Tālīni latviešu gara radinieki. Saules meitas vedības Rigvedā ~3000g.pr.m.ē.

(Rigvedā dienas Saules vārds ir Sūrja. Rigveda, senākā no Vedām, var teikt, pirmsbramīnisma Veda, ir viedības himnu veda, domāta tiem priesteriem, kuru darbs ir skandēt himnas, ielūdzot dievus pie ziedojumu altāra.

Skatot atsevišķi, Rigveda nav datējama. Tomēr, ievietojot to ārēju liecību kontekstā, kaut kādas pamatotas laika iekavas var iezīmēt. Norādes uz varu, piejaucētu zirgu iejūgiem transportam un vilkšanai un ratu lietojumu rāda, ka Rigvedas mutiskā tradīcija nāk no apmēram 4000-3000.g.pr.m.ē. Tulkojums no angļu val.)

http://indigyan.blogspot.com/2011/03/suryas-bridal-rig-veda.html

Rigvedas 10.85 himna ir par Saules (Sūryā, Saules dieva sieva/meita; nejaukt ar Sūrya) kāzām ar Mēnesi (Soma).

Svarīga tāpēc, ka izgaismo visai daudz lietu Rigvedas sacerētāju dzīvēs. Saules un Mēness kā līgavas un līgavaiņa personifikācijai varbūt ir dzejiska nozīme, tomēr sīks kāzu ceremonijas apraksts nevar būt iedomu vai poētiskas vaļības lieta. Pēc kāzām viņas pašas mājās Sūrjā izsmalcinātā procesijā (vahatu) dodas uz līgavaiņa mājām. Viņa ir apvilkusi brīnišķu tērpu. Ap acīm viņa ir uzlikusi ziedi (kādžala). Kāzu braucienā viņu pavada tuva draudzene Raibhi un Ašvinu dvīņi – no līgavaiņa puses.

Svarīgākais īstenībā ir kaut kas cits. Tā īstenībā ir dabas parādība, kas dzejiski attēlota kā Sūrjā kāzas. Rigvedā viscauri tiek dzejiski caur līdzībām un personifikācijām izteikti daudzi īsti notikumi un vienkārši dabas parādības. Bieži tur aiz vienkāršota notikuma ir slēpta dziļāka iekšēja nozīme un filosofiskās domas slāņi. Šajā gadījumā Saules pāreja uz jaunām mājām un jaunas dzīves sākums īstenībā ir Saules jauns pagrieziens vai jauna gada sākums. Debesu ķermeņi ir dziļi interesējuši Rigvedas ļaudis. Zvaigznes un zvaigznāji un nakts debesis tiek aplūkotas ar lielu dedzību ir bieži lietotas kā personifikācijas dažādās slavas dziesmās.

… Visās senajās civilizācijās un kultūrās jaunais gads vienmēr ir saistīts ar vienu no četriem svarīgiem punktiem – divām ekvinokcijām un diviem saulgriežiem. … Persiešu Nourūzs iekrīt pavasara ekvinokcijā, kalašu tautas jaunais gads sākas ar ziemas saulgriežiem, Tilaks un Jakobi redz pamatu uzskatīt, ka agrīnajos Rigvedas laikos jaunais gads sākts vasaras saulgriežos.

http://scriptures.ru/vedas/rigveda10_085_107.htm

Rigvedas 10., pēdējā, grāmata ir plašs pielikums visām pārējām. Tā atšķiras ar dažām valodas un pantmēra īpatnībām, ar virkni jaunu tēmu un žanru, bet dažkārt arī ar citu veco tēmu traktējumu; ar stila īpatnībām; citādu himnu kārtojumu grāmatā; ar atsevišķām nobīdēm un izmaiņām mītoloģiskajā sistēmā. (Stāvokli saglabā Indra un Agni, pilnīgi pazūd Ušas (Austra), stāvokli zaudē Aditi dēli, tostarp Mitra-Varuna. Izvirzās Visi-Dievi (Višvedevas, Vishve devah). Īpaši zīmīgi – dievišķoti tiek abstrakti jēdzieni – Naids (Manya), Ticība (Shraddha), Visa Radītājs (Višvakarman), Svētā Runa (Vāč ), Balva par ziedojumu (Dakšina) u.c.). Tā ir jau nedaudz cita laikmeta poēzija, ne vairs kā iepriekšējās dzimtu grāmatās, lai arī to tradīciju tieši turpina. Tajā joprojām sastopamas atsevišķas himnas, kas piederīgas seno riši dzimtu dzejniekiem, kā Vasištha, Višvamitra u.c., kuras kāda iemesla dēļ nav iekļautas iepriekšējās dzimtu grāmatās. …

