Etno-mazohisms. Metapedia, John Derbyshire

(Neatradis piemērotu vārdu, es šo parādību līdz šim saucu par “pērtais nepērto nes”, apzīmējumu patapinot no tautas pasakām, kur viltīgā lapsa, nedarbus pastrādājusi, pamanās piedēvēt vientiesim vilkam savu vainu un vēl pavizināties viņa mugurā. Tagad zinu, ka šī vilka vientiesība saucas ‘etnomazohisms’.

Lai kā būtu ar bijušajām un esošajām rietumu koloniālimpērijām, joprojām okupētās latviešu valsts mugurā tagad vizinās Latvijā atstāti un par minoritāti pagodināti Krievijas impērijas kolonisti un, skanot bijušo rietumu koloniālimpēriju etnomazohistu aplausiem sludina šo viltus mācību mums. Protams, es runāju par problēmu kopumā, nevis par katra Krievijas pamestā ķīlnieka likteni atsevišķi. I.L.)

Etno-mazohisms

Etnomazohisms (pazīstams arī kā etnonihilisms) ir etniskumā pamatota pašnepatika, neveselīgs postmodernisko balto stāvoklis pēc 1945.gada, īpaši Rietumos.

Vēsture

Īsti nopietni eiropiešu pasaules galēji kreisos etnomazohisms ir pārņēmis, sākot ar 1960.gadiem. Ar 1990. un 2000.gadu etnomazohisms baltajiem galēji kreisajiem ir bijis gandrīz vai dzīves jēga (raison d’etre). Kā uzskata Susan Sontag (Susan Rosenblatt, biseksuāla žīdu feministe, sociālpolitiska musinātāja ASV), balto rāse ir civilizācijas vēzis.

{Sīkāk par etnomazohisma vēsturi – John Derbyshire (novelists, matemātikas popularizētājs, apskatnieks un viedokļa žurnālists ASV) 07.09. 2012.

Etnomazohisms” ir noderīgs vārds ar acīmredzamu un plašu lietojumu. Lai gan, šķiet, tas ir ļoti jauns. Neviena no manām lielajām vārdnīcām to nesatur. (Tomēr es ar interesi pamanīju, ka viena no tām satur vārdu ‘etnomaniaks’, kas definēts kā “cilvēks, kurš ir traks ‘nacionalitāšu’ tiesību ziņā”, uzrādot lietojumu 1863.gadā).

Pēc varonīgākas gūglēšanas es uzraku norādi uz žurnālā ‘Social Science’ publicētu 1981.gada dokumentu: “Cross-cultural relations: medical ethno-masochism.” Ja ir kāds veids kā sameklēt pašu dokumentu, es to nevaru iedomāties, tāpēc atstāju to kā vingrinājumu lasītājam. Katrā ziņā tā ir agrākā liecība, kādu spēju atrast attiecībā uz vārdu ‘tnomazohisms’, ar vai bez defisa.

Agrākais lietojums grāmatā, kādu zinu, ir 2011.g. izdotā Pat Buchanan ‘Suicide of a Superpower (aplūkota VDARE.com šeit, šeit un šeit).

Pārlūkojot savus arhīvus, atradu, ka ‘ethno-masochism’ (šādi, ar defisu) esmu pirmoreiz lietojis 2009.g. novembrī, rakstā par (te nu bija) par klimata pārmaiņām. VDARE.com tas sastopams kopš, šķiet, 2011.g.marta.

Mūs visus (tomēr ne 1981.gada dokumenta autoru) vienkārši pārtrumpojis Jared Taylor ar rakstu ‘Jews and American Renaissance‘, kas ievietots AmRen vietnē 2006.gada aprīlī:

Lai kāda varētu būt tā izcelsme – un tā diez vai ir tikai žīdu — baltajam etnomazohismam ir pašam sava dzīve un dzinulis.”

