Latvian-Nuristan-Gujarat cognate cultures. Ivars Līdaka

This is attempt to light up gigantic up and down culture lift between Latvia ashore Baltic sea and Gujarata or Lāta ashore Arabian sea; largely compilation .

Latvians have:

– awe to nature elements – earth, water, fire, wind;

– awe to nature (Rigvedic) deities – sky god-Dyauṣ–Dievs, sun-Savitṛ–Saule, prosperity-Pūṣan–Pūšans, dawn-Uṣa – Austra, horse twins – Aśvin/Jumis, air-Vāyu–Vējš, thunder-Parjanya–Pērkons, fire-Agni–Uguns, mother earth-Dhātrī–Dārta/Zemes Māte; mother river–Mata Sarasvatī-Daugaviņa Māmuliņa, death and life – Yama–Māra;

– awe to covenant–Dharma–Derība;

and forefathers have been horseman and knew chain of almost conjuncted rivers, they have had lasting up and down travels along this river chain. The above refers to both Latvians and Gujarata peoples as well as Sanscrit culture.

I looked here at two linguistic aspekts or testimony of it. Those are ideographic and linguistic cognation of peoples at either end of aforementioned culture lift.

“Somewhat about Latvians. In Latvia and Lithuania the aboriginal peoples are the Balts proper — the Latvians (also named Letts, (Lettuni, Lœti, Læti; possibly Basilici (βασιλιχοι) Sarmatae – I.L.)) and Lithuanians. Together with the Borussian (Ancient Prussian) language, which became extinct in the 17th century, Latvian and Lithuanian (the only two of the languages still alive) form a distinct “Baltic” branch of the Indo-European family to which belong also Indo-Iranian, Greek, Latin, Slavic, Germanic, Celtic and other branches.

In comparison with other living European languages, Latvian and Lithuanian have kept much more of the wealth of ancient sounds and forms. Therefore, it is no wonder that linguists who study Comparative Linguistics value very highly the monumental Latvian Grammar (840 pages) by the distinguished philologist Prof. J. Endzelins. It is not without reason that Latvian and Lithuanian are called the Sanskrit of Europe”. (The Story of Latvia—A Historical Survey. Arveds Švābe. Latvian National Foundation, Stockholm. 1949)

While the possession of many archaic features is undeniable, the exact manner by which the Baltic languages have developed from the Proto-Indo-European language is not clear.

According to some glottochronological speculations, the Eastern Baltic languages split from Western Baltic (or, perhaps, from the hypothetical proto-Baltic language) between 400 and 600. (Latvian language )

“The district or visaya of Lāṭa is here described as “pleasing with choice trees that are bowed down by the weight of (their) flowers, and with temples and assembly-halls of the gods, and with viharas, (and) the mountains of which are covered over with vegetation”.

The country south of Mahī or at times south of the Narbadā up to the Pūrva or so far as Daman, was called Lāṭa and ‘it corresponded roughly with Southern Gujarat’. It comprised the collectorates of Surat, Bharoch, Kheda and parts of Baroda territory.

According to Prof. Bühler, Lāṭa is Central Gujarat, the district between the Mahī and Kim rivers and its chief city was Broach. Lāṭa has been identified with Central and Southern Gujarat in the Rewah Stone Inscription of Karṇa. We also the Lāṭa kingdom mentioned in other epigraphical records. Lāṭarāṣṭra is identical with the old Lāṭa kingdom of Gujarat, the capital city of which is stated in the Dīpavaṁśa to have been Siṁapura (Sīhapura). In the early days of the imperial Guptas, the Lāṭa country was formed into an administrative province in the Lāṭaviṣaya. The Saktisangam Tantra places the Lāṭa country to the west of Avanti and to the north-west of Vidarbha. (Personal and geographical names in the Gupta inscriptions)

As basis for ideographic cognation table is used Latvian ornamental design. Inguna Galvina, Alfreds Stinkuls and Vladas Ruksa , https://latvianhistory.files.wordpress.com/2009/07/latvian_holy_signs.jpg, The Harappan Script. Clyde Ahmad Winters and Decoding the Divine: Kathi Embroideries of Saurashtra. Victoria Z. Rivers. All images are borrowed from Web.

As basis for lingvistic cognation table is used Gujarati English Learner’s Dictionary. Babu Suthar.

Table 1. Ideographic cognation.

Harappan signs The Harappan Script. Clyde Ahmad Winters	Latvian signs Latvian ornamental design. Inguna Galvina, Alfreds Stinkuls and Vladas Ruksa	Gujarati (and Nuristani) signs Decoding the Divine: Kathi Embroideries of Saurashtra. Victoria Z. Rivers (Patterns of Nuristan marked with brackets).
	Cross of Crosses, Krustukrusts – A combination of four crosses, this symbol has been carved on ancient sacrificial stones for bestowal of divine favors. Cross of Crosses have been found decorating women’s wraps during the Iron and Bronze Ages.
	Cross, Krusts – Perhaps due to its simplicity the cross sign has been widely used since antiquity. Found on Early Iron Age jewelry, it has no relationship to Christianity.
Kā-Kā – much protection.	The Sign of Thunder Cross, Pērkonkrusta zīme – Also known as Fire Cross, Cross of Fortune or Swastica this sign is common to all Indo-European cultures. It is the symbol of fire, thunder, light, fortune, health and prosperity. Often used to adorn women’s wraps and sashes, the variations of Thunder Cross include clockwise and counter-clockwise directions.	Quadrants: Swastikas are extensions of the circular sun image and convey time, space and the reproductive force. Swastikas are ancient and Indus Valley seals with them have been found dating to around 2500-1750 BC. The right-hand swastika, made from two lines intersecting at right angles, rotates east to west or counter-clockwise. It is the symbol of light and day, and its four points indicate the sun at North for midnight and human regeneration; East for sun-rise and the beginning of life; South for noon and the prime of life; and West for sunset or death. The swastika visually and iconographically relates to quadrant-divided circles and squares. Perpendicular and horizontal intersecting lines symbolize the cardinal directions or the life cycle; diagonally intersecting lines indicate the two equinox and two solstice, therefore representing the four seasons; and both sets of intersecting diagonals symbolize the four seasons and cardinal points, or the unity of time and space. Essentially, these symbols represent cyclical thinking oriented toward the east/west or sun rise/sun as a regenerative principle.
	The Sign of Sun, Saules zīme – Sun is the dominant feature of God’s heaven. Likewise, the sign of Sun is the most frequently used element in Latvian design. In ornaments of the Early Iron Age it is a plain circle. Later it evolved into various eight-segmented units.	Solar images: The sun is the only visible god, which is manifested through light, luster, rays of light, and shadow. Sunlight is often believed to be the source of life, knowledge and spiritual wisdom. The sun establishes time, the rhythm of life through day and night. And through fire, golden sun-like light illuminates darkness. Light and primal fire exist in pure time, and were believed by many to be the source of all. Light and darkness, fire and water are great polarities which symbolize the universe. Suns are represented by circles, and while many are solar representations, not all are. (Nuristan).
Holy “fig tree”. (Asko Porpola).	Tree of Sun, Saules koks – A combination of the basic design elements creates diversified symbol extensions. Such is the Tree of Sun, which represents reaching upward and growth.	(Kalasha in Nuristan).
	The Sign of Moon, Mēness zīme – Moon is the symbol of warriors. This sign is most often found on swords, bracelets and other objects carried by warriors. Moon shapes are also used in forming pendants for fibulae.	Although not a prominent motif in Kathi textiles, the moon is been extremely important in the belief systems and material culture of many people. The moon is often viewed as the consort of the sun, widely equated with fertility goddesses, and symbolically important for its waxing and waning phases symbolizing polarities like death and resurrection.
	The Sign of God or Heaven, Dieva jeb Debesu zīme – The presence of God, his love, caring and goodness is widely proclaimed in dainas. It is represented by a slender triangular shape above a horizontal base line (Earth-mother) and with a circle at its apex – God above the expanse of the heavens. This element is extremely old and is found on metal jewelry dating to the Early Iron Age.
	The Sign of Destiny, Laimas zīme – Laima determined the destiny of people. It was believed that she lived under the threshold and was not to be disturbed by handing anything over it. The graphic fir-twig sign of Laima is attributed to the very beginnings of Latvian symbology. Besides the popular variant called „Laimas Broom”, it has relatively few other variations.
	The Sign of Earth/Water, Māras zīme – Māra is the deity of earth and water and all the creatures within. An insight into her position within the ancient beliefs abound in dainas, and are just as often visually reflected in Latvian ornamental design. The symbol of Māra – a zigzag line – dates back to the Iron Age. (Supreme Mother goddess; see Cross of Crosses)
	The Sign of Morning Star Venus, Auseklis – Of the many star design variations, Auseklis is the most prominent. In dainas it is often mentioned as a protector and contains numerous references to „star blankets” and „star coats.” (Victory of Life over Darkness).	Eight-pointed Stars: The eight-pointed star is sometimes known as the star ofthe Magi. As a solar motif of great antiquity, it is also known as the eight-homed sun image. Some examples date to 4300 BC. The Kathis introduced the koliphul, or eight-pointed star into Saurashtra. The koliphul is defined as a geometric pattern consisting of a square divided into nine smaller squares, which are further subdivided into triangles. As we have seen, the number nine has solar connotations. (Nuristan, Swat Walley.
	The Sign of fertility, Jumis – Depicting a double spiked stalk of grain, Jumis symbolizes fertility and prosperity. Found on Iron Age wraps and jewelry, it is a popular element used in subsequent textile adornments. Jumis as Ashwins on crest.	Nuristan.
	The Sign of Serpent, Zalktis – This sign, found on women’s apparel and jewelry, represents the ancient serpent cult. In Latvian mythology the harmless snake Zalktis was the guardian of wealth and well-being and therefore had to be protected and cared for. (Symbol of Wisdom and underworld. )
	Double cross/Well, Dubultkrusts/Aka.	Check patterns are widely seen in Kathi, Kutch, Sind embroideries, and others. Many check designs have straightforward solar connotations, while others are subtly related as flora fertility motifs. Among the Rabaris of Kutch and Saurashtra, alternating dark/light checks, sometimes with a diamond in the center, are called baporiya, meaning sun. Commonly color changing blocks or checks create diamond and stepped-cross shapes. … Indo-Iranian, Avesta and Vedic-based Iranian priests built and oversaw the main temple for Nuristan, which was a type of solar observatory. The temple was dedicated to the supreme Creator god Imra and Disni, the fertility goddess. Robertson noted a square cloth with checkered patterns placed on the west wall above the square fire altar, and similar designs painted on the south. The god Irma, located in the northeast comer, was touched by a sunbeam at sunrise on the shortest day of the year, and the goddess Disni, was struck by a sunbeam from an opening in the east wall at the summer solstice. Years later, a model of the temple and astronomical and computer calculations showed that the patterns in the checkered cloth which Robertson saw on the western wall “conformed to patterns of sunbeams made at the spring and fall equinox.”
	Diamond, square.
		Like the moon, stars illuminate night and were considered portals of light through which souls descended to earth. In this regard, they were strongly associated with ancestors, because when people died, it was believed that their divine sparks or souls returned back to the sun. Twinkling stars give hope, and with their white light have been regarded in Zoroastrian and other pre-Islamic beliefs to be soldiers that protect the earth and beings from evil.
	Jānis – (Summer Solstice Deity) was sometimes referred to as a son of God. His Midsummer’s Night festival (which is called “Jāņi” and which takes place on the evening of June 23rd) is the most important festival of the year for Latvians. Once every year, Janis at midsummer came to bring luck and fertility to the people of Latvia. (Think about Sanskrit ‘yāna’ – riding, travel, going (“Jānīts nāca par gadskārtu”))
	Hand-woven Latvian belts (jostas) are worn as part of the traditional costumes and contain amazing, regional patterns, which have mystical meanings. Red is the predominant color. KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA Solstice feast with fire.	Red is also associated with the Hindu sun god, Surya. In ancient times, his skin and garment color was called “pusparaga”, for bright red. … In Kathi embroideries, red is the predominant color. The color by itself, is an aniconic reference to the sun. (Nuristan. Solstice feast with fire.)

