Tālīni latviešu gara radinieki. Pērkons Rigvedā ~3000g.pr.m.ē.

(Rigvedā mūsu Pērkona vārds ir Pardžanja, varbūt no sanskrita ‘parda’ = ‘pirdiens’. Rigveda, senākā no Vedām, vas teikt, pirmsbramīniskā Veda, ir viedības himnu veda, domāta tiem priesteriem, kuru darbs ir skandēt himnas, ielūdzot dievus pie ziedojumu altāra.

Skatot atsevišķi, Rigveda nav datējama. Tomēr, ievietojot to ārēju liecību kontekstā, kaut kādas pamatotas laika iekavas var iezīmēt. Norādes uz varu, piejaucētu zirgu iejūgiem transportam un vilkšanai un ratu lietojumu rāda, ka Rigvedas mutiskā tradīcija nāk no apmēram 4000-3000.g.pr.m.ē.

Šeit ir visi Pardžanjas pieminējumi Rigvedā I.L. tulkojumā no angļu val.)

IV grām., slavinājums LVII (57). Kšetrapati (Augsnes Valdniekam, aizbildnieciskai dievībai), u.c.

8 Laimīgi lai lemeši apvērš aramzemi, laimīgi lai iet arāji aiz vēršiem. Laimīgus ar gaļu un pienu dara mūs Pardžanja. Dāvā mums turību, Šuna (arājs/Vējš?) and Sīra (arkls/Saule?).

V grām., slavinājums LXIII (63). Mitram-Varunam.

4 Tavs noslēpums, Mitra-Varuna, mājo debesīs. Saule, brīnumainais ierocis, izstaro kā gaisma. Paslēp to debesīs ar mākoņiem un lietusgāzi un ūdens pilēm, Pardžanja, pilnām ar medainu plūsmu.

5 Maruti (vētras dievi) sajūdz savus vieglos ratus uzvarai. Ak, Mitra-Varuna, karu varoņi. Pērkoni dārd pār apvidiem dažādi nokrāsās. Lieliskie Valdnieki, rasiniet pār mums debesu pienu.

6 Atspirdzinoša ir tava balss, ak, Mitra-Varuna; Pardžanja sūta brīnumainu varenu balsi. Ar maģisku spēku Maruti jūs ietērpj mākoņos. Jūs abi liekat līt lietum, sarkanie, Neaptraipītie.

V grām., slavinājums LXXXIII. (83) Pardžanjam.

1. Dziedi, ar dziesmām sagaidi Vareno, ar pielūgsmi slavē un piesauc Pardžanju. Skaļi dārdošais Bullis, savu balvu spēji sūtošs, viņš sēklu liek augos, lai dīgst.

2 Gāž viņš kokus, nogalē dēmonus-rākšasas; bīstas no viņa, varenā ieroča turētāja, viss dzīvais. Kad dārdinošais Pardžanja sper ļaunajam, no viņa, pārmēru stiprā, noiet malā pat nevainīgais.

3 Tāpat kā kučieris pātago zirgus, viņš liek traukties lietus vēstnešiem. Tālu skan šā lauvas rēkoņa, kad Pardžanja pilda debesis ar lietus mākoņiem.

4 Drāžas uz priekšu vēji, krīt zibeņi; izvēršas augi, strāvo gaismas valstība. Kad Pardžanja steidzina zemi ar valgmi, bagātīgi sariešas barība visām dzīvajām būtnēm.

5 Tu, uz kura pavēli zemu palokās zeme, no kura rīkojuma šausmās bēg nagainie lopi, pēc kura vēlējuma augi gūst visas krāsas, tu, Pardžanja, dāvā mums dižu aizbildnību.

6 Sūtiet mums lejā debesu lietu, ak, Maruti, un lai Ērzeļa plūdi nāk lejup straumēm. Nāc šurpu ar zibeņiem, izlejot ūdeņus lejup, mūsu debesu Valdniek un Tēvs.

7 Zibeņo un ārdies; ieliec dzīvības dīgli. Lido ap mums savos ūdeņiem krautajos ratos. Velc līdz savu vaļējo ūdensmaisu un līdzini ieplakas un pakalnus.

