Aizsargu priekšnieka runa Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai 2018.gada 18.novembrī

Pirms runājam par drošības situāciju, jāatgādina, ka nekāda armija neglābs valsti, ja tās pilsoņi paši nebūs gatavi aizstāvēties. Vēsture rāda, ka visefektīvākā aizsardzība ir apbruņota un apmācīta tauta –  ja vien valsts nosacītā elite to var atļauties. Valsts drošība pats par sevi ir abstrakts termins, valsts demokrātiskā iekārtā ir paredzēta tās pilsoņu interešu nodrošināšanai, ne otrādi – pilsoņi valstij, kā sovjetiski aziātiskajā,  uz bailēm un piespiešanu vērstā modelī.

Konceptuāli – neliela valsts nevar uzturēt pietiekoši  lielu armiju.

Šos trūkumus it kā  risina dalība NATO blokā , tomēr lielo spēlētāju intereses mēdz  mainīties, un slīcēju glābšana pirmkārt paliek pašu slīcēju rokās.

Jāpiezīmē, ka Krievija ar Kēnigsbergā  un pie Pēterburgas izvietotām pret-kuģu un pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksiem  var bloķēt Nato papildspēku piekļuvi mūsu reģionam. Nopietna konflikta gadījumā šie kompleksi droši vien tiktu iznīcināti, bet mums jārēķinās, ka rietumi tikai Baltijas  dēļ neriskēs ar plašu karadarbību. Tomēr, arī par Baltijas aizsardzību tiek domāts, liecina nesenās ‘’Trident juncture’’ Nato mācības Norvēģijā , 45 tkst. dalībnieku un Krievijas nervozā reakcija –  stratēģiski svarīga Krievijas reģiona tuvumā, kā arī iespēja Baltijas apgādei caur Norvēģiju un Zviedriju jūras daļā, ko nepārklāj krievu raķetes.

Ir nošķirams ārējais  un iekšējais apdraudējums. Otrkārt, par apdraudējumiem nevaram spriest tikai militārā nozīmē.

Piemēram, līdzšinējās lauksaimniecības, uz ‘’sarkano baronu’’ , industriālo lauku lielražotāju  atbalstu, vērstās polītikas sekas, kuras tieši ietekmē drošību – liela iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētas reģionā (LV – Rīgas reģionā  52 % no valsts iedzīvotājiem; pretēji apgalvojumiem, ka tas ir dabīgs process, Eiropas  valstīs šis procents ir – Londonas reģions 21%, Parīze – 19%, Stokholma 16%)., komplektā ar lauku depopulāciju  – pārtikas bāzes neesamība jeb tās koncentrēšana viegli kontrolējamos salīdzinoši nedaudzos punktos, humānās katastrofas iespējamības pieaugums,  atbalsta trūkums partizānu kustībai. Tāpat medicīnas pakalpojumu centralizācija būtu jāvērtē no drošības viedokļa, kāda ir reģionālo iestāžu kapacitāte,   Rīgas slimnīcu iespējas un noturība.

    Nav iespējams skatīt atsevišķi, jeb ‘’ieviest kārtību’’ vienā   valsts sfērā – nejēdzībām ir kopējs cēlonis – pēc būtības, nedemontētā padomju sistēma, kura vairāk vai mazāk veiksmīgi tēlo Latvijas valsti, demokrātisku pārvaldi  un pretojas būtiskām pārmaiņām.

Mēģinājumi izmainīt sistēmu, tajā iekļaujoties- vismaz  bez būtiska ārēja atbalsta – ir bijuši lemti neveiksmei.   Šķiet, arī aizsardzības sfēra, kur , pateicoties integrācijai Nato , situācija varētu būt atšķirīga, to veiksmīgi ‘’muļļā’’.

Galvenais ārējais apdraudējums ir Krievijas centieni atgūt kontroli pār bijušās PSRS impērijas teritorijām ar militāra spēka ( Grūzija 2008, Ukraina 2014.g) un hibrīdkara jeb 4.paaudzes kara ieroču kā informatīvais, ideoloģiskais, propagandas, un  speciālo operāciju (Melnkalne) palīdzību.