Table 2. Latvian – Gujaratī cognate words. There are 425 words selected largely by pronouncing.

Latvian	Latvian trascription of Gujaratī resembling ‘Piebalga’ dialect	Gujaratī (~IPA) Gujarati- English Learner’s Dictionary. Babu Suthar (here roughly)	Sanskrit (IAST)	English transcription	English Gujarati- English Learner’s Dictionary. Babu Suthar
ūdens uzvārīts ēdienam	adæn	(a.dhən/<a.dhə.nə>)	adana, udaka, uda	adhan	neut. water boiled for cooking food
1. novēršanās no reliģijas, 2. netikumība. (ne-derība)	ædærmæ	(ə.dhər.mə/<ə.dhər.mə>)	adharma; dharma – tikums, krietnums, derība	adharma	masc. 1. the reverse of religion, 2. immoral.
uguns	ag	(ag/<a.gə> siev.; ag)	agni	ag	fem. fire
1. sekojošs, 2. nākošs; gājējs	agami	nākošs – agami (a.ga.mi/<a.ga.mii> apst.; agami)	gāmi – gājējs	agami	advb. 1.ensuing 2. forthcoming.
pareģojums, noslēpumaini vārdi; agrāki vārdi	ægæmvani	(ə.g əm.va.ɳi/< ə.gə.va.ɳii>)	agra	agamvani	fem.1. prophecy. 2. mysterious words.
agrāk	ægau	(ə.ga.ũ/<ə.ga.u>)	agra – pirmais, izcelsme	agau	prep. before.
agrāks	ægauni	(ə.ga.ũ.ni/<ə.ga.u.nii> īp.; agauni)	agra	agauni	adj. previous (in terms of time)
neziņa, neapjēga.	ædžnanæ	(ə.gna.nə/<ə.gna.nə>)	ajñāna	agnana	neut. ignorance
uguns	ægni	(əg.ni/<ə.gni> vīr.; agni)	agni	agni	masc. fire
kremācijas ceremonija, ugunī sadedzināšana	ægnidah	(əg.ni.dah/<ə.gni.da.hə>)	agni +dah	agnidah	masc. cremation ceremony.
kremācijas ceremonija, šķīstīšana ar uguni	ægnisanskaræ	(əg.ni.sam.ska.rə/<ə.gni.sɚska.rə>)	agni + saṃskāra	agnisamskara	masc. cremation ceremony.
dievbijība, ļaušanās dieva varai	æišværjæ	(əi.ʃvə.rjə/<əi.ʃvə.rjə>)	aiśvarya – vara, ietekme, augstākā vara, pārcilvēcisks spēks, suverenitāte	aishvarya	neut. godliness
visas dzīves, mūža	adživæn	(a.ʥi.və.n/<a.ʥii.və.nə>)	ājīvana – iztika	ajivan	adj. lifelong.
acs	akh	(akh/<a.khə> siev.; akh)	akṣi, cakṣu	akh	fem. an eye
nemirstīgs	æmær	(ə.mər/<ə.mə.rə> īp.; amar)	a+martya; martya – mirstīgs	amar	adj. immortal.
līdz miršanai	æmæræn	(a.mə.rən/<a.mə.rə.nə>)	āmaraṇam	amarana	advb. till the end of life.
(tikai) mēs	æme	(ə.me/< ə.mə>)		ame	pron. we (exclusive).
un	æne	(ə.ne/<ə.ne>)		ane	conj. and.
netikumība (ne nītīs (rakstu veidojoša diegu sistēma stellēs))	æniti	(ə.ni.ti/<ə.nii.ti>)	a+nīti	aniti	fem. immorality.
āre!	ære	(ə.re/<ə.re> ; are)		are	inter.. an exclamation expressing surprise, `oh’.
asara	asu	(a.su/<a.su>)	āsra – asara vai asins	asu	neut. a tear.
nelabais, dēmons; bezsaules radījums (nelabais)	æsur	(ə.sur/<ə.suu.rə>)	suradviṣ =ā+sura (sur(l)a); asurā – nakts, tas ir, bez saules; suradviṣ (saules ienaidnieks)=āsura	asur	masc. demon.
nemierīgs, nevesels	æsvæstæ	(ə.svəs.thə/<ə.svə.sthə>	asvastha – nevesels, nemierīgs, sevī nenoturīgs; svastha – veselīgs	asvastha	adj. 1.restless 2. sick.
astotais	ath	(ath/<a.thə>)	aṣṭama	atha	adj. eight.
māte; baba (godājamā)	ba	(ba/<ba>)	baba; bhā – būt, parādīšanās, līdzība, gaisma, saule, mirdzums; baba – godājams vecs, vieds cilvēks, cienītais	ba	fem. mother.
(vācāms) bērns	b(v)æčču	(bəc.cu/<bə.ccu>)	vaccha	bachhu	neut. a child.
tēvs (papa)	bap	(bap/<ba.pə>)		bapa	masc. father.
abi	beu	(beu/<be.u>)	ubhaya	beu	adj. both.
daļa, tiesa (bagātība)	bhag	(bhag/<bha.gə>)	bhaga – labklājība, bagātība	bhag	masc. 1. share, 2. part.
1.nāve, 2. liktenis (bagātība)	bhagjæ	(bhag.jə/<bha.gjə>)	bhāgya – veiksme, liktenis, izdevība, bagātība	bhagya	neut. 1.fate, 2. destiny.
baismīgs	bhæjanæk	(bhə.ja.nək/<bhə.ja.nə.kə>)	bhayānaka – baiss, briesmīgs, draudīgs, tīģeris	bhayanak	adj. frightful.
bulta, zibens	bhalodu	(bha.lo.ɖu/<bha.lo.ɖu >)	bhalli – bultu veids, bhalla – īpaša bultas daļa (galviņa)	bhalodu	neut. an arrow.
līdzīgs (bāliņš, brālīt baltais)	bhæltu	(bhəɭ.tũ /<bhə.ɭə.tũ >)	bhā – līdzība, bhāti {bhā} – līdzīgs, udbhavati {udbhū}- vienāds, prabhavati {prabhū} – vienlīdzīgs, vienādi spējīgs	bhaltu	adj. similar.
labestīgs, saulains (bāliņš)	bælu	(bhə.lũ/<bhə.lũ>)	bhalla – labvēlīgs; bhālu – saule	bhalu	adj. good.
bandas (kopīgas) pusdienas; krājums	bændaro	(bhəɳ.ɖa.ro/<bhə.ɖa.ro> vīr.; bhandaro)	bandhu – radniecība, saistība, savienība, biedrība, piederība; draugs, vīrs, brālis, “banda”; bhāṇḍāra – krājums, krātuve; īpašs cīņas veids	bhandaro	masc. a collective dinner for community given as a part of social custom or religious ritual.
berzt, malt	bærædvu	(bhə.rəɖ.vũ/<bhə.rə.ɖə.vũ>)		bharadvu	v.tr. to grind.
izšūšana (Bārta?)	bæræt	(bhə.rət/<bhə.rə.tə>)		bharat	neut. embroidery.
Indija (Bārta?)	baræt	Indija (Bārta?) – (bha.rət/<bha.rə.tə>)	bhārata – Indija; bharat – panesošs, pacietošs, saturošs, dzemdējoša; āryāvarta – senā Indija	bharat	neut. India.
plūdums (bērums)	bærti	(bhər.ti/<bhə.rə.ti>)	bharti {bhṛ} – pildīt	bharti	fem. tide.
indietis (bārtietis?)	bartijæ	(bhar.ti.jə/<bha.rə.tii.jə>)	bhāratīya	bhartiya	adj. Indian.
gans (barvedis)	bærvad	(bhər.vaɖ/<bhə.rə.va.ɖə>)		bharvad	masc. a shepherd.
1. piebērt, aizbērt, piepildīt; 2. mērīt.	bærvu	(bhər.vũ/<bhə.rə.vũ>)	bharti {bhṛ} – pildīt	bharvu	v.tr. to fill.
dzīve (būšana)	bæv	(bhəv/<bhə.və>)	bhava – esība, pasaule, dzīve, kļūšana, rašanās, būtne, dievība	bhav	masc. life.
1. norma, 2. sajūta (būšana)	bav	(bhav/<bha.və>)	bhāva – esība, jūtas, sajūtas, emocija, raksturs, gars, garastāvoklis, izturēšanās, attieksme, nostāja, planētas stāvoklis	bhav	masc. rate, feeling.
dieve Pārvatī; emocionāla sieviete	bævani	(bhə.va.ni/<bhə.va.nii>)	bhavānī – upes nosaukums; mainīga sieviete; viens no Pārvatī, Šivas sievas, velnišķajiem aspektiem	bhavani	fem. the goddess Parvati.
1. nākotne, 2. liktenis (būšana)	bavi	(bhavi/bha.vi/<bha.vi>)	bhavitavyatā, bhāgya – liktenis	bhavi	neut. 1. future, 2. fate.
būšana, nākotne	bævišje	(bhə.viʃ.jə/<bhə.vi.šjə>)	bhaviṣya – nākotne, nākamais, gaidāmais; turpmāk būt, kļūt, notikt; nenovēršams	bhavishya	neut. future.
1. vēlme, 2. jūtas (būšana)	bavna	(bhav.na/<bha.və.na>)	bhāvana – iztēle, nojauta, bhāvaka ārēja jūtu izpausme, pieķeršanās	bhavna	fem. 1. desire 2. sentiment.
katrā iedzimšanā (būšanā), esībā	bævobæv	(bhə.vo.bhəv/<bhə.vo.bhə.və>)	bhavābhava – esība un neesība; labklājība un posts	bhavobhav	advb. in each birth.
1. ziedojums, 2. ziedojums dievam. (bagātība)	bog	(bhog/<bho.gə>)	bhoga – bagātība, īpašums, ienākums, nodoklis	bhog	masc. 1. a sacrifice, 2. an offering to the god.
baudošs vai cietošs	bogi	(bho.gi/<bho.gii>)	bhoga – bauda	bhogi	adj. a person who enjoys or suffers.
Brahmans, Virsīstenība; esības (būšanas) dievs	budev	(bhu.dev/<bhuu.de.və>)	bhūdeva – Brahmans, Virsīstenība, dievišķais uz zemes	bhudev	masc. a Brahman.
burvju vārdi, burvestība	burki	(bhur.ki/<bhuu.re.kii>)	bhūr – zeme, elle; viens no trim piesaukumiem (bhūr, bhuvaḥ – apakšējā pasaule (putnu debesis), svar – spožās debesis); bhurate {bhur} – trīsēt, pūlēties, drudžaini kustēties, satraukt	bhurki	fem. a spell.
spoks, rēgs, gars (būtne)	but	(bhut/<bhuu.tə>)	bhūta – spoks, mājas gars, būtne, radījums, būšana, pastāvēšana	bhut	neut. a ghost.
būtņu (spoku) aizdzinējs	buvo	(bhu.vo/<bhuu.vo>)		bhuvo	masc. a remover of ghosts.
bailes	bik	(bik/<bii.kə>)	bhī	bika	fem. fear.
bīties	bivu	(bi.vũ/<bii.vũ>)	bhīti	bivu	v.intr. to fear.
tēja	ča	(ca/<ca> siev.; cha)	cāya	cha	fem. tea.
āda (čamdīšana?)	čamdi	(cam.ɖi/<ca.mə.ɖii>)	chupati {chup} – tauste	chamdi	fem. skin.
āda (izstrādājumā)	čamdu	(cam.ɖu/<ca.mə.ɖu>)		chamdu	neut. leather.
maize (cepums?)	čæpati	(cə.pa.ti/<cə.pa.ti> siev.; chapati)	chapatti [chapati], roṭikā	chapati	fem. a bread.
