Omeļčenko: patreizējā situācijā Putina likvidāciju atzīs par likumīgu tāpat kā Usamas bin Ladena nogalināšanu. Jeļena Poskannaja, 14.12.2017

(Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/11/14/omelcenko-polu-lidmasinu-ar-prezidentu-kacinski-uz-borta-iznicinaja-krievija-tapec-atliekas-ta-neizdos-nekad-dmitrijs-gordons/ )

Intervijā izdevumam ГОРДОН bijušais tautas deputāts un Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas loceklis, Ukrainas varonis, Ukrainas Drošības dienesta ģenerālleitnants Grigorijs Omeļčenko stāsta par savu Krievijas Smoļenskā notikušās aviokatastrofas izmeklēšanu, katastrofas, kas noveda pie Polijas augstākās politiskās vadības bojā ejas; par Krievijas prezidenta Vladimira Putina lomu Smoļenskas traģēdijā, par lidmašīnas iznīcināšanas operācijas organizāciju un izdarīšanu, par Krievijas ietekmi uz izmeklēšanas gaitu un tās nevēlēšanas atdot poļiem lidmašīnas Tu-154M atlūzas.


Kremlis bija spiests piekāpties, bet to izdarīja ciniski – izlidošanas atļauju deva mazāk kā diennakti pirms vizītes. Tagad jau ir zināms, ka lidmašīna jau iepriekš lemta bojā ejai.

Necik sen Polija vērsās pie ANO un Starptautiskās krimināltiesas cerībā, ka tās palīdzēs atdabūt sadauzītās lidmašīnas atlūzas. Kā jūs domājat, vai tik augsta līmeņa starptautisku institūciju iesaiste palīdzēs?

– Krievija lieliski saprot, ka visas nozieguma pēdas noslēpt nav iespējams, tāpēc negrasās un neatdos atlūzas poļiem. Tās tiek turētas zem atklātām debesīm, un visus šos septiņus gadus tās nemitīgi sagrauj sniegs, lietus, sals, karstums. Polija jau ir protesta notu iesniegusi KF valdībai. Tas nav līdzējis. Bet nu jau tas nav tik svarīgi. Starptautiskie lietpratēji un militārie speciālisti ir pierādījuši, ka lidmašīna ir uzspridzināta jau pirms nosēšanās.

Palīdzēt var (ne vien Polijai, bet arī Ukrainai un citām pasaules valstīm, pret kurām noziegusies KF) vienīgi pilnīga Krievijas prezidenta režīma izolācija. Vispirms ir jāpastiprina finanšu sankcijas, jāarestē Putina tuvāko aprindu cilvēku, politiskās un militārās vadības konti un nekustamais īpašums ārzemēs, jāizsludina viņi starptautiskā meklēšanā un jāarestē. Ir jāizslēdz KF no visām starptautiskajām organizācijām, tostarp no ANO. Ir jābeidz jebkādas spēlītes ar Putinu, līdz pat diplomātisko attiecību pārtraukšanai ar šo valsti. Pēc tādiem pasākumiem Krievijā no režīma tiks vaļā ātri, bet nākošie valsts vadītāji paši Putinu un viņa kara noziegumus izdarījušos rokaspuišus nogādās uz Hāgas tribunālu.

Putina radītais režīms ir jānosoda pasaules sabiedrībai, bet pats diktators jālikvidē, ja neizbeigs karu Ukrainā un Sīrijā, ja neatbrīvos okupēto Krimu un daļu Donbasa, un brīvprātīgi nepadosies starptautiskai tiesai.

Situācijā, kāda izveidojusies sakarā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, atbilstoši starptautisko tiesību un nacionālās likumdošanas normām Putina likvidācija tiks atzīta par likumīgu tāpat kā Usamas bin Ladena nogalināšana. Šā starptautiskā noziedznieka iznīcināšana, izmantojot KF ārlietu ministra vārdus, bija pamatota no starptautisko tiesību un pašaizsardzības tiesību viedokļa. Toreiz taču Dmitrijs Medveģevs, būdams Krievijas prezidents, viens no pirmajiem apsveica ASV prezidentu Baraku Obamu un dalījās ar viņu priekā par “terorista numur viens” likvidāciju.

Esmu pārliecināts, ka Medveģevam un Putinam būs kopīgs prieks divatā sēdēt starptautiskā cietumā, vienā kamerā, nevis tikt pakārtiem kā Sadamam Huseinam vai saplosītiem un nosistiem kā Muammaram Kadafi.

Vai ticat, ka reiz lietu nodos tiesai, un vainīgie tiks sodīti? Pagājis tik daudz gadu, bet izmeklēšana vēl nav pabeigta.

– Ticība un cerība – tās ir skaistas jūtas, bez kurām dzīvot ir grūti, bet tā nav zināšana! Vēsture ne reizi vien ir pierādījusi, ka kara noziedzniekus agri vai vēlu tiesā. To apstiprina 161 bijušās Dienvidslāvijas kara noziedznieka notiesāšana Starptautiskajā tribunālā.

