Versija par baltiem, Māras-Morijas zemi, pāviem un gaiļiem – upes, valodas, izglītības un debesu balss dieves zīmi Rīgas torņos.

Teici, teici, valodiņa, Ko upīte burbulēja, Ko upīte burbulēja, Nopogoja lakstīgal’! Kur upīte burbulēja, Tur uzplauka pumpuriņi: Kur ļautiņi klausījāsi, Tur valodas daudzināj’. Kā bitīte medu sūca, Tā es ļaužu valodiņu. Es saliku vārdu ziedus, Kā puķītes vainagā. Ziedi paši uzziedēja, Es nopinu vainadziņu. Visi ļaudis klausījāsi, Kad es teicu valodiņ’.

(Versija. Vai balti meklējuši glābiņu tālu ziemeļos pēc Ašokas nāves 232.g.pr.m.ē.? Vai balti pieder Indas/Sarasvatī-Gangā-Tarimas-Vakšu (Vakṣu=Amudarjas) – Donas-Dņepras-Daugavas upju kultūrai? Jeb Ašokas reforma dibinājās uz daļēji jau no sakiem jeb sarmatiem jeb sauromatiem atdalījušos klanu dzīves atziņām? Vai gaiļi Rīgas torņos ir apjēgas simbols un atbalss Morijas un Ašokas rīkojumu uzrakstu pāviem (gaiļiem)? Vai Māras zeme ir Morijas zeme? Jeb nekas no tā? I.L.)

No Spokensanskrit- mayūra, arī maruka, mārjāraka arjuna, kekāvala, (kṛkavāku – pāvs, gailis, putnu tēviņš), nāgavārika, mecakagala (arī Šiva – ar pāva astes aci?) pāvs. Skat. arī maurya, śākya.

Conservation and management of sacred grovesmaurya – pāvs (salīdz. ar gaili uz ābeces vāka; hindu mītoloģijā tiek saistīts ar izglītības un apjēgas dievi Sarasvatī. Tā spalvas attēlo tādas īpašības kā laipnību, pacietību, labu veiksmi.

Great_Emperor_Asoka_Cultural_hero_of_India.pdf

1. Ašokas rīkojuma akmens:

(1) Nevienu dzīvnieku neslaktēt upurēšanai.

(2) Nesvinēt cilšu mielastus augstās vietās”.

2. Ašokas rīkojuma akmens:

(3) Paklausība vecākiem ir laba lieta.

(4) Augstsirdība pret draugiem, pazīstamiem un radiem, un bramīniem un mūkiem ir laba lieta”.

3. Ašokas rīkojuma akmens:

Taupīgums tēriņos un izvairīšanās no strīdiem ir laba lieta”.

7. Ašokas rīkojuma akmens:

Pašsavaldība, sirds skaidrība, pateicīgums, uzticība ir iespējama vienmēr un lieliska pat cilvēkam, kurš ir pārāk nabags, lai dotu plašā mērā”.

9. un 11. Ašokas rīkojuma akmens:

Ļaudis veic ritus un ceremonijas veiksmes labad un slimības, kāzu, dzemdību vai ceļojuma sākuma gadījumos – samaitātas un bezvērtīgas ceremonijas.

Un ir veiksmīga ceremonija, ko var veikt – ne bezvērtīga kā iepriekšējās, bet auglīga – veiksmi nesošā Tikuma (Dhamma, Dharma) ceremonija. Un tā ietver labu attieksmi pret vergiem un kalpotājiem, skolotāju godāšanu, pašierobežošanos pret dzīvām būtnēm, augstsirdību pret bramīniem un vienatniekiem. Šādas lietas saskaņā ar Tikumu ir veiksmīgas ceremonijas. Tādēļ tēvam vai dēlam, vai brālim vai skolotājam – jārunā un jāsaka: “Tā ir pareizi. Tā ir jāveic ceremonija ilgstošam labumam. Ļaudis saka, žēlsirdība ir laba. Tomēr nekādas dāvanas, nekāda palīdzība nav tik laba kā citu apdāvināšana ar Tikuma dāvanu, kā palīdzība citiem gūt Tikumu ”.

