Sods par pierādījumu vākšanu strīdos ar banku būs – 10 gadi ieslodzījumā. Kredītņēmēju Nacionālā atbalsta biedrība un vēl četras.

INFORMĀCIJA PRESEI 09.03.2016.
Saeima 2016. gada 3.martā mainīja sēdes darba kārtību, un steidzamības kārtībā balsoja izmaiņas Krimināllikumā – grozīti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1  un 95.1 panti.

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument

Ārkārtas stāvoklis valstī nav izsludināts, šo likumu nav rosinājis Prezidents, kurš vada Nacionālās drošības padomi, pamats sasteigtībai nav redzams.

Steidzamības statuss nozīmē, ka likumu pieņem divos lasījumos, un iebildes nevarēs izteikt Valsts prezidents, ja saskatīs nepilnības likumā.

Jauno normu ieviešana Latvijā var skart ap miljons galvinieku un kredīta ņēmēju, kuru ieķīlātie īpašumi ir ņemti uzskaitē Kredītņēmēju reģistrā.  Latvijas likumi neparedz informēt galviniekus par galvotā kredīta stāvokli. Bīstamība ir tajā, ka jaunie grozījumi pie neizpaužama noslēpuma attiecina – kredītiestāžu rīcībā esošā informācija par klientu un viņa darījumiem. Sods par pierādījumu vākšanu strīdos ar banku būs – 10 gadi ieslodzījumā.

Anotācijā ir noklusēts lielais skaits cilvēku, kurus skars likuma grozījumi, bet anotācijas autori ir anonīmi, nav to parakstījuši. Paredzēto represiju mehānisms nav saskaņots ar Tiesībsargu.

Pēc anotācijā teiktā, grozījumi mainīs pārkāpumu reglamentāciju no precīzas un nepārprotamas (ko prasa ECT konvencija un ES regula) uz izplūdušu un plašu interpretāciju iespēju.

Iespējami, būs ieviests Latvijā represīvs režīms līdzīgi kāds ir Ziemeļkorejā. Represēt varēs ikvienu, kura datorā būs iekopēts kāda eksperta slēdziens, vai apkopots materiāls lūgumu iesniegšanai starptautiskā organizācijā ES vai ANO.  Preses brīvība pārstāj eksistēt.

Šī steidzamā likumprojekta, iespējami, īstais cēlonis ir – piecu biedrību 02.02.2016. iesniegums Saeimai, ar dokumentiem par Latvijas naudas atmazgāšanu ofšorā Delaverā, kur kopijas no iesnieguma nosūtītas Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas padomes Prezidentūrai un Eiropas parlamentam (25.06.2015. un 18.01.2016. iesniegumi).

Tiesu procesos 2011.-2016. gadā aizstāvoties pret prasībām it kā Baltijas Amerikas Uzņēmējdarbības fonda vārdā, kurš likvidēts 2011.gadā, cietušie fiziskas personas ir savākušas pierādījumus, tajā skaitā kredītiestāžu pārskatus, kas liecina par personu grupas veiktu plašu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Summas lēšamas desmitiem miljonu eiro. Uz šo pierādījumu pamata ir uzsākti vairāki kriminālprocesi. Taču patiesības noskaidrošana bremzējas tiesu un prokuratūras instancēs, bieži ar procesuāliem pārkāpumiem. Sakarā ar valsts nespēju izmeklēšanā noskaidrot patiesību, cietušajiem pilsoņiem nākas pašiem vākt pierādījumus, vēršoties starptautiskās organizācijās ANO un ES.

Izmaiņu Krimināllikumā autori sasteigti cenšas ieviest nebijušu normu – aizliegumu vākt un izplatīt informāciju. Pretēji pasaules praksei, likuma projekta anotācijā negatīvi unikāls ir jomu uzskaitījums – kur aizliegts vākt informāciju (pierādījumus tiesu lietās) – kredītiestāžu rīcībā esošā informācija par klientu un viņa darījumiem. Sods par pierādījumu vākšanu strīdos ar banku būs – 10 gadi ieslodzījumā.
Pirmais jautājums likuma autoriem – kāpēc ir apiets Prezidents ar Nacionālās drošības padomi, bet izmaiņas rosina divu partiju vadītāji – uzliekot steidzamības procedūru divos lasījumos, lai nevarētu iejaukties Prezidents. Agrāk jau tika iejaucies Prezidents, apturot partiju interesēs pieņemtu drošības iestāžu likumu un nododot to tautas referendumam.