Vienlaicīgi Krievija ar hibrīdkara elementu izmantošanu cenšas radīt polītisku  jucekli Rietumeiropas valstīs un ASV, ar aktivitātēm Sīrijā un Lībijā – izmantot  bēgļu plūsmas ventili Eiropas šantāžai. Lai arī daļēji panākumi ir, tomēr radīt nopietnu, ilgtermiņa  apdraudējumu NATO bloka dibinātājvalstim Krievija nevar, bet ar savu ‘’stratēģiskā huligāna’’ uzvedību, kā to raksturojis britu politologs ( Lindly-French), cenšas izkaulēt taktiskas piekāpšanās.

Kremļa ālēšanās ir izsaukusi arvien stingrākas ASV  sankcijas, kā arī pieaugošu spiedienu pārtraukt gāzes vada Nordstream 2 būvniecību.

Hibrīdkara metodes  rada apdraudējumu, kuru iespējams uzdot kā attiecīgā uzbrukuma objekta iekšējo problēmu, esošu un izdomātu,  saasinājumu. Latvijas gadījumā, atšķirībā no rietumeiropas, riski ir augstāki, pastāv vēsturiski veidoti labvēlīgi apstākļi, kas nosaka 4. maija valsts ievainojamību   – agresoram labvēlīga informatīvā telpa, Krievijas līdzjutēju masa, no kompartijas un čekas darbiniekiem veidojusies vietēja nomenklatūra ar ar sakariem un saistībām Krievijā.

Publiskajā LV telpā  minēts par totālās jeb vispārējās  aizsardzības nepieciešamību patreizējos apstākļos,  kāda ir reālā situācija? Ar vispārējo aizsardzību saprot dažādu valsts  struktūru gatavību ārkārtas situācijām, integrētas darbības, vienotu krīzes vadību, resursu nodrošinājumu.

Par LV aizsardzības  pamatu un mugurkaulu ir pasludināta zemessardze (ZS) –  pēc būtības reģionāla aizsardzības struktūra, kura LV esot tikpat profesionāla kā armija, un kuru (ZS) krīzes situācijā paredzēts izmantot, novirzot vienības uz vajadzīgajiem reģioniem. Armijas lielums  LV tiek vērtēts kā viena vieglo kājnieku brigāde, zemessardze – ap 8000 cilvēku.

Saprotams,  ka šobrīd jāiztiek  ar esošajiem resursiem,  tomēr dīvaina šķiet LV unikalitāte, arī pēc 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā,  neatjaunojot obligāto jeb vismaz daļēji brīvprātīgu militāro dienestu – kā citur mūsu reģionā – igauņi un somi to nekad nav pārtraukuši, Lietuvā atjaunoja 2015.g.,  Zviedrijā daļēji šogad. Tā vietā tiek tiražētas blēņas par Latvijas ZS unikalitāti, armijas instruktoru un materiālo resursu noplicināšanu darbam ar jaunkareivjiem, Latvijai  nelojālu personu apmācīšanu (kas risināms ar drošības dienestu darbu) utt. Tiesa , ir veikts pilotprojekts brīvprātīgo armijas rezervistu apmācībai, tomēr tas nerisina zemessardzes – reģionālai atbalsta  tipa struktūrai uzkrauto armijas funkciju realizāciju.

Iedomāsimies situāciju, konflikta gadījumā ZS vienības no sava reģiona tiek pārdislocētas citur, armijas funkciju veikšanai, kam tomēr pamatā nepietiek ne sagatavotības, ne bruņojuma, ne citu resursu, atstājot pašu mājas bez apsardzes,  vietējās pašvaldības praktiski bezpalīdzīgas diversantu jeb laupītāju bandu priekšā. Rezultātā iespējama situācija, kad patriotiskākie valsts pilsoņi aiziet bojā, veicot funkcijas, kurām nav ne attiecīgi sagatavoti, ne apgādāti. Savukārt aizsardzības spēku, daļēji brīvprātīgai izveidei no jauna,  īsā laikā, mums nepietiek stratēģiskā dziļuma un resursu, kā Ukrainā.

Lai saprastu šo dīvainību cēloņus, jālūkojas pagātnē.

