6 eiropeiskās civilizācijas melu veidi. Kyu Sang Rinpoche

(Padomāsim, kas īsti ar Eiropu notiek. Šaubos, vai “viss kārtībā, ak cienījamā kundze”. Šā raksta autors ir cilvēks, kurš “liek lietas uz kanti”, budists, kuri cīņā par patiesību ir nepiekāpīgi līdz nepieklājībai. Bet zinām, ka lišķis nav draugs, bet ienaidnieks. Autors iesaka neticēt nekādiem, arī viņa, vārdiem, bet vērtēt lietas, kas aiz vārdiem stāv.

Ja man būtu teikšana, es Latvijas auditēšanai pieaicinātu īstu budistu. Riņķī apkārt tādi vīri nerunā un melot neprot. Un tieši tādi ir baisākais deficīts mūsu zemītē.

Rakstā ir iestarpināts arī viņa paša raksts par demokrātiju. Kurš Latvijā tic, ka pie mums darbojas Satversmes pants par tautas suverēno varu? Ja kaut ko par demokrātiju šeit var saukt, tad tā ir beztikumu demokrātija, vārdu plūdu demokrātija. Esmu kādreiz lauzījis galvu ap šo; labākais, ko esmu atradis, ir meritokrātija jeb vērtību demokrātija jeb tikumu demokrātija jeb nopelnu demokrātija. Skat. https://tencinusarunas.wordpress.com/2010/07/05/prasmiga-e-demokratija-j-a-munemann/ un https://tencinusarunas.wordpress.com/2010/07/17/parmainu-panaksana-pasiesaistoties-tautai-ivars-lidaka/  Ivars Līdaka)

Protams, kad tādas lietas saki cilvēkam sejā, viņā tūlīt iedegas žņaudzējs, un viņš sāk pretoties. Bet iebildumos nav taisnības, tas ir, tajos nav īsta satura. Tā ir vien reakcija. Ja amēbai uzpilina sāls šķīdumu, tā sāk sarauties. Tas ir viss. Bet amēba atšķirībā no cilvēkiem nepretojas, viņa tīri reaģē, pilnībā un pārliecinoši pastāvot savā nosacītībā.

Bet cilvēks tādā reakcijā iesaista taisnības jēdzienu. Nevis taisnības kā nekropļota īstenības atspoguļojuma, bet tieši personiskās taisnības. Tā ir viņa reakcijas būtība. Lai tiešām sāktu saprast, (vai vismaz tikt līdz izredzēm saprast), viņam ir jāpiepūlas, pārtraucot reaģēt un tādējādi atbrīvoto enerģiju lietot virzībai uz apjēgu.

Ja pamēģināsi tā darīt, varbūt no šā Tibetas lamas vārdiem izgūsi kādu būtību, kas uz tevi darbosies kā katalizators, ja arī mazai, tomēr īstai izaugsmei.

Sākumam ir jāapjēdz, ka tas, par ko viņš runā, tev piemīt, jo visi esam auguši eiropeiskas kultūras ķermenī. Un visas parādības, kuras šis lama uzrāda, mūsos ir un dzīvo, pat ja mēs konceptuāli (tīši vai pretestības dēļ) nepiekrītam. Tu vari teikt – nu ar mani tā gluži nav, tas ir pārāk vienkāršots ieskats. Nē, šis lama ir šīs ‘rupjās’ lietas vien izvilcis virspusē, bet tevī tās slēpjas noraktas zem biezas mīkstas paraduma kārtas nemanīt, kam sekojam ik brīdi. Šo paradumu mēs saucam par glābjošo neziņu. Lai gan tā nepaglābj mūs ne no kā. Tātad…

Katru reizi, kas mācu pašdisciplīnas (Vinaya) pamatus, mani studenti brīnās, ka budismā meli piederas pie galvenajām netīrajām darbībām. Ka meli atrodas tajā pat virknē, kurā ir slepkavība, zagšana, izvirtība. Jūs, rietumu cilvēki, melus nepavisam neuzskatāt par kaut ko ļoti nopietnu. Jo jūsuprāt pastāv glābjoši meli.

Jūs pat esat pārliecināti, ka MELO VISI. Tostarp gan lamas, gan garīdznieki. Lūk, tur ir jūsu nelaime.

Tu jautāsi – vai tur, ka neuzskatām melus par nopietnu pārkāpumu? Vai tur, ka melo garīdznieki? Visā uzreiz.

Saproti, ka jūsu garīdznieki nekādi nav vainīgi. Jūs neatstājat viņiem nekādu citu izeju. Tomēr domāju, ka tieši garīdznieki ir ielikuši pamatus veselai nepatiesību virknei, uz kurām tagad stāv rietumu sabiedrība. Bet ko viņi vēl būtu varējuši darīt? Viņi ir meklējuši izvēli starp lielu un mazu ļaunumu.

Domāju, ka par pirmcēloni tam visam ir kļuvis Jēzus.

Tagad nu kāds nodomās – protams, lama jau nevar neuzbrukt mūsu reliģijai un mūsu skolotājam. Bet es nepavisam neuzbrūku. Esmu satriekts. Jēzus tāpat kā garīdznieki ne pie kā vainīgs nav. Izņemot vienu lietu – viņš izrādījās pārāk atšķirīgs no jums.