gudrs, spējīgs (ceturtais apziņas stāvoklis)	čætur	(cə.tur/<cə.tu.rə>)	čātura gudrs; arī četrjūgs. caturtha, turya – ceturtais, meditācijas stāvoklis	chatur	adj. clever.
gudrība, ceturtais apziņas stāvoklis	čæturai	– (cə.tu.rai/<cə.tu.ra> siev.; chaturai)	cāturya – prasme, izveicība, apdāvinātība, draudzīgums; caturatā – gudrība, prasme. Skat. sanskr. caturtha, turya – ceturtais apziņas stāvoklis	chaturai	fem. cleverness.
seši	čhæ	(chə/<chə> īp.; chha)	ṣaṣ	chha	adj. six.
1. miziņas, 2. mizas (čaula)	čala	(cha.la/<cha.la>)	challi – koka miza	chhala	neut. pl. 1. husks 2. peels.
nospiedums (pēdu – čāpa)	čap	(chap/<cha.pə>)	capayati {cap} – mīcīt	chhap	fem. 1. an impression 2. a print.
cepure	čapru	(chap.ru/<cha. pə.ru>)		chhapru	neut. a hut.
zods (čibuks – pīpes galviņa?)	čibuk	(ci.buk/<ci.buu.kə> siev.; chibuk)	cubuka, cibuk	chibuk	fem. the chin.
plēst, skaldīt (ar cirvi)	čirvu	(cir.vũ/<cii.rə.vũ>)		chirvu	v.tr. 1. to tear 2. to split.
skrandains, ārkārtīgi nabadzīgs (raibs izšūts apģērbs? Čitrālas ieleja?)	čitrehal	(cithh.re.hal/<cii.thə.re.ha.lə> īp.; chithrehal)	citrala – raibs, citralikhana – gleznošana	chithrehal	adj. 1. dressed in rags 2. extremely poor.
sieviešu ķermeņi (cilvēki?)	čoli	(co.ɭi/<co.ɭii>)	colī – miza, apvalks, konverts	choli	fem. a woman’s bodies.
krietni daudz (čupa)	čup	(cup/<cuu.pə>)		chup	adj. quite.
1. plankums, traips, 2. dedzināšana (Dagda? – dagdhā – vieta, kur saule ir virs galvas)	dagh	(dagh/<da.ghə>)	dagdhum – dedzināt	dagh	masc. 1. a spot 2. burning.
pūrs (devums?)	dæhedž	(də.he.ʥ/<də.he.ʥə>)	yautaka – pūrs	dahaj	neut. dowry.
diendienā	dæinik	(dəi.nik/<dəi.ni.kə>)	dainika	dainik	adj. daily.
dievišķs	dæivi	(dəi.vi/<dəi.vii>)	daivī – lūgsnas; apvārdošana, dziedināšana; daivika – dievišķs	daivi	adj. devine.
apdegt	dadžvu	(daʥh.vũ/<da.ʥhə.vũ> v.intr.; dajhvu)		dajhvu	v.intr. to get burn.
koka zars (daļa, atdalījums?)	dal	(ɖaɭ/<ɖa.ɭə> siev.; dal)	dalati {dal} – šķelt	dal	fem. a branch of a tree.
pāris, saimnieki (paši – pats, pate)	dæmpæti	(dəm.pə.ti/<də.pə.tii>)	dampati – vīrs un sieva, māju saimnieks	dampati	neut. a couple (husband and wife).
1. dāvana, 2. ziedojums	dan	(dan/<da.nə> nekatra; dana)	dāna	dana	neut. 1. a gift 2. a donation.
1. vīns, 2. liķieris (saistība ar ‘darīt alu?’, vīndaris)	daru	(da.ru/<da.ruu> vīr.; daru)		daru	masc. 1. wine 2. liquor.
1. vārti, 2. ieeja (durvis?)	dærvadžo	(dər.va.ʥo/<də.rə.va.ʥo> vīr.; darvajo)	dvāratā, dvāra, vāra – vārti; dur, dvāra, dvārī – durvis	darvajo	masc. 1. a gate 2. an entrance.
desmit	dæs	(dəs/<də.sə> īp.; das)	daśa	das	adj. 10 (ten).
desmit	dæš	(dəʃ/<də.ʃə>)	daśa	dash	adj. ten.
dzimtenes mīlestība	dešdadž	(deʃ.daʥh/<deʃ.daʥhə.>)	deśabhakti – patriotisms, deśa – vieta, zeme, apvidus, pavalsts, valsts; deśya – iedzimtais, vietējais	deshdajh	fem. patriotism.
dievība (vīrišķa)	dev	(dev/<de.və>)	deva	deva	masc. a deity (male).
zāles, deva	dæva	(də.va/<də.va>)		deva	fem. a medicine.
dievība (sievišķa), dieve	devi	(de.vi/<de.vii>)	devī – ķēniņiene, dieviete, īpašs pārdabisks spēks, godāšana	devi	fem. 1. a deity (female) 2. goddess.
uguns (kokam piemītoša uguns dievība?)	devta	(dev.ta/<de.və.ta>)	devatāḍa – uguns; Luffa cylindrica, Luffa foetida, Luffa Acutangula – tā sausas šķiedras lietotas kā kāstuve, sūklis, varbūt uguns iedegšanai	devta	masc. a fire.
dot	devu	(de.vũ/<de.vũ>)	dāyate {dāy}	devu	v.tr. to give.
1. dedzība, 2. aizrautība.	dægæš	(dhə.gəʃ/<dhə.gə.ʃə>)	dahana, dahyu, digdha, vīra – dedzība	dhagash	fem. 1. zeal 2. enthusiasm.
degt spēcīgi	dægdægvu	(dhəg.dhəg.vũ/<dhə.gə.dhə.gə.vũ>)	dagdhā – vieta, kur saule ir virs galvas; dagdha – dedzis, apdedzis, izdedzis, nodedzis, izkaltis	dhagdhagvu	v.intr. to burn intensely.
1. likumi un noteikumi, 2. kodekss un uzvedība. (derība)	daradoræn	(dha.ra.dho.rəɳ/<dha.ra.dho.rə.ɳə>)	dharma; dhārin – turošs, balstošs, uzturošs, ievērojošs; apnicīgs	dharadhoren	neut. 1. rules and regulations 2. code and conduct.
būt apmierinātam (derēt)	dæravu	(dhə.ra.vũ/<dhə.ra.vũ>)	dharmānusāra – atbilstība likumam, tikumam; samayadharma – derība	dharavu	v.intr. to be satisfied.
1. reliģija, 2. pienākums (derība, darīšanas noteikumi)	dærmæ	(dhər.mə/<dhə.rmə> vīr.; dharma)	dharma	dharma – dzīvesveids, derība, tikums, krietnums, pienākums, stingrs likums, dievbijība, paraža, labi darbi	masc. 1. religion 2. duty.
grāmata	grænth	( grənth/<grə.thə>)	grathnāti {granth} – sacerējums, vārdu savirknējums	granth	masc. a book.
derības grāmata	dærmægrænth	(dhər.mə.grənth/<dhə.rmə.grə.thə>)	dharma, grathnāti {granth}	dharmagranth	masc. a religious book.
garīgais, derības skolotājs	dærmæguru	(dhər.mə.gu.ru/<dhə.rmə.gu.ru> vīr.; dharmaguru)	dharmasārathi	dharmaguru	masc. a spiritual teacher.
morāla izšķiršanās; saruna par derību	dærmæsæmkæt	(dhər.mə.səm.kət/<dhə.rmə.sə.kə.tə>)	dharmasaṅkathā – dievbijīga saruna; saṅkathayati {saṃkath} – saruna	dharmasamkat	neut. a moral dilemma.
pirmsākums, derības avots	dærmu	(dhər.mu/<dhə.rə.muu.ɭə> nekatra; dharmu)	dharmayoni – likuma avots, likuma dzemde	dharmu	neut. the very beginning.
1. paraža, 2. tradīcija (kā mēdz darīt)	daro	(dha.ro/<dha.ro>)	dharma, dharman – prakse; dharmāgama – likums, tradīcija	dharo	masc. 1. a custom 2. a tradition.
1. zeme, 2. augsne, (Zemes Māte, Dārta)	dærti	(dhər.ti/<dhə.rə.ti> siev.; dharti)	Dharitri, Dharti Mātā – Māte Barotāja, Uzturētāja	dharti	fem. 1. the earth 2. the soil.
1. turēt rokā, 2. pieņemt, uzņemties (darīt). 3. solīt	dærvu	(dhər.vũ/<dhə.rə.vũ>)	dharati {dhṛ} – turēt, pārvaldīt, izturēt	dharvu	v.tr. 1. to hold by hand 2. to assume 3. to offer.
drebēšana (drudžainība)	drudžari	(dhru.ʥa.ri/<dhru.ʥa.rii>)		dhrujari	fem. trembling.
1. dūmakains, 2. blāvs	dudlu	(dhudh.ɭu/<dhu.dhə.ɭu>)		dhudhlu	adj. 1. misty 2. dim.
dūmvads	dumadiju	(dhu.ma.ɖi.ju/<dhu.ma.ɖi.ju>)	dhūma – dūmi	dhumadiju	neut. a chimney.
dūmi	dumado	(dhu.ma.ɖo/<du.ma.ɖo>)	dhūma – dūmi	dhumado	masc. smoke.
skaņa, iekšēja skaņa (dvaša?)	dvani	(dhva.ni/<dhvə.ni>)	dhvani – tukša skaņa, atbalss, iekšēji piemītoša nozīme, mājiens, pērkons, bungu rīboņa	dhvani	masc. sound.
ikdienas rosība	dinčærjæ	(din.cə.rjə/<di.nə.cə.rja>)	dinacaryā	dincharya	fem. a daily routine activities.
dienu un nakti	dinrat	(din.rat/<di.nə.ra.tə>)	divārātram, dinaniś – dienu un nakti	dinrat	advb. day and night.
gaismas (dienas), pūteļu, sveču svētki, Vecgada vakars, Ziemsvētki	divali	(di.va.ɭi/<di.va.ɭii> siev.; divali)	dīpavali – hindu gada pēdējās dienas jeb gaismas uzvaras pār tumsu svētki Lakšmī vai Višnu godam; skat. arī ākāśadīpa – pūtelis (puttalī?)	divali	fem. the Hindu festival on the last day of the Hindu year.
diena, (gaišās debesis?)	divæs	(di.vəs/<di. və.sə>)	divasa, diva – diena, debesis; divasī karoti {divasīkṛ} – nakts pāreja dienā	divas	masc. a day.
svētki (dīvainas izdarības)	divaso	(di.va.so/<di.va.so>)	dīvyati {div} – jokot, iet rotaļās, spēlēt spēles, līksmot, būt reibumā vai jautram	divaso	masc. a festival.
dievišķs	divjæ	(div.jə/<di.vjə>)	divya	divya	adj. divine.
garīgs pagrimums (gājiens uz ļoti sliktu)	durgæti	(dur.gə.ti/<du.rgə.tii>)	durgati – posts, trūkums, neveiksme, nelaime, elle; durga – nepārvarams, briesmas, posts, grūtības	durgati	fem. spiritual degeneration.
svētība (devums; jumis?)	duva	(du.va/<du.va> siev.; duva)	dhāvate {dhāv} – attīrīt, šķīstīt?); dvis – divreiz dienā; divzilbīgs; skat. Rigv. I.539 VI.66.2, X.120.3.	duva	fem. blessing.
