This is attempt to light up gigantic up and down culture lift between Latvia ashore Baltic sea and Gujarata or Lāta ashore Arabian sea; largely compilation .
Latvians have:
– awe to nature elements – earth, water, fire, wind;
– awe to nature (Rigvedic) deities – sky god-Dyauṣ–Dievs, sun-Savitṛ–Saule, prosperity-Pūṣan–Pūšans, dawn-Uṣa – Austra, horse twins – Aśvin/Jumis, air-Vāyu–Vējš, thunder-Parjanya–Pērkons, fire-Agni–Uguns, mother earth-Dhātrī–Dārta/Zemes Māte; mother river–Mata Sarasvatī-Daugaviņa Māmuliņa, death and life – Yama–Māra;
– awe to covenant–Dharma–Derība;
and forefathers have been horseman and knew chain of almost conjuncted rivers, they have had lasting up and down travels along this river chain. The above refers to both Latvians and Gujarata peoples as well as Sanscrit culture.
I looked here at two linguistic aspekts or testimony of it. Those are ideographic and linguistic cognation of peoples at either end of aforementioned culture lift.
“Somewhat about Latvians. In Latvia and Lithuania the aboriginal peoples are the Balts proper — the Latvians (also named Letts, (Lettuni, Lœti, Læti; possibly Basilici (βασιλιχοι) Sarmatae – I.L.)) and Lithuanians. Together with the Borussian (Ancient Prussian) language, which became extinct in the 17th century, Latvian and Lithuanian (the only two of the languages still alive) form a distinct “Baltic” branch of the Indo-European family to which belong also Indo-Iranian, Greek, Latin, Slavic, Germanic, Celtic and other branches.
In comparison with other living European languages, Latvian and Lithuanian have kept much more of the wealth of ancient sounds and forms. Therefore, it is no wonder that linguists who study Comparative Linguistics value very highly the monumental Latvian Grammar (840 pages) by the distinguished philologist Prof. J. Endzelins. It is not without reason that Latvian and Lithuanian are called the Sanskrit of Europe”. (The Story of Latvia—A Historical Survey. Arveds Švābe. Latvian National Foundation, Stockholm. 1949)
While the possession of many archaic features is undeniable, the exact manner by which the Baltic languages have developed from the Proto-Indo-European language is not clear.
According to some glottochronological speculations, the Eastern Baltic languages split from Western Baltic (or, perhaps, from the hypothetical proto-Baltic language) between 400 and 600. (Latvian language )
“The district or visaya of Lāṭa is here described as “pleasing with choice trees that are bowed down by the weight of (their) flowers, and with temples and assembly-halls of the gods, and with viharas, (and) the mountains of which are covered over with vegetation”.
The country south of Mahī or at times south of the Narbadā up to the Pūrva or so far as Daman, was called Lāṭa and ‘it corresponded roughly with Southern Gujarat’. It comprised the collectorates of Surat, Bharoch, Kheda and parts of Baroda territory.
According to Prof. Bühler, Lāṭa is Central Gujarat, the district between the Mahī and Kim rivers and its chief city was Broach. Lāṭa has been identified with Central and Southern Gujarat in the Rewah Stone Inscription of Karṇa. We also the Lāṭa kingdom mentioned in other epigraphical records. Lāṭarāṣṭra is identical with the old Lāṭa kingdom of Gujarat, the capital city of which is stated in the Dīpavaṁśa to have been Siṁapura (Sīhapura). In the early days of the imperial Guptas, the Lāṭa country was formed into an administrative province in the Lāṭaviṣaya. The Saktisangam Tantra places the Lāṭa country to the west of Avanti and to the north-west of Vidarbha. (Personal and geographical names in the Gupta inscriptions)
As basis for ideographic cognation table is used Latvian ornamental design. Inguna Galvina, Alfreds Stinkuls and Vladas Ruksa , https://latvianhistory.files.wordpress.com/2009/07/latvian_holy_signs.jpg, The Harappan Script. Clyde Ahmad Winters and Decoding the Divine: Kathi Embroideries of Saurashtra. Victoria Z. Rivers. All images are borrowed from Web.
As basis for lingvistic cognation table is used Gujarati English Learner’s Dictionary. Babu Suthar.
Table 1. Ideographic cognation.
Harappan signs |
Latvian signs Latvian ornamental design. Inguna Galvina, Alfreds Stinkuls and Vladas Ruksa |
Gujarati (and Nuristani) signs Decoding the Divine: Kathi Embroideries of Saurashtra. Victoria Z. Rivers (Patterns of Nuristan marked with brackets). |
Cross of Crosses, Krustukrusts – A combination of four crosses, this symbol has been carved on ancient sacrificial stones for bestowal of divine favors. Cross of Crosses have been found decorating women’s wraps during the Iron and Bronze Ages. |
![]() |
|
![]() |
Cross, Krusts – Perhaps due to its simplicity the cross sign has been widely used since antiquity. Found on Early Iron Age jewelry, it has no relationship to Christianity. |
![]() |
Kā-Kā – much protection. |
The Sign of Thunder Cross, Pērkonkrusta zīme – Also known as Fire Cross, Cross of Fortune or Swastica this sign is common to all Indo-European cultures. It is the symbol of fire, thunder, light, fortune, health and prosperity. Often used to adorn women’s wraps and sashes, the variations of Thunder Cross include clockwise and counter-clockwise directions. |
Quadrants: Swastikas are extensions of the circular sun image and convey time, space and the reproductive force. Swastikas are ancient and Indus Valley seals with them have been found dating to around 2500-1750 BC. The right-hand swastika, made from two lines intersecting at right angles, rotates east to west or counter-clockwise. It is the symbol of light and day, and its four points indicate the sun at North for midnight and human regeneration; East for sun-rise and the beginning of life; South for noon and the prime of life; and West for sunset or death. The swastika visually and iconographically relates to quadrant-divided circles and squares. Perpendicular and horizontal intersecting lines symbolize the cardinal directions or the life cycle; diagonally intersecting lines indicate the two equinox and two solstice, therefore representing the four seasons; and both sets of intersecting diagonals symbolize the four seasons and cardinal points, or the unity of time and space. Essentially, these symbols represent cyclical thinking oriented toward the east/west or sun rise/sun as a regenerative principle. |
![]() ![]() ![]() |
The Sign of Sun, Saules zīme – Sun is the dominant feature of God’s heaven. Likewise, the sign of Sun is the most frequently used element in Latvian design. In ornaments of the Early Iron Age it is a plain circle. Later it evolved into various eight-segmented units. |
Solar images: The sun is the only visible god, which is manifested through light, luster, rays of light, and shadow. Sunlight is often believed to be the source of life, knowledge and spiritual wisdom. The sun establishes time, the rhythm of life through day and night. And through fire, golden sun-like light illuminates darkness. Light and primal fire exist in pure time, and were believed by many to be the source of all. Light and darkness, fire and water are great polarities which symbolize the universe. Suns are represented by circles, and while many are solar representations, not all are. (Nuristan). |
Holy “fig tree”. (Asko Porpola). |
Tree of Sun, Saules koks – A combination of the basic design elements creates diversified symbol extensions. Such is the Tree of Sun, which represents reaching upward and growth. |
(Kalasha in Nuristan). |
![]() |
The Sign of Moon, Mēness zīme – Moon is the symbol of warriors. This sign is most often found on swords, bracelets and other objects carried by warriors. Moon shapes are also used in forming pendants for fibulae. |
Although not a prominent motif in Kathi textiles, the moon is been extremely important in the belief systems and material culture of many people. The moon is often viewed as the consort of the sun, widely equated with fertility goddesses, and symbolically important for its waxing and waning phases symbolizing polarities like death and resurrection. |
![]() |
The Sign of God or Heaven, Dieva jeb Debesu zīme – The presence of God, his love, caring and goodness is widely proclaimed in dainas. It is represented by a slender triangular shape above a horizontal base line (Earth-mother) and with a circle at its apex – God above the expanse of the heavens. This element is extremely old and is found on metal jewelry dating to the Early Iron Age. |
|
The Sign of Destiny, Laimas zīme – Laima determined the destiny of people. It was believed that she lived under the threshold and was not to be disturbed by handing anything over it. The graphic fir-twig sign of Laima is attributed to the very beginnings of Latvian symbology. Besides the popular variant called „Laimas Broom”, it has relatively few other variations. |
||
The Sign of Earth/Water, Māras zīme – Māra is the deity of earth and water and all the creatures within. An insight into her position within the ancient beliefs abound in dainas, and are just as often visually reflected in Latvian ornamental design. The symbol of Māra – a zigzag line – dates back to the Iron Age. (Supreme Mother goddess; see Cross of Crosses) |
||
The Sign of Morning Star Venus, Auseklis – Of the many star design variations, Auseklis is the most prominent. In dainas it is often mentioned as a protector and contains numerous references to „star blankets” and „star coats.” (Victory of Life over Darkness). |
Eight-pointed Stars: The eight-pointed star is sometimes known as the star ofthe Magi. As a solar motif of great antiquity, it is also known as the eight-homed sun image. Some examples date to 4300 BC. The Kathis introduced the koliphul, or eight-pointed star into Saurashtra. The koliphul is defined as a geometric pattern consisting of a square divided into nine smaller squares, which are further subdivided into triangles. As we have seen, the number nine has solar connotations. (Nuristan, Swat Walley. |
|
The Sign of fertility, Jumis – Depicting a double spiked stalk of grain, Jumis symbolizes fertility and prosperity. Found on Iron Age wraps and jewelry, it is a popular element used in subsequent textile adornments. Jumis as Ashwins on crest. |
![]()
Nuristan. |
|
![]() |
The Sign of Serpent, Zalktis – This sign, found on women’s apparel and jewelry, represents the ancient serpent cult. In Latvian mythology the harmless snake Zalktis was the guardian of wealth and well-being and therefore had to be protected and cared for. (Symbol of Wisdom and underworld. ) |
|
![]() |
Double cross/Well, Dubultkrusts/Aka. |
Check patterns are widely seen in Kathi, Kutch, Sind embroideries, and others. Many check designs have straightforward solar connotations, while others are subtly related as flora fertility motifs. Among the Rabaris of Kutch and Saurashtra, alternating dark/light checks, sometimes with a diamond in the center, are called baporiya, meaning sun. Commonly color changing blocks or checks create diamond and stepped-cross shapes. … Indo-Iranian, Avesta and Vedic-based Iranian priests built and oversaw the main temple for Nuristan, which was a type of solar observatory. The temple was dedicated to the supreme Creator god Imra and Disni, the fertility goddess. Robertson noted a square cloth with checkered patterns placed on the west wall above the square fire altar, and similar designs painted on the south. The god Irma, located in the northeast comer, was touched by a sunbeam at sunrise on the shortest day of the year, and the goddess Disni, was struck by a sunbeam from an opening in the east wall at the summer solstice. Years later, a model of the temple and astronomical and computer calculations showed that the patterns in the checkered cloth which Robertson saw on the western wall “conformed to patterns of sunbeams made at the spring and fall equinox.” |
![]() |
![]() Diamond, square. |
![]() |
![]() |
Like the moon, stars illuminate night and were considered portals of light through which souls descended to earth. In this regard, they were strongly associated with ancestors, because when people died, it was believed that their divine sparks or souls returned back to the sun. Twinkling stars give hope, and with their white light have been regarded in Zoroastrian and other pre-Islamic beliefs to be soldiers that protect the earth and beings from evil. |
|
![]() |
Jānis – (Summer Solstice Deity) was sometimes referred to as a son of God. His Midsummer’s Night festival (which is called “Jāņi” and which takes place on the evening of June 23rd) is the most important festival of the year for Latvians. Once every year, Janis at midsummer came to bring luck and fertility to the people of Latvia. (Think about Sanskrit ‘yāna’ – riding, travel, going (“Jānīts nāca par gadskārtu”)) |
|
Hand-woven Latvian belts (jostas) are worn as part of the traditional costumes and contain amazing, regional patterns, which have mystical meanings. Red is the predominant color. Solstice feast with fire. |
Red is also associated with the Hindu sun god, Surya. In ancient times, his skin and garment color was called “pusparaga”, for bright red. … In Kathi embroideries, red is the predominant color. The color by itself, is an aniconic reference to the sun. (Nuristan. Solstice feast with fire.) |
Table 2. Latvian – Gujaratī cognate words. There are 425 words selected largely by pronouncing.
