Apliecināsim sevi cilvēcībā un izturībā. Alberts Freibergs. Talsu Vārds 2.decembris 1944.gads; krievi jau Dobelē.

(Arī tagadējais laiks prasa skaidru un krietnu nostāju. I.L.)

Katrs laiks pats par sevi prasa attiecīgu nostāju. Un laikmets, ko pārdzīvojam šodien, vairāk kā jebkad visos citos vēstures laikos prasa, lai katrs latvietis sevi pierādītu skaistajā īpašībā. Šodien, kad ir tik daudz cilvēku, kas nonākuši bezgala grūtos apstākļos, mēs cilvēcību varam pierādīt uz soļa. Ja mēs protam savam tautietim palīdzēt un to mierināt, tad mums šķiet pavēries viss cilvēcīgais, cildenais un ideālais iemiesojums reālos darbos.
Un šajā laikā, kad mūsu tautu piemeklē tik daudz rūpju, latvietim būtu jāpierāda viņa krietnākie tikumi: godīgums, sirds dedzība un dzelzs izturība, lai tas spētu dzīvot un līdzi ciest savas tautas un zemes liktenim. Klājas jau bēdīgi tiem, kam jāpamet savas tēvu koptās sētas, viss savs mūža sūri grūti krātais un celtais, un vienā pajūgā jānovieto sava ģimene, nepieciešamās mantiņas un labākā gadījumā, ar pāris brūnaļām jādodas meklēt brīdi patvērumu svešos novados—svešās sētās un jādodas vēl tālāk.
Ja mēs gribam apliecināt savu cilvēcību, tad šodien mēs nedrīkstam sacīt, ka kurzemnieku sēta būtu sveša Zemgales, Vidzemes un Latgales novadu ļaudīm. Tās mūsu pašu sētas, kas vēl palikušas kara neskartas un tajās brīdi jāatrod patvērums un maizes rieciens visiem tiem latviešu zemniekiem, kas kara apstākļu dēļ spiesti aiziet no savām dzīves vietām un ne prieka dzīti meklē sev jaunu mājvietu.
Tas būtu jāsaprot ari tiem, kuri ļauj gurušam ceļa braucējam pārnakšņot lietainajā rudens nakti zem klajas debess, nevis to aicina savā pajumtē un pasniedz tam krūzīti siltas viras vai gabaliņu maizes.
Turpretī neviens no šī sāpju likteņa piemeklētajiem tautiešiem mūžam neaizmirsīs gaišas cilvēcības apdvesto latviešu zemnieku, kura sētā nekad nav trūcis pajumtes bēgļiem, kaut arī to bijis vairāki desmiti. Tādai sētās bēgļi vienmēr laipni uzņemti, paēdināti un gaišiem cerību vārdiem pavadīti tālākajā ceļā.
Bet nevien cilvēcību prasa mūsu dienu laikmets. Lai cilvēks spētu ne tikai pārvarēt grūtības, kas saistās ar viņa personīgo dzīvi, bet vēl spētu sniegt palīdzīgu roku un padomu arī citiem, tam vairāk ka jebkad vajadzīga nesalaužama izturība.
Izturība jau no seniem laikiem ir bijusi latvieša rakstura īpatnējākā iezīme. Neaizmirsīsim arī to šodien, nu, cik ilgi upju krastos plūdīs ūdens straumes, tik ilgi lai īsts latvietis nebeidz ticēt gaišākai rītdienai – labākai nākotnei.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.