3.gs.meritokrātija jeb par Budas iedzimšanas pasaulē nosacījumiem. No Lalitavistaras, budisma Lielā Rata sūtras. No sanskrita un ķīniešu valodas tulkojuši Н.В.Александрова, М.А.Русанов

(Labs meritokrātijas piemērs no senatnes. Viltusliberāļiem varbūt spriedīsies kaklā, bet paši vainīgi. I.L.)

VII. Padievu vēršanās pie Bodhisatvas un viņa runa par ideālas valdnieku dzimtas īpašībām un valdnieces tikumiem

(Lalitavistaras sanskrita versija)

Padievi un bodhisatvas (cilvēki, kuri sasnieguši apskaidrību, tomēr izlēmuši palikt šajā pasaulē palīdzēt cietējiem, nevis nonākt nirvanā) sešpadsmit valstīs visā Džambudvīpā (Indijas teritorija) apsprieda visas labākās valdnieku dzimtas un visās atrada trūkumus. Viņu, dziļās pārdomās grimušo, vidū, [bija] padievs vārdā Džņānaketudhvadža, atbrīvojies no pārdzimšanas, cieši nolēmis [sasniegt] apskaidrību šajā Lielā Rata (Mahājanas) budismā. Viņš vērsās pie šīs dižās padievu un bodhisatvu sapulces: “Pieiesim, godātie, pie šā Bodhisatvas (Budas) un vaicāsim [viņam pašam], kādi tikumi mēdz būt dzimtai, kurā iedzimst bodhisatva, kas pieredz pēdējo dzimšanu”. “Labi, – [atbildēja] visi un, godbijībā salikuši rokas, piegāja Bodhisatvam (debesu valstībā Tušitā) un vaicāja: “Ak, taisnais vīrs, kādi tikumi piemīt tam dārgakmenim starp dzimtām, kurā dzimst bodhisatva, kas pieredz pēdējo dzimšanu?”

Tad Bodhisatva, ietvēris skatā visu dižo padievu un bodhisatvu sanāksmi, teica tā: “Ar sešdesmit četrām īpašībām, ak cienītie, mēdz būt apveltīta dzimta, kurā dzimst bodhisatva, kas pieredz pēdējo dzimšanu.”

Ar kādām sešdesmit četrām?

“Lūk kādām: tā dzimta it pazīstama, tā dzimta ir izcila, tā dzimta nekaitē krietniem, tai dzimtai ir [cildena] izcelsme, tā dzimta pieder pie [laba] klana, tai dzimtai ir vīru paaudzes, tā dzimta ir nelokāma, tai dzimtai ir ciltstēvu paaudzes, tai dzimtai ir vīru paaudzes, kas saukti par dižiem valdniekiem, tajā dzimtā ir daudz sieviešu, tajā dzimtā ir daudz vīriešu, tā dzimta ir bezbailīga, tā dzimta nav bēdīga un nav satricināma, tā dzimta nav alkatīga, tā dzimta ir tikumīga, tā dzimta ir gudra, to dzimtu sargā palīgi un tā bauda izpriecas, tā dzimta ir aizņemta ar derīgiem arodiem un tā bauda izpriecas, tā dzimta ir uzticīga draudzībai, tā dzimta nekaitē dzīvniekiem, tā dzimta ir pateicīga, tā dzimta nav pakļauta iegribām, tā dzimta nav pakļauta naidam, tā dzimta nav pakļauta prāta aptumsumam, tā dzimta sargās no nopelšanas, tā dzimta bagātīgi dalās ar žēlsirdības dāvanām, tā dzimta ir uzticīga solījumam, tā dzimta ir uzticīga pašierobežojumam, tā dzimta ir uzticīga dāsnumam, tā dzimta ir drosmīga, tā dzimta ir nemainīgi vīrišķīga, tā dzimta ir izturīgi vīrišķīga, tā dzimta ir pati vīrišķīgākā, tā dzimta godā reģus, tā dzimta godā padievus, tā dzimta godā svētnīcas, tā dzimta godā senčus, tā dzimta nav neatlaidīga ienaidā, to dzimtu slavē desmit debess pusēs, tai dzimtai ir uzticīgi kalpi, tai dzimtai ir nepārspēti kalpi, tā dzimta starp dzimtām ir vecākā, tā dzimta starp dzimtām ir labākā, tā dzimta ir sasniegusi varu pār dzimtām, tā dzimta tiek saukta par diženu vadoni, tā dzimta godā mātes, tā dzimta godā tēvus, tā dzimta ir uzticīga dziedniekiem, tā dzimta ir uzticīga priesteriem, tai dzimtai pieder mājas, noliktavas un klētis, kurās daudz dārgumu un graudu, tai dzimtai ir daudz zelta, dārgakmeņu, pērļu, zelta un sudraba lietu un piederumu, tai dzimtai ir daudz ziloņu, zirgu, kamieļu, govju un aitu, tai dzimtai ir daudz verdzeņu, vergu, amatnieku un strādnieku, tā dzimta ir neuzvarama, tai dzimtai veicas visās lietās, tā dzimta ir cēlusies no čakravartina (riteņu valdnieks, kura rati ripo visur bez šķēršļiem – augstākais, pārākais, suverēns) dzimtas, tā dzimta ir plaukstoša pateicoties agrāko labā sakņu balstam, tā dzimta dzimtu vidū tiek cildināta kā bodhisatvas dzimta, tā dzimta ir brīva no visiem ciltskoka defektiem padievu, mirstīgo un Brahmā pasaulē, starp dziedniekiem un priesteriem.”