Vēlos uzsvērt – ja kāds domā, ka tādu lietu kā Polijas lidmašīnas vai Malaizijas Boinga katastrofas izmeklēšanu var pabeigt dažos mēnešos, tad viņš nav profesionāls.

Tūlīt pēc katastrofas es sapratu, ka pēc Krievijas premjerministra Putina norādījuma ir bijusi izstrādāta daudzpakāpju superoperācija, lai nepieļautu Leha Kačiņska vizīti Katiņā.

– Un kāpēc Kremlis tā negribēja ielaist Polijas delegāciju?

– Tur savijās vēsture, ideoloģija un vienkārši Putina patoloģisks naids pret Kačiņski, kurš starp visiem ES līderiem bija pats principiālākais Krievijas ārpolitikas kritiķis. Īpaši pēc kara Gruzijā, kuru Polijas prezidents bargi nosodīja, nosaucot Krieviju par agresorvalsti, bet Putinu par pasaules apdraudējumu.

Putins nespēja Kačiņskim piedot viņa vizīti Gruzijā 2008.gada 12.augustā kopā ar Ukrainas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas prezidentiem un uzstāšanos mītiņā Tbilisi. Šī vizīte apturēja pilnīgu Gruzijas okupāciju ar Krievijas karaspēku un novērsa prezidenta Mihaila Saakašvili arestu, kuram Putins draudēja personiski. Pie kam Kačiņskis bija izvēlējies ārpolitikas kursu uz ciešu sadarbību ar ASV un ES, un izlēma par amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas izvietošanu Polijā.

Īsi atgādināšu kādu vēsturisku faktu: 1943.gada aprīlī vācieši pie Smoļenskas, pie Katiņas ciema rīkoja NKVD-ešņiku apšauto gūstā saņemto poļu virsnieku apbedījumu atrakšanu un uz šo pašu lidlauku transportlidmašīnā atveda Polijas delegāciju. Uz nošaušanas vietu autobusi atveda poļus, Sarkanā Krusta pārstāvjus un garīdzniekus. Delegācija veica aizlūgšanu, fotografēja, paņēma dažas nošauto virsnieku lietas, devās ar autobusu uz lidlauku un ar to pašu lidmašīnu atgriezās Varšavā.

Lehs Kačiņskis gribēja šo maršrutu atkārtot pēc 70 gadiem. Viņš gatavojās Katiņā paziņot, ka kara gūstekņu apšaušana ir poļu genocīds, un pieprasīt Krievijai kā PSRS tiesību pārmantotājai lūgt piedošanu poļu tautai un juridiski attaisnot nošautos kā nevainīgi nogalinātus. Par to Kačinskis bija aci pret aci paziņojis Putinam jau 2009.gada septembrī Polijā vairāku desmitu Eiropas un citu pasaules valstu vadītāju klātbūtnē.

Tas bija Putinā izraisījis tādu aizkaitinājumu un naidu pret Kačiņski, ka jūs pat nevarat iedomāties! Pieļaut pazemojumu vēlreiz, pie tam uz “sensenās krievu zemes”, Smoļenskā, Putins nespēja. Krievijas puse atteica poļiem viņu Katiņas apmeklējuma scenāriju. Kačiņska pārstāvji paziņoja, ka ja viņiem neļaus atkārtot maršrutu, būs starptautisks skandāls. Un Kremlis bija spiests piekāpties, bet to izdarīja ciniski – atļauju izlidot deva mazāk kā diennakti līdz vizītei. Tagad jau ir zināms, ka lidmašīna jau iepriekš bijusi lemta bojā ejai.

Izmeklējot Polijas un Malaizijas lidmašīnu iznīcināšanu, es konstatēju, ka apmēram 30 ģenerāļu un pulkvežu, kuri saistīti ar dažādām noziedzīgām specoperācijām, ir gājuši bojā mīklainos apstākļos.

2012.gadā iznāca jūsu grāmata “Prezidenta lidmašīna”. Vai tajā publicētā informācija ir pilnīga atskaite par izmeklēšanu?

– Toreiz es visus materiālus nepublicēju. Izņēmu vienu nodaļu. To biju spiests tādēļ, ka Polijas premjerministrs Tusks bija pilnībā “pagūlies” zem Putina, un lietas izmeklēšanas monopolu atdevis Krievijas pusei, kura tūlīt visu vainu par aviokatastrofu uzlika poļu apkalpei un sliktiem laika apstākļiem. Bažījos, ka priekšlaicīga šīs informācijas publikācija var novest pie manis iegūto pierādījumu likvidēšanas.

Tikai tad, kad vara Polijā mainījās, un viņi izveidoja Ģenerālprokuratūrā jaunu izmeklēšanas grupu un Aizsardzības ministrijā komisiju, es nosūtīju viņiem manis konstatētos faktiskos datus un sāku publicēt savas izmeklēšanas materiālus. Bet līdz tam veikt objektīvu izmeklēšanu nebija iespējams, un tam nebija jēgas. Tā bija pilnīgā Krievijas specdienestu kontrolē caur tās totālu aģentūru Polijā.