12. un 13. Ašokas rīkojuma akmens:

Iecietība. Jāgodā ir visi, vienlīdz citām sektām piederīgi laji un vientuļnieki. Nevienam nav jāniecina citas sektas, lai slavinātu savējo. Pašierobežošanās vārdos patiesi ir pareiza lieta. (Dhammapada). Un lai cilvēks drīzāk meklē izaugsmi pats savā sektā pēc lietas būtības.

Tikums ir laba lieta. Bet kas ir Tikums?

paavs_ashoka_pillar_between-the-empires-society-in-india-300-bce-to-400-ce doma_maaras-gailis

2. rīkojuma stabs:

Ar maz indēm savā prātā; esot labvēlīgs citiem; līdzjūtība, augstsirdība, patiesums un skaidrība”.

3. rīkojuma stabs:

Sakot: “Es esmu tā rīkojies”, cilvēks savus darbus neredz. Sakot: “Šo slikto darbu esmu izdarījis es, šāda rīcība ir samaitāta”, cilvēks nepavisam neredz visus savus ļaunos darbus. Tāda pašpārbaude ir grūta lieta. Un tomēr cilvēkam ir sevi jāuzrauga, sakot: “Tāda un tāda rīcība ved uz samaitāšanu, tāda nežēlība, cietsirdība, dusmas un lepnība. Es cītīgi raudzīšu nerunāt sliktu dēļ skaudības. Tā būs mana priekšrocība šajā pasaulē; patiesi, mana priekšeocība nākošajā pasaulē.

7. rīkojuma stabs:

1. Ierēdņu iecelšana, kam rūpēties par apgabaliem un provincēm, lai pamācītu ļaudis.

2. Tikuma stabu (stabu ar rīkojumu uzrakstiem) uzstādīšana un īpašu palīgu iecelšana galmā, lai uzraudzītu Tikuma propagandu.

3. Koku stādīšana paēnai, aku rakšana īsos attālumos gar ceļiem.

4. Īpašu palīgu iecelšana, lai uzrauga labdarību gan namturiem, gan ceļotājiem un lai regulē parastās lietas un citu sektu, kurām ir pakļautība ārpus parastajiem miertiesnešiem.

5. Šo un citu ierēdņu iecelšana, kas pārbaudīs ķēniņienes un viņas bērnu labdarību”. ( Rhys Davids, T. W. , Buddhist India, lpp. 304.)

https://sol.du.ac.in/pluginfile.php/5227/mod_resource/content/1/Unit%20-%20(9-16).pdfMagadhas celšanās un pieaugšanasvarīgs notikums Ajatasatru’s valdīšanā (ap 491- 459.g.pr.m.ē.) bija viņa karš pret ‘lichchhavi’em (skat.). ... Pirms šo godkārīgo pasākumu sākt, viņš veica visus vajadzīgos piesardzības pasākumus. Nosūtīja divus no uzticamākajiem palīgiem ‘Sunidha un Vassakara‘ iesēt ličavu vadoņu vidū strīda sēklas. Rūpīgi organizēja savu karaspēku un cik varēdams apgādāja to ar daudziem iznīcināšanas ieročiem. Šā kara (kam gatavojās 16 gadus) iznākumā Magadhas impērijā iekļāva dažas ličavu teritorijas daļas. Gan budisti, gan džaini apgalvo, ka Adžatasatru bijis viņu ticības sekotājs. Budistu darbos ir teikts, ka Kungs Buda miris ap 483.g.pr.m.ē.; Aatasatru apgalvojis, ka ir daļu viņa mirstīgo atlieku paglabājis Stūpā.

‘Anurudha, Munda un Nagadasaka’ bija vāji un necienīti valdnieki. Tādēļ pēdējā no viņiem ministrs ‘Sisunaga’ sagrāba troni. Viņš iznīcijāja ‘Avanti’ valdnieka varu un kļuva par neapstrīdētu valdnieku gandrīz visā ‘Madhyades’ā, ‘Malw’ā un citās teritorijās ziemeļos. Ap 4.gr.pr.m.ē. vidu Sisunagu gāza pirmais ‘Nand’u valdnieks ‘Mahapadma’. … Visi vēstījumi rāda, ka Mahapadma bijis ar zemu izcelsmi un Magadhas troni viņam paveicies sagrābt, sakaujot iepriekšējo politisko varu.

