Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona neparedzamā nākotne. Jón Baldvin Hannibalsson, 2018

(Vai tiešām tās ir Eiropas Savienības tautas, kas pasūtījušas saviem pārstāvjiem patreizējo stāvokli? Noteikti nē. Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/11/29/parizes-manifests-eiropa-kadai-varam-uzticeties-otto-ozols-kaujas-lauks-latvija-piesaude-jau-sakusies/ )

Trīskāršās Krievijas revanšisma, Amerikas oportūnisma un Eirozonas šķelšanās noslieces nesola labu Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona nākotnes izredzēm, raksta Islandes diplomāts un bijušais ārlietu ministrs Jón Baldvin Hannibalsson.

Ziemeļvalstu-Baltijas (Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija – red.) reģiona izredzes ir saknē atšķirīgas no tā, kā tās izskatījās 1980.gadu beigās un 1990-ajos gados. Tas ir lielākoties mainīgu ārēju spēku nevis kādu lielu iekšēju neveiksmju dēļ. Aplūkosim tuvāk.

Kad es personīgi iesaistījos, pūloties nodrošināt atbalstu Baltijas valstu atjaunošanai – astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā – vairums no mums paturēja veselīgu nākotnes optimisma devu. Pamatojums optimismam izrādījās izvairīgs.

Revanšistiskā Krievija

Pieņēmu, ka pēcpadomju Krievija kaut cik pratīs kļūt demokrātiska. Neraugoties uz traumatisko pāreju no centralizētas stagnējošas ekonomikas uz tirgus dzītu ekonomiku, mēs cerējām, ka varētu pamazām iegūt varu kaut kāda demokrātiska pārvaldība. Tas ietvertu neatkarīgu tiesu varu, brīvu plašsaziņu un likuma varu. Cerējām, ka Krievija iznākumā varētu kļūt par “normālu” valsti – tādu, kas spēj sadarboties ar kaimiņiem, nevis apdraudēt to suverenitāti.

Visas cerības ir nonākušas līdz nullei. Putina un viņa spēka struktūru kliķes varā esošā Krievija ir pagriezusies atpakaļ savā dziļi sakņotajā autoritārismā. Krievija ir nevis demokrātiska, bet bagāto slāņa varas, tas ir, plutokrātiska valsts. Brīvas plašsaziņas vietā valsts caur padevīgiem medijiem diriģē savu propagandu. Tieslietas ir stingrā atkarībā no visspēcīgās valsts.

Lai gan ekonomiski vāja, valdība nopludina nesamērīgus resursus militārai attīstībai. Ir atgriezušies impērijas sapņi. Kā teicis izteiksmīgais Kanādas ārlietu ministrs, privatizācija Krievijas manierē ir pārvērtusies par “gadsimta zagšanu”. Ārpolitika ir revanšistiska. Mērķis ir atjaunot imperiālistisko “ietekmes zonu”. Krievija nedomā paciest Ukrainu kā tiešām suverēnu valsti. Kremļa varturi zin, ka bez Ukrainas Krievija savu impēriju neatjaunos. Un Baltijas valstis paliks zem nepārtraukta spiediena. Krievu etniskās minoritātes pārsvars Latvijā un Igaunijā padara tiešu iejaukšanos viņu iekšlietās par pastāvīgu apdraudējumu.

Līdz šim oligarhi Rietumu sankcijām nav pakļāvušies. Rietumu līderu politiskā griba uzturēt skarbas sankcijas ilgtermiņā ir apšaubāma.

Neparedzamā Amerika

Kopš Otrā Pasaules kara un visu Auksto karu Savienotās Valstis garantēja Eiropas drošību caur NATO. Šo pamatpriekšnoteikumu tagad apšauba neviens cits kā pats Savienoto Valstu prezidents. 1990-ajos to neviens nevarēja paredzēt. Ja Trampa fenomens kļūs no īslaicīgas paviršības par vājprātu, nav ilgi jāgaida uz laikmetu mainošu lūzumu starptautiskajās attiecībās. Patreizējais varas turētājs Baltajā Namā ir samaitāts biznesmens, kurš omulīgāk jūtas krievu oligarhu vai arābu naftas ierēdņu kompānijā, nevis demokrātiski vēlētu līderu padomēs. Jāatzīst, ka šā prezidenta politiskie paziņojumi mainās pa dienām un pat pa stundām; vienu dienu NATO ir novecojusi, bet ne nākošo. Dienas kārtība ir neparedzama.