Sniegšu piemēru: 2010.gada vasarā kādā no Rietumeiropas valstīm Polijas militārās izlūkošanas darbinieki no ASV kolēģiem (uz viņu iniciatīvu) saņēma Zemes pavadoņa fotogrāfijas, kurās uzņemts Polijas TU-154M uzspridzināšanas brīdis. Poļu izlūki tūliņ saprata, kas tā par veiksmi! Veiksmes spārnoti viņi atgriezās Varšavā un ziņoja par tikšanās rezultātiem. Polijas Ārējās drošības dienesta (analoga Ukrainas Drošības dienestam) vadītājs Kšištofs Bondariks par saņemtajiem fotouzņēmumiem rakstiski ziņoja Tuskam. Tusks pavēlēja visu noslēpt “tālajā kastē” un no ASV palīdzības atteicās. To uzzinājuši, amerikāņi paziņoja, ka Polijas valdības rīcība ir Polijas un tās NATO sabiedroto interešu nodevība.

Vēl viens piemērs: tajā vasarā Polijas vēstniecībā Maskavā ieradās Krievijas specdienestu virsnieks, kurš lūdza viņam un viņa ģimenei sniegt politisko patvērumu Rietumeiropā – apmaiņā pret ziņām, kā ir bijis plānots terora akts, kā izstrādāta un izpildīta Polijas lidmašīnas iznīcināšanas operācija. Ir vispārzināms, ka katrā vēstniecībā diplomāta “piesegā” strādā izlūki. Saņēmuši tādu informāciju, Polijas diplomāti-izlūki tūliņ par to ziņoja savai vadībai, nosūtot rakstisku paziņojumu un pie viņiem vērsušamies KF pilsoņa iesniegumu. Izlūkošanas vadītāji ziņoja Tuskam, bet viņš savukārt pavēlēja visus materiālus un ziņas par šo cilvēku nosūtīt Krievijas FSB.

Šo informāciju 2016.gada 11.maijā Polijas Seima slēgtā sēdē dokumentāli apstiprināja ministrs – Polijas specdienestu koordinators Mariušs Kamiņskis. Šā Krievijas pilsoņa liktenis nav zināms. Ticamākais, viņu viltotā nelaimes gadījumā iznīcinājuši FSB aģenti.

Krievijas Gaisa spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes p[riekšnieka vietnieks ģenerālmajors Jurijs Ivanovs, kurš komandēja diversiju grupas, kas realizēja Polijas lidmašīnas iznīcināšanas plānu. No G.Omeļčenko materiāliem.

Jau pēc grāmatas iznākšanas es noskaidroju, kādas FSB un GRU specgrupas piedalījušās lidmašīnas iznīcināšanā, kā iesaistīti melno maģiju piekopjoši cilvēki (KF Aizsardzības ministrijā ir slepens zinātniskās pētniecības institūts, kas nodarbojas ar militāro astroloģiju, un kas izstrādājis brāļu Kačiņsku, lidmašīnas apkalpes un pat pašas lidmašīnas dzimšanas astroloģisko karti), izzināju Polijas delegācijas iznīcināšanas specoperācijā piedalījušos cilvēku likteņus. Viņu liktenis ir traģisks. Piemēram, Krievijas Gaisa spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieka Ģenerālmajora Jurija Ivanova komandētās diversantu grupas pēc operācijas izpildes ir novāktas.

Kad jūs sakāt vārdu “novāktas”, tas nozīmē nogalināti?

– Atbildēju jums viņu valodā. “Зачистили”, tas ir, likvidēja. Tieši tāpat kā 2014.gada jūlijā novāca Malaizijas Boingu notriekušā ‘Buk’a militāro apkalpi.

FSB likvidācijas grupa vispirms apšāva visus Smoļenskas aviokatastrofā izdzīvojušos. Norise ir uzņemta mobilā telefona video, kas izlikts internetā. Kā teic amerikāņu žurnālisti, CIP ir apstiprinājusi pēc katastrofas izdzīvojušo poļu nogalināšanas faktu. Video redzams kā trīs silueti piebeidz vēl dzīvus cilvēkus pie lidmašīnas atlūzām, kā kāds cilvēks izlec no lidmašīnas priekšgala daļas. Ir skaidri sadzirdami šāvienu trokšņi, kliedzieni poļu un krievu valodā vīriešu un sieviešu balsīs. Lietpratēju secinājums: nav nekādu šaubu, ka pēc katastrofas izdzīvojušie bijuši poļi.

Polijas ģenerālprokurors Andžejs Šeremets paziņoja, ka video ir īsts, nemontēts. Uz kāda upura (apkalpes locekļa) foto, kas izdarīts divas stundas pēc aviokatastrofas, galvā ir ieejošs un izejošs lodes caurums. Pazīstams amerikāņu lietpratējs Vinsents Di Majo, kurš specializējies šautu ievainojumu jomā, ir secinājis: “Galvas aizmugures daļas bojājums, radies no šauta ievainojuma. Asins pēdas (notecējums) nozīmē, ka ievainojums izdarīts, cilvēkam vēl esot dzīvam”.