Mahapadma esot iznīcinājis kšatrijus, sakaujot ‘iksvaku, kuru, panchala, kasi, surasena, maithla, kalinga, asmaka un haihaya’ tautas. Šajā lielīgajā apgalvojumā var būt pārspīlējums, tomēr ir droši, ka gandrīz visa Madhjadeša un Malva veidoja Sisunagas impērijas daļas.

Astoņi Mahapadmas dēli esot valdījuši secīgi. Pēdējais Nandu dinastijas valdnieks, domājams, bijis Dhananada …, netikumīgs (adharmika) un tirānisks. … Pēc Maķedonijas Aleksandra aiziešanas situācijas izdevību pārņēmis ‘Chandragupta Maurya’ un Magadhas Nandu varu sagrāvis (ap 320-21.g.pr.m.ē.).

Skanda.Alexander.Romance.in.India

‘Mahāvamśa Tīkā’ vārda ‘Maurya’ skaidro šādi-

‘Moria’s valdnieku apzīmējums ir atvasināts no labvēlīgajiem apstākļiem, kuros izveidojusies viņu galvaspilsēta. Kad vēl bijis dzīvs Buda, prinča ‘Vidhudhabo’ izraisītā kara posta padzīta, kāda daļa no ‘śākya’ pēctecības, kas atkāpusies uz ‘Himavanto’, atklājusi burvīgu jauku vietu, ūdeņiem bagātu, augstu ‘bo’ un citu koku mežu vidū. Vēloties tur apmesties, viņi vairāku lielu ceļu krustojumā dibinājuši pilsētu ar izturīgiem vaļņiem, aizsardzības vārtiem un rotātu ar brīnišķām ēkām un izpriecu dārziem. Bez tam pilsētā bijusi rinda ēku ar kārniņu jumtiem, kas izkārtotas kā pāva kakla apspalvojums, un tā kā tā atbalsojusies kā ‘konoh’ un ‘Mayūr’ (pāvu) baru dziesmas, tā arī tikusi nosaukta. Šā apstākļa dēļ šīs pilsētas saku kungi un viņu bērni un pēcteči visā Džambudvīpā ieguvuši ‘Moriya’ slavu. Tā šī dinastija nosaukta par ‘Moriya’ jeb maurju dinastiju.”

6 Glorious_Epochs_of_Indian_History­_D. Savarkar 1971.pdfmaurya, śākya, moriya, mura, buddhism. Skat. arī viśākha.

85. Līdzīgi kā daudzu senās pasaules lielu cilvēku izcelsmes, arī Čandraguptas un Čanakjas dzīves stāsti ir aizēnoti ar leģendām, privātās dzīves nostāstiem un izdomām. …

86. Kādreiz dažām nelielām šākju (śākya – zarains, atzars; Gautama Budas klans; domājams, atzars no skitiem radniecīgajiem sarmatiem vai sauromatiem pie Kaspijas jūras) grupām, kuru vidū dzimis dižais Kungs Gautama Buda, dēļ viņiem uzkrituša iznīcinoša posta ir nācies pārvietoties no tāliem apvidiem. Viņi sevi saukuši par kšatrijiem. Tomēr tajā grūtajā laikā šie ieceļojušie šākjas ir bijuši spiesti iztikas labad nodarboties ar kaut ko citu. Tur šo cilšu vēlākajā dzīves vietā mežs bijis pārpilns ar pāviem. Šo pāvu audzēšana un pārdošana ir kļuvusi par viņu nodarbošanos. Tā par viņu iesauku kļuvis vārds ‘Moriya’ (Pāvs), un moriji izveidojuši savu sabiedrisko kārtu. Kāda šo moriju dzimta atgriezusies apmesties Pataliputras apkaimē. Kāda šīs moriju cilts sieviete vārdā Mura (Mayura) kaut kā ieguvusi piekļuvi ķēniņa pils harēmam un drīz kļuvusi par imperatora Mahapadmananda’s jeb Dhanananda’s, kā viņš parasti saukts, piegulētāju. Šā Nandu imperatora dēls no viņas bijis imperators Čandragupta.