Bet šis prezidents vismaz ir neatlaidīgi atteicies apstiprināt nesatricināmo ASV garantiju 5.pantam – Rietumu alianses kolektīvajai drošībai. Tas ne tikai stiprina Kremļa roku patreizējā spēka spēlē Austrumeiropā – ja tai ļauts pastāvēt – tas vienkārši piespiež Eiropas Savienības līderus pārvērtēt no jauna Eiropas drošības galvenos priekšnosacījumus. Nav nekāds sīkais mudinājums, pēc jebkuriem standartiem. Vai tas neietekmē ierasto neitralitātes un neiejaukšanās politiku, ko piekopj Zviedrija un Somija? Vai Baltijas un Austrumeiropas līderi tiks piespiesti atbildot uzstāt uz kopīgas Eiropas aizsardzības un drošības politikas aktivizēšanu?

Eirozonas skleroze

Deviņdesmito gadu sākumā atjaunoto neatkarīgo valstu līderi Vidus un Austrumeiropā bija vienoti visā politiskajā spektrā, meklējot dalību Eiropas Savienībā un NATO. Galvenā rūpe bija drošība Eiroatlantiskās alianses ietvaros. NATO bija klātesoša stingras drošības garantijai. Eiropas Savienība bija klātesoša ilgstošas labklājības garantijai. Tagad abi šie priekšnoteikumi tiek apšaubīti: NATO, jo pamatā esošā ASV drošības garantija tiek atturēta, ES nekādi neatbildot; un Eiropas Savienība, jo tai neizdodas izlēmīgi tikt galā ar finanšu krīzes sekām pēc 2008.gada.

Tā vietā, lai ietu uz priekšu Eiropas integrācijā, Eiropas Monetārā Savienība ir pārvērtusies par sadalīšanas spēku. Krīze ir atklājusi lielus strukturālus defektus šajā monetārajā savienībā, kas nav izlaboti. Taupības politika, ko vājākajām dalībvalstīm uzspiedusi Vācija, ir kļuvusi par pilnīgu katastrofu. Šīs slimīgi iecerētās politikas upuri ir izcietuši zaudētu ekonomiskas stagnācijas un sociāla sabrukuma desmitgadi.

Neveiksmīgā eirozonas nomales valstu ekonomiskā darbība izskatās slikti salīdzinājumā ar straujo un iedarbīgo Islandes atgūšanos, kas cieta postošu krīzi, tomēr noraidīja ES parauga jostu savilkšanas politiku par labu fiskāliem stimuliem, un ar milzīgiem panākumiem. Nožēlojamā eirozonas valstu darbība un tās graujošās sociālās sekas ir iedragājušas paļāvību Eiropas Savienības nākotnei gan dalībvalstīs, gan ārpusē. Islandes gadījumā milzīgais atbalsts dalībai ES tūlīt pēc krīzes pilnīgi izgaisa, redzot patreizējās ES vadības nespēju tikt galā ar krīzi.

Trīskāršās Krievijas revanšisma, Amerikas oportūnisma un Eirozonas šķelšanās noslieces nesola labu Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona nākotnes izredzēm.

Ziemeļvalstu modelis: joprojām turas augstu

Teiktā gaismā var skanēt dīvaini, tomēr ir tā, ka Ziemeļvalstu modelis joprojām stāv augstu. Šis vērtējums ir vēl par zemu teikts. Tas ir vienīgais sociālekonomiskais no pagājušā gadsimta nākošs modelis, kas izturējis laika pārbaudi globalizācijas laikmetā. Padomju tipa komunisms ir no zemes virsas aizslaucīts – iemests vēstures miskastē. Un neiegrožots kapitālisms – jeb neoliberāļu paveida tirgus fundamentālisms – ir no pilnīga bankrota paglābies vien ar sava viltīgā ienaidnieka – Valsts masīvu glābšanas operāciju. Un tas var būt tikai pakalpojuma gadījums.

Globālais finanšu mehānisms, kas iedarbināts “akcionāru vērtības maksimizēšanai”, turpina uzkundzēties īstajai ekonomikai un savākt bagātības un ienākumus niecīgas elites koferos. Šī sistēma ir iedzimti korumpēta un izteikti nepanesama. Masīva darbavietu izskaušana notiekošās tehnoloģiskās automatizācijas revolūcijas dēļ galu galā šo procentu pelnītāju sistēmu no finanšu vērtspapīriem padarīs nelietojamu. Zem dziļi sakņotās sociālās neapmierinātības savācas spēks, kas gaida brīdi izlauzties, lai gan tā izpausmes vēl ir atšķirīgas un nesakarīgas. Bet mēs sagaidām samilztošu vētru.