Pēc tam FSB darbinieki ir likvidējuši arī Ivanova diversantu grupas, kā arī speciālistus, kuri lietojot modernas tehnoloģijas novirzījuši lidmašīnu no nolaišanās kursa un to iznīcinājuši.

Arī pats Ivanovs nav nodzīvojis ilgi. Viņš, starp citu, ir mācījies Frunzes vārdā nosauktajā Kijevas Augstākajā komandieru karaskolā, militārās izlūkošanas katedrā. To beidzis 1980.gadā. Man ir pat saglabājies viņa karaskolas beidzēja foto. Ar viņu personiski iepazinos strādādams par izmeklētāju 1977.gadā.

Pusgadu pēc Smoļenskas katastrofas Ivanova līķi ir atraduši zvejnieki pie Turcijas krastiem. Oficiālā versija ir, ka militārais izlūks noslīcis tāpēc, ka nav aprēķinājis savus spēkus atpūtas laikā Sīrijā, Latakijas kūrortā, Sīrijas prezidenta Bašara Asada vasaras rezidencē, kas atrodas 90km no līķa atrašanas vietas.

Ivanova kolēģi ir veikuši savu izmeklēšanu un noskaidrojuši, ka ģenerāli likvidējuši slepenas FSB apakšvienības speci. Saskaņā ar maniem datiem tas noticis pēc tam, kad Ivanovs iedzeršanā izmuldējies kolēģiem no Krievijas un Sīrijas specdienestiem, ka viņš “kā Ivans Susaņins ievedis poļus mežā pie Smoļenskas un ar ‘Nīki’ nolaidis suņu asinis (пся крев) Kačiņskim un ļahiem”. Un lielījies, ka par to no Putina rokām Uzvaras Dienā saņēmis ordeni. Dzīru dalībnieki ne uzreiz ir sapratuši, kas tas par veci (баба такая). Ivanovs skaidrojis, ka viņa specnazs lietojis augstfrekvensces elektromagnētisko lielgabalu, kas nosaukts grieķu uzvaras dieves vārdā, kā arī ar bruņojumā esošiem aerosola agregātiem radījis aerodromā mākslīgu miglu.

Klausieties, specnaza sagatavošana ir ļoti dārgs prieks. Vai tiešām pēc katras operācijas tiks iznīcināts tik daudz specu?

Neesiet naivi, noņemiet “rožainās brilles”. Tā jebkuru specdienestu darbā ir parasta prakse. Tāds netīrais darbs īpaši tika veikts padomju laikos. Atcerieties Žukova frāzi: “Zaldātus nežēlot – vecenes sadzemdēs vēl”. Tas ir pašas totalitāru režīmu un tās diktatoru, mūsu gadījumā – Putinu – sargājošas sistēmas pastāvēšanas likums.

Izmeklējot Polijas un Malaizijas lidmašīnu iznīcināšanas apstākļus, es konstatēju, ka mīklainos apstākļos ir gājuši bojā apmēram 30 ģenerāļi un pulkveži, kas saistīti ar dažādām noziedzīgām specoperācijām Čečenijā, Gruzijā, Ukrainā un virknē citu valstu, kuru veikšanas pavēles devis Putins. Kāds nošāvies, kāds “nejauši” gājis bojā no lodes medībās, kāds izlecis pa logu vai pakritis zem vilciena, kāds gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā, nemaz nerunājot par no infarkta vai insulta mirušiem. Viņi visi bijuši noziegumu liecinieki, kurus pasūtījis vai organizējis Putins.

Tikai viens piemērs. Krievijas Iekšējās izlūkošanas dienesta pulkvedis Sergejs Tretjakovs. Viņš ir vadījis Krievijas izlūkošanas specoperācijas no 1995. līdz 2000.gadam un lūdzis amerikāņiem politisko patvērumu. Viņš ir tieši apsūdzējis Putinu Polijas lidmašīnas iznīcināšanā pie Smoļenskas. Divus mēnešus pirms tam par veselību nekad nežēlojies 53-gadīgais Tretjakovs pēkšņi miris savas mājas pagalmā. Nāves cēloni zin FIB. Bet to tāpat kā viņam zināmo informāciju ASV specdienesti ir noslepenojuši.

Jebkuras mafijas (kriminālas, politiskas, finanšu) likums ir šāds: labākais liecinieks ir miris liecinieks. Krievijas FSB ir PSRS KGB juridiskais mantinieks. Tas ir savā sātaniskajā darbībā ir saglabājis savu ciltstēvu: VČK, OGPU, NKVD, KGB garu, Putinam nevēlamu personu iznīcināšanā lietojot pašus modernākos paņēmienus.

Ja lidmašīna tiešām būtu kritusi no augstuma, kurā skārusi bērzu (kā apgalvo krievi), tad tā būtu sadalījusies četros-sešos lielos gabalos, un daudzi pasažieri paliktu dzīvi.