Ar šīm sešdesmit četrām īpašībām, ak cienītie, ir apveltīta dzimta, kas pieredz pēdējo piedzimšanu.

Ar trīsdesmit diviem tikumiem, ak cienītie, ir apveltīta sieviete, kuras dzemdē iedzimst bodhisatva, kurš pieredz pēdējo piedzimšanu.”

Ar kādām trīsdesmit divām?

“Bodhisatva, kurš pieredz pēdējo piedzimšanu, iedzimst pazīstamas sievietes dzemdē.

Bodhisatva, kurš pieredz pēdējo piedzimšanu, iedzimst cildenas, nevainojami tiklas, ar [labu] izcelsmi, piederīgas [labai] dzimtai, skaistas, ar [labu] vārdu, ar [labu] augumu un ķermeņa uzbūvi, vēl nedzemdējušas, tikumīgas, dāsnas, smaidīgas, mācīties spējīgas, gudras, labi audzinātas, pašpārliecinātas, izglītotas, skolotas, ne melīgas, ne šķelmīgas, ne naidīgas, ne greizsirdīgas, ne skaudīgas, ne nepastāvīgas, ne vieglprātīgas, ne pļāpīgas, pacietību [ izrādīt] mīlošas, ar kaunīgumu un kautrīgumu apveltītas, uz kaisli, naidīgumu un prāta aptumsumu nevērstas, brīvas no sieviešu trūkumiem, nodevušās vīram, apveltītas ar visām dabas vērtībām sievietes dzemdē.

Cienītie, ar šiem trīsdesmit divām tikumiem ir jābūt apveltītai sievietei, kuras dzemdē iedzimst bodhisatva, kurš pieredz pēdējo piedzimšanu.

Cienītie, bodhisatva neiedzimst mātes dzemdē mēness cikla tumšajā divnedēļā, bet tikai gaišajā divnedēļā, mēneša piecpadsmitajā dienā vai pilnmēnesī, kad ievērotspoṣadhagavēnis, mātes dzemdē nonāk bodhisatva, kurš pieredz pēdējo piedzimšanu.”

(Divakara, ķīniešu versija, m.ē. 7.gs.)

Un Buda pasludināja mūkiem:

Neskaitāmie bodhisatvas un padievi, pēc kārtas apsprieduši Džambudvīpas sešpadsmit lielo valstu varenās, tikumīgās, slavenās, ievērojamās valdnieku dzimtas, neatrada par iespējamu atzīt tās par piemērotām Bodhisatvas iedzimšanai. Apspriežoties savā starpā, viņi tā arī nevarēja uzzināt Bodhisatvas dzimšanas vietu. Tolaik starp sapulcējušamies bija kāds padievs, vārdā Džņāna[ketu]dhvadža, kurš augstsirdīgi pievienojies Lielajam Ratam, un kuru negaidīja atkaliedzimšana. Viņš padievu kopumam paziņoja: “Jums kopā ar citiem jādodas pie Bodhisatvas un jāvaicā, kurā vietā viņš parasti iedzimst”. Un padievi sapulcējās kopā ar pārējiem, devās pie Bodhisatvas un, nonākuši viņa priekšā, vaicāja: “Kādai ir jābūt dzimtai Džambudvīpā un kādiem tai jāpiemīt tikumiem, lai tā tiktu norādīta par mājām, kurās iedzims Bodhisatva?”

Tad Bodhisatva pasludināja padieviem:

“Džambudvīpā ir slavena, ievērojama dzimta, kas apveltīta ar sešdesmit četriem tikumiem, kas kļūs par mājām, kur Bodhisatva gūs savu pēdējo iedzimšanu.

Kas ir saukti par sešdesmit četriem tikumiem?

Pirmais – visās savas valsts zemēs tā ir izslavēta kā godīga dzimta.

Otrais – to ciena daudzi.

Trešais – tajā nedzimst jauktās laulībās.

Četurtais – tās cilvēki cits citu ciena.

Piektais – tās radinieki ir veiksmīgi.

Sestais – ne dzimtā, ne ārpus tās to netur aizdomās par netiklību.

Septītais – tajā nav garīgu defektu.

Astotais – abi dzimumi tiek augstu vērtēti.

Devītais – abi dzimumi ir cieņas vērti.

Desmitais – abi dzimumi ir pazīstami.

Vienpadsmitais – abiem dzimumiem piemīt tikumi.

Divpadsmitais – šajā dzimtā ir daudz vīriešu.

Trīspadsmitais – [Bodhisatvas] iedzimšanas vietā nepazīst baiļu.

Četrpadsmitais – [tur] nav izvirtības.

Piecpadsmitais – [tur] gandrīz nav kaislīgas iekāres.

