Doles un Ķeipenes muižnieks un Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs Aleksandrs fon Leviss of Menars. ‘Austrums’, 1897.g.

Zinības un rakstniecības mēnešraksts ‘Austrums’, 1897.g. Saglabāju tā laika gramatiku.

Rīdziniekiem un apkārtiešiem neskaitamas reizes izdevies baudit viesmīligu uzņemšanu un jautru izdzīvi laipnā Doles īpašnieka, sirmā Aleksandra fon Levisa of Menara (Loevisa, arī Löwis of Menar, von Löwis of Menar, Loewis of Menar, Loewis) skaistajos zaļumos. Ievērojot šo viņa lielo viesmīlibu pret latviešu biedribam, kā ari viņa vispārejo laipnibu un devibu pret latviešu tautu, viņas vajadzibu ievērošanu un pabalstišanu no savas puses, Rigas Latviešu biedriba šo ievērojamo sirmo šejienes muižnieku jau kopš ilgaka laika iecēlusi par savu goda biedri. Viņa ari mēdz katru vasaru izbraukt uz Doles skaisto pils dārzu, apvainagot ozolu un puķu vainagiem šo sirmo goda tēvu, kurš ievērojams ari viņa reta vecuma dēļ. Viņš ir tagad drusku pāri par 94 1/2 gada vecs – tā tad nevien vecakais no visiem Kurzemes un Vidzemes tagadejiem muižniekiem, bet varbūt ari no visiem Baltijas iedzīvotajiem.

LevisofMenar1

LoewisofMenarWappen

 

 

 

 

 

 

A.f.Leviss dzimis 1802.gadā 21.majā Valkā un tūliņ trešā dienā kristīts, pie kam par krusttēvu bija pats ķeizars Aleksandrs I. Viņa tēvs bija Pantenes īpašnieks (Maz-Salacē), palkavnieks Vold.f.Leviss of Menar (Voldemārs Antons Levīzs of Menārs). Savu mācibu dēls baudija tēva muižā, pēc kam apmekleja Jurjevas (Tērbatas, Tartu) ģimnaziju, kuru beidza pēc 31/2 gada ar teicamām sekmem. Atlaišanas liecibā uzslavetas tiklab viņa gara dāvanas, kā ari viņa cītiba; par pēdejo viņam piešķirta sevišķa dāvana. Tad viņš studeja Jurjevā un Getingenā tieslietu zinašanas.

Amatos savā dzimtenē A.f.Leviss of Menar bijis dažados. Tā no 1827.-31.gadam viņš izpildija zemes tiesneša asesora vietu Rigā, 1836.gadā tika ievēlets muižnieku konventā kā Rigas-Valmieras apriņķa deputats, bija loceklis Vidzemes zemnieku lietu komisijā, izpildija vēl līdz pašam pēdejam laikam baznicas priekšnieka amatu Doles draudzē u.t.t.

Jau 1821.gadā – tā tad priekš 75 gadiem – f.Leviss apceļoja toreiz vēl maz apmekletās ziemeļu zemes Zviedriju un Norveģiju, un no ta laika sākot līdz pašiem pēdejiem laikiem plaši un tāli ceļojis, pie tam daudz iepazīdamies ar zemem un ļaudim. Tur viņš ticies ari ar dažu labu slavenu vīru, kurš pa daļai piedereja vēl pagājušam gadu simtenim. Tā viņš savā jaunibā klausijies slavenās vidzemnieces Julianes f.Kridener sprediķos, sagājies ar Geti Veimarā u.t.t.

Daudz ārzemju galmos f.Leviss bija savā laikā ļoti pazīstama persona un ari pie krievu galma tam bija sakars, kā pazīstamās baroneses Amalijas f.Kridener, vēlakās grafienes Adlerberg, vīra brāļa dēlam; tāpat Ķeizara Nikolaja laikā viņš stāveja tuvā sakarā ar ievērojamo grafu Benkendorfu.

Fon Leviss salaulajās 1832.g. 9.septembr. Bauņu muižā ar 1814.g. dzimušo baronesi Katrinu Eleonoru f.Stakelberg, no kuras 46 gadus ilgās laulibas tam dzimuši trīs dēli un viena jaunibā mirusi meita. Viņa laulatā draudzene nomira 1878.gadā Ķeipenē, vienā no viņa muižam. Proti, f.Levisam pieder nevien Doles muiža, bet ari Vec- un Jaunķeipene (Madlienas draudzē) un Ķekava un Pulkarne. Cik mums zinams, ari šaīs pārejās muižās sajūtami manams viņu īpašnieka laipnais gars.