Vienā no poļu izmeklēšanas komisijas pēdējiem paziņojumiem ir teikts par sprādzieniem uz borta: “Kraso temperatūras lēcienu ir grūti izskaidrot ar kādiem citiem iemesliem, izņemot sprādzienu, īpaši ja ir sākušās daudzas kļūmes, ko fiksējusi borta aparatūra. Tās ir fiksētas brīdī, kad reģistrēts pēdējais sistēmas ‘TAWS(terrain awareness and warning system) signāls”. Mēģināsim tikt skaidrībā, par ko te ir runa.

Arī šis paziņojums apstiprināja manus iepriekšējos secinājumus, kurus nosūtīju uz Poliju jau 2016.gada jūnijā. Manuprāt (un pie tāda secinājuma nonākuši arī citi lietpratēji), pirmais trieciens lidmašīnai izdarīts ar augstsprieguma elektromagnētisko lielgabalu ‘Nīke’. Tas ir tas, kuru reģistrējuši pašrakstītāji. Vienkārši sakot, šis lielgabals ir sabojājis elektroniku, to izkausējot kā sieru mikroviļņu krāsnī. Tad pēc dažām sekundēm lidmašīna ir uzspridzināta ar termobāru lādiņu. Laineris ir sagrauts. Gandrīz visi tā pasažieri gājuši bojā. Izdzīvojušie, kā teicu, ir nošauti.

Pievērsu uzmanību tam, ka daudzi pasažieru līķi bija apogļoti un bez apģērba. Lietpratēji konstatēja, ka ugunsgrēks kā tāds lidmašīnā nav bijis, tā nav degusi. Bijuši tikai atsevišķi degšanas perēkļi, kas viegli un ātri nodzēsti. Tātad, tas ir varējis notikt milzīga sprādzienviļņa spēka ietekmē. To varēja radīt termobārs lādiņš. Tāds sagrauj pat viegli bruņotu kara tehniku. Sprādziena laikā rodas ap tūkstoš grādu augsta temperatūra, kas tad ir līķus apogļojusi.

Krievijas armijas bruņojumā ir dažādas kājnieku raķešu ugunsmetēju ‘Šmeļ’ (Шмель) modifikācijas, tostarp ar termobāru lādiņu. Man izdevās atrast šā ieroča lietošanas instrukciju. Tagad to redzat, bet publicēt nedrīkst.

Termobāra lādiņa degvielas-gaisa maisījums lidmašīnas spārnos ir iekļuvis caur izlaistiem aizspārņiem (закрылок) un šasiju izlaišanas vietās, kas tajā brīdī bijušas jau izlaistas. Aerosola maisījuma sprādziens ir lidmašīnu sarāvis gabalos spiedienu starpības dēļ.

Apskatot tūlīt pēc katastrofas uzņemtus foto un video uzņēmumus, var skaidri redzēt, cik lielas bija lidmašīnas atlūzas. Tagad salīdzināsim ar Krievijas Starpvalstu aviācijas komitejas uzņēmumiem. Šis attēls daiļrunīgi apstiprina, ka lidmašīnas lielās atlūzas ir speciāli iznīcinātas.

Man ir (Polijas puses man nodots) operatīvais video, kas ir iemūžinājis kā Prievijas (МЧС) darbinieki ar laužņiem dauza veselus palikušos iluminatorus, bet ar ekskavatora kausu un vibroveseriem (atskaldīšanas āmurs, молоток отбойный) – lielas lidmašīnas fizelāžas atlūzas, ko darīt ir kategoriski aizliegts. Tas darīts ar nolūku – uz lidmašīnas iluminatoriem, apšuvuma, šasijas un elektroniskās aparatūras ir bijušas augstfrekvences elektromagnētiskā lielgabala un termobārā lādiņa atstātas pēdas.

Jūs apgalvojat, ka lidmašīnai uzbrukts divreiz. Kad tas ir noticis?

Mūsdienu spiegpavadoņi bez īpašām grūtībām spēj izsekot daudz ko. Esmu redzējis lidmašīnas sprādziena uzņēmumus un ne tikai tos. Uzņēmumi un ekspertīzes ir jau pievienoti Polijas krimināllietas materiāliem.

Uzreiz piezīmēšu, ka Polijas lidmašīnas lidojuma pēdējās 30 minūtēs Putins ir reālā laikā novērojis operācijas gaitu savā kabinetā pie monitora, tāpat kā ASV prezidents Baraks Obama ir tiešsaistes režīmā sekojis operācijas ‘Neptuna šķēps’ norisei, pirms gada iznīcinot “teroristu numur viens” Usamu bin Ladenu.

Dažas sekundes pirms sprādziena ir sabojāta lidmašīnas elektronika un elektrības padeve – tas ir bijis uzbrukums ar elektromagnētisko lielgabalu ‘Nīke’. Tad sekojis trieciens ar termobāro lādiņu, un lidmašīna, kas atradusies gandrīz pie zemes, ir sašķīdusi vairākos lielos gabalos un desmitiem tūkstošu sīku lausku.