87. Tomēr, Čandraguptam kļūstot par imperatoru, viņa piedzimšanas stāsts varbūt šķitis viņa dižumu noniecinošs, un tāpēc dažās grāmatās šis stāsts ticis nedaudz izmainīts – ka Muradevī ir bijusi Nandu imperatora laulāta sieva, nevis piegulētāja, un secīgi minēts, ka Čandragupta bijis likumīgs ķēnišķīgs princis, nevis nelikumīgs.

88.Bet trešais nostāsts, šķiet, pārspēj abus iepriekšējos, vēstot, ka Mura un imperators Nanda nekādi saistīti nav bijuši. Murai ir bijis dēls viņas ciltī no viņas vīra, un tas bijis Čandragupta. Vēlāk ar ‘Arya Chanakya’s palīdzību un savu drosmi viņš pacēlis savu nabadzīgo tēvu un māti līdz augstam stāvoklim un pēc varas atņemšanas Nandu dinastijai dibinājis Maurju dinastiju.

90. Vai Čandragupta bija piegulētājas dēls? Nebija kšatrijs? Lai gan, kāda nozīme! Čandragupta ir pamatotā lepnumā varējis teikt- “Vairāk kā jebkuram no jums, nomināli kastā dzimušiem kšatrijiem, kuri liekuši savas galvas ‘mlenchh’ u, grieķu imperatora un viņa komandieru priekšā, man, ‘nesalīdzināmajam’ Čandraguptam ir lielākas tiesības būt kšatrijam, jo ar savu zobenu esmu pieveicis tos pašus mlenkčas katrā kaujā”. Ar to pašu lepnību viņš ir varējis mest šiem norobežojošajiem ienaidniekiem sejā šādus vārdus- “Lai es būtu kučieris vai kučiera dēls, vai kāds cits! Dzimšana (cildenā) ģimenē ir atkarīga no likteņa; bet vīrišķība ir atkarīga no manis!” (Bhatta Narayan, III, 37).

91. Muras dēls ir Maurja. Tieši tāpēc Čandraguptu sauc par Maurju. Lepns uz savu maternālo izcelsmi, Čandragupta ir savu ķēniņa dzimtu nosaucis par ‘Maurya’ un darījis savas mātes, Muradevī, vārdu Indijas vēsturē nemirstīgu. Arī maurju imperatori ir pieņēmuši šo no viņa mātes nākušo ‘Moriya’ (pāvu tirgoņi). Arī maurju dzimtas sargdievība ir “Pāvs”. Tas ir nostiprināts akmens uzrakstos. Uz Ašokas stēlas pamatnes, kas atrasta ‘Nandangad’ā, ir pāva attēls. Blakām stāstiem par Ašokas dzīvi, kas iegravēti uz slavenām stūpām ‘Sanchi’, ir iegravēti līdzīgi pāva attēli.

103. Ļoti stingra liecība (par Arya Chanakya’s attieksmi pret Mahapadmanandu) ir Čanakjas paša ievadā viņa darbam ‘Koutijiya Atrharastra’- “Šo apcerējumu ir uzrakstījis tas, kurš sagrāva Nandu impēriju un atjaunoja nacionālo bruņoto spēku, kā arī zem Nanda’s režīma nīkstošo nacionālo zinātnisko izcilību, un tādā veidā izraisīja savas ‘Bharatbhoomi’ pacēlumu”.