dziedātājs (gājējs apkārt ar dziesmu)	gajæk	(ga.jək/<ga.jə.kə>)	gāyakā; gati – gājiens, gātu – ceļš, iešana, gaita, dziedātājs, dziesma	gayak	masc. a male singer.
dziedātāja (gājēja apkārt ar dziesmu)	gajika	(ga.ji.ka/<ga.ji.ka>)	gāyikā	gayika	fem. a female singer.
piltuve, dūmenis (skursteņnama gals)	gælæni	(gə.ɭə.ɳi/<gə.ɭə.ɳii>)		galani	fem. a funnel.
rīkle (gals)	gælu	– (gə.ɭũ/<gə.ɭũ>)	galati {gal} – rīt.	galu	neut. the throat.
dievs Ganeš, bara, ganāmpulka saimnieks	gænæš	(gə.ɳəʃ/<gə.ɳə.ʃə>)	gaṇapati, gaṇeśa – svēto, pārdabisko kategorija, Ganešas godātājs	ganesh	masc. the god Ganesh.
mazliet (gana?)	gænjugatju	(gə.ɳju.ga.thju/<gə.ɳju.ga.thju>)	gaṇya+ gātuya. gaṇya – skaitīts; gātuya – dabūt; gati – kustība, iešanas veids, gaita	ganyugathyu	adj. a little.
dievs Ganpati, barvedis, vadonis, ganāmpulka saimnieks)	gænpæti	(gəɳ.pəti/<gə.ɳə.pə.ti>)	gaṇeśa, gaṇapati. gana – grupa, ganāmpulks, pati – pats, t.i., saimnieks). gaṇapati – grupas vadonis, arī Šiva	ganpati	masc. hon. the god Ganpati.
dziesma (ganu dziesma?)	ganu	(ga.ɳũ/<ga.ɳũ>).	gāna – dziesma, skaņa, dziedāšana	ganu	neut. a song.
ērglis (Garūta?)	gærud	(gə.ru.ɖ/<gə.ru.ɖə>)	garuḍa	garud	neut. an eagle.
1. gaita, kustība, 2. ātrums.	gæti	(gə.ti (<gə.ti>)	gati	gati	fem. 1. motion 2. speed.
otršķirīgs, nebūtisks, padotais, gauneris	gæun	(gəuɳ/<gəu.ɳə>)	gauṇa – padots, nebūtisks, papildu, palīgs; ne galvenais	gaun	adj. secondary.
gavilēt (dziedāt ganos); līksmot par govīm	gavu	(ga.vũ/<ga.vũ>)	gavyu – sajūsma par govīm; kvēls, dedzīgs	gavu	v.tr. .to sing.
zināšanas	džnan	(gnan/<gna.nə>)	jñāna – zināšanas, apziņa, apjēga	gnana	neut. knowledge.
govju gans	goval	(go.vaɭ/<go.va.ɭə>)	gopāla	goval	masc. a cow- herd.
govju gana sieva	govalæni	(go.va.ɭə.ɳi/<go.va.ɭə.ɳii>)		govalani	fem. a cow-herd’s wife.
noslēpums (Gudenieki?)	gudh	(guɖh/<guu.ɖhə>)	gūḍhārtha – slēpta vai mistiska sajūta, ar slēptu nozīmi	gudh	adj. .secret.
pārejošs	hængami	(həŋ.ga.mi/<hə.ga.mii>)	gāmi – gājējs	hangami	adj. temporary.
pārvietošanās līdzeklis, ceļš (Jānis?)	jan	jāšana (Jānis?) – jan (jan/<janə> nekatra; yan)	yānī – ceļš, maršruts, iepazīties; yāna – jāšana, rati, laiva, vadošs, brauciens	yan	neut. a vehicle (formal)
jaunība	jauban	(jau.ban/<jəu.və.nə>)	yuvan	yauvan	neut. youth.
savienojums, sajūgums, saderība	jogæ	iejūgšana, saderība – jogæ (jo.gə/<jo.gə> vīr.; yoga)	yoga – iejūgšana, aizjūgs, pajūgs, brigāde, sateka, savienojums, kara viltība, laba sagadīšanās, meditācija, zvaigznājs, dvēseles sajūgums ar matēriju	yoga	masc. union.
pašiejūgtais, pašierobežotais	jogi	(jo.gi/<jo.gii>)	yogi, yogin – pašierobežotais, mags, jogs	yogi	masc. an ascetic.
sievietes dzimumorgāns (sajūgšanās vieta; alpa, jonis?)	joni	– joni (jo.ni/<jo.ni> siev.; yoni)	yoni – avots, ala, eja, izcelsme, ģimene, mājoklis, sēkla, grauds, ūdens, krātuve, dzemde, vagīna; yūnī – jauna sieviete, yūni {yu} savienošanās, dzimumsakars	yoni	fem. a female’s generative organ.
kristietis (Jēzus sekotājs)	īsaī	(i:sa.i:<ii.sa.ii>)	khrīṣṭīya	isai	masc. a Christian.
dievs, varošais	īšvær	(i:ʃ.vər/<ii. ʃvə.rə>)	īśvara – varošs	ishvar	masc. god.
cits	itær	(i.tər/<t.tə.rə>)	itara	itar	adj. another.
zeme	džæmin	(ʥə.min/<ʥə.mi.nə>)	śyāmā; sindhi – zamiina	jamin	fem. land.
ziņas	džan	(ʥa.ɳ/<ʥa.ɳə>)	jñāna – zināšanas, apjēga, apziņa	jan	fem. information.
dzīvība (iedzimstošā dzīvības dvaša)	džan	dzīvība – džan (ʥan/<ʥa.nə> vīr.; jan)	janovāda jīva, janu – dvēsele; janā – dzimšana	jan	masc. the jiva (life).
dzimšana, dzemdības	džænmæ	(ʥən.mə/<ʥə.nə.mə>)	janma	janma	masc. birth.
1. kasta, 2. grupa, 3. kopiena; dzimta	džati	(ʥa.ti/<ʥa.ti>)	jāti – dzimta, ģints, ģimene, dzimšana, izcelsme, kasta, pavards, zizlis, vāle, sprogaini mati, dziedāšanas veids	jati	fem. 1. a caste 2. a group 3. a community.
dzīvotgriba	džidživiša	(ʥi.ʥi.vi.ʃa/<ʥi.ʥii.vi.ša>)	jijīviṣā	jijivisha	fem. a desire for life.
iemiesota (dzīvojoša) dvēsele	dživ	(ʥiv/<ʥii.və>)	jīva – dvēsele	jiv	masc. embodied soul.
dzīvība	dživæn	(ʥi.vən/<ʥi.və.nə>)	jīvan	jivan	neut. life.
dzimumiekāre (kāmēšana?)	kam	(kam/<ka.mə>)	kāma – seksuāla mīlestība, iekāre, vēlēšanās, ilgošanās, alkas, iekāres objekts, sperma	kam	masc. sexual desire.
iekāres dievs	kamdev	(kam.dev/<ka.mə.de.və>)	kāmadeva	kamdev	masc. ther god of love.
cirst (kaplēt?)	kapvu	(kap.vũ/<ka.pə.vũ>)		kapvu	v.tr. to cut.
ķemme (kasīklis)	kasko	(kas.ko/<ka.sə.ko>)	kaṣaṇa – kasīšana	kasko	masc. a comb.
ciets	kætæn	(kə.thə.ɳ/<kə.thə.ɳə>)	kaṭhina – stingrs, ciets, sīksts, bargs, nežēlīgs	kathan	adj. hard.
slepens (kangars? Kādreiz noziedzīga cilts Madhjapradešā)	kangi	(khan.gi/<kha.nə.kii>)	khangar – indiešu izcelsmes klans. Arī khangaar, khungar, khengar, khagar, khangdhar and rao khangad.	khangi	adj. secret.
kašķis	kæs	(khəs/<khə.sə>)	kacchū	khas	fem. scabies.
klepus, kāss	kasi	(kha.si/<kha.sii>)	kāsa, kās	khasi	fem. cough.
kāvējs	katki	(khat.ki/<kha.tə.kii>)	kauṭakika – kāvējs, slakteris, miesnieks	khatki	masc. a butcher.
līksms (kušināms?)	kuš	(khuʃ/<khu.ʃə>)	kuśala	khush	adj. joyful.
tīksme, bauda, (kušināšanās, čakarēšanās?)	kuši	(khu.ʃi/<khu.ʃii>)		khushi	fem. pleasure.
tējkanna (katliņš?)	kitli	(kit.li/<kii.tə.lii>)	kaṭāha	kitli	fem. a kettle.
elkonis	koni	(kɔ.ɳi/<kɔ.ɳii>)		koni	fem. an elbow.
dzimtas (māju, saimes, kula=klona) dievība	kuldev	(kuɭ.dev/<ku.ɭə.de.və>)	kuladeva – – galvenā dieve, ģimenes dievība	kuldev	masc. a family deity.
podnieks (kumpainu podu – kumbhaka – darinātājs)	kumbar	(kum.bhar/<kũ.bha.rə>)	kumbhakāra	kumbhar	masc. a potter.
kuce	kutri	(kut.ri/<kuu.tə.rii> siev.; kutri)	kukkurī, śunī	kutri	fem. a female dog.
kuces tēviņš	kutro	(kut.ro/<kuu.tə.ro>)	kukkura, śvan, śunaka	kutro	masc. a male dog.
1. izdevīgums, 2. labums	labh	(labh/<la.bhə>)	labhate {labh} – dabūt, iegūt, iemantot, sagrābt	labh	masc. 1. advantage, 2. benefit.
1. līdz, 2. kamēr (lāgiem?)	lægi	(lə.gi/<lə.gii>)	laghu – aši	lagi	advb. 1. till, 2. up to.
vienošanās, laulība (pielīdzināšanās)	lægnæ	(ləg.nə/<lə.gnə>)	lagna – pievienots; labvēlīgs, izšķirīgs brīdis sākumam, palikt, pielipt, apkampiens	lagna	neut. marriage.
daiļa sieviete (lelle?)	lælna	(ləl.na/<lə.lə.na>)	lalana – niekošanās, rotaļa, spēle, rotaļāšanās, mirgošana	lalna	fem. a beautiful woman.
līķis	laš	(laʃ/<la.ʃə>)		lash	fem. a corpse.
ieradums	læt	(lət/<lə.tə>)	laṭ – ierasta darbība, darbība patlaban	lat	fem. habit.
spēriens	lat	(lat/<la.tə>)	latta (lathi – steks); latta – spēriens, sitiens	lat	fem. a kick.
1. stomīties, 2. sabojāties.	lætædvu	(ləthəd.vũ/<lə.thə.ɖə.vũ>)		lathadvu	v.intr. 1. to stumble, 2. to deteriorate.
resna nūja, steks, spieķis	lati	(la.thi/<la.thii>)	vetralatā – zizlis, spieķis, nūja	lathi	fem. a thick stick.
lietaskoku tirgus, uzņēmējdarbība	lati	(la.ti/<la.tii>)	lāti {lā}– ņemšana, saņemšana, došana, iegūšana, pieņemšana, uzņemšanās	lati	fem. timber-market.
1. apkaime, vieta. 2. iela.	lætto	(lət.to/<lə.tto>)		latto	masc. 1. a locality, 2. a street.
pasaulīgs (lauķis?)	læukik	(ləu.kik/<ləu.ki.kə>)	laukika, laukya – pasaulīgs, parasts, garlaicīgs, pārejošs, ikdienišķs, ļaudis, cilvēce, cilvēks, kurš pazīst pasaulīgos ceļus, paradums	laukik	adj. worldly.
1. uzraksts (uzlikums?), 2. rakstīšana.	lek	uzlikums – (lekh/<le.khə>)	lekhana	lekh	masc. 1. an article, 2. a writing.
rakstīšana (uzlikšana?)	lekæn	(le.khən/<le.khə.nə>)	lekhana – rakstīšana, skrambāšana, gravēšana, vagošana	lekhan	neut. writing.