Šos manus secinājumus Krievijas puse var apstrīdēt vienīgi pie nosacījuma, ka tā atdod Polijai visas lidmašīnas atlūzas (ieskaitot elektronisko un elektrisko aparatūru, kabīnes un iluminatoru stiklu lauskas) neatkarīgas starptautiskas izmeklēšanas veikšanai. Par to, ka neatkarīga ekspertīze manus un analoģiskus citu lietpratēju secinājumus apstiprinās nešaubos.

Kāpēc esat tik pārliecināts?

Amerikas pilsētas Akronas universitātes īpašā laboratorijā apmēram 40 vadoši ASV, Nīderlandes, Spānijas un citu pasaules valstu speciālisti kopā ar NASA speciālistiem ir veikuši dažādas Polijas Tu-154M aviokatastrofas cēloņu ekspertīzes. Viņi ir nonākuši pie viennozīmīga rezultāta – lidmašīnas sadalīšanās notikusi jau gaisā pirms trieciena pret zemi, kas var notikt tikai lidmašīnas sprādziena gadījumā.

Ja lidmašīna tiešām būtu kritusi no augstuma, kādā aizķērusi bērzu, (kā apgalvo krievi), tā būtu sadalījusies četros – sešos lielos gabalos, un dzīvi paliktu daudzi pasažieri. Īstenībā no lidmašīnas ir palikušas dažas lielas atlūzas un apmēram 60 000 sīku atlūzu, bet to izkliede 600×700 metru laukumā, kā secina lietpratēji, liecina par sprādzienu.

Pazīstams amerikāņu pataloganatoms Maikls Badens ir veicis radiniekiem nodoto avoakatastrofā bojā gājušo līķu ekspertīzi. Šis speciālists bojā gājušajiem ir konstatējis plaušu emfizēmu. Arī šis fakts apstiprina, ka uz lidmašīnas borta bijis sprādziens. Pēc Badena ziņām sprādziena laikā rodas spiediena starpība, kura izraisa plaušu alveolu sabrukumu un tā saukto “pēkšņu nebijušu emfizēmu”.

Lidmašīnas apkalpe ir tīši maldināta. Īstenībā lidmašīna ir vadīta uz nosēšanos ‘pikēšanas leņķī’ sānis no nosēšanās joslas – vairāk kā 150 metrus pa kreisi no tās un apmēram 500m no tās gala.

Kā sakāt, Tu-154M iznīcināšana ir bijusi nevis vienkārši terora akts, bet vesela specoperācija. Jūs zināt tās detaļas?

Uzsveru, ka tā ir bijusi ne jau viena akta operācija, bet paredzējusi vairākus variantus. Tos veikušas Krievijas specdienestu dažādas apakšvienības, kurām katrai bijis savs uzdevums un tā izpildes secība.

Operācijas pirmais posms saukts par “Nelūgtais viesis” (Tatārs; Татарин) – analogi pazīstamam sakāmvārdam (nelūgts viesis sliktāks par tatāru). Tās uzdevums – sadalīt Donalda Tuska un Leha Kačiņska vizīti Smoļenskā, oficiālas vizītes statusu piešķirot tikai Tuskam, bet Kačiņskim – privātas vizītes statusu. Šo operācijas daļu Putins sekmīgi veica ar Tuska līdzdalību, līdzdarbojoties prezidentam Medveģevam un Krievijas Ārlietu ministrijai.

Man izdevās konstatēt, ka lēmumu vizīti sadalīt Putins un Tusks ir pieņēmuši jau 2009.gada 1.septembrī Gdaņskā. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 70.gadadienas pasākumiem staigājot pa krastmalas muliņu viņi vienojušies kopā valdības līmenī atzīmēt Katiņas traģēdijas 70-gadi bez Kačiņska piedalīšanās.

Krievijas puse ir kategoriski atteikusies Kačiņska vadītās Polijas delegācijas lidmašīnu pieņemt tieši Smoļenskas Ziemeļu aerodromā, lai gan 7.aprīlī tur nolaidās Tusks un Putins, kuri valdības līmenī kopīgi veica piemiņas pasākumus pēc Krievijas puses scenārija.

Operācijai, ko veica Krievijas Aizsardzības ministrijas Ģenerālštāba Galvenā pārvalde, bija koda nosaukums IS (ИС), kas pēc tās organizatoru uzskata nozīmēja Krievijas trīsvienību – vēsturisko, nacionālo un garīgo.

Kāpēc IS? Pirmā nozīme – Ivans Susaņins, Krievijas nacionālais varonis, kurš 1613.gada ziemā “ļahu” vienību ievedis mežā bojā ejai, par ko sakapāts ar zobeniem, bet paši poļi nosaluši mežā. Otra IS nozīme norāda uz PSRS un Vācijas veikto Polijas okupāciju un sadalīšanu 1939.gada septembrī atbilstoši Hitlera un Josifa Staļina slepenajam līgumam, kā arī uz 21 857 poļu karagūstekņu apšaušanu 1940.gada pavasarī pēc Staļina pavēles. Trešā nozīme – par godu ‘Iosifam’ Staļinam; Otrā pasaules kara gados tā nosaukts draudīgākais un smagākais tanks.