Sešpadsmitais – tur stingri ievēro godavārdu.

Septiņpadsmitais – [tur] visi apveltīti ar gudrību.

Astoņpadsmitais – [tur] visu, ko lieto, noteikts pakļaut rūpīgai pārbaudei.

Deviņpadsmitais – [tur] visi cilvēki mīl darbu.

Divdesmitais – [tur] mirst klusā nāvē pirms saviem draugiem.

Divdesmit pirmais – [tur] nenogalina dzīvas būtnes.

Divdesmit otrais – [tur] neaizmirst par augstsirdību.

Divdesmit trešais – [tur] ievēro uzvedības noteikumus.

Divdesmit ceturtais – [tur] rīcībā vadās pēc Mācības.

Divdesmit piektais – [tur] nepazīst šaubu.

Divdesmit sestais – [tur] nav pārsteidzīgi darbos.

Divdesmit septītais – [tur] neskopojas ar lietām.

Divdesmit astotais – [tur] nedara ļaunu.

Divdesmit devītais – [tur] nepamet savus darbus.

Trīsdesmitais – viņu dāsnums ir dižens.

Trīsdesmit pirmais – viņu raksturs ir izlēmīgs.

Trīsdesmit otrais – viņi ar labu gan pieņem, gan noraida.

Trīsdesmit trešais – viņi darbus dara ar sirsnīgu prieku.

Trīsdesmit ceturtais – savos darbos viņi izpaužas kā īsti vīri.

Trīsdesmit piektais – viņus uzskata nevainojamu darbu darītājiem.

Trīsdesmit sestais – viņi ir nesatricināmi vīrišķīgi un valdonīgi.

Trīsdesmit septītais – viņiem piemīt milzu dūša.

Trīsdesmit astotais – viņi godā reģus.

Trīsdesmit devītais – viņi godā padievus.

Četrdesmitais – viņi godā svēto norādījumu (šāstru) audzinātājus.

Četrdesmit pirmais – viņi godā senčus.

Četrdesmit otrais – viņi nekad netur naidu.

Četrdesmit trešais – viņi ir izslavēti “desmit debess pusēs”.

Četrdesmit ceturtais – viņiem ir dižens apvidus.

Četrdesmit piektais – viņi nenodod draudzību.

Četrdesmit sestais – viņiem ir liels apvidus.

Četrdesmit septītais – viņiem ir varens apvidus.

Četrdesmit astotais – viņiem nav samaitāts apvidus.

Četrdesmit devītais – viņi ir vareni un valdonīgi.

Piecdesmitais – pie viņiem godā tēvu un māti.

Piecdesmit pirmais – viņi palokas dziedniekiem.

Piecdesmit otrais – viņi augstu vērtē priesterus.

Piecdesmit trešais – viņiem pilnībā piemīt “septiņi dārgumi” (rats, zilonis, zirgs, sieva, dārgakmens, namturis, karavadonis).

Piecdesmit ceturtais – viņiem ir bagātīgas labības ražas.

Piecdesmit piektais – viņiem ir neskaitāms ziloņu un zirgu daudzums.

Piecdesmit sestais – viņiem ir daudz kalpu.

Piecdesmit septītais – viņus neuzskata par iekarotājiem.

Piecdesmit astotais – viņi savos pasākumos ir veiksmīgi.

Piecdesmit devītais – [viņu dzimta] ir čakravartinu dzimta.

Sešdesmitais – viņus godā kā labā saknes (bez alkatības, bez naidīgums, bez prāta aptumsuma) uzkrājušus iepriekšējās paaudzēs.

Sešdesmit pirmais – viss, kas ir tajā mājoklī, ir cēlies no labā saknēm, ko vairojis bodhisatva.

Sešdesmit otrais – viņi nemēdz kļūdīties.

Sešdesmit trešais – viņi nav pakļauti nosodīšanai, ne aizdomām.

Sešdesmit ceturtais – viņu mājās ir ierasta lēnprātība.”

Šie, lūk, ir sešdesmit četri tikumi. Ja ir nosauktie lieliskie tikumi, tas veicina, ka Bodhisatva iedzims tieši šajās mājās. Ja [dzimtā] ir sieviete, kam piemīt trīsdesmit divi tikumi, tad tieši viņa kļūs par Bodhisatvas māti”.

Kas ir trīsdesmit divi tikumi?

Pirmais – viņas vārds ir izslavēts.

Otrais – par viņu visi jūsmo.

Trešais – viņa ir godprātīga un nevainojama.

Ceturtais – viņa ir apveltīta ar [labvēlīgām] zīmēm.

Piektais – viņa pēc iedzimtām īpašībām ir godājama.

Sestais – viņa ir izcili kārtīga.

Septītais – viņas vārds un viņas tikumi ir savstarpēji atbilstoši.

Astotais – viņa nav ne gara, ne īsa, ne raupja un ne pārāk maiga.

Devītais – viņa vēl nav dzemdējusi.

Desmitais – viņa dzīvo pēc ārkārtīgi stingriem noteikumiem.

Vienpadsmitais – viņa pēc dabas nav stūrgalvīga.

