Latvijas un latviešu vagari – Krievija (Višinskis) un globālliberāļi (EDSO, van der Stūls). No laikrakstiem

SPRS tautas komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs A.J.Višinskis vakar ieradās Rīgā. Latvijas Kareivis, Nr.135, 19.06.1940 (17., 18., laikraksts nav iznācis?)

Kirhenšteins sagaida Višinski Rīgas stacijā.

Latviešu tauta?

A. J. Višinskis (Андрей Януарьевич Вышинский; 1908.g. par piedalīšanos revolucionāros notikumos Višinskis nokļuva Bailovas (Баиловскую) cietumā, kur sēdēja vienā kamerā ar puisi vārdā Josifs Džugašvili… Uz Staļina nākšanas pie varas brīdi Višinskis ar viņu bija pazīstams gandrīs divdesmit gadus. Un 1923.gadā Maskavas Valsts universitātes pasniedzējs kļūst gan par profesoru, gan Augstākās tiesas kolēģijas prokuroru. … 30-o gadu otrajā pusē Staļinam bija vajadzīgs absolūti bezprincipiāls, bet juridiski prasmīgs cilvēks, kurš prot emocionāli uzstāties un apsūdzētos sagrauj ar savu neatlaidību, nekaunību un pat rupjību).

Vakar vakarā ar Maskavas ātrvilcienu Rīgā ieradās SPRS tautas komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs A.J.Višinskis. Stacijā viņu Valsts Prezidenta uzdevumā sagaidīja adjutants plkv.Lūkins un ārlietu ministrs V.Munters. Tāpat bija ieradies padomju sūtniecības personāls pilnā sastāvā ar sūtni V.K.Derevjanski priekšgalā, kā arī padomju garnizona vadošās personas no visām ieroču šķirām. Tai pašā vakarā tautas komisāra padomes priekšsēdētāja biedrs A.J.Višinskis ieradās pilī ar vizīti pie Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa.

PSRS tautas komisāru padomes priekšsēdētāja biedra A.J.Višinska runa lielajā darba tautas manifestācijā 18. jūlijā. Valdības Vēstnesis, Nr.162, 20.07.1940.

(Ikurāt Soross?)

„Latvijas republikas pilsoņi un pilsones! Apsveicu jūs lielajā vēsturiskā dienā, kad Latvijas tauta izvēlējusi savu patieso tautas Saeimu. Es apsveicu jūs ar Saeimas ievēlēšanu, kura sastāv no Latvijas tautas labākiem ļaudīm, kas sastāda neuzvaramo strādnieku, zemnieku, darba ļaužu un inteliģences bloku.

Padomju valdības un mūsu lielās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vārdā es jums pateicos par jūsu karstajiem brālīgajiem apsveikumiem un izsaku pārliecību, ka jaunā Saeima apmierinās Latvijas tautas taisnīgo mūžīgo vēlēšanos un sapņus pēc īstas brīvības, pēc īstas brālības, pēc īstas tautas laimes zem sarkanajiem darba karogiem.
Lai dzīvo brīvā Latvija! Lai dzīvo darba tautas bloks! Lai dzīvo darba Latvija!
Uz priekšu pretīm jaunai priecīgai laimīgai dzīvei ciešā, nesagraujamā un mūžīgā savienībā ar jūsu draugu lielo Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

Uz priekšu, biedri!

Pēc dažām dienām sanāks jaunā tautas Saeima, kas izvēlēta vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās un kuras sastāvā ir Latvijas tautas labākie pārstāvji.

Latvijas darba tautas bloks guvis lielāko un ievērojamāko uzvaru, apvienodams zem saviem vēlēšanu kaujas lozungiem 97,6% no Latvijas vēlētājiem.

Tā ir milzīga uzvara, tā ir uzvara, kādu Latvijas valsts vēl līdz šim nav redzējusi, jo visās iepriekšējās vēlēšanās kā vēlēšanu dalībnieku skaits, tā arī to skaits, kuriem bija iespēja balsot par īstiem tautas pārstāvjiem, bija neizmērojami mazāks par šo milzīgo balsu daudzumu, kas nodots par Latvijas darba tautas kandidātu sarakstu.