Jūs esat vadītāji, darījumu cilvēki. Jēzus darījumu cilvēks nebija. Viņš bija dižens dzejnieks. Sapņotājs. Tagad tev šķiet, ka es atkal jūs kritizēju, jo jums “sapņotājs” ir lamuvārds. Bet šī kritika stāv jūsu prātā, ne manējā. Kāpēc “sapņotājs” par lamuvārdu būtu jāuzskata man? Pats esmu savā ziņā sapņotājs. Pārcelšanās uz Eiropu ar nolūku sludināt Mācību no manas puses bija ļoti naivs pasākums, bet tikai sapņotājs ir spējīgs uz naivu rīcību.
Starp citu, es šo pārcelšanos nenožēloju. Sludināt Eiropā ir lielisks ceļš kļūšanai par bodhisatvu (cilvēku, kurš dēļ līdzjūtīgas palīdzības citiem tiecas iegūt budas stāvokli). Par Kšitigarbhu (vēsturisks bodhisatva, kurš solījies nebeigt savu darbību, kamēr nebūs glābis visas ellei nolemtās mirušo dvēseles).

Jēzus bija dižens sapņotājs, dzejnieks un ideālists. Bet ne vienkāršs sapņotājs. Domāju, ka savu sapni Viņš piepildīja. Viņš sapņoja, ka arī citi to sasniegs.

Bet jūs, eiropieši, nosaucāt sevi par Viņa skolniekiem, jo kaut ko darīt jums vajadzēja. Jēzus atšķirībā no Budas neatstāja jums nekādus priekšrakstus, nekādu secīgu attīstības ceļa aprakstu. Dzejnieki metodikas neatstāj. Atbrīvošanos var sasniegt, ejot sīkiem soļiem. Dieva valstību var sasniegt vien ar lēcienu. Vai vairākiem.

Pirmais lēciens: mīli tuvāko kā sevi pašu. Mums tas saucas ‘lojong’ (blo sbyong), līdzjūtīgas sirds attīstīšana.

Otrais lēciens: izdali visu, kas tev pieder, un seko skolotājam. Tas, uz ko Buda aicināja pirmos mūkus.

Šie lēcieni vairumam izrādās pārāk lieli, bet bezdibenis starp tiem nepārvarams. Un lūk – garīdzniekiem atliek tikai viens. Izlikties. Melot. Melot, ka ir jau it kā pārlekuši. Ka jau lido. Ka ir izredzes veiksmīgi nolaisties. Īstenībā nav notikusi pat atraušanās no zemes.

Bet kas viņiem atliek darīt? Teikt, ka neviens nekad Jēzum līdzīgs nekļūs? Bet tad jūsu reliģija vispār ir nevajadzīga. Tad cilvēki paliek kādi bijuši. Tāpēc ir nācies izlikties.

Tādā veidā ir iedēstīta vesela nepatiesību virkne. Šīs nepatiesības nosaka visu rietumu sabiedrības dzīvi. Tās ir pirmais, ko sāk iemācīt bērnam.

Aplūkosim tās tuvāk.

Pirmie meli: pasaule nemitīgi attīstās. Agrāk bija sliktāk, tagad ir labāk.
Otrie meli: demokrātija ir labākā sabiedriskā iekārta.
Trešie meli: cilvēka labuma mērs ir bagātība un slava.
Ceturtie meli: starp vīrieti un sievieti pastāv mūžīga ideāla mīlestība.
Piektie meli: starp vīrieti un sievieti garīgā ziņā nav nekādas atšķirības.
Sestie meli: lietas un to nosaukumi ir viens un tas pats.
Septītie meli: mūsu sabiedrībā ir pavisam maz sliktu cilvēku. Bet ja tādi parādās, tos ātri pārmāca.
Astotie meli: mēs esam kristieši.

Par katru no šīm nepatiesībām nerunāšu.

Par demokrātiju.

{Budismā ir lietas, kuras pievelk rietumu cilvēkus. Mūsu rāmums, mūsu gandrīz zinātniskais psīholoģiskās jomas iztirzājums, reliģioza ekstātiskuma un fanātisma neesamība. Un pretēji – ir tādas, kas jums nepatīk. Mūsu aristokrātisms. Mūsu dziļā cieņa un reliģisko skolotāju godāšana, kuri jūsuprāt nav pietiekami demokrātiski. Arī amerikāņuprāt.

Eiropieši dievina demokrātiju. Jums ir divi dievi – Kristus un demokrātija. Un šie divi dievi cīnās savā starpā joprojām. Un tagad, 21. gadsimta sākumā izskatās, ka uzvar demokrātija.

Tagad jūs pielūdzat demokrātiju daudz vairāk kā Kristu.

Dievināt ideju nav prāta darbs. Dievināt viltus idejas ir nāvējoši nācijai.

Tagad tu jautāsi man: “Kāpēc demokrātija ir viltus ideja”? Varbūt man nav taisnība, šo ideju saucot par viltotu?

Likt cilvēkiem pielūgt dievu ir visai viegli; darīt cilvēkus kaut nedaudz gudrākus ir visai grūti. Tomēr mēģināšu.

