ASV vēstnieces ANO Samantas Power deklarācija ANO Drošības padomei.

(Tulkojis Pēteris Bolšaitis 18.07.2014)

Paldies, Prezidenta kungs:
Vakar mūs visus šokēja Malaizijas Aviolīnijas reisu #17 (MH17) notriekšana. Visi 298 lidmašīnas pasažieri un 15 apkalpes personas gāja bojā. Pētot pasažieru sarakstu, ievērojām, ka aiz trīs vārdiem bija burts „I”, kas nozīmē „Infant” – bērns. Mums trūkst vārdu, lai piederīgajiem izteiktu visdziļāko līdzjūtību. Mēs vienīgi jums varam viņiem apsolīt, ka mēs nenogursim, līdz būsim atraduši šim notikumam pilnu izskaidrojumu. Pilnībā ticama un neierobežota starptautiska izmeklēšana jāsāk nekavējoties. Vainīgos jānotiesā. Tiem neviena Apvienotajām Nācijām piederoša valsts nedrīkst sniegt patvērumu.
Ļaujiet man ar jums dalīties ar mūsu līdzšinējo pierādījumu vērtējumos.

Mēs domājam, ka Malaizijas Aviolīnijas reisu #17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru ar 298 pasažieriem notrieca zemes-gaisa ballistiskā raķete SA-11, kas tika izšauta no Ukrainas separātistu kontrolēta apgabala.
Notriekšanas brīdī lidmašīna lidoja 33 000 pēdu (apm. 10 km) augstumā pa komerciāliem lidojumiem norādītu maršrutu. Lidmašīna raidīja tās lidojuma plānam noteikto retranslatora kodu un lidojumam varēja sekot publikai pieejamā internetā. MH17 neuzrādīja nekādus draudus nedz briesmas.
No zemes-gaisa raķešu sistēmām kas atradās [Krievijas-Ukrainas] robežas tuvumā tikai SA-11, SA-29 un SA-22 spēj sasniegt lidmašīnas 10 km. augstumā. Mēs varam izslēgt portatīvās raķešu sistēmas kā SA-8 un SA-13, kas zināms atrodas separātistu rokās, jo tās nespēj sasniegt lidmašīnas minētajā augstumā.
Ceturtdien, agri no rīta, kāds Rietumu reportieris ziņoja, ka netālu no Šižnes ciemata redzējis SA-11 raķešu sistēmu un dažas stundas pirms incidenta separātistu kaujinieki kopā ar šādu SA-11 raķešu sistēmu tika novēroti netālu no lidmašīnas notriekšanas vietas.
Sākumā separātisti ziņoja par savu veiksmi notriecot militāra transporta lidmašīnu, un internetā rādīja videoattēlus, kas tagad tiek saistīti ar bojā gājušo Malaizijas lidaparātu. Separātistu vadība mēdijos arī dižojās par lidmašīnas notriekšanu, bet vēlāk šo vēsti dzēsa.
SA-11 sistēmas techniskās sarežģītības dēļ, ir apšaubāmi, ka separātistu kaujinieki būtu spējuši to darbināt bez īpaši apmācīta personāla palīdzības. Tādēļ nevar izslēgt iespējamo krievu personāla līdzdalību šīs sistēmas darbināšanā.
Arī ukraiņu arsenālā ir SA-11 sistēmas, bet mums nav informācijas, ka kāda no tām būtu atradusies apgabalā kur lidmašīna tika notriekta. Vēl nozīmīgāk, kopš konflikta sākuma Ukrainas puse nav izšāvusi nevienu raķeti, kaut krievu lidmašīnas vairākkārt ir iebrukušas Ukrainas gaisa telpā.
Notikums arī atbilst veidam, kādā Krievijas atbalstītie separātisti ir darbojušies līdz šim. 13. jūnijā separātisti notrieca ukraiņu transporta lidmašīnu ar 40 desantniekiem un deviņu vīru komandu. 24. jūnijā, kad šī Asambleja pulcējās, lai uzklausītu un apsveiktu Ukrainas vienpusīgi pieteikto pamieru, pienāca vēsts , ka separātisti notriekuši Ukrainas helikopteru, bojā ejot visa deviņu vīru apkalpe.
14. jūlijā separātisti ziņoja, ka esot notriekuši Ukrainas militāru kargo lidmašīnu, kas lidojusi 6 000 metru augstumā, un 16. jūlijā, ka līdzīgi notriekuši Ukrainas reaktīvo iznīcinātāju.