Divpadsmitais – viņai ir priecīga seja.

Trīspadsmitais – viņas kustības ir līganas un cieņpilnas.

Četrpadsmitais – viņa ir saprotoša un gudra.

Piecpadsmitais – viņa pēc dabas ir lēnprātīga.

Sešpadsmitais – viņa vienmēr ir bezbailīga.

Septiņpadsmitais – viņa zin [par visu] un neko neaizmirst.

Astoņpadsmitais – viņa ir gudra un dižena.

Deviņpadsmitais – viņa pēc dabas nav glaimīga.

Divdesmitais – viņa nepakļaujas apmānam.

Divdesmit pirmais – viņa nekad neniknojas.

Divdesmit otrais – viņa nekad neskopojas.

Divdesmit trešais – viņa pēc dabas nav greizsirdīga.

Divdesmit ceturtais – viņa nav ātras dabas.

Divdesmit piektais – viņas izskats staro.

Divdesmit sestais – viņa nav mēlnesīga.

Divdesmit septītais – darbos viņa ir pacietīga.

Divdesmit astotais – viņa ir pavisam kaunīga.

Divdesmit devītais – viņa nicina “trīs indes” (kaisla iekāre, naids, gara tumsība).

Trīsdesmitais – viņam nav neviena sievietēm raksturīga trūkuma.

Trīsdesmit pirmais – viņa kā pienākas, godā padievus.

Trīsdesmit otrais – viņai pilnā mērā piemīt visas [labvēlīgās] zīmes.

Šie, lūk, ir trīsdesmit divi tikumi. Ja viņai pilnībā piemīt tieši tādi lieliski tikumi, tikai tad viņa var kļūt par Bodhisatvas māti. Bodhisatva dzemdē nenonāk mēness cikla tumšajā divnedēļā, Gaišajā divnedēļā, kad māte veic attīrošo gavēni – tikai tad Bodhisatva ienāk dzemdē”.

(Fa-hu, ķīniešu versija, m.ē. 4.gs.)

Un, lūk, visi bodhisatvas un padievi kopējā apspriedē pārlūkoja visas Pasaules dižo valstu valdnieku dzimtas – varenās, godājamās, ietekmīgās. Un visas pārlūkotās viņi vērtēja kā nepieņemamas.

Tajā laikā sapulcējušos vidū bija kāds padievs, vārdā Džņānaketudhvadža, kurš gāja bodhisatvas ceļu, bija sasniedzis “neatgriešanās” [pakāpi], un sludināja Lielā Rata [mācību]. Un viņš vērsās pie bodhisatvām un padieviem: “Svētākie! Jums visiem jādodas pie Bodhisatvas un jāvaicā, kādā dzimtā [viņš iedzims], un tad jānoskaidro, kas ir viņa pēdējās iedzimšanas vieta, kurā viņam vajadzētu nonākt [mātes] dzemdē”. Un viņi visi, [godbijīgi] salikuši rokas, devās pie Bodhisatvas, un nonākuši viņa priekšā, sāka vaicāt: “Gribētu tikai papildus uzzināt no Vistaisnīgākā par Bodhisatvu, kāda ir viņa pēdējās iedzimšanas vieta, kur viņam būtu jānonāk, un kādiem būtu jābūt dzimtas [kurā viņš iedzims] nopelniem”. Un Bodhisatva pavēstīja: “Šai valstij jābūt ar sešdesmit tikumiem, lai tā kļūtu par viņa pēdējās iedzimšanas vietu, kurā viņam būtu jānonāk.

Kas ir sešdesmit [tikumi]?

Pirmais – šīs valsts zemes ir plašas, bet [valdnieku] dzimta augsti godājama.

Otrais – to godā visi.

Trešais – tajā nedzimst jauktās laulībās.

Ceturtais – tajā dzimst slēpti.

Piektais – tā dzimta ir godīga.

Sestais – vīriešiem un sievietēm [šajā dzimtā] piemīt pienācīga uzvedība.

Septītais – viņi ir stingri savos augstajos centienos.

Astotais – viņu galvenie darbi ir tā cienīgu vīru [darbi].

Devītais – viņi tiek godāti kā vislabāko darbu darītāji.

Desmitais – viņu rīcība ir izlēmīga.

Vienpadsmitais – viņi ir kārtīgi un pieticīgi.

Divpadsmitais – par viņiem jūsmo visi.

Trīspadsmitais – savos centienos viņi ir cieti.

Četrpadsmitais – viņus godā visur.

Piecpadsmitais – savu nodomu īstenošanā viņi nepazīst šķēršļus.

Sešpadsmitais – viņu sievietes ir uzvedībā tīras.

Septiņpadsmitais – viņiem ir neskaitāms vīriešu daudzums.

Astoņpadsmitais – viņi no dzimšanas nepazīst baiļu.

Deviņpadsmitais – viņiem nav ne skopuma, ne skaudības.

Divdesmitais – viņi ir gudri un vērīgi.

Divdesmit pirmais – viņi pilnībā pārvalda daudzas mākslas.