Šī uzvara ir ievērojama, jo tā norāda uz Latvijas sabiedrībā, Latvijas tautas visās plašākās aprindās valdošo visu jaunās laimīgās brīvās Latvijas darba ļaužu morālo un politisko vienību.

Viens no svarīgākiem vēlēšanu kampaņas lozungiem, kurus izsaucis Latvijas darba tautas bloks, kura priekšgalā ir Latvijas komunistiskā partija un Latvijas arodbiedrību savienība, Latvijas zemniecība, kuru reprezentē viņas vadošās aprindas un visas darba ļaužu aprindas, bija lozungs, kas kļuvis par kaujas saucienu, kļuvis šinīs dienās par kaujas signālu un cīņas karogu par Latvijas tautas brīvību.

Šis lozungs skanēja: Par mieru, par maizi, par Latvijas tautas brīvību.

Tuvojas diena, kad sanāks Saeima, kad Saeimai būs pienākums realizēt šos vēlēšanu kaujas lozungus, kad Saeimai vajadzēs savā augstajā likumdošanas darbā pierādīt, ka tā patiesi stāv par mieru, stāv par maizi, stāv par Latvijas tautas brīvību, pret tiem, kas pacēla virs pasaules tautu galvām asiņaino kara zobenu, pret tiem, kas aizstāv principu, ka cilvēks var ekspluatēt cilvēku, pret tiem, kuru amats ir kalt važas tautai, lai viņu iekaltu šinīs kauna važās.

Kad dažas dienas atpakaļ kļuva zināms Latvijas valdības lēmums nolikt vēlēšanas tuvākās dienās, kuras tagad jau pagājušas, šeit salasījās ļaudis tādā pašā daudzumā kā šodien, un no viņu vidus atskanēja neprātīgas balsis pret Saeimu, pret vēlēšanām, lai
mēģinātu sašķelt vēlētāju rindas; tie mēģināja ienest mūsu rindas paniku un dezorganizāciju.

Mūsu ienaidnieku pagrīdes aģentūras provokācijas darbam Latvijas tauta deva vienprātīgu atbildi ar lielo nobalsošanu 14.un 15.jūlija dienās, radot savas tautas Saeimu, radot savu patiesu demokrātisku Saeimu, kura, mēs par to nešaubāmies, ar savu praktisko likumdošanas darbu pirmās dienās piepildīs Latvijas godīgo patriotu apslēpto un atklāto vēlēšanos un pastāvīgās ilgas;

šis darbs nodrošinās mums jaunas valsts iekārtas organizāciju, nodrošinās Latvijas tautai, strādniekiem, zemniekiem un darba inteliģencei, kas mirst no bezdarba un bada, kas bija nolemta iznīcībai, fiziskai un morālai izdzimšanai, jaunas laimīgas dzīves
veidošanas noteikumus, Latvijas tautas jaunas lielas kultūras veidošanu, kas būtu viņas slavenās, lielās varonīgās nacionālās brīvības cīņas cienīga.

Ir ļaudis, kas domā, ka šīs Saeimas vēlēšanas, šīs prasības, kas dzirdamas no tautas dziļākiem slāņiem pēc jaunas valsts formas un Latvijas valsts organizācijas, it kā nozīmē Latvijas nacionālās brīvības, Latvijas valstiskās neatkarības beigas, Latvijas kultūras beigas un Latvijas tautas nākotnes, brīvās Latvijas tautas beigas.

Šīs runas, šo provokatorisko pļāpāšanu var viegli atspēkot. Pietiek vērst savus skatus uz austrumiem, kur uzlec saule, kur uzlēkusi un gaiši spīd patiesās nacionālās vienlīdzības saule, kur iznīcināta nacionālā nevienlīdzība, nacionālā apspiešana, nacionālais šovinisms, kur vienā brālīgā ģimenē vienojušās desmitiem, simtiem lielas un mazas tautas, kas slavē lielā Staļina vārdu.