aptriepšana (lipināšana) ar govs mēsliem, māliem utml.	lipæn	(li.pəɳ/<lii.pə.ɳə>)	lepayati – lipināt, līmēt, mīkla, apmest sienu	lipan	neut. daubing with cow-dung, clay etc.
kumoss (salīdz. – locīt iekšā?) Sal. locīt valodu?.	ločo	(lo.co/<lo.co>)	loc, arī lok – runāt, ieraudzīt, uztvert	locho	masc. a lump.
1. tauta, 2. mītiska Visuma joma (valstība – loks)	lok	(lok/<lo.kə>)	loka – cilvēku rāse, cilvēku valstība, zeme, pasaule, cilvēce, tauta, valstība, valsts, apvidus, plaša vieta, starptelpa, joma	lok	masc. 1. people, 2. a mythological region of the universe.
tautas (loka) dziesma	lokgit	(lok.git/<lo.kə.gii.tə>)	loka+gīta=tauta+dziesma	lokgit	neut. a folksong.
tautas (loka) dzīve	lokdživæn	(lok.ʥi.vən/<lo.kə.ʥii.və.nə>)	loka+jīvana=tauta+dzīve	lokjivan	neut. social life.
tautas (loka) teika (katha, sal. ar kathi tautas nosaukumu)	lokkætha	– lokkætha (lok.kə.tha/<lo.kə.kə.tha> siev.; lokkatha)	loka+kathā= tauta+teika	lokkatha	fem. a folktale.
laupīšana (Lutausis?)	lut	(lut/<luu.tə>)	loṭhayati {luṭh} – laupīt	lut	fem. robbing.
laupītājs	lutaru	(lu.ta.ru/<lu.ta.ru>)	lotra – laupījums, plosīšanās	lutaru	masc. a robber.
1. māte, 2. vecāmāte.	ma	(ma/<ma>)	ma – maģiska formula; mātṛ – māte, apakšējais dzirnakmens, zeme, govs, dievišķās mātes, īsti apjēdzis cilvēks; mātāmahī {mammo} – vecāmāte no mātes puses	ma	fem. 1. mother, 2. grandmother.
sievišķs (Made?)	mada	sieviešu – mada (ma.da/<ma.da> īp.; mada)	mada – kaisle, uzbudinājums, reibums, pārgalvīga jautrība, iekāre	mada	adj. female.
amulets (medaļa?)	madælju	(ma.dəɭ.ju/<ma.də.ɭi.ju>)	maṅgala	madalyu	neut. an amulet.
medus	mædh	(mədh/<mə.dhə>)	madā, madhu, pavitra	madh	neut. honey.
salds, medains	mædhur	(mə.dhur/<mə.dhu.rə>)		madhur	adj. sweet.
1. māte (Made?), 2. dieve.	madi	(ma.ɖi/<ma.ɖii>)		madi	1. mother, 2. goddess.
vīns (medalus?)	mædira	(mə.di.ra/<mə.di.ra>)	madirā – vīns, nektārs, reibinošs dzēriens, cielava; mādhurī, madhūttha – medalus, miestiņš	madira	fem. wine.
smadzenes	mægædž	(mə.gəʥ/<mə.gə.ʥə>)	mastiṣka – smadzenes, majjā – kaulu smadzenes	magaj	neut. the brain.
zināšanas (mācēšana)	mahiti	(ma.hi.ti/<ma.hi.tii>)	mahasa	mahiti	fem. knowledge.
iedomas, maldi (mājiens?)	maja	(ma.ja/<ma.ja>)	māyā – viltojums, maldi, mirāža, rēgs, pārdabiskas, maģiskas spējas, viedība, viena no sievišķajām enerģijām, burvestība, iedomas, halucinācija, līdzjūtība	maya	fem. illusion.
1. vecāmāte, 2. dieve (godātā)	madži	(ma.ʥi/<ma.ʥii>)		maji	fem. hon. 1. a grandmother, 2. a goddess.
tīrīt podu utml. (mazgāt?)	madžvu	(maʥ.vũ/<ma.ʥə.vũ>)	mārjanā – mazgāšana	majvu	v.tr. to cleanse a pot and etc.
muša	makh	(makh/<ma.khə>)	makṣ	makh	fem. a fly.
man	mæne	(mə.ne/<mə.ne>)	me	mane	pron. to me.
1. ķīla, galvojums, 2. reliģisks zvērests.	manta	(man.ta/<ma.nə.ta>)		manta	fem. 1. a pledge, 2. a religious vow.
burvju vārdi	mæntræ	skandējums, mantra – (mənt.rə/<mə.trə> vīr.; mantra)	mantra – burvju vārdi, svēts izteikums, maģiska formula, domas rīks, vediska himna, skandējums	mantra	masc. a spell.
miršana, nāve	mæræn	(mə.rəɳ/<mə.rə.ɳe>)	maraṇa	maran	neut. death.
mirt	mærvu	(mər.vũ/<mə.rə.vũ>)	mriyate {mṛ}	marvu	v.intr. to die.
mēnesis	mas	(mas/<ma.sə>)	māsa	mas	masc. a month.
ik mēnesi	masik	(ma.sik/<ma.si.kə>)	māsika	masik	adj. monthly.
mēnešreizes	masik	(ma.sik/<ma.si.kə>)	ṛtva	masik	neut. women’s menses.
1. māte, 2. dieve.	mata	(ma.ta/<ma.ta>)	mata – padoms, zināšanas, reliģija, godāts; mātā – māte	mata	fem. 1. mother, 2. goddess.
galva (mati?)	mathu	(ma.thu/<ma.thu>)	mastaka – galva	mathu	neut. head.
1. tikšanās, 2. saderība (mīlēšana?), laulības saites.	milan	(mi.lan/<mi.lə.nə>)	milana – tikšanās, sastapšanās, pievienošanās, savienošanās, sanākšana kopā, saskare	milan	neut. 1. meeting, 2. union.
1. mute, 2. seja.	mo	mute – (mɔ/<mɔ> nekatra; mo)	mukha	mo	1. the mouth, 2. face.
mute, seja.	modhu	(mɔ.ɖhu/<mo.ɖhu>)	mukha	modhu	neut. the mouth.
atbrīvošanās (mukšana?)	mokšæ	(mok.ʃə/<mo.kʃə>)	mokṣa, mukti; arī risinājums	moksha	masc. liberation.
miršana, nāve	mrutju	(mrut.ju/<mru.tju>)	mṛtyu	mrutyu	neut. death.
sarežģīties, samudžināties	mudžhavu	(mu.ʥha.vũ/<muu.ʥha.vũ>)		mujhavu	v.intr. to be perplexed.
ciema vai kopienas vadonis, galva (mute, runasvīrs.)	mukhi	(mu.khi/<mu.khii>)	mukhya, pramukha, mukhara, yodhamukhya	mukhi	masc. chief of a village or a community.
mutes zāle – tīrošs ēdiens, ko lieto pēc ēšanas	mukhvas	(mukh.vas/<mu.khə.va.sə>)	mukhavasa – smaržīga zāle mutes, elpas iesmaržināšanai	mukhvas	masc. a sort of mouth cleaning food taken after a meal.
brīvs (izmucis?)	muktæ	(muk.tə/<mu.ktə>)	mukta – brīvs, nozudis, izzudis, atvēries, atraisījies.	mukta	adj. free.
brīvība (izmukšana?)	mukti	(muk.ti/<mu.kti>)	mukti – brīvība, glābšana, pestīšana.	mukti	fem. freedom.
muskulis, mežģis	muškel	(muʃ.kel/<muʃ.ke.lə>)		mushkel	adj. difficult.
1. ne, 2. nē	na	(na/<na>)	na	na	advb. 1. no 2. not.
debesis	næbh	(nəbh/<nə.bhə>)	nābhasa – debesu	nabh	neut. the sky.
naba	nabhi	(na.bhi/<na.bhi>)	nābhi	nabhi	fem. the navel.
1. ne, 2. nē.	næhi	(nə.hi/<nə.hi>)	nahi – nekādā gadījumā	nahi	advb. 1. no 2. not.
1. ētisks, 2. morāls, tikls.	næitik	(nəi.tik/<nəi.ti.kə>)	naitika	naitik	adj. 1. ethical 2. moral.
nags	nækh	(nəkh/<nə.khə>)	nakha	nakh	masc. a nail.
noliegums, nu nē	nænno	(nən.no/<nə.nno>)	nanu – galīgi nē, nekad	nanno	masc. negation.
1. nāss, 2. deguns.	næskoru	(nas.ko.ru/<nəs.ko.ru>)	nāsikā	naskoru	1. a nostril 2. the nose.
nav	næthi	(nəthi/<nə.thii>)	nathi – ne pārāk; neti – ne tā.	nathi	neg. is not.
jauna dzīve	nævdživæn	(nəv.ʥi.vən/<nə.və.ʥii.və.nə>)	jīvana – dzīve	navjivan	neut. new life.
ziedoša jaunība	nævdžuvan	(nəv.ʥu.van/<nə.və.ʥu.va.nə>)	yauvana	navjuvan	masc. a blooming youth.
līgava, vedekla	nævvædhu	(nəv.və.dhu/<nə.və.və.dhuu>)	navavadhū – vedekla	navvadhu	fem. a bride.
bezbailīgs	nirbhæj	(nirbhəj/<ni.rbhə.jə>)	nirbhī	nirbhey	adj. fearless.
nedzīvs	nirdživ	(nir.ʥiv/<ni.rʥii.və>)	nirjīva	nirjiv	adj. lifeless.
nesavtīgs (neuzsvērts?)	nisvarthæ	(ni.svar.thə/<ni:.sva.rthə>)	asvārthin; svarita – uzsvars; svarhat – ļoti godājams.	nisvartha	adj. unselfish.
tikums (nītis – rakstu veidojoša diegu sistēma stellēs)	niti	(ni.ti/<nii.ti>)	nīti – vadība, uzvedība	niti	fem. morality.
pieci	pač	(pac/<pa.cə>)	pañca	pach	adj. five.
1. puse, 2. partija (politiska); (sal. ar ‘apakša’; paksis)	pækše	(pək.ʃə/<pə.kʃə>)	pakṣa – puse, siena	paksha	masc. 1. side 2. a party (political).
kastas vai ciema izpildvaras piecnieks	pænčajæt	(pəɲ.ca.jət/<pə.ca.jə.tə>)	pañcayati {pac} – noskaidrot un izskaidrot; pañcayat – vecajo piecnieks kā cilts, dzimtas utt. pārvaldes iedibinājums.	panchayat	fem. an executive body of a caste or village.
piecmaisījums – piecu ēdamvielu – piena, jogurta, attīrīta sviesta, medus un cukura, maisījums.	pænčamrut	(pəɲ.ca.mrut/<pə.ca.mru.tə>)		panchamrut	neut. a mixture of milk, yogurt, ghee, honey and sugar.
šķīrējtiesnešu piecnieks	pænčat	(pəɲ.cat/<pə.ca.tə>)	pañcayat	panchat	fem. a body of arbitrators.
cilvēka ķermenis (sal. ‘penderis’ – rumpis)	pændæ	(pəɲ.ɖə/<pə.ɖə> )	phaṇḍa – vēders	panda	neut. the human body.
1. uz, 2. virs, 3. pāri par.	pær	(pər/<pə.rə>)	pari, upari	par	postp. 1. on 2. over 3. above.
pārējie	pæraju	(pə.ra.ju/<pə.ra.ju>)	para – cits, citāds, pārāks, tāls, papildu.	parayu	adj. other’s
pārākais, augstākais	pæræm	(pə.rəm/<pə.rə.mə>)	parama – absolūts, izcils, ļoti, galvenais, dižens, augstākais, pārāks, labākais.	param	adj. highest.
tradīcija (pārņēmums)	pæræmpæra	(pə.rəm.pə.ra/<pə.rə.pə.ra>)	paramparā – tradīcija, nepārtraukta secība, paraža, pēctecība, mantojums, starpniecība, kārtība.	parampara	fem. a tradition.