Jūs zināt, ka indiešu sabiedrībā ir pastāvējušas četras kastas. Bramīni, kšatriji, vaišjas un šūdras. Priesteri, pārvaldnieki, tirgoņi un kalpi. Šīs četras kastas pastāv jebkurā sabiedrībā. Tās ir arī jūsu eiropeiskajā sabiedrībā. Nedomājiet, ka tas ir vienkārši. Tu vari sevi pieskaitīt priesteriem, jo esi pietiekami gudrs un ieguvis labu izglītību. Bet īstenībā vairums no jums ir šūdras. Kāpēc? Tāpēc, ka pelnāt naudu, stājoties dienestā. Darāt to, ko no jums grib citi cilvēki. Ir atšķirība starp bramīnu un šūdru. Pirmais vienmēr runā ko grib, vai tas ir patīkami vai ne, un ar to pelnī iztiku. Otrais runā to, ko no viņa grib dzirdēt citi. Vai tiešām tu domā, ka tavs darbs skolā, avīzē vai birojā ļauj tev runāt to, ko tiešām gribi pateikt? Neesi naivs. Naivums ir netikums. Katrā ziņā budistiem.

Ir trīs cilvēces pieaugšanas pakāpes. Katra no tām veicina vienas kastas uzplaukumu. Ir pirms daudziem gadu simtiem bijuši laiki, kad valdījuši priesteri. Tad neviens ķēniņš nav varējis iet pret viņu gribu. Tāds pārvaldes veids tiek saukts par teokrātiju. Tibeta ir vienīgā valsts, kurā teokrātija saglabājusies līdz pagājušā gadsimta vidum. Līdz 1959.gadam.

Tad nākuši laiki, kad karavīri ir apšāvuši garīdzniekus, kā tas noticis Tibetā ķīniešu iebrukuma laikā, un sākuši valdīt. Ne vienmēr ir bijis tik slikti kā 1959.gadā. Ir bijuši arī valdnieki, kuri garīdzniekus un mūkus ir sargājuši un atbalstījuši, piemēram, cars Bimbisara, Budas atbalstītājs, vai dižais cars Ašoka. Katrā ziņā kareivis nevar pastāvēt bez virsnieka, bet virsnieks bez virsnieka lepnuma. Tāds pārvaldes veids tiek saukts par aristokrātiju. Ja runājam kā ir, garīdznieki ir slikti pārvaldnieki. Viņi vienmēr ir kaut cik sapņotāji. Kultūrai sapņotāji ir ļoti vajadzīgi. Bez viņiem nav ne reliģijas, ne mākslas. Bet sapņotājs nekad nebūs pietiekami labs valsts vadītājs. Tāpēc kšatriji uzvar bramīnus. Karavīrs ir drosmīgs, spēcīgs un gudrs. Tu nedrīksti nebūt gudrs, kad no tā ir atkarīga tava dzīve. Neaizmirstiet, ka Buda nebija garīdznieks. Viņš bija kšatrijs, karavīrs. Sapņotājs viņš nebija nevienu Viņa izcilās dzīves dienu. Viņš bija izcils pārvaldītājs un zinātnieks.

Tomēr cilvēki nogurst pat no vislabākā pārvaldnieka. Labāko vienmēr nav daudz. To paturiet prātā labi. Nevienam netīk, ka nedaudzi valda pār vairākumu. Bez tam pie aristokrātijas nav nekādas “personīgās dzīves”.

Nabadzīgs un lepns var būt bruņinieks, ne tirgonis. Ir apnicīgi būt nabagam un lepnam vai nabagam un bailēs lepno priekšā! Tā notiek jauna revolūcija, un carus gāž no troņa.

Tagad visi grib būt politiķi. Un katram ir tāda iespēja. Vēlēšanas. Parlaments. Mītiņi. Tādu režīmu sauc par demokrātiju.

Tagad padomājiet. Te es nedomāju Budas apcerēšanu. Vienkārši paprātojiet. Padomājiet. Iztirzājiet.

Vai esat reiz iedomājušies, ka labo vienmēr ir mazāk kā slikto? Vienkārši nopērciet duci grāmatu vai filmu, vai paklausieties duci lamu un pārliecinieties par to ar pašu acīm un ausīm. Godīgu, drosmīgu un gudru cilvēku vienmēr ir maz. Visi nevar būt gudri un stipri. Šie “visi” nevar nebūt viduvējības. Tāda tad ir jebkuras demokrātijas galvenā būtība – viduvējības vara. Un pie varas nāk šūdras, kalpi vai vergi. Kuri kliedz skaļāk par visiem. Visneaptēstākie. Tāpēc, ka tieši vergi iegūst vissliktāko izglītību vai nekādu. Tie, kuri cīnās par savām “minoritātes” tiesībām, kā to dara homoseksuālisti vai prostitūtas. Beidzot, tie, kuri svin uzvaru. Tie, kuri ir kungi pār trim ceturtdaļām mūsdienu sabiedrības. Tie, kuri nemitīgi liek citiem darīt to, ko vēlas viņi, gan saimnieciskajā, gan saprāta jomā. Tāpēc, ka bijušais vergs nevar iztikt bez citu piespiešanas, tieši tāpat kā kādreiz piespiests pats. Citādi viņš vienkārši nespēj rīkoties. Vergi grib nolaupīt tavu gribu un pielīdzināt tevi sev. Un tā ir demokrātija.

Demokrātija pamatojas uz trim franču revolūcijas idejām. Brīvība, vienlīdzība, brālība. Šīs idejas šķiet ļoti pievilcīgas. Bet īstenībā tās tevi maldina.

Pirmkārt, karavīrs vai garīdznieks nav vienāds ar kalpu. Zilonis nav vienāds ar peli. Ja ziloni ēdināsi ar peles devu, tu viņu turēsi badā. Bet tas ir tieši tas, ko jūs, eiropieši, tagad darāt.