Apkārtējo ačgārno apstākļu vidū Ziemeļvalstu modelis ir izrādījies pārsteidzoši dzīvespriecīgs. ‘The Economist’, uzticams tirgus liberālisma advokāts ilgāk kā gadsimtu, nespēj noklusēt skaudību. Gandrīz katrā sociālekonomiskās veiksmes kritērijā Ziemeļvalstis parādās virsotnē. Tas pārsteidz, jo neoliberu kritika par lieliem nodokļiem, kas šīs valstis padarot konkurētnespējīgas un galu galā par tehnoloģiskām tūļām, bez uzņēmējgara, tomēr ir iekarojusi lielu uzticību. Bet tā nu ir: ekonomikas izaugsme, ražīgums darba stundā, tehnoloģiskās inovācijas, dalība darba tirgū (īpaši sieviešu), izglītības kvalitāte, sociālā mobilitāte, veselības kvalitāte, ienākumu vienlīdzīgums, visiem pieejami dzīvokļi, piekļuve nesacūkotai dabai – un tā joprojām – dzīvelīga demokrātija – tās to ir sasniegušas.

Šī izcilā veiktspēja neoliberāļu kritiku izbrāķē ar vienu vēzienu. Fakti runā paši.

Kāpēc šai pārliecinošajai veiktspējai nepielīdzinās citi? Kāpēc mūsu draugi pāri Baltijas jūrai nelūko pēc Ziemeļu modeļa, lai pretotos viņu tirgus fundamentālistu politikas polarizējošajiem efektiem? Kāpēc Dievid- un Austrumeiropas valstis, kas cieš no Vācijas uzspiestā jostas savilkšanas posta, neraugās uz Kopenhāgenu un Stokholmu pēc padoma, kā cīnīties pret sistēmisku bezdarbu un augošu polarizāciju starp bagātiem un nabagiem? Neatkarīgi no Ziemeļvalstu sociāldemokrātisko partiju veiksmēm vai neveiksmēm tās ir vieta, kur sociāldemokrātija darbojas. Pārējā Eiropā tā nedarbojas. Kāpēc?

Ziemeļvalstu rietumu daļa: klimata pārmaiņu upuri?

Ziemeļu sadarbība – ja ietveram rietumu Ziemeļvalstis – aptver milzu reģionu. Grenlande vien ir kontinenta mērogā, un ziemeļu jūras ir plašas. Tomēr iedzīvotāju skaits ir niecīgs, un tā, kas mūs tur kopā, varbūt ir maz. Vai starp grenlandiešiem un islandiešiem ir kultūras saiknes? Ja ir, tad nav acīmredzamas. Vai Islande – joprojām mūsu senās kopējās vikingu valodas glabātāja – ir akcionārs kopējā Ziemeļu modelī? Virpināta neoliberāļu eksperimentu laboratorijā – ar katastrofālām sekām – Islande vēl aizvien grīļojas no šīs pieredzes.

Neraugoties uz mūsu straujo atkopšanos no finansiālā sabrukuma 2008.gadā, atjaunošanās pamatā ir tie paši apšaubāmie pamati, ar neatrisinātām problēmām apakšā. Mūsu labklājība ir vienās skrandās, un mūsu fiziskā infrastruktūra ir izrādījusies neatbilstoša tūristu kņadai, kas appludina valsti. Turpināt pasaulē mazākās neatkarīgās valūtas vides eksperimentu ir vienkārši pārāk riskanti, lai justos ērti. Uzņēmēju slānis ir izrādījies pārsteidzoši samaitāts, slēpjot bagātības nodokļu debesīs, izvairoties maksāt skaidru savu nodokļu daļu. Tas nu nav gluži Ziemeļu labklājības valsts apraksts.

Nākošajās desmitgadēs pamatīgais klimata pārmaiņu efekts mūs kopā turošajām nedrošajām saitēm uzliks nopietnu pārbaudījumu. Ledāju kušana ne vien atsegs pasaulei pieejamus minerālu resursus, bet arī atvērs ziemeļu jūrasceļus intensīvam transportam starp augošajiem Klusā okeāna spēkiem un Atlantijas krastiem. Vai sīkā Grenlandes populācija spēs noturēt kontroli pār naudas pilnajiem multinacionāļiem, kas stāv rindā, lai izmantotu viņu dabas resursus? Vai Islande pārvērtīsies par transporta centru – jaunu Roterdamu Tālajos Ziemeļos – intensīvām kravām, ko piegādā no “pasaules jaunās darbnīcas” – Ķīnas un Dienvidaustrumu Āzijas – ceļā uz Ameriku un Eiropu? Sekojiet naudai. Vai tas pamazām novedīs pie pārmērīgas Ķīnas (un varbūt Krievijas) ietekmes līdzšinējā Ziemeļvalstu reģionā?

Un kā ir ar Eiropas Savienību?