Vēl pirms zemessardzes, 1990. gadā,  L(ps)R Augstākās Padomes administrēšanas laikā –  tika atjaunota Latvijas Aizsargu organizācija – kā LV brīvvalsts organizācija, pie PK, un  padomju struktūrām nepakļāvās; komunistiem nācās radīt alternatīvu – ZS, ar līdzīgiem statūtiem, mērķiem, uzdevumiem, bet savā pakļautībā – pirmais LR Zemessardzes komandieris bija  kompartijas CK pirmais sekretārs. Sākotnēji, tautas piesaistei, bataljonu vadības nonākšana vietējo patriotiski noskaņotu personu rokās tika pieļauta (šos reizēm atceras kā Zemessardzes ‘’zelta laikus’’), tomēr turpmākas ‘’profesionalizācijas’’ gaitā no viņiem pamatā atbrīvojās,  Zemessardze no pašaizsardzības organizācijas (kā Aizsargi) juridiski tika pārveidoti par valsts (brīvprātīgu) dienestu, vienību komandieri vēlāk iecelti ne no vietējo vidus, bet profesionālā dienesta. Paralēli notika Aizsargu organizācijas diskreditēšana un vājināšana, lai neapmierinātajiem zemessargiem nebūtu alternatīvas,  kā arī fiziski likvidēts Aizsargu priekšnieks, PK delegāts Rība.

Reģionālās reformas  gaitā, ZS štābi un ieroču glabātuves  sanāca izvietotas neloģiski (daļai zemessargu tālu jeb  grūti pieejami, piemēram, jāšķērso lielu upju tilti, lai saņemtu ekipējumu); ZS nozīme tika mazināta, izmantojot arī iestāšanās laikā NATO, rietumvalstīs valdošo ilūziju par ‘’vēstures beigām’’, ka turpmāk jākoncentrējas uz miera misijām un reģionālā aizsardzība nav nepieciešama. Jāpiezīmē, igauņi uzstāja uz savas reģionālas aizsardzības sistēmas  ar Kaitseliit – igauņu aizsargi, (ne zemessardze!) saglabāšanu, un Nato atbilde bija – labi, ja vēlaties, domāsim, kā savietot.

Rezultāta LV ir ap 8000 zemessargu, no 17 000 deviņdesmitajos gados – diemžēl  no publiskajiem aizsardzības struktūru vadītāju izteikumiem īsti nav saprotams, vai skaitlis ir sasniegts, jāsasniedz, vai plānots.

Turpretim Igaunijā ir 15000  Kaitsellit biedru (ar jaunatnes un atbalsta  organizācijām 26000), un 2 armijas brigādes, pie mazāka iedzīvotāju skaita.

Kāda tad ir atšķirība – vai nav vienalga, kā sauc aizsardzības struktūru? Nosaukumam tiešām nav principiālas nozīmes,  svarīga ir pilsoņu interese un iespējas ietekmēt procesu:

Aizsargu  struktūra ir pašaizsardzības organizācija, kurai ir  valstiskas funkcijas,  un kurā, miera laikā, tiek  ievēroti demokrātiskas pārvaldes  principi – piemēram, nodaļas komandieri ievēl nodaļas biedri  – vadība var viņu neapstiprināt amatā, ja tam ir iemesli, bet neieceļ citu no malas. Valsts valdība ieceļ jeb apstiprina augstāko komandieri, bet, no organizācijas biedru vēlētas pārstāvniecības,  amatam izvirzīto kandidātu vidus; un tamlīdzīgi. Arī igauņu Kaitseliit pastāv vēlētas institūcijas , kas balansēti veic organizācijas vadību kopā ar ieceltajiem vadītājiem.

Mannerheims, kurš ielika pamatus Somijas aizsardzības spēkiem,  ir teicis – ‘’aizsargu organizācijas iekšējā demokrātija ļāva izveidot Somijas valsts mugurkaulu’’. Ievērojiet – ne organizācijas, ne  aizsardzības spēku – bet – valsts mugurkaulu! Tādēļ padomju okupanti pirmām kārtām vajāja un likvidēja aizsargus, bet Somijā pēc otrā p.k. piespieda somus analogu  struktūru likvidēt. Šeit arī  rodams pamats  totālās aizsardzības koncepcijas risinājumam.

Advertisements

One comment on “Aizsargu priekšnieka runa Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai 2018.gada 18.novembrī

  1. varabungas saka:

    Reblogged this on vara bungas and commented:
    Tēžu līmenī nav kur piesieties. Bet mana ZS batiņa pirmais komandieris, kas nāca no Aizsargu organizācijas izrādījies čekas maišelnieks. Tādēl esmu piesardzīgs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.