Divdesmit otrais – viņi ir noraidījuši “nelāgos ceļus” (pārdzimšana par dzīvnieku, par pretu jeb badīgo garu, nonākšana ellē).

Divdesmit trešais – viņi nojauš visu, ko vēlas.

Divdesmit ceturtais – viņi ir sasnieguši īstu varu.

Divdesmit piektais – viņiem ir daudz labu draugu.

Divdesmit sestais – pat kad viņus ielenc mežonīgi radījumi, tie viņus netraucē un nekaitē.

Divdesmit septītais – šī dzimta izceļas ar maigu apiešanos.

Divdesmit astotais – viņi tiecas sekot tikumam.

Divdesmit devītais – viņiem nepiemīt alkatība.

Trīsdesmitais – viņos nav naidīguma.

Trīsdesmit pirmais – viņi sevī neslēpj tumšus nodomus.

Trīsdesmit otrais – līksmībās viņi neiet līdz neprātam.

Trīsdesmit trešais – viņu labvēlība plešas visur.

Trīsdesmit ceturtais – viņu godavārdam var ticēt.

Trīsdesmit piektais – viņi darbus veic ar prieku.

Trīsdesmit sestais – ja viņi “aiziet no mājām” (par mūkiem), tad ar cietu apņēmību.

Trīsdesmit septītais – viņi izceļas ar neparastu spēku.

Trīsdesmit astotais – viņu izcelsme ir lieliska.

Trīsdesmit devītais – nav neviena, kas viņu necienītu.

Četrdesmitais – padievi viņus sargā.

Četrdesmit pirmais – viņiem kalpo gari.

Četrdesmit otrais – badīgie dēmoni (pretas) viņu priekšā atkāpjas un trīc.

Četrdesmit trešais – viņi netur naidu.

Četrdesmit ceturtais – viņus slavē desmit debess pusēs.

Četrdesmit piektais – viņu dzimta ir pati pirmā.

Četrdesmit sestais – viņi pēc dabas ir valdonīgi.

Četrdesmit septītais – viņu apkaime ir varena.

Četrdesmit astotais – viņi nekaitē saviem tuviniekiem.

Četrdesmit devītais – viņu radniecīgajam klanam ir pārākums.

Piecdesmitais – viņi godā savus vecākus.

Piecdesmit pirmais – viņi godā dziedniekus un priesterus.

Piecdesmit otrais – viņi ir uzkrājuši lielas bagātības.

Piecdesmit trešais – viņu dārgumu glabātuvēs ir daudz dārglietu un graudu.

Piecdesmit ceturtais – viņi pilnībā pārvalda “septiņus dārgumus”.

Piecdesmit piektais – viņiem ir daudz ziloņu un zirgu.

Piecdesmit sestais – viņiem nav līdzīgu.

Piecdesmit septītais – vergu un kalpu viņiem tik daudz, ka nevar saskaitīt.

Piecdesmit astotais – viņi seko izdevīgumam un taisnīgumam paši to gribēdami.

Piecdesmit devītais – viņi ir nepārvarami.

Sešdesmitais – viņi ar savām dāvanām aptver visu visapkārt.

Lūk, kas ir sešdesmit [tikumi]”.

VIII. Padievu runa, kas slavē valdnieku Šuddhodanu un valdnieci Maiju

(Lalitavistaras sanskrita versija)

Un lūk, bodhisatvas un padievi, dzirdējuši no Bodhisatvas par dzimtas tīrību un mātes tīrību, sāka domāt: “Kura no dzimtām varētu būt apveltīta ar tādiem tikumiem, par kuriem vēstīja šis taisnais vīrs?”

Viņiem domās grimušiem radās tāda doma: “Ir taču šakju dzimta, plaukstoša, bagāta, veiksmīga, bagāta ar pārtiku, skaista, daudzskaitlīga. Valdniekam Šuddhodanam ir tīra māte, tīrs tēvs un tīra sieva, [viņa] bagātības ir neizsmeļamas, [viņš] ir labi audzināts, ieklausās padomos, kvēlo nopelnu garīgajā kvēlē, dzimis visai godājamā dzimtā, cildināts starp dzimtām kā [piederošs] čakravartina dzimtai, viņam ir neskaitāmas bagātības, dārgumi un dārgakmeņi, viņš ir vērīgs darbos, brīvs no maldīgiem uzskatiem, vienvaldnieks šakju zemē, vērā ņemams, labvēlīgs tirgoņiem, namturiem, palīgiem un sapulces dalībniekiem, skaists, ne pārāk vecs, ne pārāk jauns, saprātīgs, apveltīts ar visiem tikumiem, pazīst amatus, zin [īsto] brīdi, pazīst sevi, zin derību (dharma), zin būtību, zin [pasaules] lietas, pazīst pazīmes, [viņš] ir derības valdnieks, kurš valda atbilstoši derībai. [Viņa] mājoklis ir dižajā pilsētā Kapilavastu, kur dzīvajās radībās ir ieaugušas labā saknes. Visiem, kas tur dzimuši, piemīt tāds pats raksturs kā viņam.