tradicionāls (pārņemts)	pæræmpæragæt	(pə.rəm.pə.ra.gət/<pə.rə.pə.ra.gə.tə>)	paramparāgata	paramparagat	adj. traditional.
iepriekšējā vai nākošā pārdzimšana (būšana, esība)	pærbhæv	(pər.bhəv/<pə.rə.bhə.və> vīr.; parbhav)	parabhāva – secīga esība	parbhav	masc. a previous or the next birth.
pārvērtība	pæriværtæn	(pə.ri.vər.tən/<pə.ri.və.rtə.nə>)	parivartana- pārvērtība, parmaiņa, apgriešana, revolūcija, velšana.	parivartan	neut. a change.
viņsaule (pār+loks)	pærlok	(pər.lok/<pə.rə.lo.kə>)	paraloka – viņsaule, pēcnāves valstība, cita vai nākošā pasaule.	parlok	masc. the other world where the soul is believed o be going after death.
pats, saimnieks	pæti	(pə.ti/<pə.ti>)	pati – saimnieks, saimniece	pati	masc. the husband.
pati, saimniece	pætni	(pə.tni/<pə.tnii>)	patnī – saimniece, sieva.	patni	fem. the wife.
svēts (prievīte?)	pævitræ	(pə.vit.rə/<pə.vi.trə>)	pavitra – svēts, tīrs, bezgrēcīgs, attīrošs, ļaunu atturošs, prāta attīrītājs, kuša zāles gredzens uz ceturtā pirksta īpašos gadījumos, bramīnu svētā aukla; ūdens, varš, medus.	pavitra	adj. sacred.
pats	pote	(po.te/<po.te>)	svayam – pats	pote	pron. self.
dievbijīga dziedāšana mijkrēslī, rīta blāzmā	præbhatiju	(prə.bha.ti.ju/<prə.bha.ti.ju>)	prabhāti {prabhā} – sākt iegaismoties, apspīdēt, atblāzmot, apgaismot, izglītot; bhāti – mirdzums, apjēga.	prabhatiyu	neut. a devotional song that sung at dawn.
dievs, pārbūtība	præbhu	(prə.bhu/<prə.bhu>)	sanskr. prabhu – varenais, spēcīgais, pārspējošais, kungs, valdnieks, mūžīgs, spējīgs, vārds, dzīvsudrabs; bhū – pasaule, zeme.	prabhu	masc. god.
rituāla iešana apkārt pa saulei ap cilvēku vai lietu	prædækšina	(prə.dək.ʃi.ɳa/<prə.də.kʃi.ɳa> siev.; pratha)	pradakṣiṇa – iešana (no kreisēs uz labo) ap kādu pa labi stāvošu cilvēku vai lietu kā godāšanas veids; dakṣiṇa – pa labi.	pradakshina	fem. moving circular (left to right) motion round a person or thing as a part of a religious ritual.
pienesums, ieguldījums, dāvana	prædan	(prə.dan/<prə.da.nə>)	pradāna – ziedojums, dāvana, balva, izdalīšana.	pradan	neut. contribution.
tauta, dzimta	prædža	(prə.ʥa/<prə.ʥa>)	prajā – tauta, dzimta, ģimene, radība, pēcnācējs, sperma.	praja	fem. people.
sens likums	prænalika	(prə.ɳa.li.ka/<prə.ɳa.lii.ka>)	praṇālikā – gultne, vide, dzīves apstākļi, iejaukšanās, starpnieks; praṇa – sens, likha – raksts, (likums?)	pranalika	fem. 1. a custom 2. a tradition.
1. aizsācējs. 2. autors.	præneta	aizsācējs, pirmradītājs – (prə.ɳe.ta/<prə.ɳe.ta>)	praṇetṛ – radītājs, autors, padomdevējs, mācības izplatītājs; netṛ – vadītājs, padomdevējs, upe	praneta	masc. 1. the author 2. the originator.
vaicājums, prasījums	præšna	(prəʃ.ɳə/<prə.ʃɳə>)	praśna	prashna	masc. a question.
priekšlikums	præstav	(prəstav/<prə.sta.və>)	prastava – labvēlīgs brīdis, dziedājums, dziesma, slavas dziesma; stāva – slavas dziesma	prastav	masc. a proposal.
1. paraža, 2. tradīcija; pratība	prætha	prašana – (prətha/<prə.tha>)	prathā – paraža, paradums, izturēšanās.	pratha	fem. 1. a custom 2. a tradition.
pret, uz	præti	(prə.ti/<prə.ti>)	prati	prati	postp. towards.
atbalss, pretskaņa; dvaša	prætidhvæni	– (prə.ti.dhvə.ni/<prə.ti.dhvə.ni>)	pratidhvani; dhvani – atbalss, balss, skaņa; mājiens, iekšēja jēga, vārds, pērkona dārdi, tukša neesoša skaņa, melodija; śvāsa-dhvani – elpas skaņa	pratidhvani	masc. an echo.
pretestība	prætikar	(prə.ti.kar/<prə.ti.kə.rə>)	pratikara – pretojošs, atmaksa, atlīdzība, atriebība	pratikar	masc. resistance.
pretinieks (pret+spārdīties)	prætispærdhi	(prə.ti.spər.dhi/<prə.ti.spə.rdhii>)	pratispardhate {pratispardh} – pretoties, sacensties; {spardh} – cīnīties (spārdīties?)	pratispardhi	masc. a rival.
atspēkojums (runāšana pretī)	prætivad	(prə.ti.vad/<prə.ti.va.də>)	prativāvadati {prativad} – iebilst; vadati, vad – runāt, pasludināt	prativad	masc. refutation.
puķe (pušķis?)	pušpæ	(puʃ.pə/ )	puṣpa – puķe, zieds, ziedošs, mīlestības apliecinājums, laipnība, galantums, menstruālie izdalījumi	pushpa	neut. a flower.
sirds	rædæj	(rə.dəj/<hrə.də.jə>)	hṛdaya	raday	neut. heart.
1. ceļš, 2. dziedināšana, 3. risinājums (rasts?)	ræsto	risinājums (rasts?) – (rəs.to/<rə.sto>)		rasto	masc. 1. a road, 2. a cure, 3. a solution.
nakti un dienu	ratdīvæs	(rat.di:.vəs/<ra.tə.di.və.sə>)	rātrindiva	ratdivas	adj. day and night.
rati	ræth	(rəth/<rə.thə>)	ratha – rati, divriči, kara rati, karavīrs, varonis, prieks, pieķeršanās, mīlestība	rath	masc. a chariot.
baurošana, maurošana, auri (rēkšana)	rekvu	(rεk.vũ/<re.kə.vũ>)	ruvatha – baurošana, reṣaṇa – rēkšana, gaudošana, roroti. {ru} – rēkt, maurot.	rekvu	v.intr. to bellow (of cow, buffalo).
1. paņēmiens, 2. veids (ritums)	rit	(rit/<rii.tə>)	rit – skrejošs, plūstošs; ṛta – noteikums, likums, dievišķā patiesība, dievišķais likums, personificēta patiesība, saule, zvērests, solījums, derīgs, pienācīgs, atzīts, pareizs, godīgs, krietns, patiess, apskaidrots, gaišs, uzposies, ziedošana, ūdens	rit	fem. 1. method, 2. style.
paražas (riti)	ritrivadž	(rit.ri.vaʥ/<rii.tə.ri.va.ʥə>)	ṛta – svēta paraža; rīti – paraža	ritrivaj	masc. pl. customs.
raudāt	rovu	(ro.vū/<ro.vū>)	rāva – aurot, kliegt, spiegt, brēkt, raudāt	rovu	v.intr. to cry.
raudāšana, raudas	rudæn	(ru.dən/<ru.də.nə>)	rudan	rudan	neut. weeping.
reģis, zintnieks	ruši	(ru.ʃi/<ru.ši>)	ṛṣi – pašierobežotais, vienatnieks, reģis, zintnieks, seno himnu dziedonis, tautas varonis	rushi	masc. a sage.
ritums, gadalaiks	rutu	(ru.tu/<ru.tu>)	ṛtu – gadalaiks, noteikta secība, ritums, kārtība, likums	rutu	fem. a season.
1. patiess, 2. taisnīgs (saku?)	saču	taisnība (saku?) – (sa.cũ/<sa.cũ>)		sachu	adj. 1. true, 2. right.
ar cieņu (saderīgi?)	sadær	(sa.dər/<sa.də.rə>)	sādara – cieņpilns, godbijīgs, apdomīgs	sadar	advb. respectfully.
garīga pašierobežošanās (sēdēšana)	sadhæk	(sa.dhək/<sa.dhə.kə>)	sādati {sādh} – iešana taisni uz mērķi	sadhak	masc. spiritual discipline.
garīga prakse (sēdēšana)	sadhæn	(sa.dhən/<sa.dhə.na>)	sadhana – apjēgšana. Skat. sadhak	sadhan	fem. spiritual practice.
1. rīks, 2. instruments (sēdeklis)	sadhæn	(sa.dhən/<sa.dhə.nə>)	sadana – sēdeklis	sadhan	neut. 1. tool, .2 instrument.
labdabīgs (sēdošs?)	sadhu	(sa.dhu/<sa.dhu>)	sādhu – svētais, svēta sieviete, zintnieks, izcils, ļoti labs, vedošs taisni uz mērķi, iztaisnots, paļāvīgs, mērķī trāpošs, cildens, tikumīgs, tīrs, taisns, labprātīgs, prasmīgs, ietekmīgs, krietns, labi iedzimis. Skat. sadhak	sadhu	adj. good.
1. pašierobežotais, askēts, 2. vienatnieks (sēdošais?).	sadhu	(sa.dhu/<sa.dhu>)		sadhu	masc. 1. ascetic, 2. hermit.
saplūsme (sajūgšanās)	sajudžjæ	(sa.juʥ.jə/<sa.ju.ʥjə>)	sayujya – cieši savienots.	sayujya	neut. merging together.
vakars (vakarēšana sādžā?)	sadž	(saʥ/<sa.ʥə>)	sajati {saj} – būt pievienotam, piederīgam	saj	fem. evening.
rotājums, apdare (seģene?)	sædžavæt	(sə.ʥa.vət/<sə.ʥa.və.tə>)		sajavat	fem. decoration.
dzīvs	sædživæn	(sə.ʥi.vən/<sə.ʥii.və.nə>)	sajīva	sajivan	adj. living.
uzvilkt tērpu, aplikt rotas (apvilkt seģeni?)	sædžvu	(səʥ.vũ/<sə.ʥə.vũ>)		sajvu	v.tr. to put on clothes, ornaments.
cukurs	sakær	(sa.kər/<sa.kə.rə>)	śuklopalā, śukla – baltais cukurs	sakar	fem. suger.
sprādze (sakta?)	saklu	(sãk.lũ/<sã.kə.lũ>)		saklu	neut. anklet.
1. dievišķa apjēga, 2. garīgs uztvērums (aculiecība, pieredzējums).	sakšatkar	(sak.ʃat.kar/<sa.kʃa.tka.rə>)	sākṣātkāra – apjēga, pieredzējums; akṣi – acs	sakshatkar	masc. 1. devine realization, 2. spiritual perception.