Latvian |
Latvian trascription of Gujaratī resembling ‘Piebalga’ dialect |
Gujaratī (~IPA) Gujarati- English Learner’s Dictionary. Babu Suthar (here roughly) |
Sanskrit (IAST) |
English transcription |
English |
ūdens uzvārīts ēdienam |
adæn |
(a.dhən/<a.dhə.nə>) |
adana, udaka, uda |
adhan |
neut. water boiled for cooking food |
1. novēršanās no reliģijas, 2. netikumība. (ne-derība) |
ædærmæ |
(ə.dhər.mə/<ə.dhər.mə>) |
adharma; dharma – tikums, krietnums, derība |
adharma |
masc. 1. the reverse of religion, 2. immoral. |
uguns |
ag |
(ag/<a.gə> siev.; ag) |
agni |
ag |
fem. fire |
1. sekojošs, 2. nākošs; gājējs |
agami |
nākošs – agami (a.ga.mi/<a.ga.mii> apst.; agami) |
gāmi – gājējs |
agami |
advb. 1.ensuing 2. forthcoming. |
pareģojums, noslēpumaini vārdi; agrāki vārdi |
ægæmvani |
(ə.g əm.va.ɳi/< ə.gə.va.ɳii>) |
agra |
agamvani |
fem.1. prophecy. 2. mysterious words. |
agrāk |
ægau |
(ə.ga.ũ/<ə.ga.u>) |
agra – pirmais, izcelsme |
agau |
prep. before. |
agrāks |
ægauni |
(ə.ga.ũ.ni/<ə.ga.u.nii> īp.; agauni) |
agra |
agauni |
adj. previous (in terms of time) |
neziņa, neapjēga. |
ædžnanæ |
(ə.gna.nə/<ə.gna.nə>) |
ajñāna |
agnana |
neut. ignorance |
uguns |
ægni |
(əg.ni/<ə.gni> vīr.; agni) |
agni |
agni |
masc. fire |
kremācijas ceremonija, ugunī sadedzināšana |
ægnidah |
(əg.ni.dah/<ə.gni.da.hə>) |
agni +dah |
agnidah |
masc. cremation ceremony. |
kremācijas ceremonija, šķīstīšana ar uguni |
ægnisanskaræ |
(əg.ni.sam.ska.rə/<ə.gni.sɚska.rə>) |
agni + saṃskāra |
agnisamskara |
masc. cremation ceremony. |
dievbijība, ļaušanās dieva varai |
æišværjæ |
(əi.ʃvə.rjə/<əi.ʃvə.rjə>) |
aiśvarya – vara, ietekme, augstākā vara, pārcilvēcisks spēks, suverenitāte |
aishvarya |
neut. godliness |
visas dzīves, mūža |
adživæn |
(a.ʥi.və.n/<a.ʥii.və.nə>) |
ājīvana – iztika |
ajivan |
adj. lifelong. |
acs |
akh |
(akh/<a.khə> siev.; akh) |
akṣi, cakṣu |
akh |
fem. an eye |
nemirstīgs |
æmær |
(ə.mər/<ə.mə.rə> īp.; amar) |
a+martya; martya – mirstīgs |
amar |
adj. immortal. |
līdz miršanai |
æmæræn |
(a.mə.rən/<a.mə.rə.nə>) |
āmaraṇam |
amarana |
advb. till the end of life. |
(tikai) mēs |
æme |
(ə.me/< ə.mə>) |
ame |
pron. we (exclusive). |
|
un |
æne |
(ə.ne/<ə.ne>) |
ane |
conj. and. |
|
netikumība (ne nītīs (rakstu veidojoša diegu sistēma stellēs)) |
æniti |
(ə.ni.ti/<ə.nii.ti>) |
a+nīti |
aniti |
fem. immorality. |
āre! |
ære |
(ə.re/<ə.re> ; are) |
are |
inter.. an exclamation expressing surprise, `oh’. |
|
asara |
asu |
(a.su/<a.su>) |
āsra – asara vai asins |
asu |
neut. a tear. |
nelabais, dēmons; bezsaules radījums (nelabais) |
æsur |
(ə.sur/<ə.suu.rə>) |
suradviṣ =ā+sura (sur(l)a); asurā – nakts, tas ir, bez saules; suradviṣ (saules ienaidnieks)=āsura |
asur |
masc. demon. |
nemierīgs, nevesels |
æsvæstæ |
(ə.svəs.thə/<ə.svə.sthə> |
asvastha – nevesels, nemierīgs, sevī nenoturīgs; svastha – veselīgs |
asvastha |
adj. 1.restless 2. sick. |
astotais |
ath |
(ath/<a.thə>) |
aṣṭama |
atha |
adj. eight. |
māte; baba (godājamā) |
ba |
(ba/<ba>) |
baba; bhā – būt, parādīšanās, līdzība, gaisma, saule, mirdzums; baba – godājams vecs, vieds cilvēks, cienītais |
ba |
fem. mother. |
(vācāms) bērns |
b(v)æčču |
(bəc.cu/<bə.ccu>) |
vaccha |
bachhu |
neut. a child. |
tēvs (papa) |
bap |
(bap/<ba.pə>) |
bapa |
masc. father. |
|
abi |
beu |
(beu/<be.u>) |
ubhaya |
beu |
adj. both. |
daļa, tiesa (bagātība) |
bhag |
(bhag/<bha.gə>) |
bhaga – labklājība, bagātība |
bhag |
masc. 1. share, 2. part. |
1.nāve, 2. liktenis (bagātība) |
bhagjæ |
(bhag.jə/<bha.gjə>) |
bhāgya – veiksme, liktenis, izdevība, bagātība |
bhagya |
neut. 1.fate, 2. destiny. |
baismīgs |
bhæjanæk |
(bhə.ja.nək/<bhə.ja.nə.kə>) |
bhayānaka – baiss, briesmīgs, draudīgs, tīģeris |
bhayanak |
adj. frightful. |
bulta, zibens |
bhalodu |
(bha.lo.ɖu/<bha.lo.ɖu >) |
bhalli – bultu veids, bhalla – īpaša bultas daļa (galviņa) |
bhalodu |
neut. an arrow. |
līdzīgs (bāliņš, brālīt baltais) |
bhæltu |
(bhəɭ.tũ /<bhə.ɭə.tũ >) |
bhā – līdzība, bhāti {bhā} – līdzīgs, udbhavati {udbhū}- vienāds, prabhavati {prabhū} – vienlīdzīgs, vienādi spējīgs |
bhaltu |
adj. similar. |
labestīgs, saulains (bāliņš) |
bælu |
(bhə.lũ/<bhə.lũ>) |
bhalla – labvēlīgs; bhālu – saule |
bhalu |
adj. good. |
bandas (kopīgas) pusdienas; krājums |
bændaro |
(bhəɳ.ɖa.ro/<bhə.ɖa.ro> vīr.; bhandaro) |
bandhu – radniecība, saistība, savienība, biedrība, piederība; draugs, vīrs, brālis, “banda”; bhāṇḍāra – krājums, krātuve; īpašs cīņas veids |
bhandaro |
masc. a collective dinner for community given as a part of social custom or religious ritual. |
berzt, malt |
bærædvu |
(bhə.rəɖ.vũ/<bhə.rə.ɖə.vũ>) |
bharadvu |
v.tr. to grind. |
|
izšūšana (Bārta?) |
bæræt |
(bhə.rət/<bhə.rə.tə>) |
bharat |
neut. embroidery. |
|
Indija (Bārta?) |
baræt |
Indija (Bārta?) – (bha.rət/<bha.rə.tə>) |
bhārata – Indija; bharat – panesošs, pacietošs, saturošs, dzemdējoša; āryāvarta – senā Indija |
bharat |
neut. India. |
plūdums (bērums) |
bærti |
(bhər.ti/<bhə.rə.ti>) |
bharti {bhṛ} – pildīt |
bharti |
fem. tide. |
indietis (bārtietis?) |
bartijæ |
(bhar.ti.jə/<bha.rə.tii.jə>) |
bhāratīya |
bhartiya |
adj. Indian. |
gans (barvedis) |
bærvad |
(bhər.vaɖ/<bhə.rə.va.ɖə>) |
bharvad |
masc. a shepherd. |
|
1. piebērt, aizbērt, piepildīt; 2. mērīt. |
bærvu |
(bhər.vũ/<bhə.rə.vũ>) |
bharti {bhṛ} – pildīt |
bharvu |
v.tr. to fill. |
dzīve (būšana) |
bæv |
(bhəv/<bhə.və>) |
bhava – esība, pasaule, dzīve, kļūšana, rašanās, būtne, dievība |
bhav |
masc. life. |
1. norma, 2. sajūta (būšana) |
bav |
(bhav/<bha.və>) |
bhāva – esība, jūtas, sajūtas, emocija, raksturs, gars, garastāvoklis, izturēšanās, attieksme, nostāja, planētas stāvoklis |
bhav |
masc. rate, feeling. |
dieve Pārvatī; emocionāla sieviete |
bævani |
(bhə.va.ni/<bhə.va.nii>) |
bhavānī – upes nosaukums; mainīga sieviete; viens no Pārvatī, Šivas sievas, velnišķajiem aspektiem |
bhavani |
fem. the goddess Parvati. |
1. nākotne, 2. liktenis (būšana) |
bavi |
(bhavi/bha.vi/<bha.vi>) |
bhavitavyatā, bhāgya – liktenis |
bhavi |
neut. 1. future, 2. fate. |
būšana, nākotne |
bævišje |
(bhə.viʃ.jə/<bhə.vi.šjə>) |
bhaviṣya – nākotne, nākamais, gaidāmais; turpmāk būt, kļūt, notikt; nenovēršams |
bhavishya |
neut. future. |
1. vēlme, 2. jūtas (būšana) |
bavna |
(bhav.na/<bha.və.na>) |
bhāvana – iztēle, nojauta, bhāvaka ārēja jūtu izpausme, pieķeršanās |
bhavna |
fem. 1. desire 2. sentiment. |
katrā iedzimšanā (būšanā), esībā |
bævobæv |
(bhə.vo.bhəv/<bhə.vo.bhə.və>) |
bhavābhava – esība un neesība; labklājība un posts |
bhavobhav |
advb. in each birth. |
1. ziedojums, 2. ziedojums dievam. (bagātība) |
bog |
(bhog/<bho.gə>) |
bhoga – bagātība, īpašums, ienākums, nodoklis |
bhog |
masc. 1. a sacrifice, 2. an offering to the god. |
baudošs vai cietošs |
bogi |
(bho.gi/<bho.gii>) |
bhoga – bauda |
bhogi |
adj. a person who enjoys or suffers. |
Brahmans, Virsīstenība; esības (būšanas) dievs |
budev |
(bhu.dev/<bhuu.de.və>) |
bhūdeva – Brahmans, Virsīstenība, dievišķais uz zemes |
bhudev |
masc. a Brahman. |
burvju vārdi, burvestība |
burki |
(bhur.ki/<bhuu.re.kii>) |
bhūr – zeme, elle; viens no trim piesaukumiem (bhūr, bhuvaḥ – apakšējā pasaule (putnu debesis), svar – spožās debesis); bhurate {bhur} – trīsēt, pūlēties, drudžaini kustēties, satraukt |
bhurki |
fem. a spell. |
spoks, rēgs, gars (būtne) |
but |
(bhut/<bhuu.tə>) |
bhūta – spoks, mājas gars, būtne, radījums, būšana, pastāvēšana |
bhut |
neut. a ghost. |
būtņu (spoku) aizdzinējs |
buvo |
(bhu.vo/<bhuu.vo>) |
bhuvo |
masc. a remover of ghosts. |
|
bailes |
bik |
(bik/<bii.kə>) |
bhī |
bika |
fem. fear. |
bīties |
bivu |
(bi.vũ/<bii.vũ>) |
bhīti |
bivu |
v.intr. to fear. |
tēja |
ča |
(ca/<ca> siev.; cha) |
cāya |
cha |
fem. tea. |
āda (čamdīšana?) |
čamdi |
(cam.ɖi/<ca.mə.ɖii>) |
chupati {chup} – tauste |
chamdi |
fem. skin. |
āda (izstrādājumā) |
čamdu |
(cam.ɖu/<ca.mə.ɖu>) |
chamdu |
neut. leather. |
|
maize (cepums?) |
čæpati |
(cə.pa.ti/<cə.pa.ti> siev.; chapati) |
chapatti [chapati], roṭikā |
chapati |
fem. a bread. |
gudrs, spējīgs (ceturtais apziņas stāvoklis) |
čætur |
(cə.tur/<cə.tu.rə>) |