Sūrjas Savitara meitas (Surya Savitari) kāzas ar Somu. Vienīgā himna Rigvedā, kas veltīta kāzām. Sniedz kāzu rituāla aprakstu. Vārsmas no šīs himnas tiek izpildītas hindu kāzās arī mūsu dienās. Soma himnā ir dažādās lomās – dievība, augs, no kura sulas darina nemirstības dzērienu, pati sula, beidzot, kā Mēness debesīs. Soma kā Mēness parādās pirmo reizi; turpmāk tas kļūst raksturīgi. Saules un Mēness kāzu motīvs ir viens no izplatītākajiem indoeropiešu tradīcijās, īpaši baltu un slāvu. (1-5) vārsmas ir neskaidras, mājienu pilnas, Soma ir dažādās lomās. (6-17-19) vārsmas simboliski apraksta Sūrjas kāzu procesiju, kur kāzu pajūga detaļas, svīta, līgavas tērps attiecināts uz kosmosa vai rituāla elementiem. pēdējās divas vārsmas ir kosmiska līmeņa mīklas. (20-47) ir rituāla formulu kopojums, ne gluži rituāla secībā. Līgavas uzrunāšana, tai sēstoties kāzu pajūgā (20), atteikšanās no Gandharvas, kuram līgava piederējusi līdz šim (21-22); svētības jaunajam pārim (23); izbraukšana no līgavas mājām (24-25), ierašanās jaunajās mājās (26-27); norāde uz nevainības laupīšanu un kāzu tērpu (28-30, 34-35); slimību un likstu apvārdošana ceļā uz jauno vietu (31-32); līgavas svētīšana ceļam (33). Pats rituāls – līgavainis ņem līgavu pie rokas (36-37) un apved apkārt rituālajam ugunskuram (38).

https://vedpuran.files.wordpress.com/2013/04/rigveda_english.pdf

X grāmatas LXXXV (85). Sūrjā kāzas (Jaungada eifēmisms?).

1. TAISNĪBA ir tā, kas nes zemi; debesis balsta Sūrjā. Likumā droši stāv Aditi dēli, un Soma tur savu vietu debesīs.

2 somenādityā balinaḥ somena pṛthivī mahī | atho nakṣatrāṇām eṣām upasthe soma āhitaḥ

Ar Somu stipri ir Aditi dēli, ar Somu varena zeme. Tādā veidā Somam (reibinoša sula/Mēness/meditācija/gravitācija, mēness atstarotā, tas ir, polarizētā saules gaisma?) ir vieta visa šā zvaigznāja (nakṣatra) vidū.

3 Cilvēks domā, ka izspiežot augu, viņš ir padzēries Somas sulu; To, ko kā Somu īsti zin bramīni, nebauda neviens.

4 Soma, tu, kuru nodrošina patvēruma likumi, kuru sargā debesu un zemes (Brihatī) himnas, tu stāvi, klausoties (somas spiedes) akmeņus; tevi nebauda neviens uz zemes.

5 Kad viņi sāk tevi dzert, tad, ak, Dievs, tu pieaudz atkal klāt. Somas sargs ir gaiss (Vāju). Mēness ir tas, kurš veido gadus.

6 Raibhi (burt. – ‘paparde’; vārsmas veids?) bija Sūrjā dārgā līgavas māsa, un Narāšamsi (varoņu slavēšanas dziesmu veids) vadīja viņas mājas. Burvīgi bija Sūrjā svārki – viņa nāca tajos, ko rotājusi Gāthā (īpašs pantmērs).

7 Viņas guļvietas spilvens bij doma, viņas acu rotājums bija skats – viņas dārgumu glabātava bija zeme un debesis, kad Sūrjā devās pie sava Kunga.

8 Himnas bija dīsteles šķērši, ratus klāja Kurīra (burt. spalvu pušķis kā sieviešu galvassegas veids; pantmēra veids); vedēji bija Ašvini, brauciena vadonis bija Agni.

9 Šo meiču bij bildinājis Soma – vedēji bija abi Ašvini, kad Savitā (Atmodas, Saules dievs – kā dzimtas vecākais) dāvāja labprātīgo Sūrjā viņas Kungam (Pati).