aculiecība	sakši	(sak.ʃi/<sa.kʃii>)	sākṣī – aculiecinieks; akṣi – acs	sakshi	masc. eye- witness.
aculiecība, apliecinājums	sakši	(sak.ʃi/<sa.kʃii>)	sākṣī – aculiecinieks; akṣi – acs	sakshi	fem. testimony.
aukstums (saltums)	sælekhæm	(sə.ɭe.khəm/<sə.ɭe.khə.mə>)	sola – sals, aukstums	salekham	fem. cold.
1. dziļa meditācija, 2. askēta nāve, 3. svētnīca utt., kas uzbūvēta virs askēta kapa. (garīga medotība?)	sæmadhi	meditācija (garīga medotība?) (sə.ma.dhi/<sə.ma.dhi>)	samādhi – dziļa meditācija, savākšanās, saplūsme, transs, vērīgums, paļāvība. madhu – medus; patīkams, jauks, pieņemams. māḍhi – godāšana, esība godbijībā	samadhi	fem. 1. deep meditation, 2. a death of an ascetic, 3. a shrine, etc. constructed over the spot where an ascetic’s corpse is buried.
1. savienība, 2. sanāksme (sajūgums)	sæmjog	(səm.jog/<sə.jo.gə>)	saṃyoga – savienība, miesīga saskare, dzimumsakars	samyog	masc. 1. union, 2. meeting.
savienots (sajūgts)	sæmjuktæ	(səm.juk.tə/<sə.ju.ktə>)	saṃyukta – sajūgts, savienots	samyukta	adj. 1. joined, 2. united.
mūžīgs, sens	sænatæn	(sə.na.tən/<sə.na.tə.nə>)	sanātana – sens, pirmatnējs, mūžīgs	sanatan	adj. eternal.
biedrība, saiets	sæng	(səŋg/<sə.gə>)	saṅga – sanāksme, biedrība; gacchāmi {gam} – eju	sang	masc. association.
tikšanās, saiets	sængæm	saiets – (səŋ.gəm/<sə.gə.mə>)		sangam	masc. meeting.
tikumīgs (senais) ceļš (margas)	sænmarg	(sən.marg/<sə.nma.rgə>)	sanmārga – pareizais ceļš	sanmarg	masc. a moral path.
sapnis	sæpnu	(səp.nu/<sə.pə.nu>)	svapna – sapnis, laiskums	sapnu	neut. a dream.
nedēļa (septiņa)	sæptah	(səp.tah/<sə.pta.hə>)	saptāha – nedēļa, septiņas dienas	saptah	neut. a week.
ezers	særovær	(sə.ro.vər/<sə.ro.və.rə>)	sarovara – ezers, liels dīķis, jebkāds lotosam pietiekami dziļš ūdens	sarovar	neut. lake.
visu zinošs	særvædžna	visu zinošs – (sər.vəg.nə/<sə.rva.gnə>)	sarvajña	sarvagna	adj. omniscient.
kompānija (sēdēšana?)	sath	(sath/<sa.thə>)	saṭati {saṭ} – piedalīties, sāda – sēdēšana	sath	masc. company.
ciska (sēžamvieta?)	sathæl	(sa.thəɭ/<sa.thə.ɭə>)	satala – ar sēdekli, dibenu	sathal	fem. thigh.
labvēlīgā Svastikas (saticības?) zīme	sathijo	(sa.thi.jo/<sa.thi.jo>)	sādhaka – labvēlīgs, sādhya – paveicams, izdziedināts, mīlestības dievs, sudrabs; sātya – cilvēks, kura daba ir patiesums; svastida – laimi nesošs, svastha – veselīgs; svastigā – uz veiksmi vai pārticību vedošs	sathiyo	masc. auspicious figure of Swastik.
1. tiesības, 2. vara (mana sēta?)	sætta	(sət.ta/<sə.tta>)	satta – sēdošs	satta	fem. 1. authority, 2. power.
1. šaubas, 2. aizdomas (šekums, žāklis, izšķiršanās?)	šæk	(ʃək/<ʃə.kə>)	śaṅkā – šaubas	shak	masc. 1. doubt, 2. suspicion.
1. spēks, 2. ietekme (šekums, žāklis?)	šækti	sievišķā enerģija (sakta?) -/ʃək.ti/<ʃə.kti>)	śakti – enerģija, sievietes dzimumorgāns, vara, dāvana	shakti	fem. 1. strength, 2. force.
šalle	šal	(ʃal/<ʃa.lə>)		shala	fem. a shawl.
skola	šala	(ʃa.la/<ʃa.ɭa>)	śālā	shala	fem. a school.
akmens šķila, plātne	šila	(ʃi.la/<ʃi.la>)	śilā – akmens apakšējais dzirnakmens, slieksnis	shila	fem. a slab of stone.
drosmīgs vīrs	šurvir	(ʃur.vir/<ʃuu.rə.vii.rə>)	śūra – drosmīgs vīrs; vīra, vīrayā – drosmīgs	shurvir	masc. a brave person.
suns	švana	(ʃva.na/<ʃva.nə>)	śvan, śunaka – suns; śunī, kukkura – kuce	shvana	masc. a dog.
zvaigzne (starojošā?)	sitaro	(si.ta.ro/<si.ta.ro>)	stṛ	sitaro	masc. star.
šūšana	sivæn	(si.vəɳ/<si.və.ɳə>)	sīvyati {siv} – šūt, syūta – šūts	sivan	neut. sewing.
šujamadata, skuja	soj	(soj/<so.jə>)	sūcī, sīvanī – adata, skuja	soy	fem. a needle.
stallis, pastāvīga vieta	sthaji	(stha.ji/<stha.jii>)	sthāyī – pastāvīgs, ilgstošs	sthayi	adj. stable.
1. vieta, 2. apmetne (apstāšanās vieta).	sthæl	(sthəɭ/<sthə.ɭə>)	sthalā – grīda, klons	sthal	neut. 1. a place, 2. a location.
nekustīgs, stāvošs	sthavær	(stha.vər/<stha.və.rə>)	sthāvara – stāvošs, nekustīgs, stingrs, augs	sthavar	adj. immovable.
zieds, puķe (sal. ar sumināt?)	sumæn	(su.mən/<su.mə.nə>)	sumanaka – puķe, zieds	suman	neut. flower.
saule	surædž	saule – (su.rəʥ/<su.rə.ʥə>)	sūrya – saule, jauna līgava, skaitļa 12 simbols, Šivas epitets.	suraj	masc. the sun.
saule	sur(l)jæ	(sur.jə/<suu.rjə>)	sūrya – saule, jauna līgava, skaitļa 12 simbols, Šivas epitets.	surya	masc. the sun.
saulriets	surjastæ	(sur.jas.tə/<suu.rja.stə>)	sūryāsta	suryasta	masc. sunset.
saullēkts (saules dāvana)	surjodæj	(sur.jo.dəj/<suu.rjo.də.jə>)	sūryodaya – saullēkts; dāya – dāvana	suryoday	masc. sunrise.
saulespuķe (saules mute, saules seja)	surjæmukhi	(sur.jə.mukhi/<suu.rjə.mu.khii>)	sūryamukhī	surjamukhi	neut. sun-flower.
slinks (sušķis)	sustæ	(sus.tə/<su.stə>)	sustha – mājīgs, ērts, iekārtojies, drošībā un vesels	susta	adj. lazy.
domugrauds (vārdkopa)	suvakjæ	(su.vak.jə/<su.va.kjə>)	suvākya – daiļrunīgs, labs runātājs, vākya – vārdi	suvakya	neut. a maxim.
raksturs, sava būtība	svæbhav	(svə.bhav/<svə.bha.və>)	svabhāva	svabhav	masc. nature.
1. mātes zeme, 2. dzimtā zeme, sava zeme	svædeš	(svə.deʃ/<svə.de.ʃə>)	sanskr. svadeśa – sava zeme	svadesh	masc. 1. motherland, 2. native land.
radinieks (no savas dzimtas)	svædžæn	(svə.ʥən/<svə.ʥə.nə>)	svajana – ciltsbrālis, radinieks, tautietis	svajan	masc. a relative.
1. laulātais, 2. kungs, 3. saimnieks, 4. īpašnieks. (pats sev saimnieks)	svami	(sva.mi/<sva.mii>)	svāmī – saimnieks, meistars, īpašnieks, pats sev saimnieks, pats zinātājs	svami	masc. 1. husband, 2. lord, 3. master, 4. owner.
sapnis	svæpnæ	(svəp.nə/<sve.pnə>)	svapna	svapna	neut. a dream.
miris (debesīs stāvošs)	sværgæsthæ	(svər.gəs.thə/<svə.rgə.sthə>)	svargastha – miris, mājojošs debesīs	svargastha	adj. deceased.
veselība (pašstāja)	svasthjæ	(svasthjə/<sva.sthjə>)	svāsthya – veselīgums, pašatkarīgums, rāmums, dabiskums	svasthya	neut. health.
brīvs (ar savu mācību)	svætæntræ	(svə.tən.trə/<svə.tə.trə>)	svatantra – pašatkarīgs, pēc sava likuma dzīvojošs, ar savu mācību, neatkarīgs	svatantra	adj. free.
1. šķiedra, 2. stīga (stars?), 3. pavediens	tar	(tar/<ta.rə>)	tantra – šķiedra, stīga	tar	1. a fiber 2. a string 3. a thread.
zvaigzne (starojošā?)	taro	(ta.ro/<ta.ro>)	tārā, stṛ	taro	masc. a star.
trīs, trīnis	træn	(trəɳ/<trə.ɳə>)	tisraḥ, trayaḥ, tisraḥ, trīṇi, tra – trīs	tran	adj. three.
triju ceļu satikšanās (krustojums)	tribheto	(tri.bhe.to/<tri.bhe.to>)		tribheto	masc. a meeting place of three roads.
trešais	trīdžu	(tri:.ʥu/<trii:.ʥu>)	tṛtīya	triju	adj. .third.
trīsdesmit	tris	(tris/<trii.sə>)	triṃśa – trīsdesmit	tris	adj. .thirty.
tu	tu	(tũ/<tũ>)		tu	pron. you (singular).
augstu (ucinot?)	uču	(u.cũ/<uũ.cũ>)		uchu	adj. high.
dāsns, bagātīgs	udar	dāsns – (u.dar/<u.da.rə>)	udāra	udar	adj. generous.
1. aicinājums (piesaiste, pie+jūgums), 2. nodarbošanās	udjogæ	(ud.jo.gə/<ud.jo.gə>)	udyoga – aizrautība, nodarbošanās, amats, darbs, piepūle, priekšdarbi, pienākums; arī yogya – prakse, vingrinājums, iejūgs	udyoga	masc. 1. a vocation. 2. an industry.
vecums, (uz miršanu)	umær	(u.mə.r/<u.mə.rə>)		umar	fem. age.
1. virs, 2. uz, 3. pār kaut ko.	upær	(u.pər/<u.pə.rə>)	upara – zem, apakšā, aiz	upar	postp. 1. above. 2. on. 3. over something.
ieradums (iejūgs)	upjog	(up.jog/<u.pə.jo.gə>)	upayoga – iesaiste, lietojums, derīgums, ierasta prakse	upyog	masc. use.
1. atbilde, 2. ziemeļi (otra puse)	uttær	(ut.tər/<u.ttə.rə>)	uttara – atbilde, pretējais, ziemeļu, pārējais	uttara	masc. an answer. masc. the North.
vai	va	(va/<va>)	vā	va	advb. or.
vējš; reimatisms	va	(va/<va>)	vāyu	va	masc. wind. masc. rheumatism.
