Latvian-Nuristan-Gujarat cognate cultures. Ivars Līdaka

This is attempt to light up gigantic up and down culture lift between Latvia ashore Baltic sea and Gujarata or Lāta ashore Arabian sea; largely compilation .

LIFTS

Latvians have:

– awe to nature elements – earth, water, fire, wind;

– awe to nature (Rigvedic) deities – sky god-Dyauṣ–Dievs, sun-Savitṛ–Saule, prosperity-Pūṣan–Pūšans, dawn-Uṣa – Austra, horse twins – Aśvin/Jumis, air-Vāyu–Vējš, thunder-Parjanya–Pērkons, fire-Agni–Uguns, mother earth-Dhātrī–Dārta/Zemes Māte; mother river–Mata Sarasvatī-Daugaviņa Māmuliņa, death and life – Yama–Māra;

– awe to covenant–Dharma–Derība;

and forefathers have been horseman and knew chain of almost conjuncted rivers, they have had lasting up and down travels along this river chain. The above refers to both Latvians and Gujarata peoples as well as Sanscrit culture.

I looked here at two linguistic aspekts or testimony of it. Those are ideographic and linguistic cognation of peoples at either end of aforementioned culture lift.

“Somewhat about Latvians. In Latvia and Lithuania the aboriginal peoples are the Balts proper — the Latvians (also named Letts, (Lettuni, Lœti, Læti; possibly Basilici (βασιλιχοι) Sarmatae – I.L.)) and Lithuanians. Together with the Borussian (Ancient Prussian) language, which became extinct in the 17th century, Latvian and Lithuanian (the only two of the languages still alive) form a distinct “Baltic” branch of the Indo-European family to which belong also Indo-Iranian, Greek, Latin, Slavic, Germanic, Celtic and other branches.

In comparison with other living European languages, Latvian and Lithuanian have kept much more of the wealth of ancient sounds and forms. Therefore, it is no wonder that linguists who study Comparative Linguistics value very highly the monumental Latvian Grammar (840 pages) by the distinguished philologist Prof. J. Endzelins. It is not without reason that Latvian and Lithuanian are called the Sanskrit of Europe”. (The Story of Latvia—A Historical Survey. Arveds Švābe. Latvian National Foundation, Stockholm. 1949)

While the possession of many archaic features is undeniable, the exact manner by which the Baltic languages have developed from the Proto-Indo-European language is not clear.

According to some glottochronological speculations, the Eastern Baltic languages split from Western Baltic (or, perhaps, from the hypothetical proto-Baltic language) between 400 and 600. (Latvian language )

The district or visaya of Lāṭa is here described as “pleasing with choice trees that are bowed down by the weight of (their) flowers, and with temples and assembly-halls of the gods, and with viharas, (and) the mountains of which are covered over with vegetation”.

The country south of Mahī or at times south of the Narbadā up to the Pūrva or so far as Daman, was called Lāṭa and ‘it corresponded roughly with Southern Gujarat’. It comprised the collectorates of Surat, Bharoch, Kheda and parts of Baroda territory.

According to Prof. Bühler, Lāṭa is Central Gujarat, the district between the Mahī and Kim rivers and its chief city was Broach. Lāṭa has been identified with Central and Southern Gujarat in the Rewah Stone Inscription of Karṇa. We also the Lāṭa kingdom mentioned in other epigraphical records. Lāṭarāṣṭra is identical with the old Lāṭa kingdom of Gujarat, the capital city of which is stated in the Dīpavaṁśa to have been Siṁapura (Sīhapura). In the early days of the imperial Guptas, the Lāṭa country was formed into an administrative province in the Lāṭaviṣaya. The Saktisangam Tantra places the Lāṭa country to the west of Avanti and to the north-west of Vidarbha. (Personal and geographical names in the Gupta inscriptions)

As basis for ideographic cognation table is used Latvian ornamental design. Inguna Galvina, Alfreds Stinkuls and Vladas Ruksa , https://latvianhistory.files.wordpress.com/2009/07/latvian_holy_signs.jpg, The Harappan Script. Clyde Ahmad Winters and Decoding the Divine: Kathi Embroideries of Saurashtra. Victoria Z. Rivers. All images are borrowed from Web.

As basis for lingvistic cognation table is used Gujarati English Learner’s Dictionary. Babu Suthar.

Table 1. Ideographic cognation.

Harappan signs

The Harappan Script. Clyde Ahmad Winters

Latvian signs

Latvian ornamental design. Inguna Galvina, Alfreds Stinkuls and Vladas Ruksa

Gujarati (and Nuristani) signs

Decoding the Divine: Kathi Embroideries of Saurashtra. Victoria Z. Rivers

(Patterns of Nuristan marked with brackets).

CrossOfCrosses

Cross of Crosses, Krustukrusts – A combination of four crosses, this symbol has been carved on ancient sacrificial stones for bestowal of divine favors. Cross of Crosses have been found decorating women’s wraps during the Iron and Bronze Ages.

  krustakrusts_kutchwork3
 Ka_ krusts

Cross

Cross, Krusts – Perhaps due to its simplicity the cross sign has been widely used since antiquity. Found on Early Iron Age jewelry, it has no relationship to Christianity.

 krusts_motif-8-completed2

kā_kā_much_protection

Kā-Kā – much protection.

FireCross

The Sign of Thunder Cross, Pērkonkrusta zīme – Also known as Fire Cross, Cross of Fortune or Swastica this sign is common to all Indo-European cultures. It is the symbol of fire, thunder, light, fortune, health and prosperity. Often used to adorn women’s wraps and sashes, the variations of Thunder Cross include clockwise and counter-clockwise directions.

Pērkonkrusts

indian_swastikasvas

32_pic_kalash-god_Deziao

Quadrants: Swastikas are extensions of the circular sun image and convey time, space and the reproductive force. Swastikas are ancient and Indus Valley seals with them have been found dating to around 2500-1750 BC. The right-hand swastika, made from two lines intersecting at right angles, rotates east to west or counter-clockwise. It is the symbol of light and day, and its four points indicate the sun at North for midnight and human regeneration; East for sun-rise and the beginning of life; South for noon and the prime of life; and West for sunset or death. The swastika visually and iconographically relates to quadrant-divided circles and squares. Perpendicular and horizontal intersecting

lines symbolize the cardinal directions or the life cycle; diagonally intersecting lines indicate the two equinox and two solstice, therefore representing the four seasons; and both sets of intersecting diagonals symbolize the four seasons and cardinal points, or the unity of time and space. Essentially, these symbols represent cyclical thinking oriented

toward the east/west or sun rise/sun as a regenerative principle.

 tar_ya1aplis_Harappaaplis ar centru (Brāhmī)

Sun

The Sign of Sun, Saules zīme – Sun is the dominant feature of God’s heaven. Likewise, the sign of Sun is the most frequently used element in Latvian design. In ornaments of the Early Iron Age it is a plain circle. Later it evolved into various eight-segmented units.

saule_Mud-relief-work-kutch-GUJARAT-960x494

31_kalash_Sun_Mahandeo_sanctuary_pakistan-khyber-pakhtunkhwa-kalash-valleys-bumburet-valley-brun-village-E2GH45

Solar images: The sun is the only visible god, which is manifested through light, luster, rays of light, and shadow. Sunlight is often believed to be the source of life,

knowledge and spiritual wisdom. The sun establishes time, the rhythm of life through day and night. And through fire, golden sun-like light illuminates darkness. Light and primal fire exist in pure time, and were believed by many to be the source of all. Light and darkness, fire and water are great polarities which symbolize the universe. Suns are represented by circles, and while many are solar representations, not all are.

Saule_4000_kaleshhook2a

(Nuristan).

tā

harappa "fig_tree"parpola11

Holy “fig tree”. (Asko Porpola).

TreeOfSun

Tree of Sun, Saules koks – A combination of the basic design elements creates diversified symbol extensions. Such is the Tree of Sun, which represents reaching upward and growth.

Saules_koks_ee991990e1b8551564417c43c8fa23c3

Sauleskoks

(Kalasha in Nuristan).

 tha

Moon

The Sign of Moon, Mēness zīme – Moon is the symbol of warriors. This sign is most often found on swords, bracelets and other objects carried by warriors. Moon shapes are also used in forming pendants for fibulae.

meeness

Although not a prominent motif in Kathi textiles, the moon is been extremely important in the belief systems and material culture of many people. The moon is often viewed as the consort of the sun, widely equated with fertility goddesses, and symbolically important for its waxing and waning phases symbolizing polarities like death and resurrection.

 vey

God

The Sign of God or Heaven, Dieva jeb Debesu zīme – The presence of God, his love, caring and goodness is widely proclaimed in dainas. It is represented by a slender triangular shape above a horizontal base line (Earth-mother) and with a circle at its apex – God above the expanse of the heavens. This element is extremely old and is found on metal jewelry dating to the Early Iron Age.

Dievs

Embroidered_white_work_drawn_thread_work_detail

dieva_5d487059ce758c5e14dcd4e180666206

61_GUJARAT-SOOF-EMBROIDERY-TEXTILE-PANEL-10

Laima

The Sign of Destiny, Laimas zīme – Laima determined the destiny of people. It was believed that she lived under the threshold and was not to be disturbed by handing anything over it. The graphic fir-twig sign of Laima is attributed to the very beginnings of Latvian symbology. Besides the popular variant called „Laimas Broom”, it has relatively few other variations.

Mara

The Sign of Earth/Water, Māras zīme – Māra is the deity of earth and water and all the creatures within. An insight into her position within the ancient beliefs abound in dainas, and are just as often visually reflected in Latvian ornamental design. The symbol of Māra – a zigzag line – dates back to the Iron Age. (Supreme Mother goddess;

see Cross of Crosses)

Maara

Auseklis

The Sign of Morning Star Venus, Auseklis – Of the many star design variations, Auseklis is the most prominent. In dainas it is often mentioned as a protector and contains numerous references to „star blankets” and „star coats.” (Victory of Life over Darkness).

kathi_izsuvumi-gujarataa1

Eight-pointed Stars: The eight-pointed star is sometimes known as the star ofthe Magi. As a solar motif of great antiquity, it is also known as the eight-homed sun image. Some examples date to 4300 BC. The Kathis introduced the koliphul, or eight-pointed star into Saurashtra. The koliphul is defined as a geometric pattern consisting of a square divided into nine smaller squares, which are further subdivided into triangles. As we have seen, the number nine has solar connotations.

auseklis_10291d196578db569b0d58565647cefd

(Nuristan, Swat Walley.

Jumis

The Sign of fertility, Jumis – Depicting a double spiked stalk of grain, Jumis symbolizes fertility and prosperity. Found on Iron Age wraps and jewelry, it is a popular element used in subsequent textile adornments.

Jumis1300px-Jumis

Jumis as Ashwins on crest.

 30_kalash_pakistan-khyber-pakhtunkhwa-kalash-Mahandeo_altar_bumburet-valley-brun-village-e2gh46

 

 

 

Nuristan.

 Harappa_KA

Zalktis

The Sign of Serpent, Zalktis – This sign, found on women’s apparel and jewelry, represents the ancient serpent cult. In Latvian mythology the harmless snake Zalktis was the guardian of wealth and well-being and therefore had to be protected and cared for.

(Symbol of Wisdom and underworld. )

  aka

aka1

Double cross/Well, Dubultkrusts/Aka.

aka

Check patterns are widely seen in Kathi, Kutch, Sind embroideries, and others. Many check designs have straightforward solar connotations, while others are subtly related as flora fertility motifs. Among the Rabaris of Kutch and Saurashtra, alternating dark/light checks, sometimes with a diamond in the center, are called baporiya, meaning sun. Commonly color changing blocks or checks create diamond and stepped-cross shapes. … Indo-Iranian, Avesta and Vedic-based Iranian priests built and

oversaw the main temple for Nuristan, which was a type of solar observatory. The temple was dedicated to the supreme Creator god Imra and Disni, the fertility goddess. Robertson noted a square cloth with checkered patterns placed on the west wall above the square fire altar, and similar designs painted on the south. The god Irma, located in the northeast comer, was touched by a sunbeam at sunrise on the shortest day of the year, and the goddess Disni, was struck by a sunbeam from an opening in the east wall at the

summer solstice. Years later, a model of the temple and astronomical and computer calculations showed that the patterns in the checkered cloth which Robertson saw on the western wall “conformed to patterns of sunbeams made at the spring and fall equinox.”

 rombs  square

Diamond, square.

 rombs
 zvaigzne

zvaigzne

Like the moon, stars illuminate night and were considered portals of light through which souls descended to earth. In this regard, they were strongly associated with ancestors, because when people died, it was believed that their divine sparks or souls returned back to the

sun. Twinkling stars give hope, and with their white light have been regarded in Zoroastrian and other pre-Islamic beliefs to be soldiers that protect the earth and beings from evil.