Brīvība. Tas ir, brīvība vergiem. Brīvība pati par sevi ir ļoti laba. Bet ir jāsaprot, ka vergi ir neaptēstāki. Kšatriji ir rupjāki par bramīniem, tāpēc viņi pakļauj otros. Vaišjas ir rupjāki par kšatrijiem. Bet visrupjākie ir šūdras. Visspēcīgākie. Ja palaidīsi brīvībā vilku un aitu, vilks aitu nogalēs. Ja ļausiet vaļu Bēthovenam un Maiklam Džeksonam, pēdējais triumfēs pār pirmo.

Bēthovens un Džeksons. Godīga sieviete un mauka. Cilvēks ar parastu dzimumievirzi un homoseksuālists.

Ir pareizi, sakāt jūs, eiropieši, tā ir demokrātija un brīvība, tā ir dabiska cīņa par dzīvību, un aitai bija tiesības cīnīties. Ja viņai nav ilkņu un asu nagu, pati vainīga. Atļaujiet man tomēr tādu brīvību nemīlēt.

Jēzus, jūsu skolotājs, sevi sauca par ganu. Bet gans par savām avīm rūpējas. Viņš par tām gādā. Jūs to nedarāt.

Brālība. Turēt citus cilvēkus par saviem brāļiem, tas ir ļoti labi. Bet īstenībā nekāda cilvēku brālība nesanāk bez līdzjūtības. Kā tu liksi aitai noticēt, ka vilks ir tās brālis? Vai otrādi? Vēlies, lai tava māte vai meita turētu lezbieti vai mauku par savu māsu? Esi pavaicājis, vai viņa pati to grib? Cilvēki tiešām var būt vienoti; var kļūt cits citam brālis un māsa. Bet šāda brālība sākas ar bodhičitas ieaudzināšanu sevī – tavas sirsnīgas vēlmes sasniegt Apskaidrību visu dzīvo būtņu labā ieaudzināšanu. Ar Dharmas (Derības, tikuma) palīdzību. Vergiem ar tikumu ir trūcīgi. Viņiem tikums ir nederīgs. Viņiem tas šķiet garlaicīgs.

Šķiet, jūs man nepiekrītat. Jūs runājat, ka tikai demokrātija var pasargāt nāciju no tirānijas. Labi, bet tagad palūkojieties paši uz savu vēsturi. Atceraties Ādolfu Hitleru, vācu nacionālsociālistu vadoni? Atceraties, ka fašisti bija politiska partija?

Ka nacionālsociālisti piedalījās Vācijas vēlēšanās 1933.gadā? Ka viņi vēlēšanās uzvarēja? Hitlera partija 1933.gada vēlēšanās uzvarēja demokrātiskā ceļā. Kā jūs spējat pēc tam runāt, ka jūsu demokrātija izslēdz asiņainu tirāniju?

Jeb vai ir vēl tie, kuri uzdrošinās salīdzināt Viņa Svētību Dalai lamu ar amerikāņu prezidentu Džordžu Bušu, kurš uzsāka amerikāņu karaspēka iebrukumu Irākā? Viņa Svētība Dalai lama nekad nav vēlēts. Viņa izglītību nekad nav virzījuši viduvējības vai vergi.

Pirms gada man vaicāja, vai lamu var ievēlēt reliģiskas biedrības locekļi, padarot viņu par galveno. Protams, ka var. “Lama” ir vienkārši vārds, nosacīts jēdziens; nav tāda “lamiskuma”, kas pastāvētu neatkarīgi, balstoties pats sevī, nav kaut kur gaisā vai debesīs. Jūs varat ievēlēt jebkādu lamu, kā vien vēlaties. Bet vai esat droši, ka viņš būs labs lama?

Kā jūs par to pārliecināsities? Ir tikai viens veids kā atrast pienācīgu lamu – sajūta, ka tu kļūsti labāks, sekojot viņa padomiem.

Savas dabas pilnveidošana nekad nav bijusi vienkārša lieta. Tāpēc lamas vārdi nekad nebūs jums patīkami. Ja esat pietiekami viedi, lai ievēlētu cilvēku, kura vārdi jums nav patīkami (kas gadās reti), tad, protams, nav šķēršļu lamu ievēlēt demokrātiskā ceļā. Demokrātija pati par sevi nav ne slikta, ne laba (tas ir pareizi attiecībā uz visām lietām, kā zināt). Tā ir laba, kad labi ir cilvēki, un slikta, kad viņi ir slikti. Kāds izvēlas Budu, bet kāds Hitleru. Tā lūk pastāv pasaule.

Bet īsts lama, ievēlēts vai iecelts, nekad nevar būt mūsdienu demokrātijas piekritējs.

Kas ir “demokrātijas piekritējs”? Tas, kurš ļauj pastāvēt ļaunumam.

Tas, kurš aicina atļaut viendzimuma laulības, kurš atzīst bērnu nepaklausības un vecāku nicināšanas tiesības, kurš uzskata, ka dumpiniekiem ir jāļauj šaut uz valdības armijas kareivjiem, ka teoloģijas studentiem ļauts nezināt neko par budisma trim mācības groziem (Tipiṭaka), musulmaņu atklāsmi (Korāns) vai Bībeli vienkārši tāpēc, ka tas viņiem nepatīk; tas kurš aicina atļaut seksuāliem maniakiem uzņemt kino.