Pazīstot Jared’u, varu minēt, ka viņš šo vārdu atradis savu ļoti plašo sociālpsīholoģijas pētījumu gaitā. Varbūt viņš pie tā atgriezīsies.

Lai kurš šo vārdu būtu darinājis, etnomazohisms noteikti ir reāla lieta. Maznozīmīgā veidā tas var parādīties katrā etnosā. 20.gs. sākuma ķīniešu rakstnieks Lu Xun ir iznīcinoši kritizējis savu tautiešu “verga mentalitāti”, par ko, kā pats norāda, ir pats daudz ticis ķīniešu etnošovinistu nosodīts. Tomēr šā mīma (meme) pārmantošana ir turpinājusies: esmu pamanījis kurnēšanu par viņa tautas “verga mentalitātes” raksturu 1980.gadu ķīniešu novelē.

Pat afroamerikāņi, par kuru raksturīgajiem “kaitīgajiem pašcieņas līmeņiem” runājis Nicholas Stix, laiku pa laikam ir uzņēmīgi pret etnomazohisma uzliesmojumiem.

Ņujorkas Rietumindijas Dienas parādi pagājušajā nedēļā kā parasti sabojāja vardarbība: divi nāvīgi ievainojumi, divi šāvieni. Pēc šā gadījuma Kathy Shaidle no Twitter ierakstiem ir izrakstījusi:

melnie nīst cits citu … un es esmu melnais … neko nespējam izdarīt miermīlīgi”.

Tomēr balto vidū 20.gs. beigās etnomazohisms ir kļuvis par pilnīgi nobriedušu ideoloģiju. Mēs baltie ar disidentu temperamentu, jā, kādu laiku visai attīstībai esam sekojuši ar neapjēgas radītu sajukumu, trauksmi un šad tad ar uzjautrināšanos. Tas ir bijis kā nolūkošanās kādās tuvas ainavas lielās pārmaiņās.

Ceļš, kas ieved etnomazohistu teritorijā – vietā, kur mājo tie, kuri nicina paši savu tautu un izbauda, kad tai dara ļaunu, – protams, sākas Vainas pilsētā (‘White Guilt, Obamania, And The Reality Of Race’, Steve Sailer 02.01.2007 ). (Taisnošanās John Bunyan aizstāvībai)

Pirms pieciem gadiem šis ceļš bija vien netīras pēdas. Ja tad jūs tām sekotu caur krūmiem un apkārt purviem (vēl nenosusinātiem), tad satiktu vien nejaušus savrupus ceļiniekus, parasti kādus nevīžīgus cilvēkus, stiepjam mugursomu – varbūt Susan Sontag, vai Stanley Ann Dunham; varbūt jauno Martin Bernal … lai gan ceļinieks biežāk bija kā nebija sieviete.

Pašlaik šis ceļš ir pārpildīts divpadsmitjoslu autobānis, piestrēdzis ar pārvadājumiem: aprīkojuma pilnām mēdiju fūrēm, politikāņu kampaņu autobusiem, starptautiskajiem autobusiem ar skolniekiem, koledžu studentiem un akadēmiķiem.

Vizinās arī neskaitāmi privāti pilsoņi. Tie Vainas Pilsētu ir apmeklējuši kā tūristi un savākuši atrakciju paraugus: to lieliskie muzeji ir pilni ar koloniālisma, imperiālisma, ekspluatācijas un Jim Crow diorāmām; Video ‘Saknes un ‘Palīdzība‘ 24 stundu nepārtraukta skatīšanās; ‘Nogalināt Atdarītājputnupubliski lasījumi; paššaustītāju parāde ik dienas. Tā piesātināti ar etnomazohisma garu un varbūt papildus iedvesmoti ar sprediķi pilsētas krāšņajā Bīskapa katedrālē, viņi dodas lejup pa bāni, nīstot savu civilizāciju un pašnoteikšanos, lai palīdzētu to sagraut.