 Jaanis_Harappan

Jaanis_latvian-design-12

Jānis – (Summer Solstice Deity) was sometimes referred to as a son of God. His Midsummer’s Night festival (which is called “Jāņi” and which takes place on the evening of June 23rd) is the most important festival of the year for Latvians. Once every year, Janis at midsummer came to bring luck and fertility to the people of Latvia. (Think about Sanskrit ‘yāna’ – riding, travel, going (“Jānīts nāca par gadskārtu”))

Lielvardes-josta-2

belts1

Hand-woven Latvian belts (jostas) are worn as part of the traditional costumes and contain amazing, regional patterns, which have mystical meanings. Red is the predominant color.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Solstice feast with fire.

svast_26dd94a23354cfd5724157e0dbc60e62

Red is also associated with the Hindu sun god, Surya. In ancient times, his skin and garment color was called “pusparaga”, for bright red. … In Kathi embroideries, red is the predominant color. The color by itself, is an aniconic reference to the sun.34_Kalash_ugunskurs_jostas_Chawmos_attīrīšanās pc140059

(Nuristan. Solstice feast with fire.)

Table 2. Latvian – Gujaratī cognate words. There are 425 words selected largely by pronouncing.

Latvian

Latvian trascription of Gujaratī resembling ‘Piebalga’ dialect

Gujaratī (~IPA)

Gujarati- English Learner’s Dictionary. Babu Suthar

(here roughly)

Sanskrit (IAST)

English transcription

English

Gujarati- English Learner’s Dictionary. Babu Suthar

ūdens uzvārīts ēdienam

adæn

(a.dhən/<a.dhə.nə>)

adana, udaka, uda

adhan

neut. water

boiled for cooking food

1. novēršanās no reliģijas, 2. netikumība. (ne-derība)

ædærmæ

(ə.dhər.mə/<ə.dhər.mə>)

adharma; dharma – tikums, krietnums, derība

adharma

masc.

1. the reverse of religion, 2. immoral.

uguns

ag

(ag/<a.gə> siev.; ag)

agni

ag

fem. fire

1. sekojošs, 2. nākošs; gājējs

agami

nākošs – agami (a.ga.mi/<a.ga.mii> apst.; agami)

gāmi – gājējs

agami

advb.

1.ensuing 2. forthcoming.

pareģojums, noslēpumaini vārdi; agrāki vārdi

ægæmvani

(ə.g əm.va.ɳi/< ə.gə.va.ɳii>)

agra

agamvani

fem.1. prophecy. 2. mysterious words.

agrāk

ægau

(ə.ga.ũ/<ə.ga.u>)

agra – pirmais, izcelsme

agau

prep. before.

agrāks

ægauni

(ə.ga.ũ.ni/<ə.ga.u.nii> īp.; agauni)

agra

agauni

adj.

previous (in terms of time)

neziņa, neapjēga.

ædžnanæ

(ə.gna.nə/<ə.gna.nə>)

ajñāna

agnana

neut.

ignorance

uguns

ægni

(əg.ni/<ə.gni> vīr.; agni)

agni

agni

masc. fire

kremācijas ceremonija, ugunī sadedzināšana

ægnidah

(əg.ni.dah/<ə.gni.da.hə>)

agni +dah

agnidah

masc.

cremation ceremony.

kremācijas ceremonija, šķīstīšana ar uguni

ægnisanskaræ

(əg.ni.sam.ska.rə/<ə.gni.sɚska.rə>)

agni + saṃskāra

agnisamskara

masc. cremation

ceremony.

dievbijība, ļaušanās dieva varai

æišværjæ

(əi.ʃvə.rjə/<əi.ʃvə.rjə>)

aiśvarya – vara, ietekme, augstākā vara, pārcilvēcisks spēks, suverenitāte

aishvarya

neut.

godliness

visas dzīves, mūža

adživæn

(a.ʥi.və.n/<a.ʥii.və.nə>)

ājīvana – iztika

ajivan

adj.

lifelong.

acs

akh

(akh/<a.khə> siev.; akh)

akṣi, cakṣu

akh

fem. an eye

nemirstīgs

æmær

(ə.mər/<ə.mə.rə> īp.; amar)

a+martya; martya – mirstīgs

amar

adj. immortal.

līdz miršanai

æmæræn

(a.mə.rən/<a.mə.rə.nə>)

āmaraṇam

amarana

advb.

till the end of life.

(tikai) mēs

æme

(ə.me/< ə.mə>)

ame

pron. we

(exclusive).

un

æne

(ə.ne/<ə.ne>)

ane

conj. and.

netikumība (ne nītīs (rakstu veidojoša diegu sistēma stellēs))

æniti

(ə.ni.ti/<ə.nii.ti>)

a+nīti

aniti

fem.

immorality.

āre!

ære

(ə.re/<ə.re> ; are)

are

inter.. an exclamation

expressing surprise, `oh’.

asara

asu

(a.su/<a.su>)

āsra – asara vai asins

asu

neut. a tear.

nelabais, dēmons; bezsaules radījums (nelabais)

æsur

(ə.sur/<ə.suu.rə>)

suradviṣ =ā+sura (sur(l)a); asurā – nakts, tas ir, bez saules; suradviṣ (saules ienaidnieks)=āsura

asur

masc. demon.

nemierīgs, nevesels

æsvæstæ

(ə.svəs.thə/<ə.svə.sthə>

asvastha – nevesels, nemierīgs, sevī nenoturīgs; svastha – veselīgs

asvastha

adj. 1.restless 2. sick.

astotais

ath

(ath/<a.thə>)

aṣṭama

atha

adj. eight.

māte; baba (godājamā)

ba

(ba/<ba>)

baba; bhā – būt, parādīšanās, līdzība, gaisma, saule, mirdzums; baba – godājams vecs, vieds cilvēks, cienītais

ba

fem. mother.

(vācāms) bērns

b(v)æčču

(bəc.cu/<bə.ccu>)

vaccha

bachhu

neut. a child.

tēvs (papa)

bap

(bap/<ba.pə>)

bapa

masc. father.

abi

beu

(beu/<be.u>)

ubhaya

beu

adj. both.

daļa, tiesa (bagātība)

bhag

(bhag/<bha.gə>)

bhaga – labklājība, bagātība

bhag

masc. 1. share, 2.

part.

1.nāve, 2. liktenis (bagātība)

bhagjæ

(bhag.jə/<bha.gjə>)

bhāgya – veiksme, liktenis, izdevība, bagātība

bhagya

neut. 1.fate, 2.

destiny.

baismīgs

bhæjanæk

(bhə.ja.nək/<bhə.ja.nə.kə>)

bhayānaka – baiss, briesmīgs, draudīgs, tīģeris

bhayanak

adj.

frightful.

bulta, zibens

bhalodu

(bha.lo.ɖu/<bha.lo.ɖu >)

bhalli – bultu veids, bhalla – īpaša bultas daļa (galviņa)

bhalodu

neut. an

arrow.

līdzīgs (bāliņš, brālīt baltais)

bhæltu

(bhəɭ.tũ /<bhə.ɭə.tũ >)

bhā – līdzība, bhāti {bhā} – līdzīgs, udbhavati {udbhū}- vienāds, prabhavati {prabhū} – vienlīdzīgs, vienādi spējīgs

bhaltu

adj. similar.

labestīgs, saulains (bāliņš)

bælu

(bhə.lũ/<bhə.lũ>)

bhalla – labvēlīgs; bhālu – saule

bhalu

adj. good.

bandas (kopīgas) pusdienas; krājums

bændaro

(bhəɳ.ɖa.ro/<bhə.ɖa.ro> vīr.; bhandaro)

bandhu – radniecība, saistība, savienība, biedrība, piederība; draugs, vīrs, brālis, “banda”; bhāṇḍāra – krājums, krātuve; īpašs cīņas veids

bhandaro

masc. a

collective dinner for community given as

a part of social custom or religious ritual.

berzt, malt

bærædvu

(bhə.rəɖ.vũ/<bhə.rə.ɖə.vũ>)

bharadvu

v.tr.

to grind.

izšūšana (Bārta?)

bæræt

(bhə.rət/<bhə.rə.tə>)

bharat

neut.

embroidery.

Indija (Bārta?)

baræt

Indija (Bārta?) – (bha.rət/<bha.rə.tə>)

bhārata – Indija; bharat – panesošs, pacietošs, saturošs, dzemdējoša; āryāvarta – senā Indija

bharat

neut. India.

plūdums (bērums)

bærti

(bhər.ti/<bhə.rə.ti>)

bharti {bhṛ} – pildīt

bharti

fem. tide.

indietis (bārtietis?)

bartijæ

(bhar.ti.jə/<bha.rə.tii.jə>)

bhāratīya

bhartiya

adj.

Indian.

gans (barvedis)

bærvad

(bhər.vaɖ/<bhə.rə.va.ɖə>)

bharvad

masc.

a shepherd.

1. piebērt, aizbērt, piepildīt; 2. mērīt.

bærvu

(bhər.vũ/<bhə.rə.vũ>)

bharti {bhṛ} – pildīt

bharvu

v.tr. to fill.

dzīve (būšana)

bæv

(bhəv/<bhə.və>)

bhava – esība, pasaule, dzīve, kļūšana, rašanās, būtne, dievība

bhav

masc. life.

1. norma, 2. sajūta (būšana)

bav

(bhav/<bha.və>)

bhāva – esība, jūtas, sajūtas, emocija, raksturs, gars, garastāvoklis, izturēšanās, attieksme, nostāja, planētas stāvoklis

bhav

masc. rate, feeling.

dieve Pārvatī; emocionāla sieviete

bævani

(bhə.va.ni/<bhə.va.nii>)

bhavānī – upes nosaukums; mainīga sieviete; viens no Pārvatī, Šivas sievas, velnišķajiem aspektiem

bhavani

fem. the

goddess Parvati.

1. nākotne, 2. liktenis (būšana)

bavi

(bhavi/bha.vi/<bha.vi>)

bhavitavyatā, bhāgya – liktenis

bhavi

neut. 1. future, 2.

fate.

būšana, nākotne

bævišje

(bhə.viʃ.jə/<bhə.vi.šjə>)

bhaviṣya – nākotne, nākamais, gaidāmais; turpmāk būt, kļūt, notikt; nenovēršams

bhavishya

neut.

future.

1. vēlme, 2. jūtas (būšana)

bavna

(bhav.na/<bha.və.na>)

bhāvana – iztēle, nojauta, bhāvaka ārēja jūtu izpausme, pieķeršanās

bhavna

fem. 1.

desire 2. sentiment.

katrā iedzimšanā (būšanā), esībā

bævobæv

(bhə.vo.bhəv/<bhə.vo.bhə.və>)

bhavābhava – esība un neesība; labklājība un posts

bhavobhav

advb. in each birth.

1. ziedojums, 2. ziedojums dievam. (bagātība)

bog

(bhog/<bho.gə>)

bhoga – bagātība, īpašums, ienākums, nodoklis

bhog

masc. 1. a

sacrifice, 2. an offering to the god.

baudošs vai cietošs

bogi

(bho.gi/<bho.gii>)

bhoga – bauda

bhogi

adj. a person

who enjoys or suffers.