Lai atspēkotu dažādu pagrīdes čukstētāju provokācijas runas, jāvērš tikai savi skati uz tām federālām republikām, kuras vēl ap desmit gadu atpakaļ nebija izkļuvušas no tā smagā stāvokļa, kurā tos bija iedzinusi caru valdība un tāda demokrātiska valdība,
kādas jūs šeit savā zemē esiet redzējuši, ne mazums dažādus tā saucamos „demokrātus”, kā Cereteli, Danu, Čheidzi, Kerenski un tamlīdzīgu kapitālistu un muižnieku aģentus.

Pietiek apskatīt tagad, pēc drusku vairāk kā 20 gadu ilgas Padomju valsts eksistences, kas aizņem sesto daļu no zemes lodes, agrāk atpakaļ palikušās republikas, kā, piem. Uzbekistānu, Tadžikistānu, un pat, ja mēs ņemam tuvāk, Baltkrievijas Padomju republiku, tad katram būs skaidrs, kādu savas spēcīgās kulturālās, saimnieciskās un valstiskās attīstības spožu ceļu nogājusi
katra no šīm mūsu brāļu republikām, kāds spožs ceļš atveras, visām šīm republikām kopā ņemot, katrai no šīm republikām zem Staļina satversmes karoga uz vēl lielāku spēcīgu radītāju spēku uzplaukumu, kas ieguldīti katras tautas dziļumos, kas ieguldīti ar tādu pašu spēku arī Latvijas tautas dziļumos, kas ir slavena tauta, gudra tauta, talanta pilna tauta, varoņu tauta, drošsirdīga tauta, brīvības cīnītāju tauta, cīnītāji pret verdzinātājiem, cīnītāji par savu nacionālu eksistenci, par savu nacionālo brīvību, par nacionālo kultūru, par īsti cilvēcisku principu triumfu, lielo brīvības principu uzvaru, par darba vienlīdzību zem neuzvarama darba karogiem, ko organizējusi lielā komunistiskā partija.

Es apsveicu jūs ar jūsu nākotni, kas ir skaistāka par šodienu, kas ir lielāka, kāda jebkad tā bijusi Latvijas tautas vēsturē, jo rītdiena ir jūsu galīgas pilnīgās atsvabināšanas diena, jūsu patiesās tautas valdīšanas diena.

Lai dzīvo tautas Saeima, kas izteic tautas domas, tautas vēlēšanos, tautas centienus. Lai dzīvo tauta vienota, organizēta, gudra, spēcīga, varonīga un droša, kas iet uz priekšu neapstājoties, uz priekšu, vienmēr uz priekšu līdz pilnīgai darba uzvarai.” LTA.

===========================================

Baltiešu pretimnākšana. Atbalsts “Cilvēka tiesību komisāram”. Brīvā Latvija, Nr.12, 22.03.1993

(Red.) Sniedzam tulkojumā no vācu valodas Frankfurter Allgemeine Zeitung korespondenta Th. ziņojumu no Helsinkiem —

“Baltijas valstis nāk pretim Krievijai Helsinku sanāksmē”, korespondence publicēta 18.marta numurā.

Baltijas jūras padomes (kuru nodibināja Genšers un dāņu ārlietu ministrs Ellemans-Jensens pirms gada Kopenhāgenā) ārlietu ministru konferences otrā sanāksme nobeidzās trešdien (17.martā) pēc visumā neauglīgām sarunām, kam trūka drāmatisma. Ar kompromisa formulējumiem, kuri bija pieņemami arī Baltijas valstīm, ārlietu ministru padome piekrita Krievijas ārlietu ministra Kozireva steidzami pieprasītam solim — radīt komisāra posteni, lai varētu izmeklēt krievu minoritāšu stāvokli Baltijas valstīs.

Padome “principā atbalstīja” ideju par “Cilvēka tiesību un minoritāšu komisāra” posteņa radīšanu. Augsto ierēdņu forumam, kā
teikts pieņemtajā komunikē, šī jautājuma apspriešanas tālākajā gaitā “jāievēro nepieciešamība — atturēties no citu aktivitāšu dubultošanas šinī laukā”.

