Latvanizācija kā latviešu tautas vienīgā (?) atlikusī iespēja. Ivars Līdaka

Latviešu senču izcelsme meklējama Vidējos Austrumos, apmēram Oma-mam-ta, Umman-manda (Mēdija) valsts apvidos, varbūt Paflagonijā. Par šo valsti var teikt: “Valsti pārvalda nevis viens valdnieks, bet vadoņi, kuru priekšgalā ir “stiprais vadonis”. Tās iedzīvotāji ir burvji un zintnieki (sal. – magi). Lai gan viņi tic tiem pašiem dieviem, kam irāņi, tomēr ir visai atkāpušies no pieņemtajiem paradumiem un pat krituši ķecerībā, noliedzot paradīzes esamību. Viņi mēdz upurēt zirgus,

ko viņu pretinieki uzskata par bezjēdzīgu un kaitīgu pārkāpumu. Irāņi, sākot savu pirmo karu pret šo valsti, apgalvo, ka viņus vada vien cilvēcīgi un reliģiski apsvērumi. Ka viņu mērķis ir glābt iedzīvotājus no ķecerības un atgriezt tos īstas reliģijas klēpī. Tas beidzās ar ienaidnieka (mēdiešu) armijas sagraušanu un visas valsts ieņemšanu.” (https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/04/11/sena-irana-un-tibeta-bon-religijas-vesture-i-dala-b-i-kuznecovs/ ) Maz apšaubāmi ir Mēdijas laiku latviešu senču kultūrsakari ar, piemēram, irāņu, sentibetiešu, toharu, indiešu (vismaz Kašmirā, Pakistānā, Ziemeļindijā), Mazāzijas luviešu, kaukāziešu (Atropatena), ismailītu, bretoņu (venetu, vendu) senčiem. Arī ar somu senčiem latviešu senču kultūrsakari varbūt ir senāki kā domājam.

(Šā rakstiņa autora ciltsmātes gēns, piemēram, nāk no tā sauktās Irisas – no Sarkanās jūras ziemeļaustrumu apvidiem caur Kaukāzu un Tuvajiem Austrumiem).
Senās Latvijas teritorijas kartēs uz latviešiem norāda ‘letu’ apvidus Vidzemē.

350px-Latgalu_teritorija

Merkelis_Latviesi_pirms_13.gs

Latviešu tautu bez letiem veidojušas līvu, kuršu, zemgaļu, sēļu ciltis. Latvija īstenībā ir viena no divām baltu cilšu apvidu pietiekami maz asimilētām nomalēm. Centrs ir bijuši plaši apvidi ap Dņepras, Volgas, Daugavas augštecēm.Gan jau arī sakari un ietekmes ar kaimiņu baltu – žemaišu, senprūšu, galindu, krīvu–kriviču ciltīm ir bijušas vērā ņemamas (nejauciet krivičus ar krieviem; rossijiešu latviskais nosaukums ‘krievi’ ir maldinošs pārpratums https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/09/08/piezimes-par-krievu-vesturi-m-v-lomonosovs-1766-g/ ). Kādas paralēles ir saskatāmas ar “Eiropas kurdiem” – lemkiem, boikiem, sauktiem arī par baltajiem serbiem un baltajiem horvātiem Galīcijā, kuri joprojām cer atdzimt. Nav noliedzama jūrasvendu (bretoņu) un citu venetu-enetu (skat. Eneīda) klātbūtne Latvijas teritorijā (Venta, ventiņi, Vendene, tas ir, Cēsis).

Ilgus gadu tūkstošus latviešu senči ir bijuši visai izturīgi, ko rāda savdabīgas kultūras saglabāšana tālos, domājams, piespiedu pārceļojumos. Tomēr pārceļojumi rāda arī miermīlīgumu un izvairīšanos no uzbrūkošākiem kaimiņiem. Tas redzams arī mūsdienās, daļai latviešu glābjoties bēgot no krievu okupācijas laika sabojātās latviešu neelites noziedzīgi radītajiem apstākļiem un invazīvo kolonistu – krievu agresivitātes, vai vienkārši meklējot labāku vietu. Joprojām “Ubi bene, ibi patria” Kur man labi, tur man tēvija – te nu ir vienīgā mūsdienu līdzība ar krieviem.

Ja nu esam atdūrušies pret Baltijas (Venedu) jūras krastiem un pietiekami liela tautas daļa savu zemi mīl patiesi, pie tam dāvājot pasaulei izcilus talantus un savdabīgu mentalitāti, kā arī dabas dievišķuma izjūtu, ir jāatrod spēks pastāvēt agresīvos invāzijas apstākļos.
Nedaudz caur smaidu un tomēr ļoti nopietni iesaku pieredzi meklēt bioloģijas jomā un tieši – daudzveidības obligātumā un latvāņu konkurētspēkā. Tālākajā tekstā pielāgoju (piedēvēju?) latviešiem latvāņu spējas.

Tātad.
Latvietis ir ļoti ekspansīvs. Ieviešas ne vien savvaļā atstātās sabiedrībās, bet arī koptā kultūrvidē. Latviešu izplatību sekmē ne vien tas, ka viņi izplata ļoti daudz ‘sēklas’, kuras izplata ‘vējš, putni, ūdens’ utml., bet ka šī ‘sēkla’ dīgtspēju saglabā ļoti ilgi, ‘sadīgst’ ļoti ātri un ‘augot’ apsteidz, noēno un izspiež no vides jebkuru Latvijai naidīgu cilvēku. Latvieša pašaizsardzības “inde” uzbrukuma gadījumā pārliecina par agresivitātes bezcerīgumu. Atbrīvoties no latviešu tautas ienaidniekiem ar atsevišķu cilvēku pūliņiem gandrīz nav iespējams.
Tāpēc arī līdz šim individuālie mēģinājumi nav devuši vērā ņemamas sekmes. Jālieto viss iespējamais valsts tiesībsardzes, izglītības, kultūrsocioloģiskās, ekonomiskās vides utml. ietekmes komplekss.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s