Neviena no iesaistītajām valstīm – Grenlande, Islande, Fēru salas un Norvēģija – nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Zinot ES nespēju līdz šim risināt tās iekšējās krīzes, neviena no šīm valstīm, šķiet, tuvākajā laikā neprasīs dalību tajā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai nav pat krēsla pie Arktiskās Padomes galda, vienīgi caur zviedru vai somu pārstāvjiem. Un kā ir ar Tālo Ziemeļu drošības dimensiju?? Savienotās Valstis 2006.gadā ir slēgušas jūras spēku klātbūtni Islandē, paļaujoties, ka Krievija ir kļuvusi par miera partneri.

Ķīna jau ir aktīva dalībniece Arktiskajā padomēs – spēcīgi investējot reģiona zinātniskā izpētē. Šī Ķīnas Vidusvalsts vēsturiski pazīstama kā ilgtermiņā domājoša. Tā ka viss ir pārmaiņās.

Norvēģija un Islande (kopā ar Lihtenšteinu) joprojām uztur to, kas palicis no Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas. Savas attiecības ar Eiropas Savienību tās veido uz ‘European Economic Area‘ (EEA) 1994.gada vienošanās pamata. Abas ir bagātas un uz resursiem pamatotas ekonomikas. Tas izskaidro, kāpēc Norvēģija ir divreiz noraidījusi dalību ES; tas ir arī galvenais izskaidrojums, kāpēc Islande diez vai tuvākā laikā atjaunos savu iesniegumu.

EEA vienošanās paredz, ka šīm divām valstīm ir pilna piekļuve Eiropas iekšējam tirgum – bez kopējas zvejniecības politikas neizdevīgās nastas – kas ir pilnīgs posts – un bez Eiropas monetārās politikas, ko ir strukturāli sabojājis Vācijas spiediens. Tas nozīmē, ka šīs divas valstis, neraugoties uz suverenitātes ierobežojumiem (tās pa faksu saņem ES iekšējo tirgu regulējošus likumus un noteikumus), nav spiestas meklēt citus izkārtojumus ar ES.

Breksita izgāšanās un nākotne

Ar nevadāmo britu politiku – pēc tam, kad premjerministrei Terezai Mejai neizdevās solījums spēcināt roku pēcbreksita sarunās ar ES, EEA vienošanās tiek atkal pasniegta kā galējs drošības vārsts, kas sargā Apvienotās Karalistes masīvās tirdzniecības intereses iepretim ES. Ja tas tā būtu, tas rāda, cik manāmi Vestminsteras valdība ir zaudējusi savu tvērienu norisēs pēc Breksita. Un tas nozīmē pilnīgu novēršanos no pasludinātās politikas. Tūlīt pēc Breksita referenduma AK valdība noraidīja dalību Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijā (EFTA), jo suverenitātes samazinājums tādai lielai valstij kā Apvienotā Karaliste būtu nepieņemams. Tas vēl ietvertu tālākus britu maksājumus ES budžetā, kā arī brīvu cilvēku pārvietošanos un ārēju tiesu.

Tas rāda, cik drūmi britu toriji ir vadījuši Breksita afēru, ja viņi beidz ar EFTA kā vienīgo iespēju. No otras puses, dalība tajā un piekļuve iekšējam tirgum caur EEA vienošanos varētu radīt lielisku Skotijas neatkarības sajūtu, sadalīt AK pēc Breksita sastāvdaļās. Tā nav tik dīvaina iespēja, kā var šķist pašlaik. Skotija, pirmkārt, balsoja pret ES atstāšanu, un vietējā valdība uzstāj uz Skotijas tiesībām uzturēt piekļuvi ES iekšējam tirgum. Tas nu tiešām var kļūt par interesantu Breksita iznākumu – viena no lielākajām politiskajām neveiksmēm pēdējo laiku vēsturē.

Tātad, kāda ir Ziemeļvalstu sadarbības nākotne?

Ziemeļvalstu modeļa dzīvīgums rāda tā spēku. Trauslās saites starp rietumu ziemeļvalstīm un Skandināvijas kontinentu pārredzamā pārmaiņu jūrā rāda tā vājumu. Iekšējā dalīšanās starp rūdītiem eirozonas dalībniekiem no vienas puses un nepakļāvīgiem vai nepiederošajiem no otras, šķiet, izslēdz kopēja ceļa iespēju nākotnē. Ārēju spēku – Krievijas revanšisma politika, ASV izdevīguma meklējumu neparedzamība un vēl neatrisinātā eirozonas krīzes posta – pārsvars – tas viss rāda uz nedrošu nākotni, kurā lielākais risks ir drošības dimensijā.

http://estonianworld.com/opinion/unpredictable-future-nordic-baltic-region/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.