runa (vārdošana)	vača	(va.ca/<va.ca>)	vācā	vacha	fem. a speech
solījums (dots vārds)	væčæn	(və.cən/<və.cə.nə>)	vacana – solījums, izteikts, vārdi	vachan	neut. promise.
lasīšana, priekšlasījums	vačæn	(va.cən/<va.cə.nə>)	vācana	vachan	neut. reading.
1. dzīvžogs, 2. žogs, 3. margas, norobežojums (vadīkla).	vad	(vaɖ/<va.ɖə>)	vāṭa	vad	fem. 1. a hedge, 2. a fence, 3. a railing.
1. pārrunas (vārdi), 2. mācība.	vad	(vad/<va.də>)	vāda	vad	masc. 1. debate, 2. ism.
mākonis, (vadātājs?)	vadel	(va.dəɭ/<va.də.ɭə>)	vādala – tumša diena	vadal	neut. a cloud.
1. pretošanās, 2. iebildums (vārdošana), 3. apstrīdēšana.	vadho	(va.dho/<va.dho>)	paravāda – iebildums	vadho	masc. 1. opposition, 2. objection, 3. dispute.
klāt (atvest?)	vædhu	(və.dhu/<və.dhu>)		vadhu	adj. more.
sieva (vedekla, atvestā – sal. ar vedības)	vædhu	(və.dhu/<və.dhuu>)	vedhū – vedekla	vadhu	fem. a wife.
ģimenes vecajais (vedējs)	vædil	(və.ɖil/<və.ɖii.lə>)		vadil	adj. elder person in a family.
sencis (vedējs?)	vædvo	(vəɖ.vo/<və.ɖə.vo>)	vaida – vieds cilvēks, veda – svētas zināšanas, vaidha – norādīts	vadvo	masc. an ancestor.
vecums (vājums)	væj	(vəj/<və.jə>)	vayas	vaya	fem. age.
ārsts, dziednieks (vaidelis, vaidelotis?)	væid	(vəid/<vəi.də>)	vaidya	vaid	masc. a doctor.
pāri viedībai (sal. – vaidelis, vaidelotis).	vajdai	(vaj.ɖai/<va.jə.ɖa.ii>)	vaida – viedais	vaydai	fem. over wisdom.
1. solījums (vārda došana), 2. turpmāks darījus	vajdo	(vaj.do/<va.jə.do>)	vāgdāna – solījums	vaydo	masc. 1. promise, 2. a forward transaction.
gāzu (vēja) uzkrāšanos (meteorisma) izraisošs	vajdu	(vaj.ɖũ/<va.jə. ɖũ>			adj. causing gas in the body.
vējš; tendence (no kurienes vējš pūš)	vajro	(vaj.ro/<va.jə.ro>)	vāyu	vayro	masc. wind. masc. a popular or current trend.
1. vējš, 2. gaiss.	vaju	(va.ju/<va.ju>)	vāyu	vayu	masc. 1. wind, 2. air.
izteikums, spriedums, vārdi	vakjæ	(vak.jə/<va.kjə>)	vākya	vakya	neut. a sentence.
mentāla nosliece (velšanās?)	vælæn	(və.ləɳ/ <və.lə. ɳə>	vellana, vartana – velšana	valan	neut. mental inclination.
1. liekt, 2. velt. 1.atdot, 2. atgriezt	valvu	(vaɭ.vũ/<va.ɭə.vũ>)	vellana, vartana – velšana	valvu	v.tr. 1. to bend, 2. to roll. v.tr. 1. to repay, 2. to return.
vemšana	væmæn	(və.mən/<və.mə.nə>)	vamana	vaman	neut. vomiting.
auduma tekstūra (savijums)	vænat	(və.ɳat/<və.ɳa.tə>)	vastra	vanat	masc. texture.
audējs	vænkær	(vəɳ.kər/<və.ɳkə.rə>)	va, vanvu, vankar	vankar	masc. a weaver.
1. aust, 2. savīt, darināt, 3. velt maizi, 4. ievākt labību.	vænvu	(vəɳ.vũ/<və.ɳə.vũ>)	vayate, ve – aust	vanvu	v.tr. 1. to weave, 2. to intertwine and make, 3. to roll bread, 4. to pick or gather crops.
1. izmantošana, 2. patērēšana, rīšana (veprība?)	væpraš	(vəp.raʃ/<və.pə.ra.ʃə>)		vaprash	masc. 1. use, 2. consumption.
līgavainis (vīrs; vara bungas?)	vær	līgavainis (vīrs?)/vər/<və.rə>)	vara	var	masc. a bridegroom.
gads (grieži, pavērsiens?)	væræs	(və.rəs/<və.rə.sə>)	varṣa – lietus, lietus sezona, mākonis, gads, diena, zemes sadalījums ar kalnu grēdām	varas	neut. year.
dieva vai svētā utml. svētība (vārds?)	værdan	(vər.dan/<və.rə.da.nə>)	svastivācya – svētības vārds	vardan	neut. blessing from a god, a saint etc.
kāzu (līgavaiņa) gājiens (godi?) (līgavaiņis+zirgs)	værghodo	(vər.gho.ɖo/<və.rə.gho.ɖo>)	varayātrā – līgavaiņa procesija uz līgavas mājām; godā – liellopu dāvinājums; ghōḍō – rumaks, bruņinieks	varvācya	masc. a marriage procession.
vītne, ko līgava apliek līgavainim (vīram) ap kaklu	værmala	(vər.ma.ɭa/<və.rə.ma.ɭa>)	varasraj – līgavaiņa vītne; mālā – vītne	varmala	fem. the garland that bride puts round the neck of the bridegroom.
gads (pavērsiens?)	væršæ	(vər.ʃə/<və.ršə>)	vārṣa – gadskārta	varsha	neut. an year.
1. stāsts, 2. nostāsts (vārdi?)	varta	(var.ta/<va.rta>)	vārtā – ziņas	varta	fem. 1. a stroy, 2. a narrative.
aplis (virtulis?)	værtul	(vər.tuɭ/<və.rtu.ɭə>)	vartula	vartul	neut. a circle.
apmetne (visu sēta? Veseta?)	væsahæt	(və.sa.hət/<və.sa.hə.tə>)	saṃvasatha, saṃvāsa – mājoklis, mājas, sēta, apmetne, sanākšanas vieta, kopdzīve; kṣetra – sēta	vasahat	fem. a settlement.
iedzīvotāji (visi)	væsti	(vəs.ti/<və.sə.ti, arī və.stii>)	viśva – visi, ikviens	vasti	fem. population.
1. uzturēšanās, 2. mājošana, 3. apmešanās (visu sēta?)	væsvat	(vəs.vat/<və.sə.va.tə>)	vasati {vas} – mājas, apmetne	vasvat	masc. 1. residing, 2. dwelling, 3. stay.
1. stāsts, 2. stāstījums (vārds?)	vat	(vat/<va.tə>)		vata	fem. 1. a story, 2. a narrative.
dzimtā vieta	vætæn	dzimtā vieta – (və.tən/<və.tə.nə>)		vatan	neut. native place.
vietējais, iedzimtais	vætni	vietējais – (vət.ni/<və.tə.ni>)		vatni	adj. a native.
veltnis	velæn	(ve.ləɳ/<ve.lə.ɳə>)	vellanī – mīklas rullis, kamolzāle	velan	neut. a rolling- pin.
bize, pīne (vītne)	veni	(ve.ɳi/<ve.ɳii>)	veṇī – bize, veṇi – pīt, vīt	veni	fem. a braid of hair.
kaisīt, bērt, bārstīt	vervu	(ver.vũ/<ve.rə.vũ>)		vervu	v.tr. to scatter.
1. apģērbs (veša?), 2. kostīms.	vešæ	(veʃ/<ve.ʃə>)	pariveṣa	vesh	masc. 1. dress, 2. costume.
saderināšanās saderināšanās (iešana tautās?)	vevišal	(ve.vi.ʃal/<ve.vi.ʃa.lə>)	viṣ – cilts, tauta, ļaudis, visi; veṣayati {viṣ} – ietērpt; vāṅniścaya – mutiska saderināšanās, vivāhaniścayayyai – saderināšanās.; vīṣati {vīṣ} – aiziet, praviśati {praviś} – sākt, nodoties, veikt dzimumaktu	vevishal	neut. betrothal.
pārcilvēks (pārbūtne)	vibhuti	(vi.bhu.ti/<vi.bhuu.ti>)	vibhūti – visuresošs, pārcilvēciskas spējas	vibhuti	fem. a superman.
1. saprātīgs, 2. vērīgs (acīgs).	vičækšæn	vērīgs, acīgs – (vi.cək.ʃəɳ/<vi.cə.kʃə.ɳə>)		vichakshan	adj. 1. intellegent, 2. shrewd.
Radītājs, Devējs (Viedais?)	Vidhata	(vi.dha.ta/<vi.dha.ta>)	Vidhātṛ – Radītājs, Liktenis, devējs, sakārtotājs, dāvātājs, paveicējs, izdalītājs	vidhata	fem. the creator of the universe.
Likteņa dieve, (Viedā?)	Vidhatri	(vi.dhat.ri/<vi.dha.trii>)		vidhatri	fem. the goddess of destiny.
1. Likteņa dievs (Viedais?), 2. rituāls.	Vidhi	(vi.dhi/<vi.dhi>)	vidhi – liktenis, priekšraksts; dhī – iztēle, meditācija, izpratne, saprāts, viedība; dhi – trauks, ietvars	vidhi	fem. the god of destiny. fem. ritual.
zināšana (viedība?)	vidja	zināšana (no vieds?) – /vid.ja/<vi.dja>)	vidyā	vidya	fem. knowledge.
zināms (no vieds?)	vidit	(vi.dit/<vi.dit>)	vidita	vidit	adj. known.
zināšana (no vieds?)	vidvæta	(vid.və.ta/<vi.dvə.ta>)	vidvattā – viedība, zinātne	vidvata	fem. knowledge.
zinātne	vidžnan	(vi.gnan/<vi.gna.nə>)	vijñāna	vignan	neut. science.
1. spīdēt, 2. laistīties, mirdzēt.	vilæsvu	(vi.ləs.vũ/<vi.lə.sə.vũ>)	vilasati {vilas} – atspīdēt	vilasvu	v.intr. 1. to shine, 2. to glitter.
vīst, kalst	vilavu	(vi.la.vũ/<vi.la.vũ>)		vilavu	v.intr. to wither.
drosmīgs, vīrišķīgs	vir	(vir/<vii.rə>)	vīrayate {vīr} – būt drosmīgam, varenam, pārvarēt	vir	adj. brave.
1. milzīgs, 2. lielisks (vīrišķīgs).	virat	(vi.rat/<vi.ra.tə>)	vīratā – vīrišķība, varonība	virat	adj. 1. huge, 2. magnificent.
sperma, vīrestība, vīrišķība	virjæ	(vir.jə/<vii.rjə>)	vīrya – sperma, spēks, vīrišķība, drosme	virya	neut. semen.
drosme, vīrišķība	virta	(vir.ta/<vii.rə.ta>)	vīrte {vīr} – plēst	virta	fem. bravery.
iebraucamā (visu) vieta	viši	(vi.ʃi/<vii.ʃii>)	viśete {viśī} – gulēt izstiepušamies	vishi	fem. an inn.
Visums, viss	višvæ	(viʃ.və/<vi.ʃvə>)	viśva – Visums, viss	vishva	neut. the universe.
aptīt (vīt)	vitvu	– (vit.vũ/<vit.vũ>)		vitvu	v.tr. to wrap
rotas riņķis	viti	(vi.ti/ <vii.tii> )		viti	fem. an ornamental ring.
tikumisks vai reliģisks solījums (dots vārds)	vræt	(vrət/<vrə.tə>)	vrata – svinīgs solījums	vrat	neut. a moral or religous vow.