čātura gudrs; arī četrjūgs. caturtha, turya – ceturtais, meditācijas stāvoklis |
chatur |
adj. clever. |
gudrība, ceturtais apziņas stāvoklis |
čæturai |
– (cə.tu.rai/<cə.tu.ra> siev.; chaturai) |
cāturya – prasme, izveicība, apdāvinātība, draudzīgums; caturatā – gudrība, prasme. Skat. sanskr. caturtha, turya – ceturtais apziņas stāvoklis |
chaturai |
fem. cleverness. |
seši |
čhæ |
(chə/<chə> īp.; chha) |
ṣaṣ |
chha |
adj. six. |
1. miziņas, 2. mizas (čaula) |
čala |
(cha.la/<cha.la>) |
challi – koka miza |
chhala |
neut. pl. 1. husks 2. peels. |
nospiedums (pēdu – čāpa) |
čap |
(chap/<cha.pə>) |
capayati {cap} – mīcīt |
chhap |
fem. 1. an impression 2. a print. |
cepure |
čapru |
(chap.ru/<cha. pə.ru>) |
chhapru |
neut. a hut. |
|
zods (čibuks – pīpes galviņa?) |
čibuk |
(ci.buk/<ci.buu.kə> siev.; chibuk) |
cubuka, cibuk |
chibuk |
fem. the chin. |
plēst, skaldīt (ar cirvi) |
čirvu |
(cir.vũ/<cii.rə.vũ>) |
chirvu |
v.tr. 1. to tear 2. to split. |
|
skrandains, ārkārtīgi nabadzīgs (raibs izšūts apģērbs? Čitrālas ieleja?) |
čitrehal |
(cithh.re.hal/<cii.thə.re.ha.lə> īp.; chithrehal) |
citrala – raibs, citralikhana – gleznošana |
chithrehal |
adj. 1. dressed in rags 2. extremely poor. |
sieviešu ķermeņi (cilvēki?) |
čoli |
(co.ɭi/<co.ɭii>) |
colī – miza, apvalks, konverts |
choli |
fem. a woman’s bodies. |
krietni daudz (čupa) |
čup |
(cup/<cuu.pə>) |
chup |
adj. quite. |
|
1. plankums, traips, 2. dedzināšana (Dagda? – dagdhā – vieta, kur saule ir virs galvas) |
dagh |
(dagh/<da.ghə>) |
dagdhum – dedzināt |
dagh |
masc. 1. a spot 2. burning. |
pūrs (devums?) |
dæhedž |
(də.he.ʥ/<də.he.ʥə>) |
yautaka – pūrs |
dahaj |
neut. dowry. |
diendienā |
dæinik |
(dəi.nik/<dəi.ni.kə>) |
dainika |
dainik |
adj. daily. |
dievišķs |
dæivi |
(dəi.vi/<dəi.vii>) |
daivī – lūgsnas; apvārdošana, dziedināšana; daivika – dievišķs |
daivi |
adj. devine. |
apdegt |
dadžvu |
(daʥh.vũ/<da.ʥhə.vũ> v.intr.; dajhvu) |
dajhvu |
v.intr. to get burn. |
|
koka zars (daļa, atdalījums?) |
dal |
(ɖaɭ/<ɖa.ɭə> siev.; dal) |
dalati {dal} – šķelt |
dal |
fem. a branch of a tree. |
pāris, saimnieki (paši – pats, pate) |
dæmpæti |
(dəm.pə.ti/<də.pə.tii>) |
dampati – vīrs un sieva, māju saimnieks |
dampati |
neut. a couple (husband and wife). |
1. dāvana, 2. ziedojums |
dan |
(dan/<da.nə> nekatra; dana) |
dāna |
dana |
neut. 1. a gift 2. a donation. |
1. vīns, 2. liķieris (saistība ar ‘darīt alu?’, vīndaris) |
daru |
(da.ru/<da.ruu> vīr.; daru) |
daru |
masc. 1. wine 2. liquor. |
|
1. vārti, 2. ieeja (durvis?) |
dærvadžo |
(dər.va.ʥo/<də.rə.va.ʥo> vīr.; darvajo) |
dvāratā, dvāra, vāra – vārti; dur, dvāra, dvārī – durvis |
darvajo |
masc. 1. a gate 2. an entrance. |
desmit |
dæs |
(dəs/<də.sə> īp.; das) |
daśa |
das |
adj. 10 (ten). |
desmit |
dæš |
(dəʃ/<də.ʃə>) |
daśa |
dash |
adj. ten. |
dzimtenes mīlestība |
dešdadž |
(deʃ.daʥh/<deʃ.daʥhə.>) |
deśabhakti – patriotisms, deśa – vieta, zeme, apvidus, pavalsts, valsts; deśya – iedzimtais, vietējais |
deshdajh |
fem. patriotism. |
dievība (vīrišķa) |
dev |
(dev/<de.və>) |
deva |
deva |
masc. a deity (male). |
zāles, deva |
dæva |
(də.va/<də.va>) |
deva |
fem. a medicine. |
|
dievība (sievišķa), dieve |
devi |
(de.vi/<de.vii>) |
devī – ķēniņiene, dieviete, īpašs pārdabisks spēks, godāšana |
devi |
fem. 1. a deity (female) 2. goddess. |
uguns (kokam piemītoša uguns dievība?) |
devta |
(dev.ta/<de.və.ta>) |
devatāḍa – uguns; Luffa cylindrica, Luffa foetida, Luffa Acutangula – tā sausas šķiedras lietotas kā kāstuve, sūklis, varbūt uguns iedegšanai |
devta |
masc. a fire. |
dot |
devu |
(de.vũ/<de.vũ>) |
dāyate {dāy} |
devu |
v.tr. to give. |
1. dedzība, 2. aizrautība. |
dægæš |
(dhə.gəʃ/<dhə.gə.ʃə>) |
dahana, dahyu, digdha, vīra – dedzība |
dhagash |
fem. 1. zeal 2. enthusiasm. |
degt spēcīgi |
dægdægvu |
(dhəg.dhəg.vũ/<dhə.gə.dhə.gə.vũ>) |
dagdhā – vieta, kur saule ir virs galvas; dagdha – dedzis, apdedzis, izdedzis, nodedzis, izkaltis |
dhagdhagvu |
v.intr. to burn intensely. |
1. likumi un noteikumi, 2. kodekss un uzvedība. (derība) |
daradoræn |
(dha.ra.dho.rəɳ/<dha.ra.dho.rə.ɳə>) |
dharma; dhārin – turošs, balstošs, uzturošs, ievērojošs; apnicīgs |
dharadhoren |
neut. 1. rules and regulations 2. code and conduct. |
būt apmierinātam (derēt) |
dæravu |
(dhə.ra.vũ/<dhə.ra.vũ>) |
dharmānusāra – atbilstība likumam, tikumam; samayadharma – derība |
dharavu |
v.intr. to be satisfied. |
1. reliģija, 2. pienākums (derība, darīšanas noteikumi) |
dærmæ |
(dhər.mə/<dhə.rmə> vīr.; dharma) |
dharma |
dharma – dzīvesveids, derība, tikums, krietnums, pienākums, stingrs likums, dievbijība, paraža, labi darbi |
masc. 1. religion 2. duty. |
grāmata |
grænth |
( grənth/<grə.thə>) |
grathnāti {granth} – sacerējums, vārdu savirknējums |
granth |
masc. a book. |
derības grāmata |
dærmægrænth |
(dhər.mə.grənth/<dhə.rmə.grə.thə>) |
dharma, grathnāti {granth} |
dharmagranth |
masc. a religious book. |
garīgais, derības skolotājs |
dærmæguru |
(dhər.mə.gu.ru/<dhə.rmə.gu.ru> vīr.; dharmaguru) |
dharmasārathi |
dharmaguru |
masc. a spiritual teacher. |
morāla izšķiršanās; saruna par derību |
dærmæsæmkæt |
(dhər.mə.səm.kət/<dhə.rmə.sə.kə.tə>) |
dharmasaṅkathā – dievbijīga saruna; saṅkathayati {saṃkath} – saruna |
dharmasamkat |
neut. a moral dilemma. |
pirmsākums, derības avots |
dærmu |
(dhər.mu/<dhə.rə.muu.ɭə> nekatra; dharmu) |
dharmayoni – likuma avots, likuma dzemde |
dharmu |
neut. the very beginning. |
1. paraža, 2. tradīcija (kā mēdz darīt) |
daro |
(dha.ro/<dha.ro>) |
dharma, dharman – prakse; dharmāgama – likums, tradīcija |
dharo |
masc. 1. a custom 2. a tradition. |
1. zeme, 2. augsne, (Zemes Māte, Dārta) |
dærti |
(dhər.ti/<dhə.rə.ti> siev.; dharti) |
Dharitri, Dharti Mātā – Māte Barotāja, Uzturētāja |
dharti |
fem. 1. the earth 2. the soil. |
1. turēt rokā, 2. pieņemt, uzņemties (darīt). 3. solīt |
dærvu |
(dhər.vũ/<dhə.rə.vũ>) |
dharati {dhṛ} – turēt, pārvaldīt, izturēt |
dharvu |
v.tr. 1. to hold by hand 2. to assume 3. to offer. |
drebēšana (drudžainība) |
drudžari |
(dhru.ʥa.ri/<dhru.ʥa.rii>) |
dhrujari |
fem. trembling. |
|
1. dūmakains, 2. blāvs |
dudlu |
(dhudh.ɭu/<dhu.dhə.ɭu>) |
dhudhlu |
adj. 1. misty 2. dim. |
|
dūmvads |
dumadiju |
(dhu.ma.ɖi.ju/<dhu.ma.ɖi.ju>) |
dhūma – dūmi |
dhumadiju |
neut. a chimney. |
dūmi |
dumado |
(dhu.ma.ɖo/<du.ma.ɖo>) |
dhūma – dūmi |
dhumado |
masc. smoke. |
skaņa, iekšēja skaņa (dvaša?) |
dvani |
(dhva.ni/<dhvə.ni>) |
dhvani – tukša skaņa, atbalss, iekšēji piemītoša nozīme, mājiens, pērkons, bungu rīboņa |
dhvani |
masc. sound. |
ikdienas rosība |
dinčærjæ |
(din.cə.rjə/<di.nə.cə.rja>) |
dinacaryā |
dincharya |
fem. a daily routine activities. |
dienu un nakti |
dinrat |
(din.rat/<di.nə.ra.tə>) |
divārātram, dinaniś – dienu un nakti |
dinrat |
advb. day and night. |
gaismas (dienas), pūteļu, sveču svētki, Vecgada vakars, Ziemsvētki |
divali |
(di.va.ɭi/<di.va.ɭii> siev.; divali) |
dīpavali – hindu gada pēdējās dienas jeb gaismas uzvaras pār tumsu svētki Lakšmī vai Višnu godam; skat. arī ākāśadīpa – pūtelis (puttalī?) |
divali |
fem. the Hindu festival on the last day of the Hindu year. |
diena, (gaišās debesis?) |
divæs |
(di.vəs/<di. və.sə>) |
divasa, diva – diena, debesis; divasī karoti {divasīkṛ} – nakts pāreja dienā |
divas |
masc. a day. |
svētki (dīvainas izdarības) |
divaso |
(di.va.so/<di.va.so>) |
dīvyati {div} – jokot, iet rotaļās, spēlēt spēles, līksmot, būt reibumā vai jautram |
divaso |
masc. a festival. |
dievišķs |
divjæ |
(div.jə/<di.vjə>) |
divya |
divya |
adj. divine. |
garīgs pagrimums (gājiens uz ļoti sliktu) |
durgæti |
(dur.gə.ti/<du.rgə.tii>) |
durgati – posts, trūkums, neveiksme, nelaime, elle; durga – nepārvarams, briesmas, posts, grūtības |
durgati |
fem. spiritual degeneration. |
svētība (devums; jumis?) |
duva |
(du.va/<du.va> siev.; duva) |
dhāvate {dhāv} – attīrīt, šķīstīt?); dvis – divreiz dienā; divzilbīgs; skat. Rigv. I.539 VI.66.2, X.120.3. |
duva |
fem. blessing. |
dziedātājs (gājējs apkārt ar dziesmu) |
gajæk |
(ga.jək/<ga.jə.kə>) |
gāyakā; gati – gājiens, gātu – ceļš, iešana, gaita, dziedātājs, dziesma |
gayak |
masc. a male singer. |