116. Netērējot ne brīdi no zelta izdevības grieķu pašiznīcinošajos karos, Čandragupta un citi Čanakjas sekotāji sāka atklāti izvērst spēcīgu karaspēku, lai saskaņā ar Čanakjas politiskās revolūcijas plānu dotos vispirms pret Magadhu. Dažas, bet ļoti aprakstošas norādes ir rodamas kritiskā rakstā ‘Mahavamsha’. No šā un citiem avotiem ir redzams, ka šis iekarošanai paredzētais Čandraguptas karaspēks bijis sastādīts galvenokārt no ‘Panchanad’as karavīriem, ‘paurav’iem un republikām, ko bija iedvesmojusi Čanakjas vienotas Indijas sludināšana. Lai gūtu ‘Parvateshvara’s, tas ir, varena to provinču pauravu ķēniņa simpātijas, Čanakja esot slepeni ar viņu ticies. Tā kā Aleksandra vara no Indijas teritorijām bija pilnīgi padzīta, Pauravas ķēniņš vairs nebija grieķiem pakļauts satraps. No atsevišķām norādēm vairākās grāmatās izskatās, ka savu atbalstu Čanakjas lietā piedāvājis ne vien Pauravas ķēniņš, bet rosīgi palīdzējuši arī daudzi bagāti cilvēki. Visa karaspēka vadību Čanakja piedāvājis Čandraguptam. Iedibinājuši savu varu visos iespējamos Pančanadas reģionos, viņi strauji devušies uz Magadhu. Indiešu iedzīvotāji un vietējās varas riebumā un niknumā pret vājo un tirānisko Nandu valdīšanu, un Čanakjas spēcīgas vienotas Indijas impērijas ideāla iedvesmoti, pievienojās Čandraguptas karaspēkam, tam ar cīņām dodoties uz priekšu.

120. Čandragupta drīz tika pasludināts par Magadhas imperatoru. Viņš par savu dzimtas vārdu pieņēma ‘Maurya’ – pēc savas mātes Muras vārda. No tā brīža viņš un viņa dinastija uz visiem laikiem vēsturē bija pazīstami ar šo vārdu Maurja. Tiklīdz kāpis tronī, ap 321.g.pr.m.ē., viņš par impērijas galveno ministru iecēla Čanakju.

122. Bet pat vienotas impērijas miers un kārtība ir atkarīgs vienīgi no tās militārā spēka, kas veido visas impērijas uzbūves pamatus. Tāds bija Čanakjas politiskās teorijas pamatlikums. Kareivīgs gars un bruņots spēks, viņš teica, bija īstā dzīvības elpa ne vien sabiedrības politiskajā, bet arī pilsoniskajā dzīvē. Lai šis kareivīgais gars mīkstinās pats, un visas reliģijas, visas zinātnes, visas mākslas kopējas nācijas dzīves labad tiek iznīcinātas! “Ja kšatriji atsakās no sava ķēnišķīgā pienākuma, visām reliģijām ir jāizzūd”.

127.

Bet Čandragupta un Čanakja neapmierinājās ar savas impērijas robežām vien līdz Indas krastiem, viņi bija solījušies nodibināt Bhāratas impēriju pār visu Indiju un iznīdēt nevaldāmos mlenkčas! Tajā laikā Indijas (ziemeļrietumu) mala neatradās pie Indas austrumu krasta. Tā sniedzās daudz tālāk aiz Indas, iekļaujot tādus apvidus kā Gandharu un upju baseinus, kas tagad atdoti Afganistānai, bet kādreiz labi pazīstami vediskajiem ārijiem, kā Kubha (mūsdienu Kabula), Kramu (mūsdienu Kurram), ‘Suwastu’ (mūsdienu Swat), Gomati (mūsdienu Gumal) un citi, līdz pat Hindukuša kalnu virsotnēm. Līdz tik tālam galam pletās mūsu republikas, kas sekoja vediskai reliģijai un bija ‘Bharatiya’ rāses radītas!

130. Ap 315.g.pr.m.ē. viens no Aleksandra dūšīgākajiem un pieredzējušākajiem karavadoņiem ‘Seleucos Nikator’s ar Aleksandra apmācīto karaspēku devās (atkal) uz Indiju.

135. Čandraguptas uzvara (šajā kaujā) pārnesa Indijas robežas līdz Seleuka grieķu impērijai, un robežlīnija starp abām impērijām bija Hindukuša kalnu grēda.

145. Imperators Čandragupta mira 298.g.pr.m.ē. Viņa pēctecis bija Bindusar’s, arī brašs.

148. ‘Samrat Bindusar’s’ mira 273.g.pr.m.ē. Viņa dēls Ašoka kāpa tronī, nobīdot sānis savu vecāko brāli. Patiesi, imperators Ašoka ir pelnījis būt ne vien Indijas, bet visas pasaules tikumīgo un svēto ķēniņu sarakstā.

