Latviešu valoda. 1840.g.

No Allgemeine Evcyklopedie der Wissenschaften und Künste. II Section, achtzehnter Theil, Leipzig, Brockhaus, 1840.

‘C.E.Napierskni, Chronologisher Conspect der lettischen Literatur von 1587 bis 1830’. (Mitau 1831. 281 Seiten) vislielākajā pilnībā satur literāru rakstu dokumentējumu saistībā ar latviešiem un viņu valodu, kā arī vispārēju Livland‘es, Kurland‘es, Estland‘es provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu. Johana Frīdriha fon Rekes (Recke) un Karla Eduarda Napīrskni (Mitau 1827) apstrādāts, šis darbs noder īpaši par latviešu literatūru. Varam kā pietiekamus izcelt vien dažus avotus.

‘Jahresverh. der kurl. Gesellschaft f. Literatur und Kunst, Mitau 1.Bd 1819 und 2 Bd.1822.4.’ satur vairākus uz latviešiem attiecīgus rakstus.

‘Karl Friedr. Watson, Über die Abstammung der lettischen Sprache von der slawonish-russischen (?), und über den Einfluss des Gothischen (?) und Finnischen aufs Lettische; 2.Bd. Seite 269-281′ žēlojas, kā rāda jau virsraksts, par (Thunmann‘a izdarīto) būtisko kļūdu, it kā latviešu valoda neesot patstāvīga valoda, bet vien pliks mudžeklis. Bez dažiem praktiskiem, kam ir vairāk vietēja nozīme, virkni pamācošāko un izcilāko darbu satur ‘Magazin’, ko izdevusi latviešu literārā biedrība (lettisch-literarische Gesellschaft; Mitau 1228; 3.Bd. 1831), arī par latviešu (Letten) valodu. Jācer, ka vairs neliks gaidīt detalizētu latviešu valodas pētījumu izdošana, pie kam šī ļoti darbīgā biedrība ir jau ilgi vākusi materiālus. Pagaidām lietojami palīglīdzekļi ir:

‘Gotthard Friedr. Stender, Lettische Grammatik’;

– 2. Tā paša G.F.Stendera darba paplašināts un uzlabots izdevums (Mitau, Riga 1789);

‘Formlehre der lettischen Sprache, Otto Benj. Gottfr. Rosenberger (Mitau 1830)’;

‘Beiträge zur lettischen Sprachkunde, Arnold Wellig (Mitau 1828)’, kurā galvenokārt ir Christoph Harder‘a papildinājumi un labojumi Stendera ‘Leksikonam’;

latviešu tautasdziesmu krājumu ir iecerējis Carl Chr. Ulmann, vai tas jau iznācis, man nav zināms;

– ‘Dorpater Jahrb. II. Bd. 1834, Seite 393-407‘ satur Ulmana sacerējumu par latviešu tautasdziesmām.

Latviešu valoda, kas tiek saukta par vai nu ‘latwiska’, vai ‘kursemniska walloda’ (latviešu vai kurzemnieku valoda), dominē Stendera Gramatikas ievadā, ar dažādām dialektu novirzēm:

Kurland‘ē, Semgall‘ē un Piltenē (Stift);

Lettland‘ē jeb Livland‘es rietumdaļā;

– kādreizējā poļu Livland‘ē, kas tagad ar nosaukumu Düna‘s province pieder pie Neurussland‘es;

– Lietuvā (Lithauen) pie Kurland‘es robežas, īpaši divās lielās evanģēliskās draudzēs ‘Birsen’ un ‘Scheimen’;

– Prūsijā uz Kuršu kāpas (kurischen Nehrung), kuras nosaukums nāk no turienes zvejniekiem, kas sevi sauc par kūriem (Kuren) un īstenībā ir latvieši.

Ļoti ievērības vērti ir divi apvidi (Districte) Kurland‘es vidū, kur zemnieki savā starpā runā kādā igauņu (Esthnisch) valodas paveidā, bet ar pārējiem latviski. Kā jau teikts, igauņu valoda pieder pie pavisam citas, tas ir, pie somu saknes.

Salīdzinājumā ar lietuviešu valodu latviešu valoda ir ne tikai jauktāka, galvenokārt ar vācu, viņu kungu, valodas vārdu aizguvumiem, bet tajā daudzējādā ziņā ir arī atšķirības fonētiskā ziņā (Flerion), tālāk novirzoties no senajām formām, kaut gan latviešu valoda arī šeit šaurā ziņā aplauž ragus slāvu valodām. Latviešu valodā tāpat kā lietuviešu ir rodami no poļu un krievu valodām pārņemti vārdi, lai gan taču īstu aizguvumu skaits pārāk liels nav. Tas ne mazākā mērā nav pamats, lai visu valodu, kā mēdz darīt, “atvasinātu” no krievu valodas, kas būtībā izpausmes ziņā ir saucams par maldināšanu.

http://resolver.sub.uni-goettingen.de/purl?PPN362299617 sanskrits 28.lpp.; senpersu 55.lpp.; ķeltu 87.lpp.; gēlu 90.lpp.; ģermāņu 92.lpp.; gotu 96.lpp.; lietuviešu-slāvu 101.lpp.; prūšu, latviešu 104.lpp; slāvu 105.lpp.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.