8 Cel vareno trauku, izlej ūdeni, un lai brāžas uz priekšu palaistās straumes. Piesātini ar auglību gan zemi, gan debesis, un govīm lai pietiek dzeramā.

9 Kad ar zibeņiem un dārdiem tu, Pardžanja, šausti ļaundarus, gavilē šī pasaule, jā, visi, kas uz zemes.

10 Kad nu esi nolējis lietus plūdus, tagad atturies. Tu esi tuksnešus darījis derīgus pārceļojumiem. Tu esi licis augiem augt mūsu priekam; jā, tu esi iemantojis slavas dziesmas no dzīvajām radībām.

VI grām., slavinājums XLIX (49). Višvedevām (Visiem dieviem, pusdieviem).

6 Zemes Buļļi, ak, Vāta (Vējš) un Pardžanja, modiniet mums ūdens reģionus. Patiesības dzirdētāji, jūs, Zintnieki, Pasaules Uzturētāji, vairojiet dzīvo bagātību, kuru dziesmas jūs sajūsmina.

VI grām., slavinājums L (50). Višvedevām.

12 Lai Rudra un Sarasvatī, atbilstoši, Višnu un Vaju (Vēja dievs), izlej pār mums dāvanas un svētī mūs; Ribhukšan (Ṛbhukṣan, Lietpratējs, Indras dēls), Vādža (viens no lietpratējiem Ribhu), dievišķie Vidhātar (Sadalītājs), Pardžanja, Vāta dara mūsu iztiku pārpilnu.

VI grām., slavinājums LII (52) Višvedevām.

6 Vistuvākais, visbiežāk ar aizstāvību nākošais Indra, un Sarasvatī, kas pieaug no upēm, Pardžanja, kas nes veselību ar augiem, un Agni (Ugins dievs), labi izslavēts kā čakls klausītājs, kā tēvs.

16 Ak, Agni un Pardžanja, palīdziet, manu domu un mūsu slavinājumu vērīgie uzklausītāji, uz manu lūgumu. Viens rada svēto barību, otrs pēcnācējus, tā dāvājiet mums pietiekami ēdiena un bērnu bagātību.

VII grām., slavinājums XXXV (35). Višvedevām.

10 Lai labvēlīgs mums Savitar (Saule kā dzīvības devēja), Dievs – glābējs, un lai labvēlīgi mums spožie Rīti (Ušas). Lai labvēlīgs visām radībām ir Pardžanja, lai labvēlīgs lauku labvēlis Aizbildnis.

VII grām., slavinājums CI (101). Pardžanjam.

1 IZTEIC trīs vārdus, vārdus, kam pa priekšu iet gaisma, kas slauc medu no (nektāru) radoša tesmeņa. Ātri parādījies, Bullis ir baurojis, radot augu dīgstu, Bērnu.

2 Augu augšanas devējs, Dievs, kurš valda pār ūdeņiem un visām dzīvajām radībām, pagodini mūs ar trīskāršu patvērumu un trīskāršu gaismu, palīdzot mums un esot draudzīgs.

3 Nupat viņš ir neauglīgs, nupat dzemdina pēcnācēju, kā grib, tā maina savu izskatu. Tēva labvēlīgā plūsma aprasina Māti; ar to tiek pabarots Ciltstēvs un dēls.

4 Viņā savu esību gūst visa dzīvā radība un visas trīs debesis ar trīsplūsmu ūdeņiem. Trīs ūdenskrātuves, kas rasina savu dārgumu, čalojot izlej savas svaigās straumes ap viņu.

5 Lai mana dziesma Vienvaldniekam Pardžanjam tiek līdz viņa sirdij un ielīksmo viņu. Lai mēs dabūjam lietusgāzes, kas mums nes prieku, un Dieva aizbilstiem augiem labu ražu.

6 Viņš ir Bullis visā, un viņa apaugļojošā gaita uztur nekustīgo un kustīgo lietu dzīvību. Lai šis rituāls pasargā mani līdz simtajam rudenim. Aizbilstiet mūs vienmēr, jūs, Dievi, ar svētību.