Brahmans, Virsīstenība; esības (būšanas) dievs

budev

(bhu.dev/<bhuu.de.və>)

bhūdeva – Brahmans, Virsīstenība, dievišķais uz zemes

bhudev

masc. a

Brahman.

burvju vārdi, burvestība

burki

(bhur.ki/<bhuu.re.kii>)

bhūr – zeme, elle; viens no trim piesaukumiem (bhūr, bhuvaḥ – apakšējā pasaule (putnu debesis), svar – spožās debesis); bhurate {bhur} – trīsēt, pūlēties, drudžaini kustēties, satraukt

bhurki

fem. a

spell.

spoks, rēgs, gars (būtne)

but

(bhut/<bhuu.tə>)

bhūta – spoks, mājas gars, būtne, radījums, būšana, pastāvēšana

bhut

neut. a ghost.

būtņu (spoku) aizdzinējs

buvo

(bhu.vo/<bhuu.vo>)

bhuvo

masc. a

remover of ghosts.

bailes

bik

(bik/<bii.kə>)

bhī

bika

fem. fear.

bīties

bivu

(bi.vũ/<bii.vũ>)

bhīti

bivu

v.intr. to fear.

tēja

ča

(ca/<ca> siev.; cha)

cāya

cha

fem. tea.

āda (čamdīšana?)

čamdi

(cam.ɖi/<ca.mə.ɖii>)

chupati {chup} – tauste

chamdi

fem. skin.

āda (izstrādājumā)

čamdu

(cam.ɖu/<ca.mə.ɖu>)

chamdu

neut. leather.

maize (cepums?)

čæpati

(cə.pa.ti/<cə.pa.ti> siev.; chapati)

chapatti [chapati], roṭikā

chapati

fem. a bread.

gudrs, spējīgs (ceturtais apziņas stāvoklis)

čætur

(cə.tur/<cə.tu.rə>)

čātura gudrs; arī četrjūgs. caturtha, turya – ceturtais, meditācijas stāvoklis

chatur

adj. clever.

gudrība, ceturtais apziņas stāvoklis

čæturai

(cə.tu.rai/<cə.tu.ra> siev.; chaturai)

cāturya – prasme, izveicība, apdāvinātība, draudzīgums; caturatā – gudrība, prasme. Skat. sanskr. caturtha, turya – ceturtais apziņas stāvoklis

chaturai

fem. cleverness.

seši

čhæ

(chə/<chə> īp.; chha)

ṣaṣ

chha

adj. six.

1. miziņas, 2. mizas (čaula)

čala

(cha.la/<cha.la>)

challi – koka miza

chhala

neut. pl. 1. husks

2. peels.

nospiedums (pēdu – čāpa)

čap

(chap/<cha.pə>)

capayati {cap} – mīcīt

chhap

fem. 1. an

impression 2. a print.

cepure

čapru

(chap.ru/<cha. pə.ru>)

chhapru

neut. a hut.

zods (čibuks – pīpes galviņa?)

čibuk

(ci.buk/<ci.buu.kə> siev.; chibuk)

cubuka, cibuk

chibuk

fem. the

chin.

plēst, skaldīt (ar cirvi)

čirvu

(cir.vũ/<cii.rə.vũ>)

chirvu

v.tr. 1. to tear

2. to split.

skrandains, ārkārtīgi nabadzīgs (raibs izšūts apģērbs? Čitrālas ieleja?)

čitrehal

(cithh.re.hal/<cii.thə.re.ha.lə> īp.; chithrehal)

citrala – raibs, citralikhana – gleznošana

chithrehal

adj. 1. dressed in rags 2. extremely poor.

sieviešu ķermeņi (cilvēki?)

čoli

(co.ɭi/<co.ɭii>)

colī – miza, apvalks, konverts

choli

fem. a woman’s

bodies.

krietni daudz (čupa)

čup

(cup/<cuu.pə>)

chup

adj. quite.

1. plankums, traips, 2. dedzināšana (Dagda? – dagdhā – vieta, kur saule ir virs galvas)

dagh

(dagh/<da.ghə>)

dagdhum – dedzināt

dagh

masc. 1. a spot 2.

burning.

pūrs (devums?)

dæhedž

(də.he.ʥ/<də.he.ʥə>)

yautaka – pūrs

dahaj

neut. dowry.

diendienā

dæinik

(dəi.nik/<dəi.ni.kə>)

dainika

dainik

adj. daily.

dievišķs

dæivi

(dəi.vi/<dəi.vii>)

daivī – lūgsnas; apvārdošana, dziedināšana; daivika – dievišķs

daivi

adj. devine.

apdegt

dadžvu

(daʥh.vũ/<da.ʥhə.vũ> v.intr.; dajhvu)

dajhvu

v.intr. to

get burn.

koka zars (daļa, atdalījums?)

dal

(ɖaɭ/<ɖa.ɭə> siev.; dal)

dalati {dal} – šķelt

dal

fem. a branch of a

tree.

pāris, saimnieki (paši – pats, pate)

dæmpæti

(dəm.pə.ti/<də.pə.tii>)

dampati – vīrs un sieva, māju saimnieks

dampati

neut. a

couple (husband and wife).

1. dāvana, 2. ziedojums

dan

(dan/<da.nə> nekatra; dana)

dāna

dana

neut. 1. a gift 2. a

donation.

1. vīns, 2. liķieris (saistība ar ‘darīt alu?’, vīndaris)

daru

(da.ru/<da.ruu> vīr.; daru)

daru

masc. 1. wine 2.

liquor.

1. vārti, 2. ieeja (durvis?)

dærvadžo

(dər.va.ʥo/<də.rə.va.ʥo> vīr.; darvajo)

dvāratā, dvāra, vāra – vārti; dur, dvāra, dvārī – durvis

darvajo

masc.

1. a gate 2. an entrance.

desmit

dæs

(dəs/<də.sə> īp.; das)

daśa

das

adj. 10 (ten).

desmit

dæš

(dəʃ/<də.ʃə>)

daśa

dash

adj. ten.

dzimtenes mīlestība

dešdadž

(deʃ.daʥh/<deʃ.daʥhə.>)

deśabhakti – patriotisms, deśa – vieta, zeme, apvidus, pavalsts, valsts; deśya – iedzimtais, vietējais

deshdajh

fem.

patriotism.

dievība (vīrišķa)

dev

(dev/<de.və>)

deva

deva

masc. a deity (male).

zāles, deva

dæva

(də.va/<də.va>)

deva

fem. a medicine.

dievība (sievišķa), dieve

devi

(de.vi/<de.vii>)

devī – ķēniņiene, dieviete, īpašs pārdabisks spēks, godāšana

devi

fem. 1. a deity

(female) 2. goddess.

uguns (kokam piemītoša uguns dievība?)

devta

(dev.ta/<de.və.ta>)

devatāḍa – uguns; Luffa cylindrica, Luffa foetida, Luffa Acutangula – tā sausas šķiedras lietotas kā kāstuve, sūklis, varbūt uguns iedegšanai

devta

masc. a fire.

dot

devu

(de.vũ/<de.vũ>)

dāyate {dāy}

devu

v.tr. to give.

1. dedzība, 2. aizrautība.

dægæš

(dhə.gəʃ/<dhə.gə.ʃə>)

dahana, dahyu, digdha, vīra – dedzība

dhagash

fem. 1. zeal

2. enthusiasm.

degt spēcīgi

dægdægvu

(dhəg.dhəg.vũ/<dhə.gə.dhə.gə.vũ>)

dagdhā – vieta, kur saule ir virs galvas; dagdha – dedzis, apdedzis, izdedzis, nodedzis, izkaltis

dhagdhagvu

v.intr. to burn

intensely.

1. likumi un noteikumi, 2. kodekss un uzvedība. (derība)

daradoræn

(dha.ra.dho.rəɳ/<dha.ra.dho.rə.ɳə>)

dharma;

dhārin – turošs, balstošs, uzturošs, ievērojošs; apnicīgs

dharadhoren

neut. 1. rules and

regulations 2. code and conduct.

būt apmierinātam (derēt)

dæravu

(dhə.ra.vũ/<dhə.ra.vũ>)

dharmānusāra – atbilstība likumam, tikumam; samayadharma – derība

dharavu

v.intr. to

be satisfied.

1. reliģija, 2. pienākums (derība, darīšanas noteikumi)

dærmæ

(dhər.mə/<dhə.rmə> vīr.; dharma)

dharma

dharma – dzīvesveids, derība, tikums, krietnums, pienākums, stingrs likums, dievbijība, paraža, labi darbi

masc. 1.

religion 2. duty.

grāmata

grænth

( grənth/<grə.thə>)

grathnāti {granth} – sacerējums, vārdu savirknējums

granth

masc. a book.

derības grāmata

dærmægrænth

(dhər.mə.grənth/<dhə.rmə.grə.thə>)

dharma, grathnāti {granth}

dharmagranth

masc. a religious

book.

garīgais, derības skolotājs

dærmæguru

(dhər.mə.gu.ru/<dhə.rmə.gu.ru> vīr.; dharmaguru)

dharmasārathi

dharmaguru

masc. a spiritual teacher.

morāla izšķiršanās; saruna par derību

dærmæsæmkæt

(dhər.mə.səm.kət/<dhə.rmə.sə.kə.tə>)

dharmasaṅkathā – dievbijīga saruna; saṅkathayati {saṃkath} – saruna

dharmasamkat

neut. a moral

dilemma.

pirmsākums, derības avots

dærmu

(dhər.mu/<dhə.rə.muu.ɭə> nekatra; dharmu)

dharmayoni – likuma avots, likuma dzemde

dharmu

neut. the very beginning.

1. paraža, 2. tradīcija (kā mēdz darīt)

daro

(dha.ro/<dha.ro>)

dharma, dharman – prakse; dharmāgama – likums, tradīcija

dharo

masc. 1. a

custom 2. a tradition.

1. zeme, 2. augsne, (Zemes Māte, Dārta)

dærti

(dhər.ti/<dhə.rə.ti> siev.; dharti)

Dharitri, Dharti Mātā – Māte Barotāja, Uzturētāja

dharti

fem. 1. the

earth 2. the soil.

1. turēt rokā, 2. pieņemt, uzņemties (darīt). 3. solīt

dærvu

(dhər.vũ/<dhə.rə.vũ>)

dharati {dhṛ} – turēt, pārvaldīt, izturēt

dharvu

v.tr. 1. to

hold by hand 2. to assume 3. to offer.

drebēšana (drudžainība)

drudžari

(dhru.ʥa.ri/<dhru.ʥa.rii>)

dhrujari

fem.

trembling.