Valdniekam Šuddhodanam ir valdniece, vārdā Maija (māyā, burvestība), šakju valdnieka Suprabuddhi meita. Viņa ir jauna un neskarta, apveltīta ar jaunību un daili, nav dzemdējusi, nav ne dēlu, ne meitu, skaista gluži kā gleznota, pievilcīga kā dievišķa padieve, rotāta ar visām rotām, bez trūkumiem, kādi mēdz būt sievietēm, runā patiesa, nav asa, nav rupja, nav vieglprātīga, nevainojama, ar saldu balsi kā dzeguze, nav pļāpa, ir liega, runā patīkami un saldi, brīva no jebkāda naida, plosīšanās, godkāres un naidīguma, nav lepnīga, nav greizsirdīga, runā īstā brīdī, dāsna, tikla, apmierināta ar vīru, uzticīga vīram, brīva no domām par citiem vīriešiem, ar pareizu degunu, ausīm un galvu, mati līdzinās labāko bišu spietam, daiļa piere, skaistas neīgnas uzacis un smaidīga seja, sveicina pirmā, runā maigi un tīkami, spējīga mācīties, taisnprātīga, nav nodevīga, nav šķelme, nav melīga, apveltīta ar kaunīgumu un kautrīgumu, nav vieglprātīga, nav liekvārdīga, ir atturīga sarunās, nesliecas uz kaisli, ienaidu un prāta aptumšošanos, apveltīta ar pacietību un labvēlību, savaldīga roku, kāju un acu [kustībās], ir ar maigām un smalkām rokām un kājām, patīkama pieskārienam, gluži kā plāns audums, ar gaišām acīm, gluži kā jauna lotosa ziedlapiņām, ar augstu sārtu degunu, saskanīgām ķermeņa daļām, līdzīga karoga ar varavīksni kociņam, labi veidota, ar labi attīstītām galvenajām un otršķirīgām ķermeņa daļām, ar nevainojamām ķermeņa daļām, lūpas kā bimbas [augļi], daiļa āriene, slaids kakls, labas rotas, gaišas acis kā jasmīna ziedi, samērīgi pleci, slaidas un daiļas rokas, viduklis kā šaujamloka rokturis, gludi sāni, dziļa naba, apaļīgas, platas, maigas un atsperīgas gūžas, ķermenis stingrs kā dimants, ciskas līdzenas kā ziloņu snuķi, lieli kā melnās antilopes lieli, roku [plaukstas] un kāju [pēdas] gluži kā ar sarkanu laku klātas, priecē [visas] pasaules acis, redze ir nevainojama, valdzinoša un pievilcīga āriene, pārspēj [visas sievas] ar sievas-dārguma skaistumu, nesalīdzināma, ar gluži vai burvības veidotu izskatu, atbilst savam vārdam Maija, ir lietpratīga mākslās, dzīvo diženā valdnieka Šuddhodana pilī starojot [dailē] kā apsara Nandanā (viens no četriem parkiem pie Šakras galvaspilsētas Vaidžajantas) – viņa ir piemērota māte Bodhisatvam. Tā dzimtas tīrība, par kuru runāja Bodhisatva, ir šakju dzimtā un nekur citur”.

(Divakara, ķīniešu versija, m.ē. 7.gs.)

Un bodhisatvas kopā ar padieviem, tā dzirdējuši par tēva un mātes dzimtas tīrību un tikumiem, katrs pie sevis nodomāja: “Kuri gan tie ir, kam piemīt šie tikumi?”