Operācijas otrais posms – nepieļaut lidmašīnas nosēšanos Smoļenskā vispār. Uzreiz jāatzīmē – ja militārie dispečeri (lidojumu grupas vadītāji) nebūtu tīši maldinājuši Polijas lidmašīnas apkalpi, tad, ņemot vērā komandiera, otrā pilota, stūrmaņa un bortinženiera augsto profesionālo līmeni, kuriem jau bija gadījies darboties līdzīgos laika apstākļos, viņi būtu lidmašīnu nosēdinājuši veiksmīgi. Atzīmēšu, ka lidmašīnas komandieris Arkadiušs Protasjuks šo pašu lidmašīnu šajā pašā lidlaukā bija nosēdinājis, lidojot kā otrais pilots 7.aprīlī ar Tuska vadītu delegāciju.

Lidlaukam, kurā bija jānosēžas Polijas Tu-154M, bija militārā lidlauka statuss. Tāds bija arī Polijas prezidenta lidmašīnai. Kara aviācijā ir citi lidojuma drošības noteikumi nekā civilajā. Īsumā: civilajā aviācijā lēmumu nolaisties pieņem lidmašīnas komandieris, bet kara lidlaukos un kara lidmašīnām nolaišanās atļaujas vai aizliegšanas lēmumu pieņem vienīgi lidlauka lidojumu vadītājs, nevis apkalpes komandieris!

Kad “pēkšņi” parādījās migla, kas bija ārpus nolaišanās lidlaukā pieļaujamās redzamības normas, lidojumu vadītājs un nolaišanās zonas vadītājs zināja, ka atbilstoši Smoļenskas Ziemeļu lidlauka lidojumu drošības nodrošinājuma instrukcijai un KF federālajiem lidojumu drošības noteikumiem lidmašīnu nosēdināt ir aizliegts. Bija nekavējoties jāslēdz lidlauks, jāaizliedz Polijas lidmašīnas komandierim doties uz nolaišanos un jāsūta lidmašīna uz Vnukovu Maskavā, ko Maskava bija noteikusi kā rezerves lidlauku. Tā rīkojās ar Krievijas kara transporta lidmašīnu, kas veda Polijas delegācijas transportlīdzekļus. Bet ne šīs Tu-154M gadījumā.

Lidojumu vadītājs ziņoja uz Maskavu par neiespējamību nosēdināt lidmašīnu laika apstākļu dēļ. Tomēr no Maskavas pavēlēja vadīt lidmašīnu uz nosēšanos. Lidojumu vadītājs, būdams karavīrs, pakļāvās noziedzīgai augstāka priekšnieka pavēlei, zinot, ka tam nav tiesību iejaukties viņa dienesta darbībā pieņemot lēmumus. Viņam vajadzēja pildīt federālo noteikumu prasības un lidojumu drošības reglamentējošo aerodroma instrukciju, nevis pavēli no Maskavas.

Par Polijas prezidenta lidojuma drošību Krievijas gaisa telpā un tās drošību nolaižoties Smoļenskas Ziemeļu lidlaukā atbildīgas bija militāras amatpersonas – lidojumu vadītājs pulkvedis Nikolajs Krasnokutskis, lidojumu vadītājs apakšpulkvedis Pavels Pļusņins, nolaišanās zonas vadītājs majors Viktors Riženko, viņu augstākstāvošais priekšnieks ģenerālis Vasilijs Suharevs un Maskavas amatpersona, ģenerālis Vladimirs Benediktovs (kurš pavēlēja-ieteica vadīt Tu-154M uz nosēšanos). Pārkāpjot minētos federālos noteikumus un instrukciju, viņi izdarīja militāru amata noziegumu.

Polijas puse jau ir nosūtījusi Krievijai lūgumu saukt viņus pie kriminālatbildības. KF izmeklēšanas komiteja šo prasību ir noraidījusi.

Bez tam lidmašīnas apkalpe ir tīši maldināta, ka tā precīzi iet uz nolaišanos (dispečeri ir atkārtojuši: “Esat kursā, nolaižaties (“На курсе, на глиссаде”)). Īstenībā lidmašīna ir vadīta uz nosēšanos “pikēšanas leņķī” – vairāk kā 150 metrus pa kreisi no joslas un apmēram 500 metrus no tās gala. Šo attālumu ir apstiprinājusi Maskavas tehniskā komisija. Ja lidojuma vadītāji būtu lidmašīnu veduši precīzi uz nolaišanās joslu, tad TU-154M būtu piezemējusies normāli pat gandrīz uz aklo.

Tehniskie speciālisti, kuri aprakstījuši lidmašīnas mēraparātu stāvokli, ir reģistrējuši interesantu faktu: augstuma mērītāja rādījumi uz lidmašīnas komandiera un stūrmaņa ekrāniem ir atšķīrušies par vairāk kā 50 metriem. Sliktas redzamības apstākļos tas lidmašīnai ir nāvējoši. Un neviens no apkalpes locekļiem nevarēja pārslēgt augstuma mērītāju nepieceļoties no sēdekļa.

Un kā tāda rādījumu atšķirība izskaidrojama no tehniskā viedokļa?

