Dziesma par Staļina dzimteni. Tēvija, Nr.11, 12.07.1941

(Latvju karavīru sacerēta parodija Ļebeģeva Kumača-Īzaka Dunajevska masu dziesmai “Varen plaša mana zeme dzimtā”)

Žēl man tevis, mana zeme dzimtā:
Citās zemēs cilvēks visur brīvs,
Tikai tevī vien starp zemēm simtām
Cilvēks brīvs tik tad, kad nav vairs dzīvs.


Pāri tuksnešiem un tālām taigām,
Pāri klajumiem, kas sniegā grimst,
Visur izbadējies cilvēks staigā,
Kamēr nespēkā pie zemes ļimst.
Visur citur dzīve pilna līksmes,
Katram prieka pilns ir viņa ceļš;
Tikai šeit mums nav vairs dzīvot tīksmes:
Staļins jāpielūdz kā zelta teļš.
Fabrikās un pilsētās, un ciemos
Komunistu vergi jūgā nīkst,
Bet aiz kremļa sienām lepni “biedri”
Ēd un dzer un pārpilnībā slīgst.
Ja kāds domā brīvi — lode balva,
Tāds pie komunistu galda lieks;
Staļins — laupītāju bandas galva,
Vorošilovs — karā bēgt kam prieks.
Cauras lupatas ir mūsu rota,
Biedra karte ir šīs zemes dievs;
Še ikvienam tiesības ir dotas
Noslīkt, naglas rīt vai pakārties.
Viena doma vien kā pērle dārga
Spēj mums drūmās pieres apgaismot:
Atmaksa, jums, “biedri”, būs tik barga,
Kādu vien tik apspiestie var dot!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s