Izvirtība un nepateicība, naids, tumsonība un alkatība demokrātiskā sabiedrībā ir pieļaujami un pat ir apsveicami, jo “katram ir jābūt brīvam un jābauda brīvības augļi”. Bet tāda brīvība ved uz visspēcīgāko verdzību, kurā par jūsu tirāniem kļūst trīs ļaunuma saknes (neapjēga, pielipšana, nepatika), bet jūs par to vergiem.

Lama nav tas cilvēks, kurš pieļaus naidu, tumsonību un kārības. Viņš ir tas, kurš tās ārstē. Viņš ir tas, kurš aizliedz. Tāpēc ir viegli lamu pasludināt par “demokrātijas ienaidnieku”. “Jo sliktāk”, kā teic franči. Jo sliktāk demokrātijai.

Neesmu politiķis un ar to nenodarbojos. Mūks nevar būt politiķis. Tad kāpēc tik daudz vārdu par politiku? Tāpēc, ka tā ietekmē mūsdienu Rietumu izglītību un reliģisko dzīvi tāpat kā jūsu politisko dzīvi.

Iztēlojies, ka esi skolotājs. Iztēlojies, ka tavā skolā ir gadījušies četri pusaudži, kuri vēlas lasīt Šekspīru vai Gēti. Iztēlojies, ka citi skolnieki šos dzejniekus lasīt negrib. Kā tu rīkosies, ja esi demokrātisks skolotājs? Tu ļausi saviem skolniekiem lemt, ko viņi grib mācīties. Nekādu Šekspīru, nekādu Gēti. Šo divu vietā mūsdienīgus viduvējus dzejniekus. Iznākumā tavi skolnieki izaug par aprobežotiem un patmīlīgiem cilvēkiem, būtībā visai nepatīkamiem. Bet tavs darbs nešaubīgi izraisīs sajūsmu visos “demokrātijas draugos”.

Jeb uz brīdi iztēlojies, ka esi kļuvis par garīdznieku. Ko tu sludināsi savai draudzei? Vai tu spiedīsi viņus tikt vaļā no naida un tumsonības? Ko nu, pamēģini tik lasīt viņiem tādu morāli. Pilnīgi droši, ka šķērsielā atradīsies cits sludinātājs, kurš viņiem teiks, ka Kristus mīl visus. Visus, vai viņš ir slepkava, mauka vai melis. Jo Kristus ir bijis demokrātijas draugs. Un tauta dosies uz viņa baznīcu, ne tavu, un viņš saņems naudu, un viņš uzvarēs. Un zaudēsi tu. Un tad tev ciniski pavaicās: “Ja tu tik gudrs, kāpēc tik nabags”?

Starp citu, padomājiet – kā Kristus varēja būt demokrātijas draugs?

Demokrāts grib padarīt cilvēkus vienādus. Kristus, kurš nekad nebija vienāds ar citiem cilvēkiem, gribēja, lai Viņa skolnieki līdzinās Viņam. Viņš gribēja, lai Viņa skolnieki atšķiras no visiem, lai viņi iet savu ceļu. To pašu gribēja Buda.

Tu jautāsi man, ko tev darīt mūsdienu demokrātiskajā pasaulē, pa kādu ceļu iet.

Izbeidz būt viduvējība. Nebaidies būt gudrāks par citiem. Meklē vecās aristokrātiskās kultūras lauskas. Starp tām tu vari atrast īstas pērles, kā es esmu atradis vecās Eiropas mūzikā. Aizmirsti par savām demokrātiskajām tiesībām. Apjēdz, ka tev vēl ļoti tālu līdz Budam. Apjēdz, ka jūs esat līdzīgāki cūkām kā cilvēciskām būtnēm. Un tad sāc meklēt īsto sava prāta tirānu, meklēt īstu kšatriju, godīgu un spēcīgu. To, kurš tevi sasies un sitīs, kamēr tu pilnīgi netiksi vaļā no sava naida, iekāres un tumsonības. Ja atradīsi labu tirānu, būsi laimīgs. Bet demokrātijas laikmetā tādu ir patiešām maz. Tāpēc kļūsti pats sev vergs un tirāns, ja nevari atrast citu. Mūsdienu pasaules brīvība ved uz verdzību, bet tava brīvprātīgā verdzība vedīs tevi uz Galīgo Atbrīvošanos. Dodies karā.

Dodies karā ar savām nepilnībām. Nekad neaizmirsti, ka tavas nepilnības ir spēcīgas. Ka tās var tevi nogalēt, pirms tās nogalē tu. Tāpēc cīnies. Sasprindzini visus spēkus. Nekad neklausies pūļa klaigās. Pūlis var šķist gudrāks par tevi, bet tavas nepilnības nogalēs tieši tevi, ne viņus; ja ieklausīsies pūlī, tevi nositīs tavas nepilnības. Nekad nepārtrauc šo viscildenāko karu. Tu uzvarēsi, agri vai vēlu.