VII grām., slavinājums CII (102). Pardžanjam.

1 DZIEDIET Pardžanjam vienmēr un skaļi, Debesu dēlam, kurš sūta lietus dāvanu. Lai dod viņš mums ganības.

2 Pardžanja ir Dievs, kurš veidojas zemes ragulopos, ķēvēs, augos un sievietēs, dzīvības dīgstos.

3 Ziedojiet un lejiet tam mutē gardi sulotu ziedojumu; Lai viņš vienmēr var pabarot mūs.

VII grām., slavinājums CIII (103). Vardēm.

1. TĀS, kas gadu guļ klusi, kā bramīni, kas pilda savus solījumus, savas balsis ir pacēlušas vardes, Pardžanjas iedvesmotas balsis.

VIII grām., slavinājums VI (6). Indram

1. INDRU, spēkā dižo un vareno, un Pardžanjam līdzīgi ar lietu bagāto, spēcina ‘vats’iešu cildinājumi.

VIII grām., slavinājums XXI (21). Indram.

18 Čitra ir ķēniņš, un pārējie, kas mājo pie Sarasvatī, ir tikai sīkķēniņi. Viņš kā Pardžanja ar savu lietu ir izvērsies ar tūkstoš, jā, neskaitāmām dāvanām.

VIII grām., slavinājums XCI (91). Agni.

5 Es piesaucu Zintnieku (Agni), kurš skan kā vējš, Vareno, kurš rēc kā Pardžanja, Agni, kurš ietērpj viņu ar jūru.

IX grām., slavinājums II (2). Soma Pavamanai (Tīrītajai Somai, reibinošai sulai).

9 Indu (Soma), Indras Draugs, izlej pār mums saldmes straumi, tāpat kā Pardžanja, lietus sūtītājs.

IX grām., slavinājums XXII (22). Soma Pavamanai.

1. ŠĪS straujās somas straumes ir sakustējušās kā spēcīgi rumaki, kā rati, kā uz priekšu traucošs karaspēks.

2 Aši kā plašie vēji tās kustas viegli, kā Pardžanjas lietus vētras, kā ugunskura ņirbošās liesmas.

IX grām., slavinājums LXXXII (82). Soma Pavamanai.

3 Pardžanja ir Varenā Putna (spārnots buivols) Tēvs; savas mājas viņš darinājis kalnos, zemes nabā. Arī ūdeņus, Māsas, kas plūduši govīm; iemīļotajā rituālā viņš uzņem somas spiedes akmeņus.

IX grām., slavinājums CXIII (113). Soma Pavamanai.

3 Šurp vedusi Sūrjas (Saules) meita jauno savvaļas Bulli, ko audzējis Pardžanja. Nekaunīgi to pārtvēruši Gandharvas, un Somā laiduši sulu. Plūsti, Indu, plūsti Indras labad.

X grām., slavinājums LXV (65). Višvedevām.

8 Dzimuši vissenajos laikos, visapkārt mājojošie Senči ir viena nama iemītnieki Likuma mājā. Saistīti ar savu kopīgo solījumu, Djaus (Debesu dievs), Prithivi (Zemes dieve, Djaus līdziniece) pludina Varunam (Nakts debesu dievs ar tūkstoš acīm), jaunajam Bullim, ar eļļu bagāto valgmi.

9 Pardžanja, Vata (Vējš, Gaiss, Telpa), varenie lietus sūtītāji, Indra un Vaju, Varuna, Mitra, Arjamanu (Sirdsdraugs); mēs apmeklējam Aditi (Nesavažotā, izplatījuma dieve), Viņas dēlus un Dievus, kas ir uz zemes, ūdeņos un debesīs.

10 Apmeklējam mēs Tvastar’u (pirmdzimtais Visuma radītājs, arī Puruša) un Vaju, kuri skaitās kā Ribhu (Meistari), abus debesu Hotri (Ugunsupuru) priesterus, un Ušas (Rītausmu) laimei, Labklājības veiksminiekus, un viedo Brihaspati (Lūgsnu valdnieks, zintnieks, dievu guru), mūsu pretinieku grāvēju, un Somu, Indras Draugu.