dziedātāja (gājēja apkārt ar dziesmu) |
gajika |
(ga.ji.ka/<ga.ji.ka>) |
gāyikā |
gayika |
fem. a female singer. |
piltuve, dūmenis (skursteņnama gals) |
gælæni |
(gə.ɭə.ɳi/<gə.ɭə.ɳii>) |
galani |
fem. a funnel. |
|
rīkle (gals) |
gælu |
– (gə.ɭũ/<gə.ɭũ>) |
galati {gal} – rīt. |
galu |
neut. the throat. |
dievs Ganeš, bara, ganāmpulka saimnieks |
gænæš |
(gə.ɳəʃ/<gə.ɳə.ʃə>) |
gaṇapati, gaṇeśa – svēto, pārdabisko kategorija, Ganešas godātājs |
ganesh |
masc. the god Ganesh. |
mazliet (gana?) |
gænjugatju |
(gə.ɳju.ga.thju/<gə.ɳju.ga.thju>) |
gaṇya+ gātuya. gaṇya – skaitīts; gātuya – dabūt; gati – kustība, iešanas veids, gaita |
ganyugathyu |
adj. a little. |
dievs Ganpati, barvedis, vadonis, ganāmpulka saimnieks) |
gænpæti |
(gəɳ.pəti/<gə.ɳə.pə.ti>) |
gaṇeśa, gaṇapati. gana – grupa, ganāmpulks, pati – pats, t.i., saimnieks). gaṇapati – grupas vadonis, arī Šiva |
ganpati |
masc. hon. the god Ganpati. |
dziesma (ganu dziesma?) |
ganu |
(ga.ɳũ/<ga.ɳũ>). |
gāna – dziesma, skaņa, dziedāšana |
ganu |
neut. a song. |
ērglis (Garūta?) |
gærud |
(gə.ru.ɖ/<gə.ru.ɖə>) |
garuḍa |
garud |
neut. an eagle. |
1. gaita, kustība, 2. ātrums. |
gæti |
(gə.ti (<gə.ti>) |
gati |
gati |
fem. 1. motion 2. speed. |
otršķirīgs, nebūtisks, padotais, gauneris |
gæun |
(gəuɳ/<gəu.ɳə>) |
gauṇa – padots, nebūtisks, papildu, palīgs; ne galvenais |
gaun |
adj. secondary. |
gavilēt (dziedāt ganos); līksmot par govīm |
gavu |
(ga.vũ/<ga.vũ>) |
gavyu – sajūsma par govīm; kvēls, dedzīgs |
gavu |
v.tr. .to sing. |
zināšanas |
džnan |
(gnan/<gna.nə>) |
jñāna – zināšanas, apziņa, apjēga |
gnana |
neut. knowledge. |
govju gans |
goval |
(go.vaɭ/<go.va.ɭə>) |
gopāla |
goval |
masc. a cow- herd. |
govju gana sieva |
govalæni |
(go.va.ɭə.ɳi/<go.va.ɭə.ɳii>) |
govalani |
fem. a cow-herd’s wife. |
|
noslēpums (Gudenieki?) |
gudh |
(guɖh/<guu.ɖhə>) |
gūḍhārtha – slēpta vai mistiska sajūta, ar slēptu nozīmi |
gudh |
adj. .secret. |
pārejošs |
hængami |
(həŋ.ga.mi/<hə.ga.mii>) |
gāmi – gājējs |
hangami |
adj. temporary. |
pārvietošanās līdzeklis, ceļš (Jānis?) |
jan |
jāšana (Jānis?) – jan (jan/<janə> nekatra; yan) |
yānī – ceļš, maršruts, iepazīties; yāna – jāšana, rati, laiva, vadošs, brauciens |
yan |
neut. a vehicle (formal) |
jaunība |
jauban |
(jau.ban/<jəu.və.nə>) |
yuvan |
yauvan |
neut. youth. |
savienojums, sajūgums, saderība |
jogæ |
iejūgšana, saderība – jogæ (jo.gə/<jo.gə> vīr.; yoga) |
yoga – iejūgšana, aizjūgs, pajūgs, brigāde, sateka, savienojums, kara viltība, laba sagadīšanās, meditācija, zvaigznājs, dvēseles sajūgums ar matēriju |
yoga |
masc. union. |
pašiejūgtais, pašierobežotais |
jogi |
(jo.gi/<jo.gii>) |
yogi, yogin – pašierobežotais, mags, jogs |
yogi |
masc. an ascetic. |
sievietes dzimumorgāns (sajūgšanās vieta; alpa, jonis?) |
joni |
– joni (jo.ni/<jo.ni> siev.; yoni) |
yoni – avots, ala, eja, izcelsme, ģimene, mājoklis, sēkla, grauds, ūdens, krātuve, dzemde, vagīna; yūnī – jauna sieviete, yūni {yu} savienošanās, dzimumsakars |
yoni |
fem. a female’s generative organ. |
kristietis (Jēzus sekotājs) |
īsaī |
(i:sa.i:<ii.sa.ii>) |
khrīṣṭīya |
isai |
masc. a Christian. |
dievs, varošais |
īšvær |
(i:ʃ.vər/<ii. ʃvə.rə>) |
īśvara – varošs |
ishvar |
masc. god. |
cits |
itær |
(i.tər/<t.tə.rə>) |
itara |
itar |
adj. another. |
zeme |
džæmin |
(ʥə.min/<ʥə.mi.nə>) |
śyāmā; sindhi – zamiina |
jamin |
fem. land. |
ziņas |
džan |
(ʥa.ɳ/<ʥa.ɳə>) |
jñāna – zināšanas, apjēga, apziņa |
jan |
fem. information. |
dzīvība (iedzimstošā dzīvības dvaša) |
džan |
dzīvība – džan (ʥan/<ʥa.nə> vīr.; jan) |
janovāda jīva, janu – dvēsele; janā – dzimšana |
jan |
masc. the jiva (life). |
dzimšana, dzemdības |
džænmæ |
(ʥən.mə/<ʥə.nə.mə>) |
janma |
janma |
masc. birth. |
1. kasta, 2. grupa, 3. kopiena; dzimta |
džati |
(ʥa.ti/<ʥa.ti>) |
jāti – dzimta, ģints, ģimene, dzimšana, izcelsme, kasta, pavards, zizlis, vāle, sprogaini mati, dziedāšanas veids |
jati |
fem. 1. a caste 2. a group 3. a community. |
dzīvotgriba |
džidživiša |
(ʥi.ʥi.vi.ʃa/<ʥi.ʥii.vi.ša>) |
jijīviṣā |
jijivisha |
fem. a desire for life. |
iemiesota (dzīvojoša) dvēsele |
dživ |
(ʥiv/<ʥii.və>) |
jīva – dvēsele |
jiv |
masc. embodied soul. |
dzīvība |
dživæn |
(ʥi.vən/<ʥi.və.nə>) |
jīvan |
jivan |
neut. life. |
dzimumiekāre (kāmēšana?) |
kam |
(kam/<ka.mə>) |
kāma – seksuāla mīlestība, iekāre, vēlēšanās, ilgošanās, alkas, iekāres objekts, sperma |
kam |
masc. sexual desire. |
iekāres dievs |
kamdev |
(kam.dev/<ka.mə.de.və>) |
kāmadeva |
kamdev |
masc. ther god of love. |
cirst (kaplēt?) |
kapvu |
(kap.vũ/<ka.pə.vũ>) |
kapvu |
v.tr. to cut. |
|
ķemme (kasīklis) |
kasko |
(kas.ko/<ka.sə.ko>) |
kaṣaṇa – kasīšana |
kasko |
masc. a comb. |
ciets |
kætæn |
(kə.thə.ɳ/<kə.thə.ɳə>) |
kaṭhina – stingrs, ciets, sīksts, bargs, nežēlīgs |
kathan |
adj. hard. |
slepens (kangars? Kādreiz noziedzīga cilts Madhjapradešā) |
kangi |
(khan.gi/<kha.nə.kii>) |
khangar – indiešu izcelsmes klans. Arī khangaar, khungar, khengar, khagar, khangdhar and rao khangad. |
khangi |
adj. secret. |
kašķis |
kæs |
(khəs/<khə.sə>) |
kacchū |
khas |
fem. scabies. |
klepus, kāss |
kasi |
(kha.si/<kha.sii>) |
kāsa, kās |
khasi |
fem. cough. |
kāvējs |
katki |
(khat.ki/<kha.tə.kii>) |
kauṭakika – kāvējs, slakteris, miesnieks |
khatki |
masc. a butcher. |
līksms (kušināms?) |
kuš |
(khuʃ/<khu.ʃə>) |
kuśala |
khush |
adj. joyful. |
tīksme, bauda, (kušināšanās, čakarēšanās?) |
kuši |
(khu.ʃi/<khu.ʃii>) |
khushi |
fem. pleasure. |
|
tējkanna (katliņš?) |
kitli |
(kit.li/<kii.tə.lii>) |
kaṭāha |
kitli |
fem. a kettle. |
elkonis |
koni |
(kɔ.ɳi/<kɔ.ɳii>) |
koni |
fem. an elbow. |
|
dzimtas (māju, saimes, kula=klona) dievība |
kuldev |
(kuɭ.dev/<ku.ɭə.de.və>) |
kuladeva – – galvenā dieve, ģimenes dievība |
kuldev |
masc. a family deity. |
podnieks (kumpainu podu – kumbhaka – darinātājs) |
kumbar |
(kum.bhar/<kũ.bha.rə>) |
kumbhakāra |
kumbhar |
masc. a potter. |
kuce |
kutri |
(kut.ri/<kuu.tə.rii> siev.; kutri) |
kukkurī, śunī |
kutri |
fem. a female dog. |
kuces tēviņš |
kutro |
(kut.ro/<kuu.tə.ro>) |
kukkura, śvan, śunaka |
kutro |
masc. a male dog. |
1. izdevīgums, 2. labums |
labh |
(labh/<la.bhə>) |
labhate {labh} – dabūt, iegūt, iemantot, sagrābt |
labh |
masc. 1. advantage, 2. benefit. |
1. līdz, 2. kamēr (lāgiem?) |
lægi |
(lə.gi/<lə.gii>) |
laghu – aši |
lagi |
advb. 1. till, 2. up to. |
vienošanās, laulība (pielīdzināšanās) |
lægnæ |
(ləg.nə/<lə.gnə>) |
lagna – pievienots; labvēlīgs, izšķirīgs brīdis sākumam, palikt, pielipt, apkampiens |
lagna |
neut. marriage. |
daiļa sieviete (lelle?) |
lælna |
(ləl.na/<lə.lə.na>) |
lalana – niekošanās, rotaļa, spēle, rotaļāšanās, mirgošana |
lalna |
fem. a beautiful woman. |
līķis |
laš |
(laʃ/<la.ʃə>) |
lash |
fem. a corpse. |
|
ieradums |
læt |
(lət/<lə.tə>) |
laṭ – ierasta darbība, darbība patlaban |
lat |
fem. habit. |
spēriens |
lat |
(lat/<la.tə>) |
latta (lathi – steks); latta – spēriens, sitiens |
lat |
fem. a kick. |
1. stomīties, 2. sabojāties. |
lætædvu |
(ləthəd.vũ/<lə.thə.ɖə.vũ>) |
lathadvu |
v.intr. 1. to stumble, 2. to deteriorate. |
|
resna nūja, steks, spieķis |
lati |
(la.thi/<la.thii>) |
vetralatā – zizlis, spieķis, nūja |
lathi |
fem. a thick stick. |
lietaskoku tirgus, uzņēmējdarbība |
lati |
(la.ti/<la.tii>) |
lāti {lā}– ņemšana, saņemšana, došana, iegūšana, pieņemšana, uzņemšanās |
lati |
fem. timber-market. |
1. apkaime, vieta. 2. iela. |
lætto |
(lət.to/<lə.tto>) |
latto |
masc. 1. a locality, 2. a street. |
|
pasaulīgs (lauķis?) |
læukik |
(ləu.kik/<ləu.ki.kə>) |
laukika, laukya – pasaulīgs, parasts, garlaicīgs, pārejošs, ikdienišķs, ļaudis, cilvēce, cilvēks, kurš pazīst pasaulīgos ceļus, paradums |
laukik |
adj. worldly. |
1. uzraksts (uzlikums?), 2. rakstīšana. |
lek |
uzlikums – (lekh/<le.khə>) |
lekhana |
lekh |
masc. 1. an article, 2. a writing. |
rakstīšana (uzlikšana?) |
lekæn |
(le.khən/<le.khə.nə>) |
lekhana – rakstīšana, skrambāšana, gravēšana, vagošana |
lekhan |
neut. writing. |
aptriepšana (lipināšana) ar govs mēsliem, māliem utml. |
lipæn |
(li.pəɳ/<lii.pə.ɳə>) |
lepayati – lipināt, līmēt, mīkla, apmest sienu |
lipan |
neut. daubing with cow-dung, clay etc. |
