Par Latvijas otrajām Brīvības cīņām. Jānis Pinnis

(Pagājusi 4.maija diena. Izmisīgu cerību, čuriku, kompromisu, starptautisko tiesību pārkāpumu un vilšanās svētku diena. Un mana Stūra mājas muzeja apmeklējuma diena. Turpinās PSRS vārdā nosauktās Krievijas impērijas un neticami lielas krievvalodīgo daļas čuriku maigā vara, kas šogad tiek krasi pārslēgta uz nekaunīgu spēka ekspansiju.
Čurikus Staļins ir turējis, 1945. gada Potsdamas konferencē parakstot joprojām slepenu uzvarētājvalstu līgumu Rietumiem, kā nojaušu, Latviju uz 45 gadiem atdodot PSRS (saskaitiet šos gadus).
Čurikus ir turējusi PSRS delegācija 1989.gada decembra, Buša-Gorbačova galotņu tikšanās laikā Maltā Gorbačovam un Bušam vecākajam sakarā ar PSRS ekonomikas sabrukumu slēdzot joprojām slepenu vienošanos par Aukstā kara beigām, kuras jēgu noteikti vairāk vai mazāk tūlīt ir zinājuši dažādi čekas slāņi.
Čurikus ir turējuši latviešu čekas kalpi, kas, vai kāds par to šaubās, bija iefiltrēti disidentu un neformālajās organizācijās, arī Pilsoņu Kongresā, lai it kā turētu notikumus rāmjos, būtībā, lai nolaistu Latvijas neatkarību uz kažoku apgriešanas un prihvatizācijas sliedēm.
Čurikus, manuprāt, tur Latvijas Republikas Drošības policija un Satversmes Aizsardzības birojs, Satversmes tiesa, citas pietuvinātās valsts administrācijas, tiesas un plašsaziņas personas. Saeimā, manuprāt, ir divas čurikotāju sugas – protams, daļa no krievvalodīgajiem, slēpjot revanšistiskus nolūkus, bet arī no latviešiem, slēpjot, manuprāt, nolūkus plašā diapazonā starp piesardzību un pērkamību.
Kāpēc es šajā sakarā publicēju vienas no Nacionālajām Apvienībām vadītāja uzrunu? Tāpēc, ka šīs apvienības turēšanos pie starptautiskajām tiesībām, var teikt, apņirdz visi, kas piedalās vai cer pārredzamā laikā piedalīties Latvijas Republikas varā. Mani mulsina “atļautās” Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nosaukums, kas būtībā uzrāda nolūku nogrūst pirmo NA no skatuves. Un arī tas ir čuriks, par ko ik gadus balsoju un droši vien balsošu arī šogad.
Tātad – kompromiss. 2.Pasaules kara uzvarētājvalstu kompromiss, droši vien, iedomāta izdevīguma vārdā, kas, kā spoži demonstrē Putins, nav attaisnojies. Maltas, droši vien, kompromiss tāpat. Politisko latviešu kompromiss piesardzības, iedresēta “politkorektuma” un, droši vien, personiska izdevīguma vārdā.
Neaicinu svītrot to, kas ir panākts. Pašam reizēm ir bijušas bezmaz “pilnas bikses”, pašam ir sirds kāpusi pa muti laukā, pirmajā 4.maijā sekojot Augstākās Padomes balsojumam. Bet ir pagājuši daudzi, atzīsim, valstiskuma un nacionālisma lejupslīdes gadi, un nupat dažs neoliberālis vai postmodernists varbūt ir sliktāks patriots pat par dažu 90. gadu čekistu.
Nav jāapkarojas, daudziem ir kaut kas jāatvemj un jāatveseļojas. I.L.)

Biedrības „Nacionālā apvienība” Valdes priekšsēdētāja uzruna piemiņas brīža apmeklētājiem Lestenes brāļu kapos 2014. gada 16. martā,
kas netika teikta vairāku nelabvēlīgu apstākļu rezultātā, kad šis brīdis bija gandrīz nokavēts, tādēļ, nezinot un pietiekami nenovērtējot tajā notikušo, varēja izrādīties nevēlama. Publicējam to savā mājas lapā, lai tie, kuri tomēr būtu gribējuši uzrunu dzirdēt, varētu ar to iepazīties.