1. dūmakains, 2. blāvs

dudlu

(dhudh.ɭu/<dhu.dhə.ɭu>)

dhudhlu

adj. 1.

misty 2. dim.

dūmvads

dumadiju

(dhu.ma.ɖi.ju/<dhu.ma.ɖi.ju>)

dhūma – dūmi

dhumadiju

neut. a chimney.

dūmi

dumado

(dhu.ma.ɖo/<du.ma.ɖo>)

dhūma – dūmi

dhumado

masc.

smoke.

skaņa, iekšēja skaņa (dvaša?)

dvani

(dhva.ni/<dhvə.ni>)

dhvani – tukša skaņa, atbalss, iekšēji piemītoša nozīme, mājiens, pērkons, bungu rīboņa

dhvani

masc. sound.

ikdienas rosība

dinčærjæ

(din.cə.rjə/<di.nə.cə.rja>)

dinacaryā

dincharya

fem. a

daily routine activities.

dienu un nakti

dinrat

(din.rat/<di.nə.ra.tə>)

divārātram, dinaniś – dienu un nakti

dinrat

advb. day

and night.

gaismas (dienas), pūteļu, sveču svētki, Vecgada vakars, Ziemsvētki

divali

(di.va.ɭi/<di.va.ɭii> siev.; divali)

dīpavali – hindu gada pēdējās dienas jeb gaismas uzvaras pār tumsu svētki Lakšmī vai Višnu godam; skat. arī ākāśadīpa – pūtelis (puttalī?)

divali

fem. the

Hindu festival on the last day of the

Hindu year.

diena, (gaišās debesis?)

divæs

(di.vəs/<di. və.sə>)

divasa, diva – diena, debesis; divasī karoti {divasīkṛ} – nakts pāreja dienā

divas

masc. a day.

svētki (dīvainas izdarības)

divaso

(di.va.so/<di.va.so>)

dīvyati {div} – jokot, iet rotaļās, spēlēt spēles, līksmot, būt reibumā vai jautram

divaso

masc. a

festival.

dievišķs

divjæ

(div.jə/<di.vjə>)

divya

divya

adj. divine.

garīgs pagrimums (gājiens uz ļoti sliktu)

durgæti

(dur.gə.ti/<du.rgə.tii>)

durgati – posts, trūkums, neveiksme, nelaime, elle; durga – nepārvarams, briesmas, posts, grūtības

durgati

fem.

spiritual degeneration.

svētība (devums; jumis?)

duva

(du.va/<du.va> siev.; duva)

dhāvate {dhāv} – attīrīt, šķīstīt?); dvis – divreiz dienā; divzilbīgs; skat. Rigv. I.539 VI.66.2, X.120.3.

duva

fem. blessing.

dziedātājs (gājējs apkārt ar dziesmu)

gajæk

(ga.jək/<ga.jə.kə>)

gāyakā; gati – gājiens, gātu – ceļš, iešana, gaita, dziedātājs, dziesma

gayak

masc. a male

singer.

dziedātāja (gājēja apkārt ar dziesmu)

gajika

(ga.ji.ka/<ga.ji.ka>)

gāyikā

gayika

fem. a female

singer.

piltuve, dūmenis (skursteņnama gals)

gælæni

(gə.ɭə.ɳi/<gə.ɭə.ɳii>)

galani

fem. a

funnel.

rīkle (gals)

gælu

– (gə.ɭũ/<gə.ɭũ>)

galati {gal} – rīt.

galu

neut. the throat.

dievs Ganeš, bara, ganāmpulka saimnieks

gænæš

(gə.ɳəʃ/<gə.ɳə.ʃə>)

gaṇapati, gaṇeśa – svēto, pārdabisko kategorija, Ganešas godātājs

ganesh

masc. the god

Ganesh.

mazliet (gana?)

gænjugatju

(gə.ɳju.ga.thju/<gə.ɳju.ga.thju>)

gaṇya+ gātuya.

gaṇya – skaitīts; gātuya – dabūt; gati – kustība, iešanas veids, gaita

ganyugathyu

adj. a little.

dievs Ganpati, barvedis, vadonis, ganāmpulka saimnieks)

gænpæti

(gəɳ.pəti/<gə.ɳə.pə.ti>)

gaṇeśa, gaṇapati.

gana – grupa, ganāmpulks, pati – pats, t.i., saimnieks). gaṇapati – grupas vadonis, arī Šiva

ganpati

masc.

hon. the god Ganpati.

dziesma (ganu dziesma?)

ganu

(ga.ɳũ/<ga.ɳũ>).

gāna – dziesma, skaņa, dziedāšana

ganu

neut. a song.

ērglis (Garūta?)

gærud

(gə.ru.ɖ/<gə.ru.ɖə>)

garuḍa

garud

neut. an eagle.

1. gaita, kustība, 2. ātrums.

gæti

(gə.ti (<gə.ti>)

gati

gati

fem. 1. motion 2.

speed.

otršķirīgs, nebūtisks, padotais, gauneris

gæun

(gəuɳ/<gəu.ɳə>)

gauṇa – padots, nebūtisks, papildu, palīgs; ne galvenais

gaun

adj. secondary.

gavilēt (dziedāt ganos); līksmot par govīm

gavu

(ga.vũ/<ga.vũ>)

gavyu – sajūsma par govīm; kvēls, dedzīgs

gavu

v.tr. .to sing.

zināšanas

džnan

(gnan/<gna.nə>)

jñāna – zināšanas, apziņa, apjēga

gnana

neut. knowledge.

govju gans

goval

(go.vaɭ/<go.va.ɭə>)

gopāla

goval

masc. a cow-

herd.

govju gana sieva

govalæni

(go.va.ɭə.ɳi/<go.va.ɭə.ɳii>)

govalani

fem.

a cow-herd’s wife.

noslēpums (Gudenieki?)

gudh

(guɖh/<guu.ɖhə>)

gūḍhārtha – slēpta vai mistiska sajūta, ar slēptu nozīmi

gudh

adj. .secret.

pārejošs

hængami

(həŋ.ga.mi/<hə.ga.mii>)

gāmi – gājējs

hangami

adj.

temporary.

pārvietošanās līdzeklis, ceļš (Jānis?)

jan

jāšana (Jānis?) – jan (jan/<janə> nekatra; yan)

yānī – ceļš, maršruts, iepazīties; yāna – jāšana, rati, laiva, vadošs, brauciens

yan

neut. a vehicle

(formal)

jaunība

jauban

(jau.ban/<jəu.və.nə>)

yuvan

yauvan

neut. youth.

savienojums, sajūgums, saderība

jogæ

iejūgšana, saderība – jogæ (jo.gə/<jo.gə> vīr.; yoga)

yoga – iejūgšana, aizjūgs, pajūgs, brigāde, sateka, savienojums, kara viltība, laba sagadīšanās, meditācija, zvaigznājs, dvēseles sajūgums ar matēriju

yoga

masc. union.

pašiejūgtais, pašierobežotais

jogi

(jo.gi/<jo.gii>)

yogi, yogin – pašierobežotais, mags, jogs

yogi

masc. an ascetic.

sievietes dzimumorgāns (sajūgšanās vieta; alpa, jonis?)

joni

joni (jo.ni/<jo.ni> siev.; yoni)

yoni – avots, ala, eja, izcelsme, ģimene, mājoklis, sēkla, grauds, ūdens, krātuve, dzemde, vagīna; yūnī – jauna sieviete, yūni {yu} savienošanās, dzimumsakars

yoni

fem. a female’s

generative organ.

kristietis (Jēzus sekotājs)

īsaī

(i:sa.i:<ii.sa.ii>)

khrīṣṭīya

isai

masc. a

Christian.

dievs, varošais

īšvær

(i:ʃ.vər/<ii. ʃvə.rə>)

īśvara – varošs

ishvar

masc. god.

cits

itær

(i.tər/<t.tə.rə>)

itara

itar

adj. another.

zeme

džæmin

(ʥə.min/<ʥə.mi.nə>)

śyāmā; sindhi – zamiina

jamin

fem. land.

ziņas

džan

(ʥa.ɳ/<ʥa.ɳə>)

jñāna – zināšanas, apjēga, apziņa

jan

fem. information.

dzīvība (iedzimstošā dzīvības dvaša)

džan

dzīvība – džan (ʥan/<ʥa.nə> vīr.; jan)

janovāda

jīva, janu – dvēsele; janā – dzimšana

jan

masc. the jiva (life).

dzimšana, dzemdības

džænmæ

(ʥən.mə/<ʥə.nə.mə>)

janma

janma

masc. birth.

1. kasta, 2. grupa, 3. kopiena; dzimta

džati

(ʥa.ti/<ʥa.ti>)

jāti – dzimta, ģints, ģimene, dzimšana, izcelsme, kasta, pavards, zizlis, vāle, sprogaini mati, dziedāšanas veids

jati

fem. 1. a caste 2. a

group 3. a community.

dzīvotgriba

džidživiša

(ʥi.ʥi.vi.ʃa/<ʥi.ʥii.vi.ša>)

jijīviṣā

jijivisha

fem. a

desire for life.

iemiesota (dzīvojoša) dvēsele

dživ

(ʥiv/<ʥii.və>)

jīva – dvēsele

jiv

masc. embodied soul.

dzīvība

dživæn

(ʥi.vən/<ʥi.və.nə>)

jīvan

jivan

neut. life.

dzimumiekāre (kāmēšana?)

kam

(kam/<ka.mə>)

kāma – seksuāla mīlestība, iekāre, vēlēšanās, ilgošanās, alkas, iekāres objekts, sperma

kam

masc. sexual

desire.

iekāres dievs

kamdev

(kam.dev/<ka.mə.de.və>)

kāmadeva

kamdev

masc.

ther god of love.

cirst (kaplēt?)

kapvu

(kap.vũ/<ka.pə.vũ>)

kapvu

v.tr. to cut.

ķemme (kasīklis)

kasko

(kas.ko/<ka.sə.ko>)

kaṣaṇa – kasīšana

kasko

masc. a

comb.

ciets

kætæn

(kə.thə.ɳ/<kə.thə.ɳə>)

kaṭhina – stingrs, ciets, sīksts, bargs, nežēlīgs

kathan

adj. hard.

slepens (kangars? Kādreiz noziedzīga cilts Madhjapradešā)

kangi

(khan.gi/<kha.nə.kii>)

khangar – indiešu izcelsmes klans. Arī khangaar, khungar, khengar, khagar, khangdhar and rao khangad.

khangi

adj.

secret.

kašķis

kæs

(khəs/<khə.sə>)

kacchū

khas

fem. scabies.

klepus, kāss

kasi

(kha.si/<kha.sii>)

kāsa, kās

khasi

fem. cough.

kāvējs

katki

(khat.ki/<kha.tə.kii>)

kauṭakika – kāvējs, slakteris, miesnieks

khatki

masc. a

butcher.

līksms (kušināms?)

kuš

(khuʃ/<khu.ʃə>)

kuśala

khush

adj. joyful.

tīksme, bauda, (kušināšanās, čakarēšanās?)

kuši

(khu.ʃi/<khu.ʃii>)

khushi

fem. pleasure.

tējkanna (katliņš?)

kitli

(kit.li/<kii.tə.lii>)

kaṭāha

kitli

fem. a kettle.

elkonis

koni

(kɔ.ɳi/<kɔ.ɳii>)

koni

fem. an elbow.

dzimtas (māju, saimes, kula=klona) dievība

kuldev

(kuɭ.dev/<ku.ɭə.de.və>)

kuladeva – – galvenā dieve, ģimenes dievība

kuldev

masc. a

family deity.

podnieks (kumpainu podu – kumbhaka – darinātājs)

kumbar

(kum.bhar/<kũ.bha.rə>)

kumbhakāra

kumbhar

masc. a

potter.

kuce

kutri

(kut.ri/<kuu.tə.rii> siev.; kutri)

kukkurī, śunī

kutri

fem. a female

dog.

kuces tēviņš

kutro

(kut.ro/<kuu.tə.ro>)

kukkura, śvan, śunaka

kutro

masc. a male

dog.

1. izdevīgums, 2. labums

labh

(labh/<la.bhə>)

labhate {labh} – dabūt, iegūt, iemantot, sagrābt

labh

masc. 1. advantage,

2. benefit.

1. līdz, 2. kamēr (lāgiem?)

lægi

(lə.gi/<lə.gii>)

laghu – aši

lagi

advb. 1. till, 2. up to.

vienošanās, laulība (pielīdzināšanās)

lægnæ

(ləg.nə/<lə.gnə>)

lagna – pievienots; labvēlīgs, izšķirīgs brīdis sākumam, palikt, pielipt, apkampiens

lagna

neut. marriage.

daiļa sieviete (lelle?)

lælna

(ləl.na/<lə.lə.na>)

lalana – niekošanās, rotaļa, spēle, rotaļāšanās, mirgošana

lalna

fem. a beautiful

woman.

līķis

laš

(laʃ/<la.ʃə>)

lash

fem. a corpse.

ieradums

læt

(lət/<lə.tə>)

laṭ – ierasta darbība, darbība patlaban

lat

fem. habit.

spēriens

lat

(lat/<la.tə>)

latta (lathi – steks); latta – spēriens, sitiens

lat

fem. a kick.

1. stomīties, 2. sabojāties.

lætædvu

(ləthəd.vũ/<lə.thə.ɖə.vũ>)

lathadvu

v.intr.