Ar šo norādījumu uz attiecīgu institūciju pastāvēšanu EDSA un ANO un ar piemetinājumu “principā atbalstīja” šķita, ka krievu priekšlikums daudzu dalībnieku acīs bija diplomātiski nolikts pie malas, lai gan visumā jāsaka, ka zināma pretimnākšana bija Kozirevam (kas jau agri bija atgriezies Maskavā) parādīta, salīdzinājumā ar komunikē pirmo uzmetumu, kurā bija teikts, ka ārlietu ministru padome krievu priekšlikumu “pieņem zināšanai”. Galīgajā tekstā runa ir tikai par “minoritātēm” un ne vairs par “nacionālajām minoritātēm”. Jaunais Dānijas ārlietu ministrs Helvegs Petersens ironiski piemetināja nobeiguma preses konferencē, ka komisāra posteņa radīšana esot vajadzīga ne tikvien Baltijas valstīm, bet gan visām Baltijas jūras zemēm, arī Dānijai.

Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri teica, ka viņi neesot ieinteresēti vēl viena minoritāšu komisāra posteņa radīšanā, bet, ka viņiem neesot arī nekādu iebildumu. Igaunijā jau esot bijušas 12 delegācijas jeb komisāri, lai tur pārbaudītu minoritāšu stāvokli.

Ministru nobeiguma komentāros par Kozireva teikto parādījās zināms asums, kas — kā izteicās paši sanāksmes dalībnieki — neesot bijis manāms konferences laikā. Kozirevs esot gribējis attaisnot stipru Krievijas militāro spēku klātbūtni Baltijas jūras telpā ar it kā “atriebīgu spēku” parādīšanos šai apgabalā (arī Vācijas Federatīvajā Republika), kuri pretendējot uz Kaļiņingradu. Igaunijas ārlietu ministrs Trivimi Velliste teica, ka viņa valsts pret šādu Kozireva paskaidrojumu protestējot, Baltijas valstīs neesot nekādu atriebīgo labējo spēku un arī neesot nekādu pretenziju uz Kaļiņingradu. Ilgstošā krievu militārā klātbūtne neesot vēlama, un to nevarot arī šādā veidā attaisnot.

Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs, savukārt, noraidīja Kozireva teikto Helsinku konferencē, proti, ka Baltijas valstīs varot rasties “Dienvidslāvijas apstākļi”. Stāvokli Baltijas valstīs nemaz nevarot salīdzināt ar stāvokli Dienvidslāvijā. Kozireva piezīme atgādinot padomju propagandas paziņojumu pret Somiju vērstā “Ziemas kara” sākumā 1939.gadā. Arī Vācijas ārlietu ministrs Kinkels, kurš neoficiāli izrādīja zināmu izpratni iepretim Kozireva iekšpolitiskajām grūtībām, uzsvēra, ka Vācijā neesot nekādu nopietni ņemamu atriebīgu spēku jeb kādu pretenziju uz Kaļiņingradas apgabalu.

Baltijas jūras valstu padome sanāk Helsinkos. Brīvā Latvija, Nr.12, 22.03.1993

Pirms nedaudz vairāk nekā gada — 1992.gada martā — Kopenhāgenā Dānijas un Vācijas ārlietu ministru Uffes Ellemana-Jensena un Hansa Dītricha Genšera ierosmē tika dibināta Baltijas jūras valstu padome. Organizācijas dibināšanas ideja — atdzīvināt vēsturiskos kontaktus Baltijas jūras valstu starpā, atsaukt atmiņā Hanzas laikus un likt aizmirst Baltijas jūras austrumu krasta valstu ilggadējo pakļautību Maskavas hegemonijai.

Vārds ‘sadarbība’ tika rakstīts lieliem burtiem visās jomās — ekoloģija, tirdzniecība, transports, sakari, izglītība, demokrātijas izpratnes padziļināšana u.t.t.