Un vēl padomāja: “Tikai valdnieks Šuddhodana no šakjiem, kurš pieder pie ievērojamas dzimtas, lieliskākais, valdnieku-čakravartinu pēctecis, kuram pieder daudz pilsētu un zemju ar daudz iedzīvotājiem, miermīlīgs, bagāts, visspēcīgs un priecīgs. Šis valdnieks Šuddhodana ir laipns, viņa sejas panti ir pareizi, slēptā nojautā viņš ir vispirmais, viņš ir varens, apveltīts ar tikumiem, lielisks, dižens, apveltīts nopelniem, gudrs, dižens; viss, ko viņš dara, ir katrā ziņā labs, un ar labumu viņš pārveido [ļaužu] tikumus. Viņa ģimene ir ārkārtīgi bagāta un tai pieder retākie dārgumi; ziloņi, zirgi un “septiņi dārgumi” – tas viss viņiem pieder pilnā mērā. Viņš ir dziļi apguvis [mācību] par darbu augļiem, noraidījis visus melīgos ieskatus. Starp šakju pēcnācējiem tikai viņam kā kungam pakļaujas četras pasaules puses, un priecājas uz viņu raugoties. Viņš ir prasmīgs amatos, ne vecs un ne jauns, lietpratējs zinātnēs un zinošs gadalaikos. Nav pasaulē tādu likumu, kurus viņš neizprastu. Saskaņā ar derību viņš ir kļuvis par valdnieku, un saskaņā ar derību pārvalda padotos. Tauta, kas apdzīvo viņa zemi, kopš senlaikiem audzē labā saknes, un visi vienprātīgi kalpo viņam kā savam kungam. Valdnieka dzīvesbiedre nes vārdu Maija, viņa ir valdnieka Suprabodhi meita. Viņa ir jauna, pilnībā apveltīta ar labvēlīgām zīmēm. Viņa vēl nekad nav bijusi grūta. Viņa ir ar slaidu ķermeni, nesalīdzināma, un viņas izskats ir daiļš, it kā būtu uzgleznota. Viņa nav izdarījusi pārkāpumus, un viņas izrunātie vārdi ir neliekuļoti un skaisti. Viņa ir līdzsvarota, nevainojama, bez naida, kā arī bez greizsirdības, runā tikai īstā brīdī, priecīga un augstsirdīga, pēc rakstura ļoti dievbijīga, pastāvīgi ir kopā ar savu vīru un ir apmierināta ar viņu. Nav vieglprātīga un ir dvēselē neaptraipīta. Viņas locekļi ir samērīgi, uzacis augstas un garas, piere plata un pareiza, mati spoži, purpurmelnā krāsā un līdzīgi melnajām bitēm. Viņa runā ar smaidu, un viņas runas skaņa ir maiga. Viņa visu dara paklausīgi, godīgi un bez izvairīšanās. Viņa nav glaimīga, nesliecas maldināt, viņai piemīt kautrīgums, kā arī kaunīgums. Iedaba viņai mierīga, izskats tīrs. Viņa nicina “trīs indes”, ir savaldīga un pacietīga. Viņa labi seko savas sejas [izteiksmei], kā arī roku un kāju [kustībām]. Viņas ķermeņa [āda] ir maiga, gluži kā kacilindika audums. Viņas acis ir skaidras, izstieptas un plaši atvērtas kā jauni lotosa ziedi, viņas lūpas ir skaistā sarkanā krāsā un līdzīgas bimbas augļiem. Viņas kakls līdzinās gliemežnīcas vijumam. Viņa ir daiļa kā varavīksne. Viņai ir ideāls augums, seja un uzvedība godprātīga. Viņas pleci ir pareizi, viņas rokas samērīgā garumā. Viņas ķermeņa daļas ir apaļīgas, āda spodra un spoža. Viņa ir gluži kā dimants, kurš nav samaitājams. Viņa pārvalda daudzas mākslas, attaisnojot vārdu Maija. Viņa pastāvīgi uzturas valdnieka pilī kā sieviete-dārgums jeb kā sieviete-burvība un līdzinās arī debesu meitai, kas dzīvo Nandanas dārzā. Apveltīta ar šiem daudzajiem tikumiem, viņa var kļūt par Bodhisatvas māti. Tādi tikumi piemīt vien šakju dzimtai un nekam citam.”.

(Fa-hu, ķīniešu versija, m.ē. 4.gs.)

Tad visi bodhisatvas un padievi, dzirdējuši šīs dzimtas sešdesmit cildenās īpašības, apmierināti un ar lielu prieku uzzinājuši tās īpašās pazīmes, nostājās Bodhisatvas priekšā un vaicāja: “Pašlaik šī dzimta zeļ. “Piecas labības” dod bagātas ražas, viņš mierīgi pārvalda savu tautu. BEsot pāri plūstošā priekā, iedzīvotāju ir ļoti daudz un uzkrāj daudz tikumu. Kapilavastu iedzīvotāji ir paklausīgi, jaunākie pārņem no vecākajiem un, sekojot cits citam, glabā atmiņus par viņiem. Ar dziļām jūtām viņi sargā “trīs dārgumu glabātavas”. Turot riebumu pret to, kas ir pazudinošs un netīrs, viņi ir noraidījuši visus melīgos ieskatus. Šakjas vienprātīgi paļaujas uz tikai vienu Ratu (Mahāyana). Viņi godā [amatā] vecākos. Kalpotāji un augstākie ierēdņi dzīvo mierā un saskanīgumā, kā viena ģimene. Viņu valdnieks Šuddhodana pēc rakstura ir cilvēkus mīlošs un gudrs, bet valdniece ir izslavēta ar daiļumu, viņai ir maiga daba, ir augstsirdīga un ārkārtīgi laba. Viņas izskats ir grūti aprakstāms. Nebūdamai ar tieksmi uz baudām, viņai nav pēcnācēju. Papilnam izbaudījusi pasaules kņadu, viņa nenovēršas no patiesības ceļa. Pat padievi un debesu meitas, raugoties uz viņu, nevar vien nopriecāties, un nav starp sievietēm tādas, kura spētu ar tādu sirsnību vadīt sarunu. Viņā kopš dzimšanas nav nekāda raupjuma, viņā nav naida. Viņa neizplata baumas uz visām pusēm. Viņa ar prieku veic ziedojumus. Viņa bez nevērības ievēro aizliegumus. Viņa godā savu vīru. Viņa visu dara īstajā laikā. Viņa neslēpj nepiedienīgas domas. Viņa pastāvīgi nododas labvēlīgai apcerei. Viņas mati ir ar purpurzilu lāsmojumu. Viņas seja atspoguļo prieku. Viņas raksturā ir labvēlība un maigums, savā uzvedībā viņa ir vaļsirdīga un bez glaimīguma. Viņa vienmēr ir kaunīga. Viņa ir nopietna, nevis vieglprātīga. Viņa nicina “trīs netīrības” (trīs indes – kaisle, naids, muļķība). Viņa ir pirmā pacietības spējā. Viņas rokas un kājas ir maigas, gluži kā lotosa ziedi. Sekojot savam saprātam, runai un vēlmēm viņa ir cieta kā dimants. Viņas tikums ir pirmatnēji tīrs kā jašmas meitai-dārgumam. Piecsimt iepriekšējo iedzimšanu gaitā viņa ir izveidojusies par Bodhisatvas māti. Šakju dzimta ilgas tukšas nakts [beigas]. [Bodhisatvam] būtu jānonāk tieši viņas vēderā”.