To mums visiem ir solījis ‘Tas, kurš nāk šādā veidā’ (Tathāgata, t.i. Buda). Netici viņam? Kam tici? Demokrātijai? Nožēlojama ticība. Neraizējies par demokrātijas aizstāvjiem. Kāpēc raizēties? Kāpēc jābaidās? Ir viena vienīga lieta, no kuras jāsargās. Netikums. Tad esi aristokrāts, ja tāds bijis arī Buda. Esi ķēniņš. Sava prāta valdnieks. http://sangye.narod.ru/Evropa_glazami.pdf }

Pirmie meli: sabiedrība attīstās. Stingri ņemot, neredzu tam nekādu apstiprinājumu. Un ne tāpēc, ka esmu nelabvēlīgs ārzemnieks. Man šķiet, ka jūsu sabiedrība ir attīstījusies apmēram līdz 19.gadsimta vidum. Un 19. gadsimtā tā ir sasniegusi savu virsotni. Tas ir bijis pavisam nesen, bet – bijis. Tieši tad ir uzrakstītas jūsu labākās grāmatas un jūsu labākā mūzika. Protams, grāmatas un mūzika pašas par sevi sabiedrības attīstības līmeni neuzrāda. Svarīga ir līdzjūtības pakāpe. Kad lasu Dikensu, man šķiet, ka to līdzjūtības pakāpi, kādu savstarpēji izjūt viņa varoņi, jūs nesasniegsit vairs nekad.

Attīstās tikai tehnika. Un šeit slēpjas vēl viena nepatiesība, kurai jūs ticat. Jūs uzskatāt, ka tehnika ir cilvēka draugs. Ticiet man, ložmetēji ar kuriem apšāva Tibetas lamas, nebija viņu draugi.

Katrā sabiedrībā ir trešā varna (kasta) – tirgoņi, vaišjas. Cilvēki, kuri mīl naudu un prot to taisīt. Viņu ir visai daudz. Dažkārt viņi ir vairumā. Bet ne visi var būt tirgoņi. Tomēr jūs uzskatāt, ka var. Jūs esat ļoti ilgi pierunājuši karavīrus un garīdzniekus, ka viņiem jābūt tikpat bagātiem kā tirgoņiem, ka viņiem ir jāmīl nauda un jāprot tā taisīt. Un viņi galu galā ir noticējuši.

Tagad jūsu garīdznieki un valsts kalpotāji cenšas taisīt naudu. Kādiem tas sanāk. Tam, kurš sludina vai kalpo pienācīgi, tas izdodas vāji. Iznākumā šie cilvēki sāk justies nepilnvērtīgi. Sievietēm reti patīk nepilnvērtīgi vīrieši. Tādēļ sievietēm sāk šķist, ka apkārt spēcīgu vīriešu vairs nav, lai gan vīrieši te vainīgi nav. Tad vīriešu uzdevumus uzņemas sievietes un kļūst vīrišķīgas.

Vai arī vīrietis uzskata – ja viņš nopelnījis maz naudas, viņam jādabū “kompensācija” personiskajā dzīvē dzimumbaudas veidā. Un te nonākam pie ceturtajiem meliem.

Protams, nekādas mūžīgās mīlestības starp vīrieti un sievieti nav. Ir mūžīga līdzjūtība. Nezinu, kā jūs līdz šādai domai esat nonākuši. Varbūt Jēzus spēja mīlēt ideāli, un šī mīlestība bija mūžīga. Bet jūs taču izliekaties, ka esat kļuvuši gandrīz kā Viņš. Bet neesat.

Iznākumā gandrīz katra laulāta rietumu meitene domā, ka ir sasniegusi savas dzīves mērķi. Viņa sagaida, ka viņas vīrs izrādīsies dievs. Dievu starp cilvēkiem ir maz. Iznākumā pārmērīgas gaidas ved uz lielu vilšanos. Sieviete domā – vīrieši ir mani piekrāpuši, viņi nav dievi. Sievietes ir visādā ziņā labākas. Tā no jauna uzrodas lezbiskā mīlestība. Īstenībā vīrieši nav ne labāki ne sliktāki.

Vīrieši ir CITĀDĀKI. Vīrieši un sievietes ir pavisam atšķirīgas būtnes. Ir daudz vīriešu domu, kuras sievietēm vienkārši neko nenozīmē, un otrādi. Bet rietumu sieviete, maldināta ar meliem par sievietes un vīrieša garīgo vienlīdzību, vīrieti mēra ar sieviešu lineālu. Protams, viņa vīrieti atrod visās ziņās sliktāku, jo vīrietis nespēj dzemdēt, viņš ir neizturīgāks, neglītāks, un nojauta viņam ir vājāka. Tas ir tas pats, kas zirgu vērtēt tikai kā transporta mašīnu. Protams, motocikls ir ātrāks, izturīgāks. Bet zirgs ir SAPRĀTĪGS.

Skolās skolotāji dara lielu ļaunumu, liekot vienādības zīmi starp vīriešiem un sievietēm. Viņi dara nelaimīgus vienus un otrus. Viņi vairo lezbiešu un homoseksuālistu pulku. Bet jūs jau uzskatāt homoseksuālistus par normālu parādību, jūs piešķirat viņiem tās pašas tiesības kā parastiem cilvēkiem. Bet pie mums vīriešveidīgas sievietes un sieviešveidīgus vīriešus par mūkiem neiesvēta. Un mūķenēm ir pavisam citi ierobežojumi kā mūkiem. Ja Buda iedzimtu mūsu laikos jūsu vidū, jūs viņu ietupinātu cietumā par diskrimināciju.