kumoss (salīdz. – locīt iekšā?) Sal. locīt valodu?. |
ločo |
(lo.co/<lo.co>) |
loc, arī lok – runāt, ieraudzīt, uztvert |
locho |
masc. a lump. |
1. tauta, 2. mītiska Visuma joma (valstība – loks) |
lok |
(lok/<lo.kə>) |
loka – cilvēku rāse, cilvēku valstība, zeme, pasaule, cilvēce, tauta, valstība, valsts, apvidus, plaša vieta, starptelpa, joma |
lok |
masc. 1. people, 2. a mythological region of the universe. |
tautas (loka) dziesma |
lokgit |
(lok.git/<lo.kə.gii.tə>) |
loka+gīta=tauta+dziesma |
lokgit |
neut. a folksong. |
tautas (loka) dzīve |
lokdživæn |
(lok.ʥi.vən/<lo.kə.ʥii.və.nə>) |
loka+jīvana=tauta+dzīve |
lokjivan |
neut. social life. |
tautas (loka) teika (katha, sal. ar kathi tautas nosaukumu) |
lokkætha |
– lokkætha (lok.kə.tha/<lo.kə.kə.tha> siev.; lokkatha) |
loka+kathā= tauta+teika |
lokkatha |
fem. a folktale. |
laupīšana (Lutausis?) |
lut |
(lut/<luu.tə>) |
loṭhayati {luṭh} – laupīt |
lut |
fem. robbing. |
laupītājs |
lutaru |
(lu.ta.ru/<lu.ta.ru>) |
lotra – laupījums, plosīšanās |
lutaru |
masc. a robber. |
1. māte, 2. vecāmāte. |
ma |
(ma/<ma>) |
ma – maģiska formula; mātṛ – māte, apakšējais dzirnakmens, zeme, govs, dievišķās mātes, īsti apjēdzis cilvēks; mātāmahī {mammo} – vecāmāte no mātes puses |
ma |
fem. 1. mother, 2. grandmother. |
sievišķs (Made?) |
mada |
sieviešu – mada (ma.da/<ma.da> īp.; mada) |
mada – kaisle, uzbudinājums, reibums, pārgalvīga jautrība, iekāre |
mada |
adj. female. |
amulets (medaļa?) |
madælju |
(ma.dəɭ.ju/<ma.də.ɭi.ju>) |
maṅgala |
madalyu |
neut. an amulet. |
medus |
mædh |
(mədh/<mə.dhə>) |
madā, madhu, pavitra |
madh |
neut. honey. |
salds, medains |
mædhur |
(mə.dhur/<mə.dhu.rə>) |
madhur |
adj. sweet. |
|
1. māte (Made?), 2. dieve. |
madi |
(ma.ɖi/<ma.ɖii>) |
madi |
1. mother, 2. goddess. |
|
vīns (medalus?) |
mædira |
(mə.di.ra/<mə.di.ra>) |
madirā – vīns, nektārs, reibinošs dzēriens, cielava; mādhurī, madhūttha – medalus, miestiņš |
madira |
fem. wine. |
smadzenes |
mægædž |
(mə.gəʥ/<mə.gə.ʥə>) |
mastiṣka – smadzenes, majjā – kaulu smadzenes |
magaj |
neut. the brain. |
zināšanas (mācēšana) |
mahiti |
(ma.hi.ti/<ma.hi.tii>) |
mahasa |
mahiti |
fem. knowledge. |
iedomas, maldi (mājiens?) |
maja |
(ma.ja/<ma.ja>) |
māyā – viltojums, maldi, mirāža, rēgs, pārdabiskas, maģiskas spējas, viedība, viena no sievišķajām enerģijām, burvestība, iedomas, halucinācija, līdzjūtība |
maya |
fem. illusion. |
1. vecāmāte, 2. dieve (godātā) |
madži |
(ma.ʥi/<ma.ʥii>) |
maji |
fem. hon. 1. a grandmother, 2. a goddess. |
|
tīrīt podu utml. (mazgāt?) |
madžvu |
(maʥ.vũ/<ma.ʥə.vũ>) |
mārjanā – mazgāšana |
majvu |
v.tr. to cleanse a pot and etc. |
muša |
makh |
(makh/<ma.khə>) |
makṣ |
makh |
fem. a fly. |
man |
mæne |
(mə.ne/<mə.ne>) |
me |
mane |
pron. to me. |
1. ķīla, galvojums, 2. reliģisks zvērests. |
manta |
(man.ta/<ma.nə.ta>) |
manta |
fem. 1. a pledge, 2. a religious vow. |
|
burvju vārdi |
mæntræ |
skandējums, mantra – (mənt.rə/<mə.trə> vīr.; mantra) |
mantra – burvju vārdi, svēts izteikums, maģiska formula, domas rīks, vediska himna, skandējums |
mantra |
masc. a spell. |
miršana, nāve |
mæræn |
(mə.rəɳ/<mə.rə.ɳe>) |
maraṇa |
maran |
neut. death. |
mirt |
mærvu |
(mər.vũ/<mə.rə.vũ>) |
mriyate {mṛ} |
marvu |
v.intr. to die. |
mēnesis |
mas |
(mas/<ma.sə>) |
māsa |
mas |
masc. a month. |
ik mēnesi |
masik |
(ma.sik/<ma.si.kə>) |
māsika |
masik |
adj. monthly. |
mēnešreizes |
masik |
(ma.sik/<ma.si.kə>) |
ṛtva |
masik |
neut. women’s menses. |
1. māte, 2. dieve. |
mata |
(ma.ta/<ma.ta>) |
mata – padoms, zināšanas, reliģija, godāts; mātā – māte |
mata |
fem. 1. mother, 2. goddess. |
galva (mati?) |
mathu |
(ma.thu/<ma.thu>) |
mastaka – galva |
mathu |
neut. head. |
1. tikšanās, 2. saderība (mīlēšana?), laulības saites. |
milan |
(mi.lan/<mi.lə.nə>) |
milana – tikšanās, sastapšanās, pievienošanās, savienošanās, sanākšana kopā, saskare |
milan |
neut. 1. meeting, 2. union. |
1. mute, 2. seja. |
mo |
mute – (mɔ/<mɔ> nekatra; mo) |
mukha |
mo |
1. the mouth, 2. face. |
mute, seja. |
modhu |
(mɔ.ɖhu/<mo.ɖhu>) |
mukha |
modhu |
neut. the mouth. |
atbrīvošanās (mukšana?) |
mokšæ |
(mok.ʃə/<mo.kʃə>) |
mokṣa, mukti; arī risinājums |
moksha |
masc. liberation. |
miršana, nāve |
mrutju |
(mrut.ju/<mru.tju>) |
mṛtyu |
mrutyu |
neut. death. |
sarežģīties, samudžināties |
mudžhavu |
(mu.ʥha.vũ/<muu.ʥha.vũ>) |
mujhavu |
v.intr. to be perplexed. |
|
ciema vai kopienas vadonis, galva (mute, runasvīrs.) |
mukhi |
(mu.khi/<mu.khii>) |
mukhya, pramukha, mukhara, yodhamukhya |
mukhi |
masc. chief of a village or a community. |
mutes zāle – tīrošs ēdiens, ko lieto pēc ēšanas |
mukhvas |
(mukh.vas/<mu.khə.va.sə>) |
mukhavasa – smaržīga zāle mutes, elpas iesmaržināšanai |
mukhvas |
masc. a sort of mouth cleaning food taken after a meal. |
brīvs (izmucis?) |
muktæ |
(muk.tə/<mu.ktə>) |
mukta – brīvs, nozudis, izzudis, atvēries, atraisījies. |
mukta |
adj. free. |
brīvība (izmukšana?) |
mukti |
(muk.ti/<mu.kti>) |
mukti – brīvība, glābšana, pestīšana. |
mukti |
fem. freedom. |
muskulis, mežģis |
muškel |
(muʃ.kel/<muʃ.ke.lə>) |
mushkel |
adj. difficult. |
|
1. ne, 2. nē |
na |
(na/<na>) |
na |
na |
advb. 1. no 2. not. |
debesis |
næbh |
(nəbh/<nə.bhə>) |
nābhasa – debesu |
nabh |
neut. the sky. |
naba |
nabhi |
(na.bhi/<na.bhi>) |
nābhi |
nabhi |
fem. the navel. |
1. ne, 2. nē. |
næhi |
(nə.hi/<nə.hi>) |
nahi – nekādā gadījumā |
nahi |
advb. 1. no 2. not. |
1. ētisks, 2. morāls, tikls. |
næitik |
(nəi.tik/<nəi.ti.kə>) |
naitika |
naitik |
adj. 1. ethical 2. moral. |
nags |
nækh |
(nəkh/<nə.khə>) |
nakha |
nakh |
masc. a nail. |
noliegums, nu nē |
nænno |
(nən.no/<nə.nno>) |
nanu – galīgi nē, nekad |
nanno |
masc. negation. |
1. nāss, 2. deguns. |
næskoru |
(nas.ko.ru/<nəs.ko.ru>) |
nāsikā |
naskoru |
1. a nostril 2. the nose. |
nav |
næthi |
(nəthi/<nə.thii>) |
nathi – ne pārāk; neti – ne tā. |
nathi |
neg. is not. |
jauna dzīve |
nævdživæn |
(nəv.ʥi.vən/<nə.və.ʥii.və.nə>) |
jīvana – dzīve |
navjivan |
neut. new life. |
ziedoša jaunība |
nævdžuvan |
(nəv.ʥu.van/<nə.və.ʥu.va.nə>) |
yauvana |
navjuvan |
masc. a blooming youth. |
līgava, vedekla |
nævvædhu |
(nəv.və.dhu/<nə.və.və.dhuu>) |
navavadhū – vedekla |
navvadhu |
fem. a bride. |
bezbailīgs |
nirbhæj |
(nirbhəj/<ni.rbhə.jə>) |
nirbhī |
nirbhey |
adj. fearless. |
nedzīvs |
nirdživ |
(nir.ʥiv/<ni.rʥii.və>) |
nirjīva |
nirjiv |
adj. lifeless. |
nesavtīgs (neuzsvērts?) |
nisvarthæ |
(ni.svar.thə/<ni:.sva.rthə>) |
asvārthin; svarita – uzsvars; svarhat – ļoti godājams. |
nisvartha |
adj. unselfish. |
tikums (nītis – rakstu veidojoša diegu sistēma stellēs) |
niti |
(ni.ti/<nii.ti>) |
nīti – vadība, uzvedība |
niti |
fem. morality. |
pieci |
pač |
(pac/<pa.cə>) |
pañca |
pach |
adj. five. |
1. puse, 2. partija (politiska); (sal. ar ‘apakša’; paksis) |
pækše |
(pək.ʃə/<pə.kʃə>) |
pakṣa – puse, siena |
paksha |
masc. 1. side 2. a party (political). |
kastas vai ciema izpildvaras piecnieks |
pænčajæt |
(pəɲ.ca.jət/<pə.ca.jə.tə>) |
pañcayati {pac} – noskaidrot un izskaidrot; pañcayat – vecajo piecnieks kā cilts, dzimtas utt. pārvaldes iedibinājums. |
panchayat |
fem. an executive body of a caste or village. |
piecmaisījums – piecu ēdamvielu – piena, jogurta, attīrīta sviesta, medus un cukura, maisījums. |
pænčamrut |
(pəɲ.ca.mrut/<pə.ca.mru.tə>) |
panchamrut |
neut. a mixture of milk, yogurt, ghee, honey and sugar. |
|
šķīrējtiesnešu piecnieks |
pænčat |
(pəɲ.cat/<pə.ca.tə>) |
pañcayat |
panchat |
fem. a body of arbitrators. |
cilvēka ķermenis (sal. ‘penderis’ – rumpis) |
pændæ |
(pəɲ.ɖə/<pə.ɖə> ) |
phaṇḍa – vēders |
panda |
neut. the human body. |
1. uz, 2. virs, 3. pāri par. |
pær |
(pər/<pə.rə>) |
pari, upari |
par |
postp. 1. on 2. over 3. above. |
pārējie |
pæraju |
(pə.ra.ju/<pə.ra.ju>) |
para – cits, citāds, pārāks, tāls, papildu. |
parayu |
adj. other’s |
pārākais, augstākais |
pæræm |
(pə.rəm/<pə.rə.mə>) |
parama – absolūts, izcils, ļoti, galvenais, dižens, augstākais, pārāks, labākais. |
param |
adj. highest. |
tradīcija (pārņēmums) |
pæræmpæra |
(pə.rəm.pə.ra/<pə.rə.pə.ra>) |
