībvalstī, Rietumu aizsardzības alianse nav paredzēta pretoties tādam apvērsuma veidam, kādu Maskava jau ir lietojusi Ukrainā, un ko tā var izvērst Latvijā, lai grautu šīs valsts neatkarību, kā arī lai pārbaudītu aliansi.

http://windowoneurasia2.blogspot.com/2014/04/window-on-eurasia-does-putin-plan-to.html

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s