Bet vīrietis jūsu sabiedrībā apgādājas ar vairākām mīļākajām tā vietā, lai apņemtu vairākas sievas. Vairākas sievas viņš apņemt nevar, jo jūs taču ticat, ka pastāv tikai viena mūžīgā mīlestība. Un tāpēc, apgādājoties ar mīļākajām, viņš arī jūtas vainīgs. Jūs gandrīz visi jūtaties vainīgi tā garīdznieka priekšā, kurš bērnībā jums sludinājis. Piemēram, tāpēc, ka tev kā jau katram cilvēkam ir jābūt bagātam, jāmīl viena sieviete ideālā mīlestībā, kā arī tāpat kā Jēzum vai Budam jāmīl visi cilvēki. Bet tu jūti, ka tā nesanāk. Tāpēc reliģija tevi tracina. Tāpēc tik maz cilvēku rietumu sabiedrībā tagad staigā uz baznīcu.

Es nepavisam nesaku, ka daudz sievu ir labi. Domāju – jo mazāk, jo labāk. Un tomēr daudz sievu ir labāk kā daudz mīļāko.

Par sievu vīrietis rūpējas. Bet mīļāko var atmest, tiklīdz vairs nepatīk. Vai nosist. Jo mīļākā kristietim ir grēks, un nositot mīļāko, jūs domājat, ka nositat grēku. Vai ne? Tu protestē, bet tā notiek. Atcerieties ‘Karmenu’. Tā ir jūsu, eiropiešu, opera. Virsnieks nogalina čigānieti par to, ka viņai ir mīļākais. Arī Tibetā tā, protams, gadās. Kaisle ir spēcīga visās tautās. Bet starp mums un jums tomēr ir atšķirība.

Mēs bieži runājam, ka cilvēkā ir iekāre, naids un greizsirdība. Tas ir slikti, bet tas pastāv, un aiziet klosterī spēj ne katrs. Tāpēc mēs pūlamies sasiet iekāri, naidu un greizsirdību ar sabiedriskās morāles saistībām. Bet jūs runājat, ka vīrietis iekārot dažādas sievietes nevar. Jo tas būtu pretrunā ar mūžīgās mīlestības ideālu, tas nav kristīgi. Jūs izliekaties, ka iekāres nav vispār. Bet tā paceļ galvu un visus nosit.

Un tagad sestie meli.
Jūs esat dziļā pārliecībā, ka lietas un vārdi ir viens un tas pats. Ka vārdi vienmēr precīzi apraksta lietas iekšējo būtību. Jo vairāk – rakstīts vārds. Domāju, ka arī tas nāk no reliģijas, jo Jāņa Evaņģēlija sākumā stāv rakstīts, ka Vārds bija Dievs, un Dievs bija Vārds. Ja jūs izlasītu kaut vai ‘Pārpasaulīgās Viedības nevainojamība’s (Prajñāpāramitā) pamatus, jūs apjēgtu, ka tā tas nav. Es neapstrīdu Evaņģēliju. Starp Evaņģēlija Vārdu un mūsu izrunātiem vārdiem ir atšķirība. Visa jūsu izglītība ir būvēta no vārdiem, terminiem, konceptiem.

Bez vārdiem jūs jūtaties galīgi bezpalīdzīgi. Tiklīdz parādās oriģināls filosofs vai sludinātājs, pirmais jūsu darbs ir piemeklēt vārdus, terminus, definīcijas. Jūs cenšaties piemeklēt birku. Jūs domājat, ka birkas izskaidro lietu būtību. Birku piemēri: Platons – ideālists. Jēzus – ideālists. Budisms – filosofija nevis reliģija. Bet šīs birkas neko neizskaidro, galīgi neko. Taču, ja Jēzus ir ideālists, bet ideālisms jūsuprāt ir slikta lieta, tad jūsu reliģija ir slikta.

Kāpēc jums tas nepielec? Jūs nosaucat budismu par filosofiju un uzskatāt, ka jau zināt visu par mūsu reliģiju. Vai tad esat izjutuši budisma garšu? Protams, neesat, nemāniet sevi. Un kas jums teica, ka budisms nav reliģija? It kā mums nebūtu ne tempļu, ne sludinātāju! Jūs vienkārši neesat atraduši budismā savas klišejas, savus stereotipus, tad nu pasludināt, ka budisms nav reliģija, bet vien filosofija. Jums vienkārši ir ērtāk tā uzskatīt. Jo jums filosofija ir tas, ko nosaka tikai prāts, nevis dzīve. Filosofi ir nekaitīgi, viņi netraucē bagātiem būt bagātiem un nabagiem būt nabagiem. Bet jūs kļūdāties. Budismu nosaka dzīve. Tāpēc tas ir reliģija. Jūsu zinātnieki kļūdās, lai arī ir doktori un profesori.

Jūs, eiropieši, vispār ļoti ticiet tituliem, īpaši vācieši. Tādiem kā “profesors”, “skolotājs”, “ārsts”, “garīdznieks”. Jūs domājat, ka cilvēka nosaukšana par profesoru jau padara viņu par viedo. Bet kādā sakarā? Tieši tāpat jūs naivi ticat, ka jūsu skolu skolotāji vienmēr audzina uz labo un patiesību, jo viņus sauc par skolotājiem. Viņiem ir skolotāja diploms. Un ka papīrs nemelo. Kad pirms 2000 gadiem jūsu skolotāji mācīja, ka zeme ir plakana, arī tad jūs ticējāt. Jo arī tiem bija diplomi. Šķiet, jūs esat aizmirsuši savu skolu, aizmirsuši, kā to necietāt. Mani satrieca ziņa, ka vairums no jums bērnībā nav mīlējuši savus skolotājus.