Jūs varētu iedomāties, ka sociālo zinātņu zinātnieki ir aizņemti ar tādas pārsteidzošas attīstības cēloņu un izcelsmes noskaidrošanu.

Tā jūs varētu domāt, manuprāt, ja neko nezināt par mūsdienu akadēmiskumu. Es teiktu, etnomazohisma pētniecība nav ātrākais ceļš karjeras izaugsmei Amerikas universitātēs.

Tomēr draņķības darītas tiek. Pēdējās dienās dažās Dissident-Right vietnēs ir izlauzies videoklips “Group Polarization and the Fad of Ethnomasochism”. To ir sniedzis Hugh MacDonald, kuru YouTube ir reģistrējusi kā 24-gadīgu kanādieti, bet vairāk par viņu nezinu. (Un ar gūglēšanu uzzināt ir grūti, jo “Hugh MacDonald” skotiem ir tas pats, kas “John Smith.”)

Šis video etnomazohismu atvasina no grupu polarizācijas, kas ir standarts un (esmu patiesi informēts) neapstrīdēta tēma sociālajā psīholoģijā.

Ar 8 minūtēm un 33 sekundēm šis video nav garš un ir laika atvēlēšanas vērts. Vispirms mēs dzirdam teorijas audio izklāstu. Tad, sākot ar 2m35s, pieci matus gaisā ceļoši etnomazohistu klipi dīžājas ar savām draņķībām

Tad vēl teorija par to, kāpēc etnomazohisms ir tāds kā ir. Tas ir konformisms, ko būtiski uzpūš šī ‘grupu polarizācijas’ parādība. Sākot ar 4m17s:

Baiļu no vajāšanas [proti, kā rasista] grūsts, un vēlmes tikt uzskatīts par labāku kā viduvējību – ar to pietiek, lai apstātos pie izteikuma “Ir slikti sāpināt citas tautas”. Viņam ir jābūt vienu lēcienu priekšā sev līdzīgajiem un jāsaka: “Es ne vien uzskatu, ka pret tautām ir jāizturas vienādi, man īstenībā patīk citas tautas. Man īstenībā ne tikai patīk citas tautas, es dodu priekšroku citām tautām. Mana tauta ir slikta tauta. Redzat? Tik tālu no fašisma es esmu! Man ne vien nav nepatikas pret citām, īstenībā es neciešu savu tautu. Tik lielā mērā dižs cilvēks es esmu. Redzat, cik nerasistisks es esmu? Esmu ne tikai labs, es eju augstāk un otrpus. Esmu izcils!”

Nevaru galvot par šīs teorijas spēcīgumu, bet man ir prieks zināt, ka kāds etnomazohismu uztver nopietni.

Un vien zināt kaut kam nosaukumu dara brīnumus. Vispirms diagnoze, tad recepte.

Ja varam vārdu ‘etnomazohisms’ iedabūt vispārējā apritē, varam likt nosarkt kaunā par to.

Tad parasti pilsoņi – varbūt pat tādi nejēgas kā ( Jim Carrey ) — var padomāt par kaut ko, par ko tie vien noteiktu: “Ei, vai es biju etnomazohisks? Vai dieniņ!”

http://www.vdare.com/articles/john-derbyshire-on-the-roots-of-white-ethnomasochism }

Etnomazohisma psīholoģija

  1. Man nepatiktu citus sāpināt.

  2. Tautas ir vienādas.

  3. Man patīk citādas tautas.

  4. Dodu priekšroku citai tautai.

  5. Nevaru ciest man līdzīgus cilvēkus.

Etnomazohists neapjēdz savu deģenerāciju un uzskata, ka cīnās par pareizu mērķi.

Īpaši perversa etnomazohisma forma ir, ja vēlas citāda tipa svešzemnieku imigrāciju savā zemē, jo paša tauta nav “pietiekami laba”.

http://en.metapedia.org/wiki/Ethno-masochism

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s