Kāpēc nacisti respektēja Šveices neitralitāti Otrajā Pasaules karā? Carrie Carney

 

(Nezinu žīdu ietekmi mūsdienu Šveicē, nezinu arī dāsnā 22 miljonu franku starptautiskās izpētes budžeta avotu; mani ieinteresēja problemātikas līdzības ar žīdiem Latvijā ar pirmo okupācijas dienu 1940.gadā. Skaidrs, ka ir nesaprātīgi apsūdzēt, vēl jo vairāk sodīt par tautību, tomēr veselais saprāts liek cilvēkam apjaust tautu “vidēji statistisko” raksturu, kas sākumam palīdz orientēties, ko no kura drīzāk var sagaidīt, no kā, drošs paliek drošs, piesargāties. Un kuru sagaidīt kā mīļu viesi. I.L.

17.jūnija rīts. Izklīst migla, un palsi atmirdz saule. Pēdējie dziesmu draugi pamet Daugavpili un dodas mājup. Galvenās Daugavpils ielas pilnas žīdiem un to līdzskrējējiem. Bariem šie latviešu tautas izsūcēji stāv un kaut ko gaida. Viņi aizslēguši veikalus un sagatavojušies svētkiem, svētkiem, kurus tie visus šos gadus, liekas, gaidījuši izsūkdami latviešu tautu līdz pēdējai iespējai. Klusi ielās klīst kārtības sargi, un to gaitas pavada apslēpti un ņirdzīgi smiekli. Daugavpils žīdi gaida sarkanās armijas priekšpulkus, kuri jau pārgājuši Latvijas robežu un nāk pilsētas virzienā.” (https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/08/16/tanis-drumajas-dienas-kurzemes-vards-20-06-42-1940-g-dziesmu-svetki-daugavpili-krievi-ienak-latvija/ )

Un “Iekšējais cietums, t.i., čekas pagrabi, bija viena no svarīgākām šīs iestādes sastāvdaļām. Lai gan pēc iekšējās kārtības un režīma cietums bija pakļauts šī cietuma priekšniekam, tomēr visas pavēles un rīkojumus deva čeka. Sardzes dienestu veica GPU karaspēka izlase. Šos burtus paši krievi iztulko šādi: “Gospoģi, pomogi ubratsja” (Kungs, palīdzi tikt prom). Pēc tautībām čekas ļaužu sastāvs bija visai raibs: vairums gan āziātu un žīdu. Sardzes dienestu pa lielākai daļai veica šķībacaini āziāti, bija arī divi latvieši un divi žīdi. Kas zīmējās uz abiem latviešiem, tie savos dienesta pienākumos bija stingri, bet pret arestētiem izturējās cilvēcīgi, ko gan nevaru teikt par žīdiem.” (https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/08/25/piedodiet-krietnie-zidi-ar-kuriem-ir-sastapies-katrs-bet-te-ir-ar-sirds-asinim-rakstita-apsudziba-krievzidu-masivam-teroram-baigaja-gada/

Un “Jo žīds, šis kustoniskais, rijīgais egoists, var valdīt tikai atbruņotu un pretoties pilnīgi nespējīgu ļaužu pūli, pie tā apmierinot savas atriebības tumšās dziņas, kas vienmēr izvēršas sadisma tvana pilnās asiņu orģijās un izvirtušā izdzīvē, ar šo savu izdzīvi modernajām lielpilsētām uzspiežot savu izvirtības un noziedzību zaņķos mērcēto zīmogu.

No šī neprāta un posta mums jāpieceļas jaunai dzīvei, jaunu domu, jaunas idejas vadītai.
Boļševisms visu proletārizēja, grūda nabadzībā un dzīvnieciskas eksistences cīņas pirmatnībā.
https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/09/06/kas-ir-krievu-utml-okupacija-1940-gada-un-pec-1944-gada-no-laikrakstiem/ )

 

——————-

Interesants jautājums, viens no tiem, ko sev uzdevu, kad pirms dažiem gadiem pārvācāmies uz Šveici. Kad sāku rakties pēc papildus ziņām, sapratu, ka paši šveicieši vēlētos pilnīgāk saprast savas zemes lomu 2.Pasaules kara laikā. Īsā atbilde ir, ka Šveice nepavisam nebija neitrāla. Bet garā atbilde ir daudz daudz garāka.

1996.g. Šveices Federālā padome (Swiss Federal Council) iecēla kaut ko, ko nosauca par ‘Bergier Commission’ (jeb ICE – Neatkarīgā Ekspertu Komisija). Šīs starptautiskās komandas uzdevums nebija uzbrukt vai nosodīt Šveices rīcību attiecībā uz 2.PK, bet drīzāk labāk izprast tās lomu kara laikā vēsturiskā kontekstā. Ar 22 miljonu franku budžetu un neierobežotu piekļuvi privātiem un publiskiem dokumentiem šī komisija savu pētījumu pabeidza 2002.gadā. Iznākums bija 25 plaši sējumi, kas iztirzāja bilances aktīvu kustību, Šveices attiecības ar nacistisko Vāciju, tās bēgļu politiku, Šveices franku maiņu zeltā un ieroču ražošanu un kustību, visam notiekot likumīgos neitralitātes ietvaros, kā noteica Hāgas 1907.gada Konvencija. Ziņas par Šveices bēgļu politiku tika iekļauta arī gala ziņojumā.