Ja tu nemīli savu skolotāju, tad kādēļ ej pie viņa?

Tāpēc, ka citas iespējas nav. Jo tev ir iedvests, ka “skolotājs” vienmēr ir skolotājs, ja jau diploms ir. Ka mācības vienmēr ir labums. Un jūs vienmēr esat tiekušies citus cilvēkus novest pie labā, grib viņi paši to vai negrib. Tā ir Rietumu cilvēka iezīme. Pārsteidzošs pieaugušu cilvēku naivums, kuri divdesmit gadu laikā paspēj aizmirst visas savas jūtas un noticēt, ka visi skolotāji ir taisnīgi, gudri un labsirdīgi. Un es atkal domāju, ka tik naivi jūs tomēr neesat. Tā jums vienkārši ir ērtāk. Ja skola ir tik slikta, ka tā dara jūsu bērniem ļaunu, tad iznāk, ka jums kaut kas šajā sakarā ir jādara, vai ne? Bet kas? Jūs taču nekad neesat mācījušies mācīt paši. Un vai paši zināt, kas ir patiesība? Ja mācīsit savus bērnus paši, jūs atkārtosit tās pašas nepatiesības, kādas atkārto skolas skolotāji.

Pieradums visas lietas apzīmēt ar vārdiem ved uz to, ka aiz vārdiem neredzat lietas. Par izglītotu pie jums sauc nevis to, kurš zin visas lietas, bet to, kurš zin visus vārdus. Piemēram, par garīdznieku pie jums sauc nevis to, kurš ar nojautu sajūt, kas ir labs un ļauns, bet to, kurš ir izlasījis visas grāmatas par labu un ļaunu. Arī mūsu lamas lasa grāmatas. Bet viņiem nākas saredzēt to, kas stāv aiz burtiem. Ja cilvēks to nesaredz, tad budistu klostera institūtā (šedrā) eksāmenu nenoliks. Bet eiropeiskā institūtā viņš kļūs par zinātņu doktoru.

Nu lūk, jūs ticat saviem profesoriem, skolotājiem, garīdzniekiem. Bet kaut kur iekšēji jūs jūtat, ka viņi atgremo šīs nepatiesības, visus astoņus veidus. Tāpēc jūs no viņiem novēršaties. Jūs sakāt – šī dzīve nav īstā. Labāk dzīvošu īsto dzīvi. Piemēram, apgādāšos ar mīļāko.

Un pēc visa tā – galīgie meli. Par to, ka esat kristieši, tas ir, Jēzus sekotāji. Ja būt sekotājam nozīmē darīt visu otrādi, tad, protams, esat kristieši. Domāju, ka antikristieši arī ir kristieši. Auns zināmā mērā ir pretējs aitai, ērzelis zirgam. Piemēram, tāpēc, ka aita ir pakļāvīga un bikla, bet auns enerģisks. Jūs sevi saucat par aitām, kuras gana Jēzus. Bet īstenībā jūs esat auni, kuri izklīduši pa lauku un aizmirsuši, ka kāds viņus gana. Nu ko, auns katrā ziņā ir tuvāks aitai, nevis kaza. Bet lietas samežģās, kad jūs sākat mācīties austrumu reliģijas. Iznākumā jūs kļūstat par sazin ko. Ne kaza, ne aita.

Bet ko tad tev darīt tādā gadījumā? Ja esi lasījis uzmanīgi, vari atbildēt pats.

Izbeidz ticēt vārdiem. Vārdi nav lietas. Vārdus izrunā cilvēki. Bet cilvēki mēdz melot. Izbeidz ticēt maldiem. Un cieši aizver ausis padomiem. Netici nekam. Arī man tev nav jātic. Kāda jēga ticēt, ja nesaproti?

Ticība bez apjēgas rada fanātismu.

Atsakies no ‘svētais pasaulē’ tēla, kādu kopš bērnības tev iedvesuši sludinātāji. Tu neesi Jēzus. Pagaidām tu visus cilvēkus mīlēt nespēj. Tev nav obligāti jābūt vienā visa mūža mīlestībā. Tavs pienākums nav būt bagātam. Tu neesi vainīgs, ka nesaproti sievietes, bet viņas nesaprot tevi. Un tev nav tiesību piespiest kādu uz labdabību. Kā tu to spēsi, ja pat nezini, kas labums ir?

Un tad dodies tuvāk lietām. Kaut kur, kur vārdu ir iespējami mazāk. Un tur novērtē pats sevi, nosaki diagnozi. Meklē ārstu. Bet nesēdi bezdarbībā viņu gaidot.
Paņem meditācijas šķēpu un cīnies ar tām čūskām, kuras dzīvojušas tavā dārzā zem nepatiesību vecajam lapām. Pēc kāda laika atkal spēsi lasīt grāmatas.

Tas ir budistu ceļš. Pieņemu, ka ir arī kristiešu. To neesmu mēģinājis. Ieskrienies un lec pār bezdibeni. Var būt, ka lidojumā tev pieaugs spārni. Bet sākumā nebūtu slikti pameklēt kādu, kurš prot lidot. Nedomāju, ka tādi ir katrā baznīcā. Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka zinu atšķirt lidotpratēju no tiem, kuri par lidošanu vien runā.

Meistars nerunā nepatiesības. Nepatiesības lidojumā beidzas ar nāvi.

http://econet.ua/articles/106692-tibetskiy-lama-6-vidov-lzhi-evropeyskoy-tsivilizatsii

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s