Cik sirsnibas un laipnibas sirmais fon Levisa tēvs parādijis kuram katram, kas pie viņa nāca, sevišķi ari pret latviešiem, to vares pastāstit visi tie, kuriem nācies biežaki satikties ar viņu, kā viņa pagastu locekļi u.c. Kā maza lieciba tam lai noder nupat 1896.gada rudenī uz Doles jaunā krašņā pagasta nama iesvētamo dienu viņa atsūtitais raksts:

“Jūsu (pagasta) ielūgums, piedalities pie jaunās pagasta mājas iesvētišanas – mani ļoti iepriecinaja, bet miesas vājiba neatļauj man šo lūgumu izpildit. Tapēc es novēlu caur rakstu, lai Dievs dod, ka šai namā aizvien bezpartejiski tiesneši darbotos, uz kuru patiesibas mīlestibu pagasts ar uzticibu varetu raudzities; lai tiesas spriedeji un ari katrs pagasta loceklis iedomajas, ka tiem priekš Dieva būs vienreiz atbildešana jadod. – Kad nu man visa latvju tauta tuvu pie sirds stāv, mīļa ir, cik daudz mīļaks tad man nav gan paša pagasts, ar kuru mēs jau vairak augumi kopā dzīvojam? Mūsu Dieva namu ir mans vectēvs gluži viens pats licis uzbūvet un to draudzei dāvinajis. Tāpat ari es esmu aizvien raudzijis palīdzet: agrak Doles draudze, vienigā visā Vidzemē, bij gluži bez skolam, bet tagad var mūsu skolas labakajām stāties līdz. Beidzot es lūdzu Dievu, lai mūsu dzīve rit mierā un saticibā.

Dievabijibā un Ķeizaram uzticibā!

Tagad, kur es jau 94 gadi vecs esmu, man var būt tik vēl ļoti īss laiciņš nolikts dzīvot, lai tad nu Doles pagasts mani ar labpatikšanu pieminetu un lai Dieva svētiba to aizvien pavada.”

Japiemin vēl, ka f.Leviss ir jau kopš ilgiem laikiem Brandenburgas Jāņu-ordeņa (http://www.johanniter.de/die-johanniter/johanniterorden/) bruņinieks, tāpat daudzās zinatniskās biedribās loceklis. Baltijas vēstures un senatnes pētitaju biedribai savus 50 gadu pastāvešanas svētkus nosvinot 1884.gadā – viņš bija tikai vairs vienigais no viņas dibinatajiem dzīvs. Ar sevišķu interesi viņš vienumēr noraudzijies uz vēsturisko pētijumu sekam še Baltijas guberņā. Un kā lai nu ari to nedaritu vīrs, kura dzīvā atmiņā stāv gandrīz vesels gadu-simtenis un kurš daudzās dzimtis redzejis piecas paaudzes citu pēc citas nākam un ejam! –

No ‘Löwis of Menar (Adelsgeschlecht)https://de.wikipedia.org/wiki/L%C3%B6wis_of_Menar_%28Adelsgeschlecht%29 :

Dokumentāri minēts ir 1434.gadā ‘Patrick de Lowis of Menar’ un viņa dēls ‘Henry’ Skotijā. Patriks bijis Murdistonas Valtera Skota pārvaldnieks Pīblšīras (Peeblesshire, Siorrachd nam Pùballan) grāfistē. Levisi of Menari nav cēlušies no kāda augstkalniešu skotu-ķeltu klana, bet gan piederējuši pie lejasskotu bruņinieku dzimtām ar sakšu asinīm. Vienam no pēcnācējiem, kurš izceļojis uz Zviedriju (Wilhelm de Lays († 1645)), karalis Kārlis Gustavs II Ādolfs 1630.g. nodevis valdījumā (lēnī) Pantenes (Mazsalaca) un Nurmi (Nurmsi, Paide) muižas Livonijā.

No ‘Lēvisi of Menāri’ http://vesture.eu/index.php/L%C4%93visi_of_Men%C4%81ri :

Fon Lēvisi of Menāri (von Loewis of Menar, Löwis of Menar, kr. фон Ловис оф Менар) – skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Lēviss (Wilhelm von Loewis, Wilhelm de Lays, ?-1645) no Meneras (Menner, Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā – Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Lēviss of Menārs (Reinhold Friedrich von Löwis of Menar, 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes landmaršals (1818–1822) Fridrihs fon Lēviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, kr. Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824); lauksaimniecības un mežkopības teorētiķis, vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Lēviss of Menārs (Andreas von Löwis of Menar, 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Lēviss of Menārs (Peter Frommhold von Löwis of Menar, 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar, kr. Пётр Александрович Левиз оф Менар, 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs, Livonijas viduslaiku piļu eksperts Karls fon Lēviss of Menārs (Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Lēviss of Menārs (Richard von Loewis of Menar, 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Lēviss of Menārs (Erik von Loewis of Menar, 1904–1986).

Dzimta sadalījusies trijās pamatlīnijās:

  • Nurmu (Haus Nurmis (Berghof, Sackhof));
  • Pantenes (Haus Panten);
  • Oļu (Haus Ohlenhof (Orrenhof)).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (Nurmis), Pantenes (Gut Panten), Aderkašu (Fistehlen), Doles (Dahlen), Berģu (Bergshof), Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof), Ķekavas (Kekkau, Keckau), Pulkārtnes (Pulkarn), Ķeipenes (Kaipen), Lakstenes (Hohenheide), Jaunpils (Jürgensburg), Jeru (Seyershof), Pavasaru (Pawassern), Bānūžu (Kudling), Oļu (Ohlenhof), krapes (Kroppenhof) u.c. muižas.

Pēcnācēju kopas publiska adrese: info@vloewis.de .

Loevis0fMenarpecnaceji

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s