Komisija secināja, ka Šveice ir vairākas reizes savu neitralitāti pārkāpusi (lai gan reizēm Sabiedroto labā, kas ir pluss). Ziņojums atklāja, ka iemeslam, kāpēc nacisti neiebruka Šveicē, nebija sakara ar viņu ģeogrāfiju, zemessardzi vai žīdiem labvēlīgu noskaņojumu un vēl mazāk ar naudu. Šveices kompānijām un valdībai darījumi ar Vācijas kompānijām un nacistu režīmu bija labs bizness. Un kamēr daudzi atsevišķi Šveices pilsoņi varēja nebūt Hitlera pusē, komisija atklāja, ka valdības politika īstenībā bija antisemītiska. Visvairāk man palika neizprasti vairāki izteikumi, ko citēju no viņu atklājumiem.

Visus klīringa kredītus izmantoja Vācijas un Itālijas armijas, lai iepirktu Šveices darbgaldus, lauksaimniecības produktus un, galvenokārt, kara materiālus, tā ka Šveices valdības sniegtie aizdevumi bija pretrunā ar neitralitātes likumu. Apsverot visu, šos valsts aizdevumus var uzskatīt par “maksu” Romas-Berlīnes Ass varām, kuras ar savu pretblokādi līdz 1944.gadam iedarbīgi kontrolēja Šveices ārējo tirdzniecību.” ICE 3.sēj.

Nacistu režīma laikā visas kompānijas, kuras aplūkojām, varēja saglabāt savu autonomiju un savu privātā sektora raksturu. Vienlaikus ar savu rūpniecisko darbību un liela strādnieku skaita nodarbināšanu tās veicināja Vācijas ekonomikas atjaunošanos un izvēršanos, tādējādi atbalstot nacistu sistēmu. Uzņēmēji uzskatīja, ka tas ir viņu pienākums pret nacionālsociālisma valsti – neatkarīgi no politiskās sistēmas, kādu šī valsts uzrādīja tās likumības detaļās un kopumā.” ICE 6.sēj.

Attiecībā uz Šveices bēgļu politiku īpaši svarīgi bija divi gadi. 1938.gadā Šveice bija iesaistīta Vācijas žīdu pasu iezīmēšanā ar «J», un 1942.gada augustā tā slēdza savas robežas personām, kas bija vajātas “tikai rases iemesla dēļ”” ICE 17.sēj.

Robežu slēgšana 1942.gada vasarā tika attaisnota daļēji ar pārtikas apgādes stāvokli. Tomēr avoti pierāda, ka nedz pārtikas apgādes stāvoklim, nedz militārajam vai politiskajam spiedienam no ārzemēm robežu slēgšanā nebija izšķiroša loma. Tādējādi rodas jautājums, kāpēc Šveice neraugoties uz savu informētību un bez spiedīgas nepieciešamības nākošajos mēnešos atraidīja tūkstošiem bēgļu un tika iesaistīta nacionālsociālistu noziegumos, atstājot bēgļus viņu vajātājiem. Šajā sējumā antisemītisms parādās kā svarīgs iemesls vai nu žīdu vajāšanas neizpratnei, vai vajadzīgo secinājumu no informācijas neizdarīšanai par labu upuriem. Tas skaidri parādās salīdzinājumā ar politiku attiecībā uz bēgļiem no Krievijas revolūcijas sekām, kuri rada patvērumu un finansiālu atbalstu Šveicē. Kamēr šajā gadījumā vispārējais antikomūnisms darbojās bēgļu labā, žīdu bēgļu atraidīšanu motivēja plaši izplatītā antisemītiskā attieksme. Šveicē antisemītisms kulturāli, sociāli un politiski balstījās un bija saistīts ar kristiešu naida veidiem pret žīdiem. Tas iekļāvās populācijas politikā, kas apkaroja Šveices “Überfremdung” (pārsvešošanu) un īpaši tā saukto “Verjudung” (pāržīdošanu) kopš Pirmā Pasaules kara (1.3. nodaļa). Lai gan bija arī citi nacionālas, kā arī starptautiskas izcelsmes Šveices bēgļu politikas definējumu ietekmējoši faktori. Nacionālā līmenī jāmin īpaši ksenofobija un “Überfremdung” (2.2.2. nod.), ekonomiskais protekcionisms (2.2.3. nod.), kas skar apgādi un nacionālo drošību (2.2.4), un humanitārās misijas jēdziens (2.2.1 un 6. nod.). Šo motīvu mijiedarbe un nesaderība darīja iespējamu, ka Šveices lēmumpieņēmēji izšķīrās par žīdu bēgļu augstsirdīgāku pieņemšanu, neraugoties uz viņu plašo informētību par nacionālsociālistu vajāšanas un iznīcināšanas politiku.” ICE 17.sēj.

Pat šī atbilde varbūt ir tālu no pilnīgas informācijas, kādu ļaudis vēlētos, tomēr katram, kurš vēlas lasīt ziņojumus, kopsavilkums ir brīvi pieejams vietnē Independent Commission of Experts Switzerland. Iesaku cilvēkiem izlasīt. Neatstāsim šos 22 miljonus franku neizmantotus.

Vēlos piemetināt, ka bijām visai laimīgi gadu nodzīvot dzīvot Šveicē un to iemīlējām. No ainavām un ēdieniem līdz neiedomājamajiem Šveices draugiem, ko guvām, mēs visu to mīlēsim!

Vēstures izpratne ir svarīga, bet tā nav runga, ar kuru mums būtu mūžīgi jāsoda.

https://www.quora.com/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.