10 Viņas gars bija kāzu rati; to pārklājs bija debesis – spoži bija Rumaki, kas tos vilka, kad Sūrjā tuvojās sava laulātā mājām.

11 Rumaki bija noturīgi, svētās vārsmas un Samā (Svētās) melodijas turēti uz vietas – visi rati bija tavi ratu riteņi – tavs ceļš debesīs bija bikls.

12 Tīra, tev nākot, bija tavu uz ass likto riteņu elpa. Sūrjā, dodoties pie sava Kunga (Pati), kāpa gara veidotos ratos.

13 Sūrjā kāzu krāšņais brauciens, ko uzsāka Savitars, devās uz priekšu. Māgha mēnesī (janvāris-februāris) tika kauti vērši (nozīmīguma simbols), Ardžunī dienās (saule Phalgunī zvaigznājā; ja tas ir noticis vasaras saulgriežos, tad Rigvedas 10.grāmata datējama ar apm. 3000. g.pr.m.ē. vai vēlāku laiku) viņi precināja līgavu.

14 Kad savos trīs riteņu ratos, ak Ašvini, jūs kā precinieki devāties uz Sūrjā kāzām, tad visi Dievi piekrita jūsu bildinājumam. Pūšans (ganu, auglības, kāzu u.c. dievs) kā (Aditi) dēls izvēlējās jūs par Vecākajiem.

15 Ak, jūs Divi gaismas Kungi, kad devāties kā precinieki pie Sūrjā, kur bija viens no jūsu riteņiem? Kur gaidījāt Augstības rīkojumu?

16 Bramīns (Atri) no saviem gadalaikiem zina, ak Sūrjā, divus tavus riteņus – viens paliek noklusēts, to zina vien augstākajās patiesībās lietpratīgie.

17 Sūrjā un Dievības, Mitru un Varunu. Viņus es godināju, kuri pareizi zin šo lietu, kā ir.

18 Paši ar savu spēku šie Dvīņi iet ciešā secībā; Kā rotaļīgi bērni viņi iet ap ziedokli. Viens no Pāra aplūko visas esošās lietas; otrs izkārto gadalaikus un ir dzimis no jauna.

19 navo-navo bhavati jāyamāno ahnāṃ ketur uṣasām eti agram | bhāghaṃ devebhyo vi dadhātyāyan pra candramās tirate dīrgham ayuḥ

Viņš, arvien no jauna dzimstošais, ir arvien jauns, iezīmējot pirmo (mēneša? gada?) dienu, viņš nāk pirms Austras, viņš noliek Dieviem viņu tiesu. Mēness pagarina mūsu dienas.

20 sukiṃśukaṃ śalmaliṃ viśvarūpaṃ hiraṇyavarṇaṃ suvṛtaṃ sucakram | ā roha sūrye amṛtasya lokaṃ syonaṃ patye vahatuṃ kṛṇuṣva

Kāp šajos visādajos, zeltainajos ratos ar izturīgajiem riteņiem no kimsuka un šalmali koka, viegli ritošajos; pievienojies nemirstīgo valstībai, Sūrjā – dari sava kunga kāzu braucienu laimīgu.

21 Celies, Višvāvasu (Labvēlīgais pret visiem), no šejienes – šai meičai ir laulātais draugs. Es slavēju tevi, (debesu muzikantu) ar himnām un godbijību. Meklē viņas tēva mājās citu daiļo un atrodi jau sen tev piešķirto daļu.

22 Celies no šejienes, Višvāvasu – ar cieņu lūdzam mēs tevi. Meklē citu labprātīgu meiču un atstāj līgavu ar viņas vīru.

23 Lai ceļi ir taisni un bez ērkšķiem, pa kuriem mūsu biedri brauc precībās. Lai vada mūs (Sirdsdraugs) Arjamans un Bhaga (Bagātību dalītājs) – nevainojama, ak Dievi, ir sievas un vīra savienība.

24 Atbrīvoju tevi no Varunas cilpas, ar kuru tevi saistījis Vissvētītais Savitars. Likuma mājoklī atdodu tevi, neskarto, ar tavu laulāto draugu tikušas rīcības pasaulei.

25 Atbrīvoju no šejienes, ne no turienes. Tur es viņus sasaistu maigi. Lai, Devīgais Indra, viņa var dzīvot svētīta savā liktenī un savos dēlos.

26 Lai Pūšans ņem tavu roku un pavada tevi, lai aizved tevi Ašvini savos ratos. Dodies uz mājām, lai būtu namtura kundze un kā dāma uzrunā savus sanākušos ļaudis.