1. to stumble, 2. to deteriorate.

resna nūja, steks, spieķis

lati

(la.thi/<la.thii>)

vetralatā – zizlis, spieķis, nūja

lathi

fem. a thick stick.

lietaskoku tirgus, uzņēmējdarbība

lati

(la.ti/<la.tii>)

lāti {lā}– ņemšana, saņemšana, došana, iegūšana, pieņemšana, uzņemšanās

lati

fem. timber-market.

1. apkaime, vieta. 2. iela.

lætto

(lət.to/<lə.tto>)

latto

masc. 1. a locality,

2. a street.

pasaulīgs (lauķis?)

læukik

(ləu.kik/<ləu.ki.kə>)

laukika, laukya – pasaulīgs, parasts, garlaicīgs, pārejošs, ikdienišķs, ļaudis, cilvēce, cilvēks, kurš pazīst pasaulīgos ceļus, paradums

laukik

adj. worldly.

1. uzraksts (uzlikums?), 2. rakstīšana.

lek

uzlikums – (lekh/<le.khə>)

lekhana

lekh

masc. 1. an article,

2. a writing.

rakstīšana (uzlikšana?)

lekæn

(le.khən/<le.khə.nə>)

lekhana – rakstīšana, skrambāšana, gravēšana, vagošana

lekhan

neut.

writing.

aptriepšana (lipināšana) ar govs mēsliem, māliem utml.

lipæn

(li.pəɳ/<lii.pə.ɳə>)

lepayati – lipināt, līmēt, mīkla, apmest sienu

lipan

neut. daubing

with cow-dung, clay etc.

kumoss (salīdz. – locīt iekšā?)

Sal. locīt valodu?.

ločo

(lo.co/<lo.co>)

loc, arī lok – runāt, ieraudzīt, uztvert

locho

masc. a lump.

1. tauta, 2. mītiska Visuma joma (valstība – loks)

lok

(lok/<lo.kə>)

loka – cilvēku rāse, cilvēku valstība, zeme, pasaule, cilvēce, tauta, valstība, valsts, apvidus, plaša vieta, starptelpa, joma

lok

masc. 1. people, 2. a

mythological region of the universe.

tautas (loka) dziesma

lokgit

(lok.git/<lo.kə.gii.tə>)

loka+gīta=tauta+dziesma

lokgit

neut. a

folksong.

tautas (loka) dzīve

lokdživæn

(lok.ʥi.vən/<lo.kə.ʥii.və.nə>)

loka+jīvana=tauta+dzīve

lokjivan

neut. social life.

tautas (loka) teika (katha, sal. ar kathi tautas nosaukumu)

lokkætha

lokkætha (lok.kə.tha/<lo.kə.kə.tha> siev.; lokkatha)

loka+kathā= tauta+teika

lokkatha

fem.

a folktale.

laupīšana (Lutausis?)

lut

(lut/<luu.tə>)

loṭhayati {luṭh} – laupīt

lut

fem. robbing.

laupītājs

lutaru

(lu.ta.ru/<lu.ta.ru>)

lotra – laupījums, plosīšanās

lutaru

masc. a

robber.

1. māte, 2. vecāmāte.

ma

(ma/<ma>)

ma – maģiska formula; mātṛ – māte, apakšējais dzirnakmens, zeme, govs, dievišķās mātes, īsti apjēdzis cilvēks; mātāmahī {mammo} – vecāmāte no mātes puses

ma

fem. 1. mother, 2.

grandmother.

sievišķs (Made?)

mada

sieviešu – mada (ma.da/<ma.da> īp.; mada)

mada – kaisle, uzbudinājums, reibums, pārgalvīga jautrība, iekāre

mada

adj. female.

amulets (medaļa?)

madælju

(ma.dəɭ.ju/<ma.də.ɭi.ju>)

maṅgala

madalyu

neut.

an amulet.

medus

mædh

(mədh/<mə.dhə>)

madā, madhu, pavitra

madh

neut. honey.

salds, medains

mædhur

(mə.dhur/<mə.dhu.rə>)

madhur

adj.

sweet.

1. māte (Made?), 2. dieve.

madi

(ma.ɖi/<ma.ɖii>)

madi

1. mother,

2. goddess.

vīns (medalus?)

mædira

(mə.di.ra/<mə.di.ra>)

madirā – vīns, nektārs, reibinošs dzēriens, cielava; mādhurī, madhūttha – medalus, miestiņš

madira

fem. wine.

smadzenes

mægædž

(mə.gəʥ/<mə.gə.ʥə>)

mastiṣka – smadzenes, majjā – kaulu smadzenes

magaj

neut. the

brain.

zināšanas (mācēšana)

mahiti

(ma.hi.ti/<ma.hi.tii>)

mahasa

mahiti

fem.

knowledge.

iedomas, maldi (mājiens?)

maja

(ma.ja/<ma.ja>)

māyā – viltojums, maldi, mirāža, rēgs, pārdabiskas, maģiskas spējas, viedība, viena no sievišķajām enerģijām, burvestība, iedomas, halucinācija, līdzjūtība

maya

fem. illusion.

1. vecāmāte, 2. dieve (godātā)

madži

(ma.ʥi/<ma.ʥii>)

maji

fem. hon. 1. a

grandmother, 2. a goddess.

tīrīt podu utml. (mazgāt?)

madžvu

(maʥ.vũ/<ma.ʥə.vũ>)

mārjanā – mazgāšana

majvu

v.tr. to

cleanse a pot and etc.

muša

makh

(makh/<ma.khə>)

makṣ

makh

fem. a fly.

man

mæne

(mə.ne/<mə.ne>)

me

mane

pron. to me.

1. ķīla, galvojums, 2. reliģisks zvērests.

manta

(man.ta/<ma.nə.ta>)

manta

fem. 1. a

pledge, 2. a religious vow.

burvju vārdi

mæntræ

skandējums, mantra – (mənt.rə/<mə.trə> vīr.; mantra)

mantra – burvju vārdi, svēts izteikums, maģiska formula, domas rīks, vediska himna, skandējums

mantra

masc. a spell.

miršana, nāve

mæræn

(mə.rəɳ/<mə.rə.ɳe>)

maraṇa

maran

neut. death.

mirt

mærvu

(mər.vũ/<mə.rə.vũ>)

mriyate {mṛ}

marvu

v.intr. to die.

mēnesis

mas

(mas/<ma.sə>)

māsa

mas

masc. a month.

ik mēnesi

masik

(ma.sik/<ma.si.kə>)

māsika

masik

adj.

monthly.

mēnešreizes

masik

(ma.sik/<ma.si.kə>)

ṛtva

masik

neut.

women’s menses.

1. māte, 2. dieve.

mata

(ma.ta/<ma.ta>)

mata – padoms, zināšanas, reliģija, godāts; mātā – māte

mata

fem. 1. mother, 2.

goddess.

galva (mati?)

mathu

(ma.thu/<ma.thu>)

mastaka – galva

mathu

neut. head.

1. tikšanās, 2. saderība (mīlēšana?), laulības saites.

milan

(mi.lan/<mi.lə.nə>)

milana – tikšanās, sastapšanās, pievienošanās, savienošanās, sanākšana kopā, saskare

milan

neut. 1.

meeting, 2. union.

1. mute, 2. seja.

mo

mute – (mɔ/<mɔ> nekatra; mo)

mukha

mo

1. the mouth, 2.

face.

mute, seja.

modhu

(mɔ.ɖhu/<mo.ɖhu>)

mukha

modhu

neut. the

mouth.

atbrīvošanās (mukšana?)

mokšæ

(mok.ʃə/<mo.kʃə>)

mokṣa, mukti; arī risinājums

moksha

masc.

liberation.

miršana, nāve

mrutju

(mrut.ju/<mru.tju>)

mṛtyu

mrutyu

neut. death.

sarežģīties, samudžināties

mudžhavu

(mu.ʥha.vũ/<muu.ʥha.vũ>)

mujhavu

v.intr.

to be perplexed.

ciema vai kopienas vadonis, galva (mute, runasvīrs.)

mukhi

(mu.khi/<mu.khii>)

mukhya, pramukha, mukhara, yodhamukhya

mukhi

masc. chief of

a village or a community.

mutes zāle – tīrošs ēdiens, ko lieto pēc ēšanas

mukhvas

(mukh.vas/<mu.khə.va.sə>)

mukhavasa – smaržīga zāle mutes, elpas iesmaržināšanai

mukhvas

masc. a sort of mouth cleaning food

taken after a meal.

brīvs (izmucis?)

muktæ

(muk.tə/<mu.ktə>)

mukta – brīvs, nozudis, izzudis, atvēries, atraisījies.

mukta

adj. free.

brīvība (izmukšana?)

mukti

(muk.ti/<mu.kti>)

mukti – brīvība, glābšana, pestīšana.

mukti

fem. freedom.

muskulis, mežģis

muškel

(muʃ.kel/<muʃ.ke.lə>)

mushkel

adj.

difficult.

1. ne, 2. nē

na

(na/<na>)

na

na

advb. 1. no 2. not.

debesis

næbh

(nəbh/<nə.bhə>)

nābhasa – debesu

nabh

neut. the sky.

naba

nabhi

(na.bhi/<na.bhi>)

nābhi

nabhi

fem. the navel.

1. ne, 2. nē.

næhi

(nə.hi/<nə.hi>)

nahi – nekādā gadījumā

nahi

advb. 1. no 2. not.

1. ētisks, 2. morāls, tikls.

næitik

(nəi.tik/<nəi.ti.kə>)

naitika

naitik

adj. 1. ethical

2. moral.

nags

nækh

(nəkh/<nə.khə>)

nakha

nakh

masc. a nail.

noliegums, nu nē

nænno

(nən.no/<nə.nno>)

nanu – galīgi nē, nekad

nanno

masc.

negation.

1. nāss, 2. deguns.

næskoru

(nas.ko.ru/<nəs.ko.ru>)

nāsikā

naskoru

1.

a nostril 2. the nose.

nav

næthi

(nəthi/<nə.thii>)

nathi – ne pārāk; neti – ne tā.

nathi

neg. is not.

jauna dzīve

nævdživæn

(nəv.ʥi.vən/<nə.və.ʥii.və.nə>)

jīvana – dzīve

navjivan

neut. new life.

ziedoša jaunība

nævdžuvan

(nəv.ʥu.van/<nə.və.ʥu.va.nə>)

yauvana

navjuvan

masc. a blooming youth.

līgava, vedekla

nævvædhu

(nəv.və.dhu/<nə.və.və.dhuu>)

navavadhū – vedekla

navvadhu

fem. a bride.

bezbailīgs

nirbhæj

(nirbhəj/<ni.rbhə.jə>)

nirbhī

nirbhey

adj.

fearless.

nedzīvs

nirdživ

(nir.ʥiv/<ni.rʥii.və>)

nirjīva

nirjiv

adj. lifeless.

nesavtīgs (neuzsvērts?)

nisvarthæ

(ni.svar.thə/<ni:.sva.rthə>)

asvārthin;

svarita – uzsvars; svarhat – ļoti godājams.

nisvartha

adj.

unselfish.

tikums (nītis – rakstu veidojoša diegu sistēma stellēs)

niti

(ni.ti/<nii.ti>)

nīti – vadība, uzvedība

niti

fem. morality.

pieci

pač

(pac/<pa.cə>)

pañca

pach

adj. five.

1. puse, 2. partija (politiska); (sal. ar ‘apakša’; paksis)

pækše

(pək.ʃə/<pə.kʃə>)

pakṣa – puse, siena

paksha

masc. 1. side 2. a

party (political).

kastas vai ciema izpildvaras piecnieks

pænčajæt

(pəɲ.ca.jət/<pə.ca.jə.tə>)

pañcayati {pac} – noskaidrot un izskaidrot; pañcayat – vecajo piecnieks kā cilts, dzimtas utt. pārvaldes iedibinājums.

panchayat

fem. an

executive body of a caste or village.

piecmaisījums – piecu ēdamvielu – piena, jogurta, attīrīta sviesta, medus un cukura, maisījums.

pænčamrut

(pəɲ.ca.mrut/<pə.ca.mru.tə>)

panchamrut

neut. a mixture of milk, yogurt, ghee,

honey and sugar.