Vienīgi Krievija un Polija Andreja Kozireva un Kšištofa Skubiševska personā vēl pirms organizācijas izveidošanās un arī sēdes gaitā Kopenhāgenā rādīja ar pirkstu uz Baltijas valstīm — Polija uz Lietuvu, bet Krievija uz visām trim — Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Iemesls — cilvēka tiesību ierobežojumi. Pagājis gads — Baltijas jūras valstu padome tikās Helsinkos. Kas mainījies? Vienīgi Krievija demonstrēja Helsinkos kontinuitāti. Tas pats Andrejs Kozirevs ar tiem pašiem jautājumiem, tikai daudz niansētāk, izspēlēja Lietuvu pret Igauniju un Latviju. Bet citādi?
Ārlietu ministru sanāksmē nebija vairs Hansa Dītricha Genšera, nebija Uffes Ellemana-Jensena, nebija arī Lenarta Meri, kas kļuvis par Igaunijas prezidentu, nebija Jāņa Jurkāna, kas jau Kopenhāgenā norādīja uz nepieciešamību dziļāk izprast Krievijas
intereses Latvijā, nebija arī lietuvieša Aļģirda Saudarga.

Baltijas valstu ārlietu resori uz Somiju nosūtīja jaunas komandas. Varētu teikt — Baltijas valstīs aizvadītā gada laikā risinājies vai arī sācis risināties sava veida normalizācijas process — Igaunijā un Lietuvā ir notikušas vēlēšanas, sastādīti jauni ministru kabineti.
Arī Krievijas Ministru padome pārdzīvojusi pārkārtojumus, bet Andrejam Kozirevam izdevies noturēties seglos, un viņš, tieši ievērojot mēģinājumus viņu nozāģēt, balansējis starp prezidentu Jeļcinu un Krievijas Augstāko padomi un attīstījis savu Baltijas polītiku.

Atkal pirms 10 ārlietu ministru tikšanās, tāpat kā Kopenhāgenā, šoreiz tikai Helsinkos, Kozirevs nāca klajā ar kārtējo cilvēka tiesību drāmu — Igaunijā un Latvijā cilvēka tiesības netiekot ievērotas. Ar Lietuvu, tur gan neesot problēmu! Tā ārlietu
ministrs izteicās, apmeklējot Karalauču apgabalu un slēgto kara bāzi Baltijsku uz Krievijas karakuģa “Ņeustrašimij” — neiebiedējamais. Tā pati tēze tika atkārtota ierodoties Viļņā uz sarunām ar Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku un vēlreiz pēc tikšanās ar pēdējo.

Ar Lietuvu gan Krievijai esot vēl daudzas neatrisinātas problēmas, taču ar Igauniju un Latviju problēmas ir “nopietnas”. 15.martā Kozirevs pakratīja Brazauska roku, uzsvēra, ka “virzīšanās pa civilizētu nacionālo problēmu atrisināšanas ceļu starp Krieviju un Lietuvu” turpināsies, jo no sarunas ar Brazausku Kozireva pārliecība par cilvēka tiesību labo stāvokli esot “pastiprinājusies”.
Tā vismaz ziņo neesošās Padomju Savienības esošās preses aģentūra TASS. Ja par Lietuvu Kozirevs domā nedaudz labāk, tad par Igauniju un Latviju diez’ vai.

Jau pirms gada apsvēra nepieciešamību izveidot cilvēka tiesību komisāra posteni. Arī tagad Krievijas delegācija prasīja Helsinkos to pašu.

Tas gan nebija īstais forums, Kozireva kungs!

Divu dienu sanāksme kā vienu no galvenajiem jautājumiem apsprieda nepieciešamību izvest no Baltijas valstīm Krievijas karaspēku un Baltijas jūras attīrīšanas iespējas no tā paša karaspēka nogremdētajiem Otrā pasaules kara ķīmiskajiem ieročiem.
Somijai bažas rada nelegālo ieceļotāju skaita pieaugums caur Baltijas valstīm. Taču cilvēka tiesību problemātiku sanāksmes rīkotāja Somija nobīdīja vēl pirms Helsinku tikšanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes kompetencē.

Helsinku procesa valstu pilnvarotais minoritāšu tiesību komisārs Maksis van der Stūls, kas nesen apmeklējis Baltiju, tieši ārlietu
ministru informēšanas nolūkā ieradās Helsinkos. Ne mazākā mērā nevēloties negatīvi skart Krievijas delegācijas nodomus, Somijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Arto Tanners paziņoja, ka minoritāšu tiesības nav Baltijas jūras valstu padomes specifiskais uzdevums.