paramparā – tradīcija, nepārtraukta secība, paraža, pēctecība, mantojums, starpniecība, kārtība. |
parampara |
fem. a tradition. |
tradicionāls (pārņemts) |
pæræmpæragæt |
(pə.rəm.pə.ra.gət/<pə.rə.pə.ra.gə.tə>) |
paramparāgata |
paramparagat |
adj. traditional. |
iepriekšējā vai nākošā pārdzimšana (būšana, esība) |
pærbhæv |
(pər.bhəv/<pə.rə.bhə.və> vīr.; parbhav) |
parabhāva – secīga esība |
parbhav |
masc. a previous or the next birth. |
pārvērtība |
pæriværtæn |
(pə.ri.vər.tən/<pə.ri.və.rtə.nə>) |
parivartana- pārvērtība, parmaiņa, apgriešana, revolūcija, velšana. |
parivartan |
neut. a change. |
viņsaule (pār+loks) |
pærlok |
(pər.lok/<pə.rə.lo.kə>) |
paraloka – viņsaule, pēcnāves valstība, cita vai nākošā pasaule. |
parlok |
masc. the other world where the soul is believed o be going after death. |
pats, saimnieks |
pæti |
(pə.ti/<pə.ti>) |
pati – saimnieks, saimniece |
pati |
masc. the husband. |
pati, saimniece |
pætni |
(pə.tni/<pə.tnii>) |
patnī – saimniece, sieva. |
patni |
fem. the wife. |
svēts (prievīte?) |
pævitræ |
(pə.vit.rə/<pə.vi.trə>) |
pavitra – svēts, tīrs, bezgrēcīgs, attīrošs, ļaunu atturošs, prāta attīrītājs, kuša zāles gredzens uz ceturtā pirksta īpašos gadījumos, bramīnu svētā aukla; ūdens, varš, medus. |
pavitra |
adj. sacred. |
pats |
pote |
(po.te/<po.te>) |
svayam – pats |
pote |
pron. self. |
dievbijīga dziedāšana mijkrēslī, rīta blāzmā |
præbhatiju |
(prə.bha.ti.ju/<prə.bha.ti.ju>) |
prabhāti {prabhā} – sākt iegaismoties, apspīdēt, atblāzmot, apgaismot, izglītot; bhāti – mirdzums, apjēga. |
prabhatiyu |
neut. a devotional song that sung at dawn. |
dievs, pārbūtība |
præbhu |
(prə.bhu/<prə.bhu>) |
sanskr. prabhu – varenais, spēcīgais, pārspējošais, kungs, valdnieks, mūžīgs, spējīgs, vārds, dzīvsudrabs; bhū – pasaule, zeme. |
prabhu |
masc. god. |
rituāla iešana apkārt pa saulei ap cilvēku vai lietu |
prædækšina |
(prə.dək.ʃi.ɳa/<prə.də.kʃi.ɳa> siev.; pratha) |
pradakṣiṇa – iešana (no kreisēs uz labo) ap kādu pa labi stāvošu cilvēku vai lietu kā godāšanas veids; dakṣiṇa – pa labi. |
pradakshina |
fem. moving circular (left to right) motion round a person or thing as a part of a religious ritual. |
pienesums, ieguldījums, dāvana |
prædan |
(prə.dan/<prə.da.nə>) |
pradāna – ziedojums, dāvana, balva, izdalīšana. |
pradan |
neut. contribution. |
tauta, dzimta |
prædža |
(prə.ʥa/<prə.ʥa>) |
prajā – tauta, dzimta, ģimene, radība, pēcnācējs, sperma. |
praja |
fem. people. |
sens likums |
prænalika |
(prə.ɳa.li.ka/<prə.ɳa.lii.ka>) |
praṇālikā – gultne, vide, dzīves apstākļi, iejaukšanās, starpnieks; praṇa – sens, likha – raksts, (likums?) |
pranalika |
fem. 1. a custom 2. a tradition. |
1. aizsācējs. 2. autors. |
præneta |
aizsācējs, pirmradītājs – (prə.ɳe.ta/<prə.ɳe.ta>) |
praṇetṛ – radītājs, autors, padomdevējs, mācības izplatītājs; netṛ – vadītājs, padomdevējs, upe |
praneta |
masc. 1. the author 2. the originator. |
vaicājums, prasījums |
præšna |
(prəʃ.ɳə/<prə.ʃɳə>) |
praśna |
prashna |
masc. a question. |
priekšlikums |
præstav |
(prəstav/<prə.sta.və>) |
prastava – labvēlīgs brīdis, dziedājums, dziesma, slavas dziesma; stāva – slavas dziesma |
prastav |
masc. a proposal. |
1. paraža, 2. tradīcija; pratība |
prætha |
prašana – (prətha/<prə.tha>) |
prathā – paraža, paradums, izturēšanās. |
pratha |
fem. 1. a custom 2. a tradition. |
pret, uz |
præti |
(prə.ti/<prə.ti>) |
prati |
prati |
postp. towards. |
atbalss, pretskaņa; dvaša |
prætidhvæni |
– (prə.ti.dhvə.ni/<prə.ti.dhvə.ni>) |
pratidhvani; dhvani – atbalss, balss, skaņa; mājiens, iekšēja jēga, vārds, pērkona dārdi, tukša neesoša skaņa, melodija; śvāsa-dhvani – elpas skaņa |
pratidhvani |
masc. an echo. |
pretestība |
prætikar |
(prə.ti.kar/<prə.ti.kə.rə>) |
pratikara – pretojošs, atmaksa, atlīdzība, atriebība |
pratikar |
masc. resistance. |
pretinieks (pret+spārdīties) |
prætispærdhi |
(prə.ti.spər.dhi/<prə.ti.spə.rdhii>) |
pratispardhate {pratispardh} – pretoties, sacensties; {spardh} – cīnīties (spārdīties?) |
pratispardhi |
masc. a rival. |
atspēkojums (runāšana pretī) |
prætivad |
(prə.ti.vad/<prə.ti.va.də>) |
prativāvadati {prativad} – iebilst; vadati, vad – runāt, pasludināt |
prativad |
masc. refutation. |
puķe (pušķis?) |
pušpæ |
(puʃ.pə/ ) |
puṣpa – puķe, zieds, ziedošs, mīlestības apliecinājums, laipnība, galantums, menstruālie izdalījumi |
pushpa |
neut. a flower. |
sirds |
rædæj |
(rə.dəj/<hrə.də.jə>) |
hṛdaya |
raday |
neut. heart. |
1. ceļš, 2. dziedināšana, 3. risinājums (rasts?) |
ræsto |
risinājums (rasts?) – (rəs.to/<rə.sto>) |
rasto |
masc. 1. a road, 2. a cure, 3. a solution. |
|
nakti un dienu |
ratdīvæs |
(rat.di:.vəs/<ra.tə.di.və.sə>) |
rātrindiva |
ratdivas |
adj. day and night. |
rati |
ræth |
(rəth/<rə.thə>) |
ratha – rati, divriči, kara rati, karavīrs, varonis, prieks, pieķeršanās, mīlestība |
rath |
masc. a chariot. |
baurošana, maurošana, auri (rēkšana) |
rekvu |
(rεk.vũ/<re.kə.vũ>) |
ruvatha – baurošana, reṣaṇa – rēkšana, gaudošana, roroti. {ru} – rēkt, maurot. |
rekvu |
v.intr. to bellow (of cow, buffalo). |
1. paņēmiens, 2. veids (ritums) |
rit |
(rit/<rii.tə>) |
rit – skrejošs, plūstošs; ṛta – noteikums, likums, dievišķā patiesība, dievišķais likums, personificēta patiesība, saule, zvērests, solījums, derīgs, pienācīgs, atzīts, pareizs, godīgs, krietns, patiess, apskaidrots, gaišs, uzposies, ziedošana, ūdens |
rit |
fem. 1. method, 2. style. |
paražas (riti) |
ritrivadž |
(rit.ri.vaʥ/<rii.tə.ri.va.ʥə>) |
ṛta – svēta paraža; rīti – paraža |
ritrivaj |
masc. pl. customs. |
raudāt |
rovu |
(ro.vū/<ro.vū>) |
rāva – aurot, kliegt, spiegt, brēkt, raudāt |
rovu |
v.intr. to cry. |
raudāšana, raudas |
rudæn |
(ru.dən/<ru.də.nə>) |
rudan |
rudan |
neut. weeping. |
reģis, zintnieks |
ruši |
(ru.ʃi/<ru.ši>) |
ṛṣi – pašierobežotais, vienatnieks, reģis, zintnieks, seno himnu dziedonis, tautas varonis |
rushi |
masc. a sage. |
ritums, gadalaiks |
rutu |
(ru.tu/<ru.tu>) |
ṛtu – gadalaiks, noteikta secība, ritums, kārtība, likums |
rutu |
fem. a season. |
1. patiess, 2. taisnīgs (saku?) |
saču |
taisnība (saku?) – (sa.cũ/<sa.cũ>) |
sachu |
adj. 1. true, 2. right. |
|
ar cieņu (saderīgi?) |
sadær |
(sa.dər/<sa.də.rə>) |
sādara – cieņpilns, godbijīgs, apdomīgs |
sadar |
advb. respectfully. |
garīga pašierobežošanās (sēdēšana) |
sadhæk |
(sa.dhək/<sa.dhə.kə>) |
sādati {sādh} – iešana taisni uz mērķi |
sadhak |
masc. spiritual discipline. |
garīga prakse (sēdēšana) |
sadhæn |
(sa.dhən/<sa.dhə.na>) |
sadhana – apjēgšana. Skat. sadhak |
sadhan |
fem. spiritual practice. |
1. rīks, 2. instruments (sēdeklis) |
sadhæn |
(sa.dhən/<sa.dhə.nə>) |
sadana – sēdeklis |
sadhan |
neut. 1. tool, .2 instrument. |
labdabīgs (sēdošs?) |
sadhu |
(sa.dhu/<sa.dhu>) |
sādhu – svētais, svēta sieviete, zintnieks, izcils, ļoti labs, vedošs taisni uz mērķi, iztaisnots, paļāvīgs, mērķī trāpošs, cildens, tikumīgs, tīrs, taisns, labprātīgs, prasmīgs, ietekmīgs, krietns, labi iedzimis. Skat. sadhak |
sadhu |
adj. good. |
1. pašierobežotais, askēts, 2. vienatnieks (sēdošais?). |
sadhu |
(sa.dhu/<sa.dhu>) |
sadhu |
masc. 1. ascetic, 2. hermit. |
|
saplūsme (sajūgšanās) |
sajudžjæ |
(sa.juʥ.jə/<sa.ju.ʥjə>) |
sayujya – cieši savienots. |
sayujya |
neut. merging together. |
vakars (vakarēšana sādžā?) |
sadž |
(saʥ/<sa.ʥə>) |
sajati {saj} – būt pievienotam, piederīgam |
saj |
fem. evening. |
rotājums, apdare (seģene?) |
sædžavæt |
(sə.ʥa.vət/<sə.ʥa.və.tə>) |
sajavat |
fem. decoration. |
|
dzīvs |
sædživæn |
(sə.ʥi.vən/<sə.ʥii.və.nə>) |
sajīva |
sajivan |
adj. living. |
uzvilkt tērpu, aplikt rotas (apvilkt seģeni?) |
sædžvu |
(səʥ.vũ/<sə.ʥə.vũ>) |
sajvu |
v.tr. to put on clothes, ornaments. |
|
cukurs |
sakær |
(sa.kər/<sa.kə.rə>) |
śuklopalā, śukla – baltais cukurs |
sakar |
fem. suger. |
sprādze (sakta?) |
saklu |
(sãk.lũ/<sã.kə.lũ>) |
saklu |
neut. anklet. |
|
1. dievišķa apjēga, 2. garīgs uztvērums (aculiecība, pieredzējums). |
sakšatkar |
(sak.ʃat.kar/<sa.kʃa.tka.rə>) |
sākṣātkāra – apjēga, pieredzējums; akṣi – acs |
sakshatkar |
masc. 1. devine realization, 2. spiritual perception. |
aculiecība |
sakši |
(sak.ʃi/<sa.kʃii>) |
sākṣī – aculiecinieks; akṣi – acs |
sakshi |