šķīrējtiesnešu piecnieks

pænčat

(pəɲ.cat/<pə.ca.tə>)

pañcayat

panchat

fem. a body

of arbitrators.

cilvēka ķermenis (sal. ‘penderis’ – rumpis)

pændæ

(pəɲ.ɖə/<pə.ɖə> )

phaṇḍa – vēders

panda

neut. the human

body.

1. uz, 2. virs, 3. pāri par.

pær

(pər/<pə.rə>)

pari, upari

par

postp. 1. on 2. over 3.

above.

pārējie

pæraju

(pə.ra.ju/<pə.ra.ju>)

para – cits, citāds, pārāks, tāls, papildu.

parayu

adj. other’s

pārākais, augstākais

pæræm

(pə.rəm/<pə.rə.mə>)

parama – absolūts, izcils, ļoti, galvenais, dižens, augstākais, pārāks, labākais.

param

adj. highest.

tradīcija (pārņēmums)

pæræmpæra

(pə.rəm.pə.ra/<pə.rə.pə.ra>)

paramparā – tradīcija, nepārtraukta secība, paraža, pēctecība, mantojums, starpniecība, kārtība.

parampara

fem.

a tradition.

tradicionāls (pārņemts)

pæræmpæragæt

(pə.rəm.pə.ra.gət/<pə.rə.pə.ra.gə.tə>)

paramparāgata

paramparagat

adj. traditional.

iepriekšējā vai nākošā pārdzimšana (būšana, esība)

pærbhæv

(pər.bhəv/<pə.rə.bhə.və> vīr.; parbhav)

parabhāva – secīga esība

parbhav

masc.

a previous or the next birth.

pārvērtība

pæriværtæn

(pə.ri.vər.tən/<pə.ri.və.rtə.nə>)

parivartana- pārvērtība, parmaiņa, apgriešana, revolūcija, velšana.

parivartan

neut. a change.

viņsaule (pār+loks)

pærlok

(pər.lok/<pə.rə.lo.kə>)

paraloka – viņsaule, pēcnāves valstība, cita vai nākošā pasaule.

parlok

masc. the

other world where the soul is believed o

be going after death.

pats, saimnieks

pæti

(pə.ti/<pə.ti>)

pati – saimnieks, saimniece

pati

masc. the husband.

pati, saimniece

pætni

(pə.tni/<pə.tnii>)

patnī – saimniece, sieva.

patni

fem. the wife.

svēts (prievīte?)

pævitræ

(pə.vit.rə/<pə.vi.trə>)

pavitra – svēts, tīrs, bezgrēcīgs, attīrošs, ļaunu atturošs, prāta attīrītājs, kuša zāles gredzens uz ceturtā pirksta īpašos gadījumos, bramīnu svētā aukla; ūdens, varš, medus.

pavitra

adj. sacred.

pats

pote

(po.te/<po.te>)

svayam – pats

pote

pron. self.

dievbijīga dziedāšana mijkrēslī, rīta blāzmā

præbhatiju

(prə.bha.ti.ju/<prə.bha.ti.ju>)

prabhāti {prabhā} – sākt iegaismoties, apspīdēt, atblāzmot, apgaismot, izglītot; bhāti – mirdzums, apjēga.

prabhatiyu

neut. a devotional song that sung at

dawn.

dievs, pārbūtība

præbhu

(prə.bhu/<prə.bhu>)

sanskr. prabhu – varenais, spēcīgais, pārspējošais, kungs, valdnieks, mūžīgs, spējīgs, vārds, dzīvsudrabs; bhū – pasaule, zeme.

prabhu

masc. god.

rituāla iešana apkārt pa saulei ap cilvēku vai lietu

prædækšina

(prə.dək.ʃi.ɳa/<prə.də.kʃi.ɳa> siev.; pratha)

pradakṣiṇa – iešana (no kreisēs uz labo) ap kādu pa labi stāvošu cilvēku vai lietu kā godāšanas veids; dakṣiṇa – pa labi.

pradakshina

fem. moving circular (left to right)

motion round a person or thing as a part

of a religious ritual.

pienesums, ieguldījums, dāvana

prædan

(prə.dan/<prə.da.nə>)

pradāna – ziedojums, dāvana, balva, izdalīšana.

pradan

neut.

contribution.

tauta, dzimta

prædža

(prə.ʥa/<prə.ʥa>)

prajā – tauta, dzimta, ģimene, radība, pēcnācējs, sperma.

praja

fem. people.

sens likums

prænalika

(prə.ɳa.li.ka/<prə.ɳa.lii.ka>)

praṇālikā – gultne, vide, dzīves apstākļi, iejaukšanās, starpnieks; praṇa – sens, likha – raksts, (likums?)

pranalika

fem. 1. a custom 2. a tradition.

1. aizsācējs. 2. autors.

præneta

aizsācējs, pirmradītājs – (prə.ɳe.ta/<prə.ɳe.ta>)

praṇetṛ – radītājs, autors, padomdevējs, mācības izplatītājs; netṛ – vadītājs, padomdevējs, upe

praneta

masc. 1.

the author 2. the originator.

vaicājums, prasījums

præšna

(prəʃ.ɳə/<prə.ʃɳə>)

praśna

prashna

masc. a

question.

priekšlikums

præstav

(prəstav/<prə.sta.və>)

prastava – labvēlīgs brīdis, dziedājums, dziesma, slavas dziesma; stāva – slavas dziesma

prastav

masc. a

proposal.

1. paraža, 2. tradīcija; pratība

prætha

prašana – (prətha/<prə.tha>)

prathā – paraža, paradums, izturēšanās.

pratha

fem. 1. a custom

2. a tradition.

pret, uz

præti

(prə.ti/<prə.ti>)

prati

prati

postp. towards.

atbalss, pretskaņa; dvaša

prætidhvæni

(prə.ti.dhvə.ni/<prə.ti.dhvə.ni>)

pratidhvani; dhvani – atbalss, balss, skaņa; mājiens, iekšēja jēga, vārds, pērkona dārdi, tukša neesoša skaņa, melodija;

śvāsa-dhvani – elpas skaņa

pratidhvani

masc. an echo.

pretestība

prætikar

(prə.ti.kar/<prə.ti.kə.rə>)

pratikara – pretojošs, atmaksa, atlīdzība, atriebība

pratikar

masc.

resistance.

pretinieks (pret+spārdīties)

prætispærdhi

(prə.ti.spər.dhi/<prə.ti.spə.rdhii>)

pratispardhate {pratispardh} – pretoties, sacensties; {spardh} – cīnīties (spārdīties?)

pratispardhi

masc. a rival.

atspēkojums (runāšana pretī)

prætivad

(prə.ti.vad/<prə.ti.va.də>)

prativāvadati {prativad} – iebilst; vadati, vad – runāt, pasludināt

prativad

masc.

refutation.

puķe (pušķis?)

pušpæ

(puʃ.pə/ )

puṣpa – puķe, zieds, ziedošs, mīlestības apliecinājums, laipnība, galantums, menstruālie izdalījumi

pushpa

neut. a flower.

sirds

rædæj

(rə.dəj/<hrə.də.jə>)

hṛdaya

raday

neut. heart.

1. ceļš, 2. dziedināšana, 3. risinājums (rasts?)

ræsto

risinājums (rasts?) – (rəs.to/<rə.sto>)

rasto

masc. 1. a road, 2.

a cure, 3. a solution.

nakti un dienu

ratdīvæs

(rat.di:.vəs/<ra.tə.di.və.sə>)

rātrindiva

ratdivas

adj. day and night.

rati

ræth

(rəth/<rə.thə>)

ratha – rati, divriči, kara rati, karavīrs, varonis, prieks, pieķeršanās, mīlestība

rath

masc. a chariot.

baurošana, maurošana, auri (rēkšana)

rekvu

(rεk.vũ/<re.kə.vũ>)

ruvatha – baurošana, reṣaṇa – rēkšana, gaudošana, roroti. {ru} – rēkt, maurot.

rekvu

v.intr. to

bellow (of cow, buffalo).

1. paņēmiens, 2. veids (ritums)

rit

(rit/<rii.tə>)

rit – skrejošs, plūstošs; ṛta – noteikums, likums, dievišķā patiesība, dievišķais likums, personificēta patiesība, saule, zvērests, solījums, derīgs, pienācīgs, atzīts, pareizs, godīgs, krietns, patiess, apskaidrots, gaišs, uzposies, ziedošana, ūdens

rit

fem. 1. method, 2.

style.

paražas (riti)

ritrivadž

(rit.ri.vaʥ/<rii.tə.ri.va.ʥə>)

ṛta – svēta paraža; rīti – paraža

ritrivaj

masc. pl. customs.

raudāt

rovu

(ro.vū/<ro.vū>)

rāva – aurot, kliegt, spiegt, brēkt, raudāt

rovu

v.intr. to cry.

raudāšana, raudas

rudæn

(ru.dən/<ru.də.nə>)

rudan

rudan

neut.

weeping.

reģis, zintnieks

ruši

(ru.ʃi/<ru.ši>)

ṛṣi – pašierobežotais, vienatnieks, reģis, zintnieks, seno himnu dziedonis, tautas varonis

rushi

masc. a sage.

ritums, gadalaiks

rutu

(ru.tu/<ru.tu>)

ṛtu – gadalaiks, noteikta secība, ritums, kārtība, likums

rutu

fem. a season.

1. patiess, 2. taisnīgs (saku?)

saču

taisnība (saku?) – (sa.cũ/<sa.cũ>)

sachu

adj. 1. true, 2.

right.

ar cieņu (saderīgi?)

sadær

(sa.dər/<sa.də.rə>)

sādara – cieņpilns, godbijīgs, apdomīgs

sadar

advb.

respectfully.

garīga pašierobežošanās (sēdēšana)

sadhæk

(sa.dhək/<sa.dhə.kə>)

sādati {sādh} – iešana taisni uz mērķi

sadhak

masc.

spiritual discipline.

garīga prakse (sēdēšana)

sadhæn

(sa.dhən/<sa.dhə.na>)

sadhana – apjēgšana. Skat. sadhak

sadhan

fem.

spiritual practice.

1. rīks, 2. instruments (sēdeklis)

sadhæn

(sa.dhən/<sa.dhə.nə>)

sadana – sēdeklis

sadhan

neut. 1.

tool, .2 instrument.

labdabīgs (sēdošs?)

sadhu

(sa.dhu/<sa.dhu>)

sādhu – svētais, svēta sieviete, zintnieks, izcils, ļoti labs, vedošs taisni uz mērķi, iztaisnots, paļāvīgs, mērķī trāpošs, cildens, tikumīgs, tīrs, taisns, labprātīgs, prasmīgs, ietekmīgs, krietns, labi iedzimis. Skat. sadhak

sadhu

adj. good.

1. pašierobežotais, askēts, 2. vienatnieks (sēdošais?).

sadhu

(sa.dhu/<sa.dhu>)

sadhu

masc. 1. ascetic,

2. hermit.

saplūsme (sajūgšanās)

sajudžjæ

(sa.juʥ.jə/<sa.ju.ʥjə>)

sayujya – cieši savienots.

sayujya

neut.

merging together.

vakars (vakarēšana sādžā?)

sadž

(saʥ/<sa.ʥə>)

sajati {saj} – būt pievienotam, piederīgam

saj

fem. evening.

rotājums, apdare (seģene?)

sædžavæt

(sə.ʥa.vət/<sə.ʥa.və.tə>)

sajavat

fem.

decoration.

dzīvs

sædživæn

(sə.ʥi.vən/<sə.ʥii.və.nə>)

sajīva

sajivan

adj.

living.

uzvilkt tērpu, aplikt rotas (apvilkt seģeni?)

sædžvu

(səʥ.vũ/<sə.ʥə.vũ>)

sajvu

v.tr. to put on

clothes, ornaments.

cukurs

sakær

(sa.kər/<sa.kə.rə>)

śuklopalā, śukla – baltais cukurs

sakar

fem. suger.

sprādze (sakta?)

saklu

(sãk.lũ/<sã.kə.lũ>)

saklu

neut. anklet.

