Obamas jaunā drošības stratēģija krasi maina attieksmi pret Krieviju. Lūks Džonsons, Karls Šreks

 

Lūks Džonsons (Luke Johnson) un Karls Šreks (Carl Schreck)

Brīvās Eiropas Radio

(Tulkojis Pēteris Bolšaitis)

Kā piecu gadu laikā viss var mainīties!

Nule iznākusī Baltā nama jaunā Valsts drošības stratēģija raksturo Krieviju kā reģionālu huligānu un draudu starptautiskajai stabilitātei, krasi mainot sadarbības gaisotnes veidošanu, kas tika pausta iepriekšējā stratēģiskās politikas deklarācijā, kas tika izdota 2010. gadā.

Divdesmit deviņas lappušu garajā dokumentā, kas tika publicēts 6. februārī, Krievija tiek pieminēta 16 reizes, no tām divpadsmit reizes saistībā ar jēdzieniem „agresija”, „spaidi” vai „kaŗa darbība”, un attiecībā ar notikumiem Ukrainā un citās kaimiņvalstīs.

Dokumentā teikts, ka „Krievijas rīcība Ukrainā skaidri norāda, ka Eiropas drošība un starptautiskie normatīvi pret teritoriālu agresiju nav garantēti”.

ASV prezidenta Baraka Obamas valdība savu valsts drošības stratēģiju iepriekšējo reizi formulēja 2010. gadā, un tajā attiecības ar Krieviju bija iecerētas atjaunošanas („reset”) garā. Toreiz Krievijas prezidents bija Dmitrijs Medvejevs, bet Vladimirs Putins pildīja premjerministra pienākumus.

Toreiz izdotais dokuments pauda optimismu attiecībā uz iespējām sadarboties ar Krieviju virknē jautājumos, ieskaitot kodolieroču vairošanās ierobežošanu, tirdzniecību un „vardarbīga ekstrēmisma” apkaŗošanu.

Dokuments arī apzīmēja Krieviju kā vienu no „21. gadsimta ietekmes centriem”, norādot, ka Krievija ir atgriezusies starptautiskajā arēnā ar spēcīgu balsi.”

2010. gada dokumentā teikts: „Mēs cenšamies izveidot stabilas, daudzpusīgas attiecības ar Krieviju, kas balstītas uz savstarpējām interesēm. Savienotās Valstis vēlas redzēt stipru, miermīlīgu un turīgu Krieviju, kas respektē starptautiskus normatīvus.”

Toties jaunā stratēģija šādas cerības piemin tikai starp citu – bet uzstāda noteikumus paplašinātai divpusējai sadarbībai.

Mēs paliksim atvērti plašākai sadarbībai ar Krieviju jautājumos kuŗi abām pusēm interesē, ja Krievija mainīs savas politikas kursu un respektēs kaimiņvalstu suverenitāti un demokrātisko iekārtu.”

Pagājušā gada laikā Vašingtona un Eiropas Savienība Krievijai ir uzlikušas virkni sankciju reaģējot uz 2014. gada martā veikto Krimas aneksiju un bruņoto pro-krievisko sacelšanos Austrumukrainā, par kuŗas atbalstīšanu tās vaino Krieviju.

Jaunā stratēģija nosaka, ka Savienotās Valstis „turpinās ar sankcijām un citos veidos likt Krievijai dārgi maksāt, un ar klaju patiesību atspēkos Maskavas maldinošo propagandu.”

Dokumentā teikts: „Mēs novērsīsim Krievijas agresiju, modri novērosim Krievijas stratēģiskās spējas un, ja būs nepieciešami, palīdzēsim mūsu sabiedrotajiem un partneriem ilgtermiņā pretoties Krievijas spiedienam.”

Iespēja piegādāt Kijevai ieročus cīņai pret Austrumukrainas separātistiem netiek tieši pieminēta, bet pēdējā laikā Obamas valdība šādu iespēju apsver, reizē ar Vācijas un Francijas centieniem panākt mieru diplomātijas ceļā.

Krievijas kaimiņvalstis un NATO

Iepriekšējais ASV Valsts drošības stratēģijas plāns, kas tika izveidots mazāk nekā divus gadus pēc Maskavas kaŗa ar Gruziju separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionu dēļ, Ukrainu pat nepieminēja. Bet vispārējā ziņā, tas pauda Vašingtonas atbalstu visu Krievijas kaimiņvalstu teritoriālai integritātei. Tajā tika teikts, ka „Meklējot sadarbību ar Krieviju kā atbildīgu partneru Eiropā un Āzijā, mēs reizē atbalstam Krievijas kaimiņvalstu suverenitāti un teritoriālo viengabalainību.”

Tikmēr jaunā stratēģija uzsver piesardzības vajadzību. „Mēs no jauna apliecinām mūsu sabiedrotajiem, ka mūsu drošības garantijas saistības joprojām ir spēkā, un ar militārām apmācībām un dinamisku klātbūtni Vidus un Austrumeiropā mēs atvairīsim Krievijas agresiju.”

Jautājumos, kas saistās ar NATO, ko Putins un viņa valdība tēlo kā draudu Krievijas drošībai, šī, tāpat kā iepriekšējā ASV drošības stratēģija, uzskata kā „svarīgāko” (preeminent) aliansi. Bet ar NATO saistītie izteicieni ir spēcīgāki nekā iepriekš, un atspoguļo alianses sabiedroto austrumos palielinātās rūpes par Krievijas nodomiem šajā reģionā. Iznākušais dokuments no jauna uzsver militārās alianses saistību ievērot 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai no alianses valstīm uzskatāms par uzbrukums visām.

Mūsu saistība ievērot 5. pantu un garantēt visu NATO sabiedroto drošību joprojām ir „bruņām klāta” (ironclad), tāpat kā mūsu saistība rūpēties, lai alianse vienmēr būtu gatavībā reaģēt krīzes situācijās un gādāt par sadarbību kopējai drošībai.”

Enerģija un ‘Vispārējās tiesības’

2010. gada ASV drošības stratēģijas plāns nepieminēja Krievijas enerģijas piegādes jautājumu. Turpretī jaunajā stratēģijā ietilpst bažas par Eiropas un Ukrainas atkarību no Maskavas enerģijas piegādes, un reizē apsūdz Krieviju, ka tā enerģiju lieto „politiskiem mērķiem”.

Minētā atkarība, dokumentā uzsvērts, „vērš uzmanību uz vajadzību pastiprināt enerģijas piegādes drošību kā Savienotajām Valstīm, tā arī mūsu sabiedrotajiem un tirdzniecības partneriem, veidojot konkurētspējīgu enerģijas tirdzniecību.”

Vēl cita atšķirība starp iepriekšējo un jauno drošības stratēģiju saskatāma cilvēktiesību jautājumā. Attiecīgie novērotāji uzsver, ka situācija attiecībā uz cilvēktiesībām ir krasi pasliktinājusies kopš Putina atgriešanās pie varas 2012. gadā.

Lai gan ASV valstsvīri Krieviju ir atkārtoti kritizējuši par cilvēktiesību neievērošanu, jaunā stratēģija šo jautājumu īpaši neuzsver. Iepriekšējais dokuments Krievijas cilvēktiesību ievērošanas jautājumu gan pieminēja, bet daudz maigākā tonī nekā pašreizējā kaujinieciskā retorika, kas atskan kā Maskavā tā Vašingtonā.

2010. gadā sastādītajā dokumentā teikts: „Mēs atbalstam Krievijas centienus ieviest likumību, atbildīgu valdību un vispārēju tiesību ievērošanu.”

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s