27 Esi laimīga un bagāta bērniem – esi modra pārvaldot savu saimniecību tajās mājās. Savu ķermeni vieno cieši ar vīru, savu kungu. Tā visus gadus attiecies uz savu sabiedrību.

28 Viņa krāsota zili un sarkani – cieši līpošais nelabais tiek padzīts. Uzzeļ šīs līgavas radi, kad cieši saistīts tiek vīrs.

29 Atdod vilnas (kāzu) tērpu – izdali dārgumus Bramīnu (Atri) priesteriem. Šis sievišķā dedzība ir tikusi uz kājām un kā sieva dodas pie sava kunga.

30 Netīkams ir viņa ķermenis, kad tas laistās šajā negantajā dedzībā (vārsmās un melodijās?), kad vīrs tin savus locekļus savas sievas tērpā.

31 Viņas ļaužu lietas, kuri seko līgavas krāšņajam braucienam,- tās, Svētie Dievi, lai aiznes atpakaļ, no kurienes nākušas.

32 Lai precēto pāri neatrod lielceļa zagļi, kas uzglūn no krūmiem. Lai glābjas pa jaukiem ceļiem un liek atkāpties nelabvēļiem.

33 Labas veiksmes zīmes ir līgavai, nāciet un apskatiet viņu. Novēliet viņai labklājību un griezieties atpakaļ uz savām mājām.

34 Dzēlīgs ir tas, un rūgts ir tas, kā bultu dzekšņiem pilns, indīgs un nederīgs. Līgavas tērpa (kāzu himnu?) cienīgs vien Bramīns, kurš labi pazīst Sūrjā.

35 Bārkstis, galvassega un trīsdaļīgais tērps,- raugiet šīs krāsas, ko valkā Sūrjā, tās attīra Bramīns.

36 Ņemu es tavu roku savā laimīgam liktenim, lai tu vari sasniegt vecumu ar savu vīru. Dievi – Arjamans, Bhaga, Savitars, Purandhi (Pūra, Pilnības dieve) – ir devuši tevi man par nama saimnieci.

37 Ak, Pūšan, sūti man viņu kā vislabvēlīgāko, viņu, kura dalīsies ar mani manās līksmībās; viņu, kura apvīs man savas mīļās rokas un pieņems visu manu mīlestību un manus apkampienus.

38 Vispirms ap tevi, Agni, apveda Sūrjā kāzu gājiens uz viņas mājām. Atdod nu, Agni, atpakaļ sievu ar pēcnācējiem.

39 Agni ir atkal atdevis sievu ar krāšņumu un bagātu dzīvību. Lai ilgs mūžs tam, kas viņas kungs; lai dzīvo viņš simts rudeņus.

40 Pirmais viņu ieguvis Soma; nākošais kungs viņai bijis Gandharva. Trešais tavs vīrs bija Agni – tavs ceturtais tagad no sievietes dzimušais.

41 Soma nodeva Gandharvam, un Gandharva Agni. Un Agni ir dāvājis man šīs manas laulātās draudzenes bagātības un dēlus.

42 Nešķirieties, dzīvojiet šeit visu savu cilvēka mūžu. draiskojieties un rotaļājieties ar dēliem un mazdēliem, līksmojot savā mājoklī.

43 Lai Pradžāpati (Cilvēku Kungs, dzemdību un dzīvības aizbildnis) nes mums bērnus; lai Arjamans rotā mūs līdz pienāk vecums. Neej nelaimīga sava vīra namā – nes svētību mūsu divkājainajiem un četrkājainajiem.

44 Nestaigā ar ļaunu aci, nenokauj vīru, nes labumu starojošā, ar laipno sirdi; Dievus mīloša, varoņus dzemdējoša nes svētību mūsu četrkājainajiem un divkājainajiem.

45 Ak, Dāsnais Indra, svētī šo līgavu ar dēliem un dāvā veiksmi. Pagodini viņas desmit dēlus un padari savu laulāto draugu par vienpadsmito vīrieti.

46 Pilnībā valdi pār savu vīra tēvu un vīra māti, pārvaldi sava kunga māsu un viņa brāļus.

47 Lai visi Visuma Dievi, lai Ūdeņi savieno mūsu sirdis. Lai cieši mūs savieno Mātarišvan (Uguns māte), Dhātrī (Auklētāja māte) un Deštrī (Audzinātāja).

https://vedpuran.files.wordpress.com/2013/04/rigveda_english.pdf

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s