IX. Sūtras izklāsts dzejā

(Lalitavistara, sanskrita versija)

Par to ir teikts tā:

1. Derības Uzplauksmes pilī Labās Derības tronī [viņam] cieņā līdzīgu padievu un izslavētu bodhisatvu apņemta sēdās tīrā būtne, reģis.

2. Un tur sēdot viņš prātoja: “Kāda tīra un nodomos labvēlīga dzimta būtu piemērota Bodhisatvas iedzimšanai? Un kur ir saprātā tīrs tēvs un māte?”

3. Aplūkojis [kontinentu], sauktu Džambu, sapratis, ka visām dižām valdnieku karavīru dzimtām ir trūkumi, viņš pamanīja, ka trūkumu nav šakju dzimtai.

4. Šuddhodana ir tikumīgs, [dzimis] valdnieku dzimtā, viņam ir nevainojams vārds ļaužu vadoņu saimē, viņš dzīvo labklājībā, ir bagāts un mierīgs; tiek cienīts un seko taisno derībai.

5. Un visas citas dzīvās būtnes pilsētā, kas nes Kapilas nosaukumu (Gautamas Budas bērnības un jaunības pilsēta, kurā it kā ir bijusi viedā Kapilas āšrama; sena šakju galvaspilsēta; varbūt mūsdienu Tilaurakota vai Piprava), ir tīri domās un seko derībai. Lieliski krāšņota dārziem, birzēm un parkiem ir iedzimšanas vieta Kapilas vārdu nesošajā [pilsētā].

6. Visi [iedzīvotāji] ir apveltīti ar dižu karavīru spēku, tiem ir vairāku ziloņu spēks, un viņi ir sasnieguši pilnību loka [šaušanas] mākslā, tomēr nekaitē citiem [pašu] dzīves labad.

7. Galvenā Šuddhodana sieva, pirmā tūkstoš sievu vidū, apburoša gluži kā ar burvību radīts tēls, tiek saukta par valdnieci Maiju.

8. Izskatā daiļa kā dievišķa padieve, ar labi attīstītiem locekļiem un tīru un nevainojamu ķermeni. Nav neviena padieva un cilvēka, kam apniktu [skatīties uz viņu].

9. Viņa nav kaisles uzbudināta, nav netiklības aptraipīta, ir maiga un liega, sirsnīga un laipna sarunās, nav ne rupja, ne asa, ir draudzīga, smaidīga un nerauc uzacis.

10. [Viņa ir] kaunīga, kautrīga, seko derībai, nav lepnīga, nav stūrgalvīga, nav vieglprātīga, nav skaudīga, nav šķelme, nav melīga, sliecas uz dāsnumu, ir draudzīgi noskaņota.

11. Viņa seko savai rīcībai un nenoņemas ar veltīgām lietām, turas pie patiesības, daiļa gan augumā, gan prātā. No sieviešu trūkumiem, kādu mēdz būt daudz, viņai nav neviena.

12. Cilvēku pasaulē, gandharvu (gaisu, mežu un kalnu garu) pasaulē un padievu pasaulē nav meitas, kas līdzinātos valdniecei Maijai, kur nu vēl pārākas. Tieši viņa ir piemērota māte diženam reģim!

13. Ne mazāk kā piecsimt iedzimšanās viņa ir bijusi Bodhisatvas māte, bet par tēvu ikreiz [kļuvis] Šuddhodana. Tāpēc viņa ir piemērota, [ar nepieciešamajiem] tikumiem apveltīta māte.

14. Viņa ir uzticīga saviem solījumiem, gluži kā varone. Viņa vienmēr seko solījumiem un vadās pēc derības. Ar valdnieka piekrišanu, saņēmusi viņa [velti], viņa ir trīsdesmit divus mēnešus atturējusies no mīlas baudām.

15. Visur, kur viņa stāv, sēd vai guļ, kā arī viņas pastaigu vietā [visu] apmirdz viņas starojums, kas rodas no labas karmas.

16. Nav tāda padieva, asura vai cilvēka, kurš varētu [viņu] aplūkot ar kaisli – visi viņi, apveltīti ar augstsirdīgo tikumiem, redz viņā māti vai meitu.

http://east-west.rsuh.ru/binary/67100_92.1335904494.92734.pdf

p { margin-bottom: 0.25cm; line-height: 120%; }a:visited { color: rgb(128, 0, 128); }a.western:visited { }a.cjk:visited { }a.ctl:visited { }a:link { }

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.