11 Tie radīja lūgsnu, govi, zirgu, augus, meža kokus, zemi, ūdeņus un akmeņus. Šie īsti dāsnie Dievi lika Saulei kāpt debesīs un izplatīt pār zemi taisnos Ārju (Cildeno) likumus.

X grām., slavinājums LXVI (66). Višvedevām.

6 Lai spēcīgs ir ziedojums, lai spēcīgi ir Svētie, lai spēcīgi ir ziedojumu sagatavotāji, lai spēcīgi ir Dievi. Lai varenas ir Debesis un Zeme, uzticīgi Mūžīgajam Likumam, lai spēcīgs ir Pardžanja, lai spēcīgi ir Spēka slavētāji.

9 Svētie pēc vairākiem saviem likumiem lika rasties debesīm un zemei, ūdeņiem un augiem un kokiem. Viņi pildīja debess jumu ar debesu gaismu, kas palīdz; Dievi iemiesoja Ilgas un darīja tās jaukas.

10 Lai tie, kas notur debesis, Ribhu – meistari ar veiklajām rokām un Vata un Pardžanja kā dārdošais Bullis, ūdeņi un augi – lai veicina mūsu dziedātās dziesmas; lai nāk uz manu aicinājumu Bhāga (Veiksmīgais), Rati (Mīlestības dieve) un ‘Vaijn’i (varb. ‘Vājin’ – dievu, kā Agni, Vāyu un Sūrjas dievišķie kaujaszirgi).

11 Indas upe, jūra, viss apvidus, debesjums, pērkons un okeāns, Adža-Ekapad (Nedzemdētais Vienkājis), Dzīļu Pūķis, lai uzklausa manus vārdus, un lai visas Dievības un Prinči pievērš savas ausis.

12 Lai mēs, jūs, mēs cilvēki uzņemam Dievus, turpinām mūsu ziedojumus un piešķiram tam pilnu veiksmi. Aditi dēli, Rudras, Vasu, labu velšu devēji, lai mudina uz svētajām slavas dziesmām, ko tagad dziedam.

X grām., slavinājums XCVIII (98). Dieviem.

1. NĀKAT, esat jūs vai Mitra, Varuna vai Pūšans (Saule, Zeme), nāc, ak Brihaspati, pie mana ziedojuma; ar Marutiem, Vasu vai Aditi dēliem, lieciet Pardžanjam izliet (kuru ķēniņa) Šāntanu (Śāṇtanu) labā savas lietus lāses.

8 Ak, Agni, kuru Devapi Arstisena, mirstīgais cilvēks, ir iededzis tavam godam, līksmojot viņā kopā ar visiem Dieviem, mudini lietus sūtītāju Pardžanju.

9 Visi senie Reģi ar savam dziesmām ziedojumos ir vērsušies pie tevis, vienādi pie tevis, Ak, Daudzpiesauktais. Mēs esam sagādājuši tūkstošiem ratu kravu; nāc pie svinīgā rita, Sarkanā Zirga Valdniek.

10 Deviņdesmit deviņus tūkstošus ratu kravu esam tev ziedojuši, ak, Agni. Varoni, ar to spēcini savus daudzos ļaudis un, mudināts, sūti mums lietu no debesīm.

X grām., slavinājums CLXIX (169). Govīm.

1. LAI vējš apvējo mūsu Govis ar dziedināšanu; lai tās ēd spēcinošām sulām pilno zāli. Lai tās dzer dzīvības un auglības bagātos ūdeņus; Rudra, esi laipns pret mūsu barotājām, kas staigā uz kājām.

2 Līdzīgas krāsas, dažādu nokrāsu vai vienkrāsainās, kuru vārdus ziedojumos uzzin Agni; ko ar Dedzību ir radījuši Āngīrasi (Agni pēcnācēji) , pagodini tās, Pardžanja, ar lielu aizbildnību.

https://vedpuran.files.wordpress.com/2013/04/rigveda_english.pdf

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s