Kaupo, līvu nodevējs un glābējs. (1150-1216.g.)

No ‘Allgemeine Encyklopädie der Wissenschaften und Künste’. J.S.Ersch und J.Gruber. Zweite Section, dreiundvierzigster Theil. Leipzig Brockhaus, 1889

Līveni (Lieven, sākotnēji Līve (Lieve, krieviski ‘Liven’)) – seni Baltijas augstmaņi, kas kā brīvkungu, grāfu un kņazu dzimta sazarojusies Līvzemē, Igaunijā, Zviedrijā un Kurzemē. Viņi visi ir Kaupo (jeb Kube (Kubbe)), pēdējā līvu vietvalža pēcteči. Kaupo ir dzimis Līvzemē 1150.gadā un Meinarda (Meinhard) laikā dzīvojis Kubeseles (Kubbesele, tagad Kipsal (Kypsal)) pilī netālu no Krimuldas? (Kremonsche) baznīcas pie līvu Gaujas (Aa). Viņš ar savu tautu ir bijis meslu maksātājs Polockas kņazam, Lielās Novgorodas zemes pārvaldniekam. Bet kad Kubeselē 1187.gadā pēc daudziem piedzīvojumiem ieradies mūks Dītrihs (Dietrich), pirmā līvu apustuļa Meinarda draugs, Kaupo viņu uzņēmis draudzīgi, un tam izdevies Kaupo un viņa ģimenei izskaidrot kristietības mācību, kurai viņš un viņa piederīgie ļāvies pievienoties.

Ticībai viņi palikuši uzticīgi, pat kad kristietība pēc bīskapa Bertolda (Berthold) noslepkavošanas 1198.gadā gandrīz apdzisusi, un ar to saglabājis savai dzimtai gan brīvību, gan pašpārvaldes tiesības. Kaupo bija paraugs, kurš kā trešā Līvzemes bīskapa Alberta vidutājs, draugs, padomnieks un karavadonis darīja iespējamu Līvzemes Ordeņa valsts dibināšanu. Viņš veiksmīgi vadīja kristietībā atkal atgriezušos līvus daudzās kaujās pret igauņiem (Esten) un rusiem (Russen) uz uzvaru un pēc divu meitu izprecināšanas vācu bruņiniekiem fon Tīzenhauzenam (Tiesenhausen) un fon Ungernam (Ungern) pievienojās bīskapa vasalībai (Wasallenthum), pēc kam viņš 1202.gadā ar savu tulku un mācītāju (Seelsorger) apmeklēja Romu, kur viņu draudzīgi pieņēma pāvests Inocents III un ar daudziem cieņas apliecinājumiem pavadīja. Atgriežoties, Kaupo 1205.gadā nācās aplenkt savu pili, kurā bija nocietinājušies viņa ar Dabreli (Dabrel), atkritušu līvu vietvaldi, sabiedrojušies tuvinieki, un pili viņš iekaroja. Kad 1209. gadā igauņi aplenca Vendeni (Wenden, Cēsis), un vācu aizstāvji bija gandrīz pagalam, tas bija Kaupo, kurš ar uzticībā palikušajiem līviem iesaistījās no ārpuses un vendus izglāba. Atbildei viņš kopā ar vāciem 1210.gadā devās uz igauņu Sakalas (Sakkala) novadu un iekaroja Ovele (Owele) un Purke (Purke) pilis, kuras atstāja noārdītas. Uz to igauņi nopostīja Kubeseles pili, un viņiem izdevās no aizmugures pārsteigt vācus, kuri gandrīz tika iznīcināti, ja atkal Kaupo ar saviem līviem nebūtu viņus izglābis. 1214.gadā viņa tuvošanās sirojošiem igauņiem iedzina tādas bailes, ka tie steigā aizbēga no līvu Metsepoles (Metsepole) novada atpakaļ uz Sakalu. Bet savu karavadoņa slavu Kaupo īpaši pierādīja lielajā izšķirošajā kaujā pret apvienojušamies igauņiem un rusiem pie Palas (Pala, pie Oberpālenes (Oberpahlen)), kur viņš 1216.gada 21.septembrī palika goda laukā. Līvi viņa līķi nogādāja Kubeselē un apbedīja pie Krimuldas? (Kremonsche) baznīcas. (salīdz. ar Pabsta izdoto ‘Chronik Heinrich’s’. …

http://gdz.sub.uni-goettingen.de/dms/load/img/?PPN=PPN363884920&IDDOC=210732

P.Th.Falck

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s