masc. eye- witness. |
aculiecība, apliecinājums |
sakši |
(sak.ʃi/<sa.kʃii>) |
sākṣī – aculiecinieks; akṣi – acs |
sakshi |
fem. testimony. |
aukstums (saltums) |
sælekhæm |
(sə.ɭe.khəm/<sə.ɭe.khə.mə>) |
sola – sals, aukstums |
salekham |
fem. cold. |
1. dziļa meditācija, 2. askēta nāve, 3. svētnīca utt., kas uzbūvēta virs askēta kapa. (garīga medotība?) |
sæmadhi |
meditācija (garīga medotība?) (sə.ma.dhi/<sə.ma.dhi>) |
samādhi – dziļa meditācija, savākšanās, saplūsme, transs, vērīgums, paļāvība. madhu – medus; patīkams, jauks, pieņemams. māḍhi – godāšana, esība godbijībā |
samadhi |
fem. 1. deep meditation, 2. a death of an ascetic, 3. a shrine, etc. constructed over the spot where an ascetic’s corpse is buried. |
1. savienība, 2. sanāksme (sajūgums) |
sæmjog |
(səm.jog/<sə.jo.gə>) |
saṃyoga – savienība, miesīga saskare, dzimumsakars |
samyog |
masc. 1. union, 2. meeting. |
savienots (sajūgts) |
sæmjuktæ |
(səm.juk.tə/<sə.ju.ktə>) |
saṃyukta – sajūgts, savienots |
samyukta |
adj. 1. joined, 2. united. |
mūžīgs, sens |
sænatæn |
(sə.na.tən/<sə.na.tə.nə>) |
sanātana – sens, pirmatnējs, mūžīgs |
sanatan |
adj. eternal. |
biedrība, saiets |
sæng |
(səŋg/<sə.gə>) |
saṅga – sanāksme, biedrība; gacchāmi {gam} – eju |
sang |
masc. association. |
tikšanās, saiets |
sængæm |
saiets – (səŋ.gəm/<sə.gə.mə>) |
sangam |
masc. meeting. |
|
tikumīgs (senais) ceļš (margas) |
sænmarg |
(sən.marg/<sə.nma.rgə>) |
sanmārga – pareizais ceļš |
sanmarg |
masc. a moral path. |
sapnis |
sæpnu |
(səp.nu/<sə.pə.nu>) |
svapna – sapnis, laiskums |
sapnu |
neut. a dream. |
nedēļa (septiņa) |
sæptah |
(səp.tah/<sə.pta.hə>) |
saptāha – nedēļa, septiņas dienas |
saptah |
neut. a week. |
ezers |
særovær |
(sə.ro.vər/<sə.ro.və.rə>) |
sarovara – ezers, liels dīķis, jebkāds lotosam pietiekami dziļš ūdens |
sarovar |
neut. lake. |
visu zinošs |
særvædžna |
visu zinošs – (sər.vəg.nə/<sə.rva.gnə>) |
sarvajña |
sarvagna |
adj. omniscient. |
kompānija (sēdēšana?) |
sath |
(sath/<sa.thə>) |
saṭati {saṭ} – piedalīties, sāda – sēdēšana |
sath |
masc. company. |
ciska (sēžamvieta?) |
sathæl |
(sa.thəɭ/<sa.thə.ɭə>) |
satala – ar sēdekli, dibenu |
sathal |
fem. thigh. |
labvēlīgā Svastikas (saticības?) zīme |
sathijo |
(sa.thi.jo/<sa.thi.jo>) |
sādhaka – labvēlīgs, sādhya – paveicams, izdziedināts, mīlestības dievs, sudrabs; sātya – cilvēks, kura daba ir patiesums; svastida – laimi nesošs, svastha – veselīgs; svastigā – uz veiksmi vai pārticību vedošs |
sathiyo |
masc. auspicious figure of Swastik. |
1. tiesības, 2. vara (mana sēta?) |
sætta |
(sət.ta/<sə.tta>) |
satta – sēdošs |
satta |
fem. 1. authority, 2. power. |
1. šaubas, 2. aizdomas (šekums, žāklis, izšķiršanās?) |
šæk |
(ʃək/<ʃə.kə>) |
śaṅkā – šaubas |
shak |
masc. 1. doubt, 2. suspicion. |
1. spēks, 2. ietekme (šekums, žāklis?) |
šækti |
sievišķā enerģija (sakta?) -/ʃək.ti/<ʃə.kti>) |
śakti – enerģija, sievietes dzimumorgāns, vara, dāvana |
shakti |
fem. 1. strength, 2. force. |
šalle |
šal |
(ʃal/<ʃa.lə>) |
shala |
fem. a shawl. |
|
skola |
šala |
(ʃa.la/<ʃa.ɭa>) |
śālā |
shala |
fem. a school. |
akmens šķila, plātne |
šila |
(ʃi.la/<ʃi.la>) |
śilā – akmens apakšējais dzirnakmens, slieksnis |
shila |
fem. a slab of stone. |
drosmīgs vīrs |
šurvir |
(ʃur.vir/<ʃuu.rə.vii.rə>) |
śūra – drosmīgs vīrs; vīra, vīrayā – drosmīgs |
shurvir |
masc. a brave person. |
suns |
švana |
(ʃva.na/<ʃva.nə>) |
śvan, śunaka – suns; śunī, kukkura – kuce |
shvana |
masc. a dog. |
zvaigzne (starojošā?) |
sitaro |
(si.ta.ro/<si.ta.ro>) |
stṛ |
sitaro |
masc. star. |
šūšana |
sivæn |
(si.vəɳ/<si.və.ɳə>) |
sīvyati {siv} – šūt, syūta – šūts |
sivan |
neut. sewing. |
šujamadata, skuja |
soj |
(soj/<so.jə>) |
sūcī, sīvanī – adata, skuja |
soy |
fem. a needle. |
stallis, pastāvīga vieta |
sthaji |
(stha.ji/<stha.jii>) |
sthāyī – pastāvīgs, ilgstošs |
sthayi |
adj. stable. |
1. vieta, 2. apmetne (apstāšanās vieta). |
sthæl |
(sthəɭ/<sthə.ɭə>) |
sthalā – grīda, klons |
sthal |
neut. 1. a place, 2. a location. |
nekustīgs, stāvošs |
sthavær |
(stha.vər/<stha.və.rə>) |
sthāvara – stāvošs, nekustīgs, stingrs, augs |
sthavar |
adj. immovable. |
zieds, puķe (sal. ar sumināt?) |
sumæn |
(su.mən/<su.mə.nə>) |
sumanaka – puķe, zieds |
suman |
neut. flower. |
saule |
surædž |
saule – (su.rəʥ/<su.rə.ʥə>) |
sūrya – saule, jauna līgava, skaitļa 12 simbols, Šivas epitets. |
suraj |
masc. the sun. |
saule |
sur(l)jæ |
(sur.jə/<suu.rjə>) |
sūrya – saule, jauna līgava, skaitļa 12 simbols, Šivas epitets. |
surya |
masc. the sun. |
saulriets |
surjastæ |
(sur.jas.tə/<suu.rja.stə>) |
sūryāsta |
suryasta |
masc. sunset. |
saullēkts (saules dāvana) |
surjodæj |
(sur.jo.dəj/<suu.rjo.də.jə>) |
sūryodaya – saullēkts; dāya – dāvana |
suryoday |
masc. sunrise. |
saulespuķe (saules mute, saules seja) |
surjæmukhi |
(sur.jə.mukhi/<suu.rjə.mu.khii>) |
sūryamukhī |
surjamukhi |
neut. sun-flower. |
slinks (sušķis) |
sustæ |
(sus.tə/<su.stə>) |
sustha – mājīgs, ērts, iekārtojies, drošībā un vesels |
susta |
adj. lazy. |
domugrauds (vārdkopa) |
suvakjæ |
(su.vak.jə/<su.va.kjə>) |
suvākya – daiļrunīgs, labs runātājs, vākya – vārdi |
suvakya |
neut. a maxim. |
raksturs, sava būtība |
svæbhav |
(svə.bhav/<svə.bha.və>) |
svabhāva |
svabhav |
masc. nature. |
1. mātes zeme, 2. dzimtā zeme, sava zeme |
svædeš |
(svə.deʃ/<svə.de.ʃə>) |
sanskr. svadeśa – sava zeme |
svadesh |
masc. 1. motherland, 2. native land. |
radinieks (no savas dzimtas) |
svædžæn |
(svə.ʥən/<svə.ʥə.nə>) |
svajana – ciltsbrālis, radinieks, tautietis |
svajan |
masc. a relative. |
1. laulātais, 2. kungs, 3. saimnieks, 4. īpašnieks. (pats sev saimnieks) |
svami |
(sva.mi/<sva.mii>) |
svāmī – saimnieks, meistars, īpašnieks, pats sev saimnieks, pats zinātājs |
svami |
masc. 1. husband, 2. lord, 3. master, 4. owner. |
sapnis |
svæpnæ |
(svəp.nə/<sve.pnə>) |
svapna |
svapna |
neut. a dream. |
miris (debesīs stāvošs) |
sværgæsthæ |
(svər.gəs.thə/<svə.rgə.sthə>) |
svargastha – miris, mājojošs debesīs |
svargastha |
adj. deceased. |
veselība (pašstāja) |
svasthjæ |
(svasthjə/<sva.sthjə>) |
svāsthya – veselīgums, pašatkarīgums, rāmums, dabiskums |
svasthya |
neut. health. |
brīvs (ar savu mācību) |
svætæntræ |
(svə.tən.trə/<svə.tə.trə>) |
svatantra – pašatkarīgs, pēc sava likuma dzīvojošs, ar savu mācību, neatkarīgs |
svatantra |
adj. free. |
1. šķiedra, 2. stīga (stars?), 3. pavediens |
tar |
(tar/<ta.rə>) |
tantra – šķiedra, stīga |
tar |
1. a fiber 2. a string 3. a thread. |
zvaigzne (starojošā?) |
taro |
(ta.ro/<ta.ro>) |
tārā, stṛ |
taro |
masc. a star. |
trīs, trīnis |
træn |
(trəɳ/<trə.ɳə>) |
tisraḥ, trayaḥ, tisraḥ, trīṇi, tra – trīs |
tran |
adj. three. |
triju ceļu satikšanās (krustojums) |
tribheto |
(tri.bhe.to/<tri.bhe.to>) |
tribheto |
masc. a meeting place of three roads. |
|
trešais |
trīdžu |
(tri:.ʥu/<trii:.ʥu>) |
tṛtīya |
triju |
adj. .third. |
trīsdesmit |
tris |
(tris/<trii.sə>) |
triṃśa – trīsdesmit |
tris |
adj. .thirty. |
tu |
tu |
(tũ/<tũ>) |
tu |
pron. you (singular). |
|
augstu (ucinot?) |
uču |
(u.cũ/<uũ.cũ>) |
uchu |
adj. high. |
|
dāsns, bagātīgs |
udar |
dāsns – (u.dar/<u.da.rə>) |
udāra |
udar |
adj. generous. |
1. aicinājums (piesaiste, pie+jūgums), 2. nodarbošanās |
udjogæ |
(ud.jo.gə/<ud.jo.gə>) |
udyoga – aizrautība, nodarbošanās, amats, darbs, piepūle, priekšdarbi, pienākums; arī yogya – prakse, vingrinājums, iejūgs |
udyoga |
masc. 1. a vocation. 2. an industry. |
vecums, (uz miršanu) |
umær |
(u.mə.r/<u.mə.rə>) |
umar |
fem. age. |
|
1. virs, 2. uz, 3. pār kaut ko. |
upær |
(u.pər/<u.pə.rə>) |
upara – zem, apakšā, aiz |
upar |
postp. 1. above. 2. on. 3. over something. |
ieradums (iejūgs) |
upjog |
(up.jog/<u.pə.jo.gə>) |
upayoga – iesaiste, lietojums, derīgums, ierasta prakse |
upyog |
masc. use. |
1. atbilde, 2. ziemeļi (otra puse) |
uttær |
(ut.tər/<u.ttə.rə>) |
uttara – atbilde, pretējais, ziemeļu, pārējais |
uttara |
masc. an answer. masc. the North. |
vai |
va |
(va/<va>) |
vā |
va |
advb. or. |
vējš; reimatisms |
va |
(va/<va>) |
vāyu |
va |
masc. wind. masc. rheumatism. |
runa (vārdošana) |
vača |
(va.ca/<va.ca>) |
vācā |
vacha |
fem. a speech |