150. Pēc pārejas budismā Ašoka uzturēja ārkārtīgu noteiktu budisma pamatlikumu propagandu, tādu kā nekaitēšana, nevardarbība (ahiṃsā) un miers.

152. Budisma kults Magadhas apkaimē bija godāts vismaz trīs gadsimtus pirms Ašokas. … Tā attīstība bija lēna. … Grieķi Seleuka laikā par to neko nezināja. … Vediskās reliģijas sekotāji tajā laikā stingri tam pretojās, un budisms kā reliģija no Indijas tika padzīts.

153. (Vēlāk) pēc budisma kulta padarīšanas par valsts reliģiju Ašoka kļuva par tik lielu savas jaunās reliģijas fanātiķi līdz savas karjeras beigām, ka neapmierinājās vien ar pārejas veicināšanu. Viņš pasludināja par sodāmām visas tās vediskās prakses, kas no budisma viedokļa bija aizliegtas, bet bija vediskās reliģijas pamati. … Viņš aizliedza impērijā visas upurēšanas, kas ietvēra ievainošanu. … Ašoka aizliedza pat medības. … Viņš būvēja lielus stabus (stēlas) un iekala uz tiem savus slavenos rīkojumus (ediktus), prasot saviem padotajiem būt iecietīgiem pret visiem reliģionistiem, atdodot godu šramanām (šamaņi, askēti) un tāpat bramīniem.

155. Šī pārmērīgā bezgalīgas nevardarbības propaganda, kuru ar savu politisko varu visā impērijā un apkārtējās zemēs uzturēja Ašoka, cirta pašas Indijas impērijas saknes un bija pat kaitīgāka par katru citu viņa rīcību valsts pastāvēšanas un nacionālās neatkarības labā. Tūkstošiem reliģisko ubagu, paša Ašokas noteikti un uzturēti, visur sludināja, ka jebkāds militārais spēks ir vardarbīgs un grēcīgs, un ka visi ar karavīru (kšatriju) dzīvesveidu ir vardarbīgi un nereliģiozi. … Parastie ļaudis sāka domāt, ka katrs un visi klaidoņi parazīti, bhikšu, ir cienījamāki un dievbijīgāki par dūšīgu bruņotu karavīru.

156. Ašokam bija uz viņa stabiem rakstīts norādījums- “Reliģiska uzvara ir vērtīgāka par tādu, kas gūta ar ieročiem”. Vai šī reliģiskā uzvara bija iespējama šajā pasaulīgajā dzīvē? Vai tā bija praktiska? Ir teikts, ka nektārs cilvēku padara nemirstīgu; var jau būt. Bet vai tas jāstāsta alkohola veikalos? “Kurš var apmierināt izsalkumu ar rīsu un kariju, kas pagatavots no vārdiem?”

160. Šis dievbijīgais imperators, Ašoka, kurš līdz savam galam smagi strādāja saskaņā ar savu reliģisko ticību absolūtam cilvēces labumam, mira 232.g.pr.m.ē.

161. Viņa nāve bija šīs diženās Indijas Maurju impērijas gala sākums.

168. Aleksandra laikā ‘Kamboj’as, ‘Gandhar’as, Piecupes (Panchnad=Panjab) provincēs budisma kults nebija dzirdēts. Ļaudis vēl godāja Vedu varoņus. Valstis kā ‘Youdheya’ lepojās ar savu kareivīgo garu un ‘bruņotas nācijas’ zīmotnes nesa ar redzamu pacilātību.

169. … Saskaņā ar Čanakjas sacerējumu, militārā dienestā varējušas iestāties visas kārtas, ieskaitot bramīnus. “Plaša kara gadījumā ar ienaidnieku, ak ‘Yudhisthir’, visām tautas kārtām jābūt redzamām labi bruņotām”. Tā bija vedisko hindu tradīcija. … “Brašie karavīri piedzīvo to pašu svētlaimi kā tā, kuru gūst pēc upurēšanasto godā Vedas! Taisnīgā karā karavīri, kuri ziedo savas dzīves, nonāk tūlīt tajā pašā svētlaimes stāvoklī. Šī (debesu) valstība ir jābauda jums tāpat kā man. Tad nav ko gaidīt. Ienaidniekam uzbrūciet un iznīciniet viņu!” …

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s