Igaunija par specifisku uzdevumu līdzās Krievijas karaspēka aiziešanai izvirzīja arī kodoldrošības jautājumu, un tieši šai problēmai Zviedrijas un Somijas valdības pievērš ievērojamu uzmanību. Ja Igauniju uztrauc Krievijas atomreaktori Paldiski kara bāzē, tad Zviedriju daudz lielākā mērā satrauc Krievijas atomspēkstacija Sosnovijborā, netālu no Sv.Pēterburgas, un Ignalinas atomspēkstacija Lietuvā.

Atskatoties uz 10 ārlietu ministru tikšanos pirms gada Kopenhāgenā, jāsaka, ka vienīgā no Baltijas jūras padomes valstīm ar nemainīgu seju un “svēto mantojumu”, kas pārņemts no nelaiķes Padomju Savienības ir un paliek Krievija ar tās ārlietu ministru
Andreju Kozirevu. Gandrīz vai jācitē Cicerona domas par Sokrātu (kāds pagodinājums!) — semper idem! Vienmēr viens un tas pats!
Viktors Strunskis

Atklāta vēstule EDSO komisāram Maksim van der Stūla kungam. Laiks, Nr.27, 05.07.1997
Latviešu sabiedrību un jo sevišķi tos Latvijas iedzīvotājus, kuri pirms 2.pasaules kara dzīvojuši neatkarīgajā Latvijas valstī, kuri cietuši no padomju varas, apcietināti, spīdzināti čekas pagrabos un cietumos, daudzus gadus atradušies Gulagos un izsūtījumos,
kuri ar ieročiem rokās cīnījušies pret Latvijas okupantiem — sarkanarmiešiem, ļoti satrauc Jūsu paziņojums par pavalstniecības piešķiršanas paplašināšanu, par cittautiešu cilvēktiesību pārkāpumiem.

Pavalstniecībā nedrīkst būt atlaides. Ja lielākā daļa no 700 000 cittautiešu kļūs par Latvijas pavalstniekiem, Saeimas un pašvaldības vēlēšanās viņi balsos par spēkiem, kuri ir pret neatkarīgu Latvijas valsti. Nevar integrēt Rīgā, kur ir 30% latviešu, 70% cittautiešu.

Tas nozīmēs latviešu tautas iznīcināšanu. Runājot par cilvēktiesībām atgādinām, ka Rīgā un pārējās Latvijas lielākajās pilsētās Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā latvieši ir minoritāte. Šāds stāvoklis ārkārtīgi satrauc Latvijas etnisko pamatnāciju — latviešus. Mēs uzskatām, ka tas ir viens no visrupjākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Ko šodien teiktu krievi, ja Maskavā būtu 70% vāciešu, ko franči, ja 70% vāciešu būtu Parīzē? Ko teiktu Jūs, godājamais van der Stūla kungs, ja Holandes galvaspilsētā un lielākajās pilsētās dzīvotu 70% cittautiešu?

Kādēļ uzspiežat mazai, 2.pasaules kara laikā relātīvi vislielākos upurus nesušajai latviešu tautai to, ko negribat ne Jūs, ne Holande, ne Vācija, Francija, neviena valsts?

Latviešu tauta par minoritāti kļuvusi okupācijas dēļ, un šīs okupācijas sekas ir lielais skaits civīlokupantu, kuri 20-40 gadu laikā nav vēlējušies iemācīties latviešu valodu.

Šodienas realitāte ir draudi Latvijas valsts pastāvēšanai un latviešu tautas izdzīvošanai. Mūsu austrumu kaimiņa Krievijas varas vīri, kas joprojām cer atgūt Baltijas valstis, nemitīgi draud ar ekonomiskām sankcijām. Šādi draudi satrauc, biedē un ir nopietni cilvēktiesību pārkāpumi.
Krievijā pastāvīgi sūdzas par cilvēktiesību pārkāpumiem un atsaucas uz Jūsu atzinumiem un ieteikumiem, bet Jūs savukārt atsaucaties uz krievu sūdzībām. Izveidojusies dīvaina, bet saprotama sadarbības ķēde starp Jums un Krieviju. Latviešu tauta
nevar dzīvot nepārtrauktā prasību, ieteikumu un draudu situācijā.
Nevaram mierīgi noskatīties, ka tiek veikti latviešu tautas iznīcināšanas pasākumi, ka šodien psīcholoģiski traumē latviešu tautu. Lūdzam Jūs, Maksi van der Stūla kungs, atteikties no darbībām kas vērstas pret Latvijas valsts stabilitāti, pret latviešu tautas
izdzīvošanu.