solījums (dots vārds) |
væčæn |
(və.cən/<və.cə.nə>) |
vacana – solījums, izteikts, vārdi |
vachan |
neut. promise. |
lasīšana, priekšlasījums |
vačæn |
(va.cən/<va.cə.nə>) |
vācana |
vachan |
neut. reading. |
1. dzīvžogs, 2. žogs, 3. margas, norobežojums (vadīkla). |
vad |
(vaɖ/<va.ɖə>) |
vāṭa |
vad |
fem. 1. a hedge, 2. a fence, 3. a railing. |
1. pārrunas (vārdi), 2. mācība. |
vad |
(vad/<va.də>) |
vāda |
vad |
masc. 1. debate, 2. ism. |
mākonis, (vadātājs?) |
vadel |
(va.dəɭ/<va.də.ɭə>) |
vādala – tumša diena |
vadal |
neut. a cloud. |
1. pretošanās, 2. iebildums (vārdošana), 3. apstrīdēšana. |
vadho |
(va.dho/<va.dho>) |
paravāda – iebildums |
vadho |
masc. 1. opposition, 2. objection, 3. dispute. |
klāt (atvest?) |
vædhu |
(və.dhu/<və.dhu>) |
vadhu |
adj. more. |
|
sieva (vedekla, atvestā – sal. ar vedības) |
vædhu |
(və.dhu/<və.dhuu>) |
vedhū – vedekla |
vadhu |
fem. a wife. |
ģimenes vecajais (vedējs) |
vædil |
(və.ɖil/<və.ɖii.lə>) |
vadil |
adj. elder person in a family. |
|
sencis (vedējs?) |
vædvo |
(vəɖ.vo/<və.ɖə.vo>) |
vaida – vieds cilvēks, veda – svētas zināšanas, vaidha – norādīts |
vadvo |
masc. an ancestor. |
vecums (vājums) |
væj |
(vəj/<və.jə>) |
vayas |
vaya |
fem. age. |
ārsts, dziednieks (vaidelis, vaidelotis?) |
væid |
(vəid/<vəi.də>) |
vaidya |
vaid |
masc. a doctor. |
pāri viedībai (sal. – vaidelis, vaidelotis). |
vajdai |
(vaj.ɖai/<va.jə.ɖa.ii>) |
vaida – viedais |
vaydai |
fem. over wisdom. |
1. solījums (vārda došana), 2. turpmāks darījus |
vajdo |
(vaj.do/<va.jə.do>) |
vāgdāna – solījums |
vaydo |
masc. 1. promise, 2. a forward transaction. |
gāzu (vēja) uzkrāšanos (meteorisma) izraisošs |
vajdu |
(vaj.ɖũ/<va.jə. ɖũ> |
adj. causing gas in the body. |
||
vējš; tendence (no kurienes vējš pūš) |
vajro |
(vaj.ro/<va.jə.ro>) |
vāyu |
vayro |
masc. wind. masc. a popular or current trend. |
1. vējš, 2. gaiss. |
vaju |
(va.ju/<va.ju>) |
vāyu |
vayu |
masc. 1. wind, 2. air. |
izteikums, spriedums, vārdi |
vakjæ |
(vak.jə/<va.kjə>) |
vākya |
vakya |
neut. a sentence. |
mentāla nosliece (velšanās?) |
vælæn |
(və.ləɳ/ <və.lə. ɳə> |
vellana, vartana – velšana |
valan |
neut. mental inclination. |
1. liekt, 2. velt. 1.atdot, 2. atgriezt |
valvu |
(vaɭ.vũ/<va.ɭə.vũ>) |
vellana, vartana – velšana |
valvu |
v.tr. 1. to bend, 2. to roll. v.tr. 1. to repay, 2. to return. |
vemšana |
væmæn |
(və.mən/<və.mə.nə>) |
vamana |
vaman |
neut. vomiting. |
auduma tekstūra (savijums) |
vænat |
(və.ɳat/<və.ɳa.tə>) |
vastra |
vanat |
masc. texture. |
audējs |
vænkær |
(vəɳ.kər/<və.ɳkə.rə>) |
va, vanvu, vankar |
vankar |
masc. a weaver. |
1. aust, 2. savīt, darināt, 3. velt maizi, 4. ievākt labību. |
vænvu |
(vəɳ.vũ/<və.ɳə.vũ>) |
vayate, ve – aust |
vanvu |
v.tr. 1. to weave, 2. to intertwine and make, 3. to roll bread, 4. to pick or gather crops. |
1. izmantošana, 2. patērēšana, rīšana (veprība?) |
væpraš |
(vəp.raʃ/<və.pə.ra.ʃə>) |
vaprash |
masc. 1. use, 2. consumption. |
|
līgavainis (vīrs; vara bungas?) |
vær |
līgavainis (vīrs?)/vər/<və.rə>) |
vara |
var |
masc. a bridegroom. |
gads (grieži, pavērsiens?) |
væræs |
(və.rəs/<və.rə.sə>) |
varṣa – lietus, lietus sezona, mākonis, gads, diena, zemes sadalījums ar kalnu grēdām |
varas |
neut. year. |
dieva vai svētā utml. svētība (vārds?) |
værdan |
(vər.dan/<və.rə.da.nə>) |
svastivācya – svētības vārds |
vardan |
neut. blessing from a god, a saint etc. |
kāzu (līgavaiņa) gājiens (godi?) (līgavaiņis+zirgs) |
værghodo |
(vər.gho.ɖo/<və.rə.gho.ɖo>) |
varayātrā – līgavaiņa procesija uz līgavas mājām; godā – liellopu dāvinājums; ghōḍō – rumaks, bruņinieks |
varvācya |
masc. a marriage procession. |
vītne, ko līgava apliek līgavainim (vīram) ap kaklu |
værmala |
(vər.ma.ɭa/<və.rə.ma.ɭa>) |
varasraj – līgavaiņa vītne; mālā – vītne |
varmala |
fem. the garland that bride puts round the neck of the bridegroom. |
gads (pavērsiens?) |
væršæ |
(vər.ʃə/<və.ršə>) |
vārṣa – gadskārta |
varsha |
neut. an year. |
1. stāsts, 2. nostāsts (vārdi?) |
varta |
(var.ta/<va.rta>) |
vārtā – ziņas |
varta |
fem. 1. a stroy, 2. a narrative. |
aplis (virtulis?) |
værtul |
(vər.tuɭ/<və.rtu.ɭə>) |
vartula |
vartul |
neut. a circle. |
apmetne (visu sēta? Veseta?) |
væsahæt |
(və.sa.hət/<və.sa.hə.tə>) |
saṃvasatha, saṃvāsa – mājoklis, mājas, sēta, apmetne, sanākšanas vieta, kopdzīve; kṣetra – sēta |
vasahat |
fem. a settlement. |
iedzīvotāji (visi) |
væsti |
(vəs.ti/<və.sə.ti, arī və.stii>) |
viśva – visi, ikviens |
vasti |
fem. population. |
1. uzturēšanās, 2. mājošana, 3. apmešanās (visu sēta?) |
væsvat |
(vəs.vat/<və.sə.va.tə>) |
vasati {vas} – mājas, apmetne |
vasvat |
masc. 1. residing, 2. dwelling, 3. stay. |
1. stāsts, 2. stāstījums (vārds?) |
vat |
(vat/<va.tə>) |
vata |
fem. 1. a story, 2. a narrative. |
|
dzimtā vieta |
vætæn |
dzimtā vieta – (və.tən/<və.tə.nə>) |
vatan |
neut. native place. |
|
vietējais, iedzimtais |
vætni |
vietējais – (vət.ni/<və.tə.ni>) |
vatni |
adj. a native. |
|
veltnis |
velæn |
(ve.ləɳ/<ve.lə.ɳə>) |
vellanī – mīklas rullis, kamolzāle |
velan |
neut. a rolling- pin. |
bize, pīne (vītne) |
veni |
(ve.ɳi/<ve.ɳii>) |
veṇī – bize, veṇi – pīt, vīt |
veni |
fem. a braid of hair. |
kaisīt, bērt, bārstīt |
vervu |
(ver.vũ/<ve.rə.vũ>) |
vervu |
v.tr. to scatter. |
|
1. apģērbs (veša?), 2. kostīms. |
vešæ |
(veʃ/<ve.ʃə>) |
pariveṣa |
vesh |
masc. 1. dress, 2. costume. |
saderināšanās saderināšanās (iešana tautās?) |
vevišal |
(ve.vi.ʃal/<ve.vi.ʃa.lə>) |
viṣ – cilts, tauta, ļaudis, visi; veṣayati {viṣ} – ietērpt; vāṅniścaya – mutiska saderināšanās, vivāhaniścayayyai – saderināšanās.; vīṣati {vīṣ} – aiziet, praviśati {praviś} – sākt, nodoties, veikt dzimumaktu |
vevishal |
neut. betrothal. |
pārcilvēks (pārbūtne) |
vibhuti |
(vi.bhu.ti/<vi.bhuu.ti>) |
vibhūti – visuresošs, pārcilvēciskas spējas |
vibhuti |
fem. a superman. |
1. saprātīgs, 2. vērīgs (acīgs). |
vičækšæn |
vērīgs, acīgs – (vi.cək.ʃəɳ/<vi.cə.kʃə.ɳə>) |
vichakshan |
adj. 1. intellegent, 2. shrewd. |
|
Radītājs, Devējs (Viedais?) |
Vidhata |
(vi.dha.ta/<vi.dha.ta>) |
Vidhātṛ – Radītājs, Liktenis, devējs, sakārtotājs, dāvātājs, paveicējs, izdalītājs |
vidhata |
fem. the creator of the universe. |
Likteņa dieve, (Viedā?) |
Vidhatri |
(vi.dhat.ri/<vi.dha.trii>) |
vidhatri |
fem. the goddess of destiny. |
|
1. Likteņa dievs (Viedais?), 2. rituāls. |
Vidhi |
(vi.dhi/<vi.dhi>) |
vidhi – liktenis, priekšraksts; dhī – iztēle, meditācija, izpratne, saprāts, viedība; dhi – trauks, ietvars |
vidhi |
fem. the god of destiny. fem. ritual. |
zināšana (viedība?) |
vidja |
zināšana (no vieds?) – /vid.ja/<vi.dja>) |
vidyā |
vidya |
fem. knowledge. |
zināms (no vieds?) |
vidit |
(vi.dit/<vi.dit>) |
vidita |
vidit |
adj. known. |
zināšana (no vieds?) |
vidvæta |
(vid.və.ta/<vi.dvə.ta>) |
vidvattā – viedība, zinātne |
vidvata |
fem. knowledge. |
zinātne |
vidžnan |
(vi.gnan/<vi.gna.nə>) |
vijñāna |
vignan |
neut. science. |
1. spīdēt, 2. laistīties, mirdzēt. |
vilæsvu |
(vi.ləs.vũ/<vi.lə.sə.vũ>) |
vilasati {vilas} – atspīdēt |
vilasvu |
v.intr. 1. to shine, 2. to glitter. |
vīst, kalst |
vilavu |
(vi.la.vũ/<vi.la.vũ>) |
vilavu |
v.intr. to wither. |
|
drosmīgs, vīrišķīgs |
vir |
(vir/<vii.rə>) |
vīrayate {vīr} – būt drosmīgam, varenam, pārvarēt |
vir |
adj. brave. |
1. milzīgs, 2. lielisks (vīrišķīgs). |
virat |
(vi.rat/<vi.ra.tə>) |
vīratā – vīrišķība, varonība |
virat |
adj. 1. huge, 2. magnificent. |
sperma, vīrestība, vīrišķība |
virjæ |
(vir.jə/<vii.rjə>) |
vīrya – sperma, spēks, vīrišķība, drosme |
virya |
neut. semen. |
drosme, vīrišķība |
virta |
(vir.ta/<vii.rə.ta>) |
vīrte {vīr} – plēst |
virta |
fem. bravery. |
iebraucamā (visu) vieta |
viši |
(vi.ʃi/<vii.ʃii>) |
viśete {viśī} – gulēt izstiepušamies |
vishi |
fem. an inn. |
Visums, viss |
višvæ |
(viʃ.və/<vi.ʃvə>) |
viśva – Visums, viss |
vishva |
neut. the universe. |
aptīt (vīt) |
vitvu |
– (vit.vũ/<vit.vũ>) |
vitvu |
v.tr. to wrap |
|
rotas riņķis |
viti |
(vi.ti/ <vii.tii> ) |
viti |
fem. an ornamental ring. |
|
tikumisks vai reliģisks solījums (dots vārds) |
vræt |
(vrət/<vrə.tə>) |
vrata – svinīgs solījums |
vrat |
neut. a moral or religous vow. |