1. dievišķa apjēga, 2. garīgs uztvērums (aculiecība, pieredzējums).

sakšatkar

(sak.ʃat.kar/<sa.kʃa.tka.rə>)

sākṣātkāra – apjēga, pieredzējums; akṣi – acs

sakshatkar

masc. 1. devine realization, 2. spiritual

perception.

aculiecība

sakši

(sak.ʃi/<sa.kʃii>)

sākṣī – aculiecinieks; akṣi – acs

sakshi

masc. eye-

witness.

aculiecība, apliecinājums

sakši

(sak.ʃi/<sa.kʃii>)

sākṣī – aculiecinieks; akṣi – acs

sakshi

fem. testimony.

aukstums (saltums)

sælekhæm

(sə.ɭe.khəm/<sə.ɭe.khə.mə>)

sola – sals, aukstums

salekham

fem.

cold.

1. dziļa meditācija, 2. askēta nāve, 3. svētnīca utt., kas uzbūvēta virs askēta kapa. (garīga medotība?)

sæmadhi

meditācija (garīga medotība?) (sə.ma.dhi/<sə.ma.dhi>)

samādhi – dziļa meditācija, savākšanās, saplūsme, transs, vērīgums, paļāvība.

madhu – medus; patīkams, jauks, pieņemams.

māḍhi – godāšana, esība godbijībā

samadhi

fem. 1.

deep meditation, 2. a death of an ascetic,

3. a shrine, etc. constructed over the

spot where an ascetic’s corpse is buried.

1. savienība, 2. sanāksme (sajūgums)

sæmjog

(səm.jog/<sə.jo.gə>)

saṃyoga – savienība, miesīga saskare, dzimumsakars

samyog

masc. 1.

union, 2. meeting.

savienots (sajūgts)

sæmjuktæ

(səm.juk.tə/<sə.ju.ktə>)

saṃyukta – sajūgts, savienots

samyukta

adj. 1.

joined, 2. united.

mūžīgs, sens

sænatæn

(sə.na.tən/<sə.na.tə.nə>)

sanātana – sens, pirmatnējs, mūžīgs

sanatan

adj.

eternal.

biedrība, saiets

sæng

(səŋg/<sə.gə>)

saṅga – sanāksme, biedrība; gacchāmi {gam} – eju

sang

masc. association.

tikšanās, saiets

sængæm

saiets – (səŋ.gəm/<sə.gə.mə>)

sangam

masc.

meeting.

tikumīgs (senais) ceļš (margas)

sænmarg

(sən.marg/<sə.nma.rgə>)

sanmārga – pareizais ceļš

sanmarg

masc.

a moral path.

sapnis

sæpnu

(səp.nu/<sə.pə.nu>)

svapna – sapnis, laiskums

sapnu

neut. a

dream.

nedēļa (septiņa)

sæptah

(səp.tah/<sə.pta.hə>)

saptāha – nedēļa, septiņas dienas

saptah

neut. a

week.

ezers

særovær

(sə.ro.vər/<sə.ro.və.rə>)

sarovara – ezers, liels dīķis, jebkāds lotosam pietiekami dziļš ūdens

sarovar

neut.

lake.

visu zinošs

særvædžna

visu zinošs – (sər.vəg.nə/<sə.rva.gnə>)

sarvajña

sarvagna

adj.

omniscient.

kompānija (sēdēšana?)

sath

(sath/<sa.thə>)

saṭati {saṭ} – piedalīties, sāda – sēdēšana

sath

masc. company.

ciska (sēžamvieta?)

sathæl

(sa.thəɭ/<sa.thə.ɭə>)

satala – ar sēdekli, dibenu

sathal

fem. thigh.

labvēlīgā Svastikas (saticības?) zīme

sathijo

(sa.thi.jo/<sa.thi.jo>)

sādhaka – labvēlīgs, sādhya – paveicams, izdziedināts, mīlestības dievs, sudrabs; sātya – cilvēks, kura daba ir patiesums; svastida – laimi nesošs, svastha – veselīgs; svastigā – uz veiksmi vai pārticību vedošs

sathiyo

masc.

auspicious figure of Swastik.

1. tiesības, 2. vara (mana sēta?)

sætta

(sət.ta/<sə.tta>)

satta – sēdošs

satta

fem. 1. authority,

2. power.

1. šaubas, 2. aizdomas (šekums, žāklis, izšķiršanās?)

šæk

(ʃək/<ʃə.kə>)

śaṅkā – šaubas

shak

masc. 1. doubt, 2.

suspicion.

1. spēks, 2. ietekme (šekums, žāklis?)

šækti

sievišķā enerģija (sakta?) -/ʃək.ti/<ʃə.kti>)

śakti – enerģija, sievietes dzimumorgāns, vara, dāvana

shakti

fem. 1. strength, 2.

force.

šalle

šal

(ʃal/<ʃa.lə>)

shala

fem. a shawl.

skola

šala

(ʃa.la/<ʃa.ɭa>)

śālā

shala

fem. a school.

akmens šķila, plātne

šila

(ʃi.la/<ʃi.la>)

śilā – akmens apakšējais dzirnakmens, slieksnis

shila

fem. a slab of stone.

drosmīgs vīrs

šurvir

(ʃur.vir/<ʃuu.rə.vii.rə>)

śūra – drosmīgs vīrs; vīra, vīrayā – drosmīgs

shurvir

masc. a

brave person.

suns

švana

(ʃva.na/<ʃva.nə>)

śvan, śunaka – suns; śunī, kukkura – kuce

shvana

masc. a dog.

zvaigzne (starojošā?)

sitaro

(si.ta.ro/<si.ta.ro>)

stṛ

sitaro

masc. star.

šūšana

sivæn

(si.vəɳ/<si.və.ɳə>)

sīvyati {siv} – šūt, syūta – šūts

sivan

neut. sewing.

šujamadata, skuja

soj

(soj/<so.jə>)

sūcī, sīvanī – adata, skuja

soy

fem. a needle.

stallis, pastāvīga vieta

sthaji

(stha.ji/<stha.jii>)

sthāyī – pastāvīgs, ilgstošs

sthayi

adj. stable.

1. vieta, 2. apmetne (apstāšanās vieta).

sthæl

(sthəɭ/<sthə.ɭə>)

sthalā – grīda, klons

sthal

neut. 1. a place, 2.

a location.

nekustīgs, stāvošs

sthavær

(stha.vər/<stha.və.rə>)

sthāvara – stāvošs, nekustīgs, stingrs, augs

sthavar

adj.

immovable.

zieds, puķe (sal. ar sumināt?)

sumæn

(su.mən/<su.mə.nə>)

sumanaka – puķe, zieds

suman

neut.

flower.

saule

surædž

saule – (su.rəʥ/<su.rə.ʥə>)

sūrya – saule, jauna līgava, skaitļa 12 simbols, Šivas epitets.

suraj

masc. the sun.

saule

sur(l)jæ

(sur.jə/<suu.rjə>)

sūrya – saule, jauna līgava, skaitļa 12 simbols, Šivas epitets.

surya

masc. the sun.

saulriets

surjastæ

(sur.jas.tə/<suu.rja.stə>)

sūryāsta

suryasta

masc.

sunset.

saullēkts (saules dāvana)

surjodæj

(sur.jo.dəj/<suu.rjo.də.jə>)

sūryodaya – saullēkts; dāya – dāvana

suryoday

masc.

sunrise.

saulespuķe (saules mute, saules seja)

surjæmukhi

(sur.jə.mukhi/<suu.rjə.mu.khii>)

sūryamukhī

surjamukhi

neut. sun-flower.

slinks (sušķis)

sustæ

(sus.tə/<su.stə>)

sustha – mājīgs, ērts, iekārtojies, drošībā un vesels

susta

adj. lazy.

domugrauds (vārdkopa)

suvakjæ

(su.vak.jə/<su.va.kjə>)

suvākya – daiļrunīgs, labs runātājs, vākya – vārdi

suvakya

neut. a

maxim.

raksturs, sava būtība

svæbhav

(svə.bhav/<svə.bha.və>)

svabhāva

svabhav

masc.

nature.

1. mātes zeme, 2. dzimtā zeme, sava zeme

svædeš

(svə.deʃ/<svə.de.ʃə>)

sanskr. svadeśa – sava zeme

svadesh

masc. 1.

motherland, 2. native land.

radinieks (no savas dzimtas)

svædžæn

(svə.ʥən/<svə.ʥə.nə>)

svajana – ciltsbrālis, radinieks, tautietis

svajan

masc. a

relative.

1. laulātais, 2. kungs, 3. saimnieks, 4. īpašnieks. (pats sev saimnieks)

svami

(sva.mi/<sva.mii>)

svāmī – saimnieks, meistars, īpašnieks, pats sev saimnieks, pats zinātājs

svami

masc. 1.

husband, 2. lord, 3. master, 4. owner.

sapnis

svæpnæ

(svəp.nə/<sve.pnə>)

svapna

svapna

neut. a

dream.

miris (debesīs stāvošs)

sværgæsthæ

(svər.gəs.thə/<svə.rgə.sthə>)

svargastha – miris, mājojošs debesīs

svargastha

adj.

deceased.

veselība (pašstāja)

svasthjæ

(svasthjə/<sva.sthjə>)

svāsthya – veselīgums, pašatkarīgums, rāmums, dabiskums

svasthya

neut.

health.

brīvs (ar savu mācību)

svætæntræ

(svə.tən.trə/<svə.tə.trə>)

svatantra – pašatkarīgs, pēc sava likuma dzīvojošs, ar savu mācību, neatkarīgs

svatantra

adj.

free.

1. šķiedra, 2. stīga (stars?), 3. pavediens

tar

(tar/<ta.rə>)

tantra – šķiedra, stīga

tar

1. a fiber 2. a

string 3. a thread.

zvaigzne (starojošā?)

taro

(ta.ro/<ta.ro>)

tārā, stṛ

taro

masc. a star.

trīs, trīnis

træn

(trəɳ/<trə.ɳə>)

tisraḥ, trayaḥ, tisraḥ, trīṇi, tra – trīs

tran

adj. three.

triju ceļu satikšanās (krustojums)

tribheto

(tri.bhe.to/<tri.bhe.to>)

tribheto

masc. a

meeting place of three roads.

trešais

trīdžu

(tri:.ʥu/<trii:.ʥu>)

tṛtīya

triju

adj. .third.

trīsdesmit

tris

(tris/<trii.sə>)

triṃśa – trīsdesmit

tris

adj. .thirty.

tu

tu

(tũ/<tũ>)

tu

pron. you (singular).

augstu (ucinot?)

uču

(u.cũ/<uũ.cũ>)

uchu

adj. high.

dāsns, bagātīgs

udar

dāsns – (u.dar/<u.da.rə>)

udāra

udar

adj. generous.

1. aicinājums (piesaiste, pie+jūgums), 2. nodarbošanās

udjogæ

(ud.jo.gə/<ud.jo.gə>)

udyoga – aizrautība, nodarbošanās, amats, darbs, piepūle, priekšdarbi, pienākums; arī yogya – prakse, vingrinājums, iejūgs

udyoga

masc. 1. a

vocation. 2. an industry.

vecums, (uz miršanu)

umær

(u.mə.r/<u.mə.rə>)

umar

fem. age.

1. virs, 2. uz, 3. pār kaut ko.

upær

(u.pər/<u.pə.rə>)

upara – zem, apakšā, aiz

upar

postp. 1. above.

2. on. 3. over something.

ieradums (iejūgs)

upjog

(up.jog/<u.pə.jo.gə>)

upayoga – iesaiste, lietojums, derīgums, ierasta prakse

upyog

masc. use.