Otrs jautājums  – kurā dokumentā ir noteikusi Latvija kārtību, kādā drīkst vērsties Latvijas pilsoņi ar iesniegumiem starptautiskajās organizācijās? Tāda kārtība nekur nav noteikta, un arī pati valdība nerīkojas,  ja to lūdz pilsoņi.
Uz piecu biedrību iesniegtiem nopietniem 25.06.2015. un 18.01.2016. lūgumiem (Noziedzības novēršanas padome, Ministru prezidents)  neviena Latvijas iestāde nav vērsusies starptautiskās organizācijās – ko lūdza biedrības. Tieši pretēji – pilsoņus, kuri valdības vietā vēršas ES organizācijās par Latvijai vitāli vajadzīgu lietu (apsver rakstīt arī ASV Kongresam), paredz sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem!

Latvijas tiesa ir uzdevusi civillietā prasītājiem-pilsoņiem vērsties ārvalstu iestādēs iegūt pierādījumus par banku darījumu ofšorā Delaverā. Tagad, pēc grozījumiem, ja pilsoņi pildīs tiesas uzdoto un rakstīs starptautiskajām organizācijām, tad viņiem par to būs sods –10 gadi cietumā ?!

Trešais jautājums – uz kādas konvencijas pamata var pasludināt  par aizsargājamām Latvijas suverenitātes interesēm ārvalstu kredītiestāžu (Venecuēlas, Delaveras, Krievijas u.c.)  intereses?
Absurdi – Latvijā nav savu kredītiestāžu, visas ir ārzemju (dažas atmazgā Ukrainas un Moldovas mafijas naudu / skat. detektīvu aģentūras Kroll ziņojumu). Piemēram, Trasta bankā bija Baltkrievijas-Venecuēlas intereses.

Ceturtais jautājums ir par pušu vienlīdzību civilprocesā. Piemēram, tiesā skata „Jumta līguma lietu”- kurā prasītāji ir apkrāptie Latvijas pilsoņi, kuri prasa anulēt viltojumu-krāpniecisku darījumu  21.06.2002.  „Jumta līgumu”, kurā viena no darījumu pusēm (atbildētājs lietā) ir SEB banka.

Piektais jautājums: Vai konvencijās ir piešķirtas Latvijai tiesības noteikt, kurš un kā drīkst vērsties konvencijas uzraudzības komitejā (to ieraksta pašas  konvencijas tekstā. Gadījumā, ja grib Latvija ieviest savu kārtību konvencijas uzraudzībā, tad vismaz likumprojekta anotācijā ir jābūt norādei, kur ir pievienots pielikums konvencijai ar šādu Latvijas priekšlikumu?).

– – – – – –
No likumprojekta anotācijas:
[1][6] Par neizpaužamām ziņām uzskatāmas tādas ziņas, kurām likumos vai noteikumos paredzēta īpaša izmantošanas kārtība un izplatīšanas aizlieguma nosacījums. Tās ir Informācijas atklātības likumā paredzētā informācija dienesta vajadzībām vai cita ierobežotas pieejamības informācija, tāpat arī citos normatīvajos aktos īpaši paredzēta neizpaužama informācija, piemēram, kredītiestāžu rīcībā esošā informācija par klientu un viņa darījumiem.
– – – – – – – – –
Līdz ar to nav pamata kriminalizēt tikai izlūkdienestu izvērstās aktivitātes – kaitējumu valsts interesēm rada tas, ka informācija nonāk ārvalsts rīcībā – jebkurai tās valsts varas vai pārvaldes institūcijai, tiesību aizsardzības vai citai iestādei, pašvaldības institūcijai, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai jebkādai citai organizācijai, kas nav Latvijas Republikas organizācija. Prettiesiska ir tāda informācijas nodošana ārvalstij, kas notiek apejot noteikto sadarbības kārtību, jo tādējādi pretēji Latvijas valsts drošības interesēm ārvalsts tiek nodrošināta ar priekšrocību, ko tā var izmantot, lai vērstos pret Latviju. Līdz ar to likumprojekts izslēdz līdz šim paredzēto spiegošanas pazīmi “izlūkdienesta uzdevumā”, nosakot atbildību par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij (proti, jebkurai ārvalsts institūcijai vai amatpersonai, vai citai ārvalsti vai kādu tās institūciju pārstāvošai personai) vai ārvalsts organizācijai (tai skaitā starptautiskai organizācijai) neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tieši vai pastarpināti, un kurš ir spiegošanas iniciators. Būtiskākais ir tas, ka persona apzinās to, ka tās vāktā informācija nonāks ārvalsts rīcībā.

 

 

Iebildes par likumprojekta nepareizībām ir 09.03.2016. iesniegtas Saeimas Juridiskajā komisijā.

 

Kredītņēmēju Nacionālā atbalsta biedrība

Baltais bruņinieks, biedrība

Amfonda kredītņēmēju apvienība

Gobas Bolderājā, biedrība

Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā, biedrība

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s