Lietpratēji ir pārliecināti, ka ar mūsdienu tehnoloģijām ir veiktas manipulācijas lidmašīnas un lidlauka torņa elektroniskajās sistēmās. Vienkārši runājot, hakeris ir uzlauzis aizsardzības sistēmu, izdarījis lidmašīnas kursa un nolaišanās leņķa izmaiņu, palielinot nolaišanās leņķi, kas pat bez spridzināšanas novestu pie katastrofas. Pamanīt šo izmaiņu uz datora monitora bija gandrīz neiespējami.

Ir informācija, ka ģenerālis Ivanovs Kačiņska lidmašīnas iznīcināšanas operāciju koordinējis ar vienu no Polijas militārās izlūkošanas augstākajiem virsniekiem, kuru savervējusi Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU; ГРУ).

Ir pilnīgi acīmredzami, ka krievi to visu nespētu izveikt bez poļu puses līdzdalības…

Protams, nodevēji mēdz būt vienmēr. Aizsardzības ministrs Macarevičs ir nosūtījis Polijas Generālprokuratūrai oficiālu iesniegumu saukt bijušo premjerministru Donaldu Tusku pie atbildības par “diplomātiskas nodevības” izdarīšanu, kas kaitējusi valsts interesēm. Viņam draud līdz 10 gadiem brīvības atņemšanas.

Polijas prokuratūra ir uzstādījusi apsūdzību Tuska vadītās Polijas valdības kancelejas vadībai un divām amatpersonām, kā arī diviem Polijas vēstniecības Maskavā darbiniekiem. Polijas ģenerālprokuroram ir nodoti materiāli, kuros teikts par Polijas un Krievijas specdienestu “ciešu sadarbību”, lai izmeklēšana virzītos Krievijai vajadzīgā virzienā, par to ka FSB caur savu aģentūru Polijā kontrolējusi lietas izmeklēšanu, kuru vadīja Polijas bijušie kara prokurori. Pret viņiem lieta jau ierosināta.

Polijas bruņoto spēku virsnieku vidū ir atklāti trīs KF specdienestu darbinieki. Tie ir jau notiesāti. Ir informācija, ka ģenerālis Ivanovs Kačiņska lidmašīnas iznīcināšanas operāciju koordinējis ar vienu no Polijas militārās izlūkošanas augstākajiem virsniekiem, kuru savervējusi Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU; ГРУ). Polijas pretizlūkošana šīs ziņas pārbauda.

Bez atbildes paliek vēl daudzi jautājumi. Polijas izmeklētāji pašlaik noskaidro:

  • vai ir dzīvi tās Krievijas kara lidmašīnas IL-76 apkalpes locekļi un komandieris, kas veda Polijas delegācijas transportlīdzekļus, bet nenolaidās miglas dēļ;

  • vai ir dzīvi apsargi, kuri bija uz lidmašīnas borta, un kuriem bija jānodrošina Polijas delegācijas drošība;

  • vai ir dzīvs Krievijas militārais stūrmanis, kurš labi pazina Smoļenskas Ziemeļu lidlauku, un kuram bija jāizlido kopā ar Kačiņski 10.aprīlī, bet tieši pirms izlidošanas ir atstādināts no lidojuma;

  • kurš no Polijas Aizsardzības ministrijas pēdējā brīdī pavēlējis Krievijas stūrmani noņemt no reisa.

Šīs personas ir jānopratina visos lietas aspektos.

Tagad, klausoties Polijas puses oficiālos paziņojumus, priecājos par kolēģiem un jūtu, ka neesmu zaudējis savu profesionālismu. Viņi apstiprina manus iepriekšējos secinājumus un savākto datu īstumu. Poļu izmeklētāji ir konstatējuši, ka liela daļa bojā gājušo medicīniskās dokumentācijas ir viltota, ka krievi vairākus līķus ir samainījuši. Esmu pārliecināts, ka nevarēja būt “tēraudciets” bērzs, kuru ar spārnu aizķērusi lidmašīna un no trieciena pret zemi sašķīdusi. Uzreiz bija skaidrs, ka lidmašīna līdz bērzam nav nolidojusi. Lidmašīnas atlūzas ir sākušas krist 40 metrus pirms nogāšanās. Arī to vēlāk ir apstiprinājuši lietpratēji.

Mana izmeklēšana ir neoficiāla, tās secinājumi nav galīgi, nedz obligāti izmeklēšanai un tiesai. Bet tie izgaismo daudzus apstākļus un dod pamatu secināt, ka Polijas prezidenta lidmašīnas nogāšanās ir bijusi Putina organizēts terora akts. Gala slēdziens tomēr jādod Hāgas Starptautiskajam tribunālam, kura priekšā kā apsūdzētajiem jāstājas Putinam, Medveģevam, Tuskam un Krievijas specdienestu vadītājiem.

http://gordonua.com/publications/omelchenko-v-slozhivsheysya-situacii-likvidaciya-putina-budet-priznana-zakonnoy-po-analogii-s-ubiystvom-usamy-ben-ladena-221115.html

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s