 

***

Labdien, cienījamie klātesošie, arī zem velēnām gulošie !
Mani sauc Jānis Pinnis, esmu biedrības „Nacionālā apvienība”, vienīgās oficiāli reģistrētās organizācijas pārstāvis, kas neatzīst pašreizējās valsts varas tiesisko likumību. Droši vien tādēļ nekāda informācija par tās darbību nav sastopama nekādos plašsaziņas līdzekļos. Pat ne laikrakstā DDD, lai cik dīvaini tas neliktos.
Vienīgais informācijas avots ir mūsu mājas lapa internetā, kurā ievietojam publikācijas par aktuāliem politiskas nozīmes jautājumiem.

Vadmotīvs tajās ir atziņa, ka valsts, kādā pašreiz dzīvojam, nav 1918. gada 18.novembrī proklamētās, neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas Republikas tiesiskā pēctece, bet ir atkarīgās un nedemokrātiskās Latvijas PSR tiesiskā pēctece ar visām no tā izrietošām sekām. Mūsuprāt Latvijas tauta (pēc 2. pasaules kara praktiski latviešu tauta) joprojām dzīvo svešas, naidīgas varas pakļautībā, ne savā, bet citā valstī, kurā tai nekas, tāpat kā Satversmes 2.pantā minētā suverēnā valsts vara vairs nepieder, un steidzīgi tiek likvidētas pēdējās savas valsts neatkarības atliekas. Tas jau kļuvis redzams ar neapbruņotu aci, raugoties uz jaunajām naudas zīmēm. Šajā „valstī” joprojām tiek īstenots bezprecedenta genocīds pret latviešu tautu, kā rezultātā tā, visticamāk, jau ir kļuvusi par minoritāti savā zemē. Tam turpinoties, latviešu tautas un tās valsts bojāeja gaidāma jau tuvākā nākotnē. Novērst to iespējams, vienīgi atjaunojot Latviju kā nacionālu valsti, kāda tā bija pagājušā gadsimta divdesmit gados. Tāds arī ir mūsu darbības stratēģiskais mērķis.

Tā īstenošanu mēs dēvējam par Latvijas otrajām Brīvības cīņām.

Tās sākās jau tūlīt pēc okupācijas ar nacionālo partizānu, leģionāru un atkal nacionālo partizānu cīņām, kas tomēr nedeva, jo nevarēja dot vēlamo rezultātu apstākļos, kādus Eiropā jau kara laikā, neievērojot tautu pašnoteikšanās tiesības, bija noteikušas uzvarētājas lielvaras. Pašreizējos apstākļos turpināt šīs cīņas ir iespējams vienīgi ar gara spēku. To arī darām. Panākumus gūt tajās var vienīgi apvienojoties visiem, nacionālo pašapziņu vēl nezaudējušajiem, kopējā spēkā. Pirmajās Brīvības cīņās tā bija nacionālā armija ar Kalpaka bataljonu priekšgalā. Otrajās tā var būt vienīgi politiska organizācija „Nacionālā apvienība” ar tās dalībniekiem – dibinātājiem, kā mūsdienu Kalpaka bataljonu priekšgalā. Citas nav un nebūs. Tā noteikti nevar būt pašreizējā Saeimā esošā, ko prettiesiski dēvē par Nacionālo apvienību, jo tā ir viltota. Arī otrajās Brīvības cīņās, tāpat kā pirmajās, pretinieku pusē ir liels „ieroču” pārsvars.
Tie ir pašreizējās valsts varas kontrolē esošie plašsaziņas un administratīvie līdzekļi, kurus izmanto, lai grautu brīvības cīnītāju apziņu un morāli. Taču arī šoreiz, tāpat kā toreiz, cīņas iznākumu izšķirs nevis „ieroču” pārsvars, bet cīnītāju pārliecības spēks par savas cīņas taisnīgumu un ticība uzvarai. Pret tādiem ieročiem jebkurš pārspēks ir bezspēcīgs. Šobrīd „ļaunuma impērijas” mantinieku vara jau sāk brukt visā Austrumeiropā. Tai ir jāsabrūk un tā sabruks! Arī Latvijā! Tad beidzot notiks tas, ko joprojām gaida visi šeit un citās vēl nezināmās vietās gulošie Latvijas Brīvības cīnītāji – TAISNĪBAS AUGŠĀMCELŠANĀS!
Pateicos par uzmanību.

P.S. Aicinām visus, kas grib apvienoties Latvijas otrajās Brīvības cīņās (tagad jau kopā ar sabiedrotajiem – visām bij. PSRS apspiestajām tautām un labāko krievu tautas daļu), darīt to zināmu biedrības NA Valdei: Pa pastu: Tērbatas ielā 85 – 6, Rīgā, LV-1001 vai pa e-pastu: aivarss41@inbox.lv

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s