Ja tiešām Krievijas atbalstītie separātisti būtu vainīgi par uzbrukumu civilai lidmašīnai, viņiem un viņu atbalstītājiem būtu labs iegansts sava nozieguma pēdas dzēst. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izmeklēšanu sākt nekavējoši. Kā pirmajai būtu jāatsaucas OSCE (Eiropas drošības un sadarbības organizācijas) Speciālajai uzraudzības misijai (SMM), nodrošinot pamatu citu starptautisku un atsevišķu valstu izmeklētājiem, kuru pilsoņi bijuši traģēdijas upuri. Vakar prezidents Obama apliecināja Ukrainas prezidentam Porošenko, ka ASV eksperti, ja tiks lūgti, sniegs visu iespējamo palīdzību. Savukārt prezidents Porošenko ir lūdzis neatkarīgajai un prestižajai Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (International Civil Aviation Organization) piedalīties izmeklēšanā.
Starptautiskiem izmeklētājiem jānodrošina tūlītēja piekļūšana notikuma vietai. Visiem ieinteresētajiem – Krievijai, pro-krieviskajiem separātistiem un Ukrainai – jāvienojas par tūlītēju karadarbības pārtraukumu, kas ļautu pieeju starptautiskajiem izmeklētājiem. Šajā ziņā mēs paļaujamies uz SMM, lai tā panāk vienošanos ar separātistiem un citiem, kas darbojas šajā apgabalā. Visiem pierādījumiem jāpaliek netraucētiem uz vietas, un visu ko Krievijas atbalstītie separātisti, kuri darbojas šajā reģionā, būtu aizvākuši, nekavējoši jāatgriež. Krievijai jāpalīdz, lai tas notiktu.
Kaut precīza vaininieka noteikšana šai traģēdijai, kurā bojā gājuši tik daudzi nevainīgi cilvēki, vairums šīs Asamblejas biedri un starptautiskā kopiena, jau mēnešiem ilgi ir brīdinājuši par postu, kas varētu rasties, ja Krievija nepārtrauc to, ko ir uzsākusi, ja tā neiegrožo to, kam tā ļāvusi vaļu.
Vakardienas šausmu konteksts ir skaidrs: separātisti – Krievijas valdības atbalstīti – turpina destabilizēt Ukrainas ievēlētās valdības centienus izveidot demokrātisku, stabilu, vienotu un drošu Ukrainu, kas būtu spējīga pati lemt par savu nākotni.
Krievija gan deklarē, ka tā meklē mieru Ukrainā, bet mēs Asamblejai esam vairākkārt iesnieguši pierādījumus par Krievijas nepārtraukto atbalstu separātistiem. Atkal un atkal, mēs esam lūguši Krievijas valdībai samazināt spriedzi, apstādinot kaujinieku un ieroču plūsmu uz Ukrainu, spiežot separātistus piekrist pamieram un atbrīvot ķīlniekus, un atbalstīt sarunu plāna izveidošanu. Atkal un atkal, prezidents Putins ir solījies veicināt miera sarunas: aprīlī Ženēvā, jūnijā Normandijā, un šī mēneša sākumā Berlīnē. Bet ne reizi viņš savu vārdu ir turējis.

Bet mēs zinām sekojošo:

Pēdējās nedēļās Krievija ir palielinājusi tanku, bruņumašīnu un raķešu raidīšanas sistēmu skaitu Krievijas dienvidrietumos.
Maskava nesen ir separātistiem nodevusi padomju laika tankus un artilēriju un vairāki militāri transporti ir šķērsojuši [Ukrainas] robežu.
Kad pagājušajā nedēļas nogalē tika atgūtas vairākas Ukrainas pilsētas, Ukrainas amatpersonas tur atrada Krievijas ieroču krājumus, ieskaitot portatīvas raķetes, mīnas, granātas, kaujas lauka pārtikas proviantus, transportlīdzekļus un pat pontona tiltu.
Pēdējās dienās atbrīvotajos apgabalos Ukrainas bruņotie spēki atklāja arī daudzus citus Krievijas piegādātus militārus materiālus un ierīces, kopā ar dokumentāciju, kas liecina par Krievijas izcelsmi.
Krievijas iekšienē paplašinājās centieni vervēt brīvprātīgos kaujiniekos separātistu ierindām, un separātisti ir atklāti sludinājuši, ka tie meklē brīvprātīgos ar pieredzi smago ieroču – kā tanku un gaisa aizsardzības – darbināšanā. Krievija ir ļāvusi „Doņetskas Tautas republikas” pārstāvjiem Maskavā atvērt vervēšanas biroju.
Jūnija vidū separātisti sagūstīja Nadiju Sančenko, ukraiņu militāro piloti ar izcilu karjeru. Viņa tagad ir ieslodzīta – kur? – Voronežā, Krievijā! No Ukrainas valdības avotiem ir zināms, ka Krievijai viņu nodeva separātisti.
Krievija turpina no jauna dislocēt bruņotus spēkus tuvu pie Ukrainas robežas.
Turklāt, šo pirmdien Ukrainas gaisa telpā tika notriekta Ukrainas gaisa spēku kargo lidmašīna; un trešdien, tāpat Ukrainas gaisa telpā, Ukraiņu reaktīvo iznīcinātāju. Ukrainas valdībai ir aizdomas, ka uz šīm lidmašīnām šāva no Krievijas teritorijas.
Dēļ šīm destabilizējošām Krievijas rīcībām. Savienotās Valstis ir ieviesušas sankcijas pret Krievijas saimniecības militārajiem, enerģijas un finanšu sektoriem, ieskaitot finanšu iestādes. Šīs rīcības iekļauj Krievijas militāro uzņēmumu līdzekļu iesaldēšanu un Krievijas svarīgāko banku un enerģijas uzņēmumu jaunu finansējumu bloķēšanu. Šīs sankcijas ne tikai ir nozīmīgas, bet arī mērķtiecīgas – ar domu trāpīt Krievijas aprēķiniem, minimāli skarot krievu tautu un ierobežojot negatīvu ietekmi uz mūsu un mūsu sabiedroto interesēm. Šonedēļ Eiropas Savienība paziņoja savu sankciju pret Krieviju pastiprināšanu. Kopējā vēsts ir skaidra: ja prezidents Putins turpinās eskalāciju nevis uzsāks karadarbības sašaurināšanu, starptautiskā kopiena turpinās pret Krieviju vērstās sankcijas.
Bet neviens no mums to nevēlas. Mēs un mūsu sabiedrotie, tāpat kā Ukrainas valdība un tauta, kuri nejēdzīgajā konfliktā ir zaudējuši tuviniekus un draugus, situācijai labprātāk meklētu diplomātisku risinājumu. Prezidents Porošenko savus vārdus ir konsekventi atbalstījis ar konkrētu rīcību. Viņš ir piedāvājis vispārēju miera plānu un pieteicis vienpusēju kara darbības pārtraukumu, bet abus nelegāli bruņotie grupējumi un viņu atbalstītāji Maskavā noraidīja.
Prezidenta Porošenko miera plāns piedāvāja amnestiju separātistiem, kuri brīvprātīgi noliks ieročus, un nav vainojami slepkavībā. Viņš krievu kaujiniekiem piedāvāja brīvu ceļu atpakaļ uz Krieviju; viņš pieteica darbvietu veidošanas programmu skārtajiem apgabaliem; plānā iekļāva plašu decentralizāciju un dialogu ar austrumu reģioniem, ieskaitot drīzas vietējās vēlēšanas; un piedāvāja pastiprinātu vietējo kontroli pār valodu, brīvdienām, un paražām. Prezidents Porošenko arī uzrunāja Austrumukrainas iedzīvotājus un ierosinājis Satversmes reformas, kas reģioniem sniegtu plašākas iespējas ievēlēt savus līderus un pasargāt vietējās valodas. Viņš ir piedāvājis tikties ar separātist vadoņiem jebkurā drošā vietā Ukrainā vai ārpus tās robežām.
Savienoto Valstu mērķis viscaur Ukrainas krīzei ir bijis konsekvents: atbalstīt stabilu, miermīlīgu un demokrātisku Ukrainu. Mēs nesamierināsimies ar īslaicīgu vardarbības pārtraukšanu. Krievijai ir jābeidz destabilizēt Ukrainu, un jāļauj Ukrainas tautai, demokrātiskā veidā, lemt par savu nākotni.
Kamēr mēs šeit sēžam, gandrīz 300 cilvēku – nevainīgu zīdaiņu, bērnu, sieviešu un vīriešu – mirstīgās atliekas guļ izkaisītas pār nokvēpušiem, gruzdošiem Ukrainas laukiem. Šie upuri nāk no ne mazāk kā deviņām valstīm. Tikpat labi tie varēja būt bijuši no jebkuras mūsējās. Mums par viņiem jādomā kā katram no mums piederīgiem.
Mums ir pienākums pret katru un visiem šiem cilvēkiem, viņu piederīgajiem un viņu valstīm noskaidrot, kāpēc viņu lidmašīna nokrita, un atbildīgos saukt tiesas priekšā. Šis šausmīgais uzbrukums notika krīzes kontekstā, kuru ir veicinājis Krievijas atbalsts separātistiem – sniedzot ieročus un apmācību to lietošanā – un atteikšanos izpildīt solījumus un ievērot ANO hartas pamatprincipus.
Šī traģēdija tikai izceļ steidzamību un noteiktību, ar kādu mums jāvēršas pie Krievijas, lai tā nekavējoši sper konkrētus soļus Ukrainas situācijas karadarbības sašaurināšanai, un ilgtspējīgai pārtraukšanai, un piebiedrojas miera ieviešanas procesam, ko Ukrainas valdība ir konsekventi piedāvājusi. Šo karu var izbeigt. Krievija var šo karu izbeigt. Krievijai šis karš jāizbeidz.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s