1. atbilde, 2. ziemeļi (otra puse)

uttær

(ut.tər/<u.ttə.rə>)

uttara – atbilde, pretējais, ziemeļu, pārējais

uttara

masc. an

answer.

masc. the North.

vai

va

(va/<va>)

va

advb. or.

vējš; reimatisms

va

(va/<va>)

vāyu

va

masc. wind.

masc. rheumatism.

runa (vārdošana)

vača

(va.ca/<va.ca>)

vācā

vacha

fem. a speech

solījums (dots vārds)

væčæn

(və.cən/<və.cə.nə>)

vacana – solījums, izteikts, vārdi

vachan

neut.

promise.

lasīšana, priekšlasījums

vačæn

(va.cən/<va.cə.nə>)

vācana

vachan

neut.

reading.

1. dzīvžogs, 2. žogs, 3. margas, norobežojums (vadīkla).

vad

(vaɖ/<va.ɖə>)

vāṭa

vad

fem. 1. a hedge, 2. a

fence, 3. a railing.

1. pārrunas (vārdi), 2. mācība.

vad

(vad/<va.də>)

vāda

vad

masc. 1. debate, 2.

ism.

mākonis, (vadātājs?)

vadel

(va.dəɭ/<va.də.ɭə>)

vādala – tumša diena

vadal

neut. a cloud.

1. pretošanās, 2. iebildums (vārdošana), 3. apstrīdēšana.

vadho

(va.dho/<va.dho>)

paravāda – iebildums

vadho

masc. 1.

opposition, 2. objection, 3. dispute.

klāt (atvest?)

vædhu

(və.dhu/<və.dhu>)

vadhu

adj. more.

sieva (vedekla, atvestā – sal. ar vedības)

vædhu

(və.dhu/<və.dhuu>)

vedhū – vedekla

vadhu

fem. a wife.

ģimenes vecajais (vedējs)

vædil

(və.ɖil/<və.ɖii.lə>)

vadil

adj. elder

person in a family.

sencis (vedējs?)

vædvo

(vəɖ.vo/<və.ɖə.vo>)

vaida – vieds cilvēks, veda – svētas zināšanas, vaidha – norādīts

vadvo

masc. an

ancestor.

vecums (vājums)

væj

(vəj/<və.jə>)

vayas

vaya

fem. age.

ārsts, dziednieks (vaidelis, vaidelotis?)

væid

(vəid/<vəi.də>)

vaidya

vaid

masc. a doctor.

pāri viedībai (sal. – vaidelis, vaidelotis).

vajdai

(vaj.ɖai/<va.jə.ɖa.ii>)

vaida – viedais

vaydai

fem. over

wisdom.

1. solījums (vārda došana), 2. turpmāks darījus

vajdo

(vaj.do/<va.jə.do>)

vāgdāna – solījums

vaydo

masc. 1.

promise, 2. a forward transaction.

gāzu (vēja) uzkrāšanos (meteorisma) izraisošs

vajdu

(vaj.ɖũ/<va.jə. ɖũ>

adj. causing

gas in the body.

vējš; tendence (no kurienes vējš pūš)

vajro

(vaj.ro/<va.jə.ro>)

vāyu

vayro

masc. wind.

masc. a

popular or current trend.

1. vējš, 2. gaiss.

vaju

(va.ju/<va.ju>)

vāyu

vayu

masc. 1. wind, 2.

air.

izteikums, spriedums, vārdi

vakjæ

(vak.jə/<va.kjə>)

vākya

vakya

neut. a sentence.

mentāla nosliece (velšanās?)

vælæn

(və.ləɳ/ <və.lə. ɳə>

vellana, vartana – velšana

valan

neut. mental

inclination.

1. liekt, 2. velt.

1.atdot, 2. atgriezt

valvu

(vaɭ.vũ/<va.ɭə.vũ>)

vellana, vartana – velšana

valvu

v.tr. 1. to

bend, 2. to roll.

v.tr. 1. to

repay, 2. to return.

vemšana

væmæn

(və.mən/<və.mə.nə>)

vamana

vaman

neut.

vomiting.

auduma tekstūra (savijums)

vænat

(və.ɳat/<və.ɳa.tə>)

vastra

vanat

masc. texture.

audējs

vænkær

(vəɳ.kər/<və.ɳkə.rə>)

va, vanvu, vankar

vankar

masc. a

weaver.

1. aust, 2. savīt, darināt, 3. velt maizi, 4. ievākt labību.

vænvu

(vəɳ.vũ/<və.ɳə.vũ>)

vayate, ve – aust

vanvu

v.tr. 1. to

weave, 2. to intertwine and make, 3. to

roll bread, 4. to pick or gather crops.

1. izmantošana, 2. patērēšana, rīšana (veprība?)

væpraš

(vəp.raʃ/<və.pə.ra.ʃə>)

vaprash

masc. 1.

use, 2. consumption.

līgavainis (vīrs; vara bungas?)

vær

līgavainis (vīrs?)/vər/<və.rə>)

vara

var

masc. a bridegroom.

gads (grieži, pavērsiens?)

væræs

(və.rəs/<və.rə.sə>)

varṣa – lietus, lietus sezona, mākonis, gads, diena, zemes sadalījums ar kalnu grēdām

varas

neut. year.

dieva vai svētā utml. svētība (vārds?)

værdan

(vər.dan/<və.rə.da.nə>)

svastivācya – svētības vārds

vardan

neut.

blessing from a god, a saint etc.

kāzu (līgavaiņa) gājiens (godi?) (līgavaiņis+zirgs)

værghodo

(vər.gho.ɖo/<və.rə.gho.ɖo>)

varayātrā – līgavaiņa procesija uz līgavas mājām; godā – liellopu dāvinājums; ghōḍō – rumaks, bruņinieks

varvācya

masc. a

marriage procession.

vītne, ko līgava apliek līgavainim (vīram) ap kaklu

værmala

(vər.ma.ɭa/<və.rə.ma.ɭa>)

varasraj – līgavaiņa vītne; mālā – vītne

varmala

fem.

the garland that bride puts round the

neck of the bridegroom.

gads (pavērsiens?)

væršæ

(vər.ʃə/<və.ršə>)

vārṣa – gadskārta

varsha

neut. an year.

1. stāsts, 2. nostāsts (vārdi?)

varta

(var.ta/<va.rta>)

vārtā – ziņas

varta

fem. 1. a stroy, 2.

a narrative.

aplis (virtulis?)

værtul

(vər.tuɭ/<və.rtu.ɭə>)

vartula

vartul

neut. a circle.

apmetne (visu sēta? Veseta?)

væsahæt

(və.sa.hət/<və.sa.hə.tə>)

saṃvasatha, saṃvāsa – mājoklis, mājas, sēta, apmetne, sanākšanas vieta, kopdzīve; kṣetra – sēta

vasahat

fem. a

settlement.

iedzīvotāji (visi)

væsti

(vəs.ti/<və.sə.ti, arī və.stii>)

viśva – visi, ikviens

vasti

fem. population.

1. uzturēšanās, 2. mājošana, 3. apmešanās (visu sēta?)

væsvat

(vəs.vat/<və.sə.va.tə>)

vasati {vas} – mājas, apmetne

vasvat

masc. 1.

residing, 2. dwelling, 3. stay.

1. stāsts, 2. stāstījums (vārds?)

vat

(vat/<va.tə>)

vata

fem. 1. a story, 2. a

narrative.

dzimtā vieta

vætæn

dzimtā vieta – (və.tən/<və.tə.nə>)

vatan

neut. native

place.

vietējais, iedzimtais

vætni

vietējais – (vət.ni/<və.tə.ni>)

vatni

adj. a native.

veltnis

velæn

(ve.ləɳ/<ve.lə.ɳə>)

vellanī – mīklas rullis, kamolzāle

velan

neut. a rolling-

pin.

bize, pīne (vītne)

veni

(ve.ɳi/<ve.ɳii>)

veṇī – bize, veṇi – pīt, vīt

veni

fem. a braid of

hair.

kaisīt, bērt, bārstīt

vervu

(ver.vũ/<ve.rə.vũ>)

vervu

v.tr. to scatter.

1. apģērbs (veša?), 2. kostīms.

vešæ

(veʃ/<ve.ʃə>)

pariveṣa

vesh

masc. 1. dress, 2.

costume.

saderināšanās saderināšanās (iešana tautās?)

vevišal

(ve.vi.ʃal/<ve.vi.ʃa.lə>)

viṣ – cilts, tauta, ļaudis, visi; veṣayati {viṣ} – ietērpt; vāṅniścaya – mutiska saderināšanās, vivāhaniścayayyai – saderināšanās.; vīṣati {vīṣ} – aiziet, praviśati {praviś} – sākt, nodoties, veikt dzimumaktu

vevishal

neut.

betrothal.

pārcilvēks (pārbūtne)

vibhuti

(vi.bhu.ti/<vi.bhuu.ti>)

vibhūti – visuresošs, pārcilvēciskas spējas

vibhuti

fem. a

superman.

1. saprātīgs, 2. vērīgs (acīgs).

vičækšæn

vērīgs, acīgs – (vi.cək.ʃəɳ/<vi.cə.kʃə.ɳə>)

vichakshan

adj.

1. intellegent, 2. shrewd.

Radītājs, Devējs (Viedais?)

Vidhata

(vi.dha.ta/<vi.dha.ta>)

Vidhātṛ – Radītājs, Liktenis, devējs, sakārtotājs, dāvātājs, paveicējs, izdalītājs

vidhata

fem. the

creator of the universe.

Likteņa dieve, (Viedā?)

Vidhatri

(vi.dhat.ri/<vi.dha.trii>)

vidhatri

fem. the

goddess of destiny.

1. Likteņa dievs (Viedais?), 2. rituāls.

Vidhi

(vi.dhi/<vi.dhi>)

vidhi – liktenis, priekšraksts; dhī – iztēle, meditācija, izpratne, saprāts, viedība; dhi – trauks, ietvars

vidhi

fem. the god of

destiny.

fem. ritual.

zināšana (viedība?)

vidja

zināšana (no vieds?) – /vid.ja/<vi.dja>)

vidyā

vidya

fem. knowledge.

zināms (no vieds?)

vidit

(vi.dit/<vi.dit>)

vidita

vidit

adj. known.

zināšana (no vieds?)

vidvæta

(vid.və.ta/<vi.dvə.ta>)

vidvattā – viedība, zinātne

vidvata

fem.

knowledge.

zinātne

vidžnan

(vi.gnan/<vi.gna.nə>)

vijñāna

vignan

neut.

science.

1. spīdēt, 2. laistīties, mirdzēt.

vilæsvu

(vi.ləs.vũ/<vi.lə.sə.vũ>)

vilasati {vilas} – atspīdēt

vilasvu

v.intr. 1.

to shine, 2. to glitter.

vīst, kalst

vilavu

(vi.la.vũ/<vi.la.vũ>)

vilavu

v.intr. to

wither.

drosmīgs, vīrišķīgs

vir

(vir/<vii.rə>)

vīrayate {vīr} – būt drosmīgam, varenam, pārvarēt

vir

adj. brave.

1. milzīgs, 2. lielisks (vīrišķīgs).

virat

(vi.rat/<vi.ra.tə>)

vīratā – vīrišķība, varonība

virat

adj. 1. huge, 2.

magnificent.

sperma, vīrestība, vīrišķība

virjæ

(vir.jə/<vii.rjə>)

vīrya – sperma, spēks, vīrišķība, drosme

virya

neut. semen.

drosme, vīrišķība

virta

(vir.ta/<vii.rə.ta>)

vīrte {vīr} – plēst

virta

fem. bravery.

iebraucamā (visu) vieta

viši

(vi.ʃi/<vii.ʃii>)

viśete {viśī} – gulēt izstiepušamies

vishi

fem. an inn.

Visums, viss

višvæ

(viʃ.və/<vi.ʃvə>)

viśva – Visums, viss

vishva

neut. the universe.

aptīt (vīt)

vitvu

(vit.vũ/<vit.vũ>)

vitvu

v.tr. to wrap

rotas riņķis

viti

(vi.ti/

<vii.tii> )

viti

fem. an ornamental ring.

tikumisks vai reliģisks solījums (dots vārds)

vræt

(vrət/<vrə.tə>)

vrata – svinīgs solījums

vrat

neut. a moral or

religous vow.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s