Mēs gribam dzīvot labās attiecībās ar ikvienu valsti, ikvienu tautu, gribam dzīvot brīvā, neatkarīgā Latvijas valstī, kurā skanētu latviešu valoda, kurā valsts pastāvēšanu neapdraudētu ne ārējie, ne iekšējie ienaidnieki. Savā apņēmībā, arī izmisumā un cīņā par Latvijas valsts un latviešu tautas saglabāšanu mēs darīsim visu iespējamo, lai visai pasaulei, ANO, lielāko pasaules un Eiropas valstu valdībām, masu informācijas līdzekļiem darītu zināmu par Jūsu darbībām šeit Latvijā, un lūgsim aizstāvību mūsu valsts un tautas pasargāšanā no bojā ejas. Uzaicinām Jūs rūpīgi izvērtēt situāciju un tās attīstības perspektīvas Latvijā.

Pasaulē nav otras valsts, kuras galvaspilsētā etniskā pamatnācija ir minoritāte. Mēs esam pārliecināti, ka uzvarēs taisnība, jo Dievs sargās mūsu tēvuzemi un latviešu tautu.
N. ROMANOVSKIS, Latvijas nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs
R. KOVTUŅENKO, Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienības priekšsēdētājs
O. STEFANS, Latvijas nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs
T. PĒTERSONS, Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs

Makss van der Stūls beidzot apmierināts. Laiks, Nr.24, 25.04.1998
16. un 17.aprīlī Rīgā viesojās EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls. Viņš tikās ar ministru prezidentu Guntaru Krastu un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī ar Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) komisāru Oli Espersenu un EDSO misijas pārstāvjiem Latvijā.
Tiekoties ar žurnālistiem, Makss van der Stūls sniedza paziņojumu, kurā teikts:

“Es apsveicu Latvijas valdības lēmumu atbalstīt manus ieteikumus attiecībā uz pilnīgu tā saukto naturālizācijas sistēmas logu
atcelšanu. Es apsveicu arī valdības lēmumu atbalstīt manu ieteikumu piešķirt Latvijas pavalstniecību bez pārbaudījumu kārtošanas visiem kopš 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušajiem bērniem, kuru vecākiem nav pavalstniecības, un kuri oficiāli
nodzīvojuši Latvijā ne mazāk kā piecus gadus. Es izsaku cerību, ka nepavalstnieki, kas būs ieguvēji no šādām likuma izmaiņām, uz to reaģēs atsaucīgi, piesakoties naturālizācijai. Tālāka latviešu valodas mācības paplašināšana un vēstures pārbaudījuma vienkāršošana arī varētu ievērojami palīdzēt palielināt Latvijas pavalstniecības pieprasītāju skaitu.”
EDSO augstais komisārs arī uzsvēra, ka gadījumā, ja Saeima apstiprinās Pavalstniecības likuma grozījumus, būs sperts ļoti svarīgs solis naturālizācijas problēmas atrisināšanā Latvijā. Sava paziņojuma noslēgumā M. van der Stūls uzsver:

“Es ceru, ka šādas polītikas kontekstā Latvijā attīstīsies auglīgs dialogs, radot noteiktu pamatu harmonijai Latvijā.”
Uz žurnālistu jautājumu, vai viņa darbu neapgrūtina intensīvā propagandas kampaņa pret Latviju, M. van der Stūls atbildēja, ka saņem vēstules ar dažādiem savas darbības vērtējumiem, taču tās viņu neietekmējot, jo vadās no savas organizācijas izstrādātiem kritērijiem. M. van der Stūls apstiprināja, ka Latvijā nav redzējis nekādus masveida cilvēktiesību pārkāpumus.
(Latvijas Vēstnesis, 21.apr.)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s