Pa leģendu pēdām … krīvi, kriviči, krievi. Jumis. Avīzē Latviešu Patriots, 2002.g. jūn.-jūl., 10.nr.

(Leģendu uzsvērums nezināmā autora dotajā virsrakstā nav nejaušs. Šis, manuprāt, ir vēstures restaurācijas mēģinājums; īsajā raksta apjomā nav sniegtas liecības, kas to droši apstiprinātu. Tomēr tā varētu būt bijis, un šis raksts noteikti rosinās lasītāju padomāt tālāk. Un baltu vēsturi nav iespējams aplūkot, izvairoties no tēmas par krievu invāziju kā līdz šai dienai uzvarošu hibrīdkara paņēmienu; paldies, ka autors nevairās. Mans ieskats par Donas apvidu (Uttarakuru?) kā baltu (saku, džātu, sauromatu) krustcelēm ar autoru sakrīt, lai gan esmu pārliecināts, ka būtiskā latviešu un sanskrita valodu un latviešu un Vēdu kultūras radniecība liecina par baltu ceļiem arī visgarām Indas upei. Arī saku viedā jeb Šakjamuni radītā budisma dabiskums sasaucas ar latviešu dabas reliģiju. I.L. Skat. arī https://tencinusarunas.wordpress.com/2014/09/08/piezimes-par-krievu-vesturi-m-v-lomonosovs-1766-g/ , https://tencinusarunas.wordpress.com/2012/02/09/krievijas-reetnizacija-krievu-ukrainu-un-baltkrievu-pastavesanas-legitimitate-vladislavs-gulevics-krievu-imperisti-no-ukrainas-kritize-merjama-kriviju-un-galindas-zemi/ , https://tencinusarunas.wordpress.com/2011/01/25/laujiet-jel-atvases-dzit-1-1-1-2-baltu-tautu-civilizacija-eiropa-un-pasaule-48-g-tk-p-m-e-%e2%88%92-m-e-13-gs-made-ozola-marija-zonenberga-olgerts-zilickis/ , https://tencinusarunas.wordpress.com/latvian-sanskrit-cognate-words-and-concepts-a-ivars-lidaka/ )

Galvenā baltu cilts, kas ir latgaļu etnosa un faktiski visas latviešu tautas pamatā, ir lielā un kādreiz ļoti varenā latu cilts. Lati Baltijā ienāca tikai 1.gs., turklāt no Ziemeļkaukāza, bet lati no Viduseiropas Senlatvijā ienāca tikai ar otro vilni – 5.gs. Īsumā latu veidošanās vēsture bijusi šāda.

Laikā starp 5400. un 5000.g.pr.m.ē. lati (tolaik tie saucās ‘lāti’) līdz ar citām protobaltu ciltīm lielā skaitā ieceļojuši Mazāzijā, kur priekšā jau bijuši āriešu ieceļotāji no iepriekšējā viļņa. Tomēr tur uz dzīvi palikusi vienīgi lātu cilts daļa, kas kopā ar galindu, tālu un persu cilšu daļām vadoņa Atāla vadībā Mazāzijas pussalas rietumdaļā nodibinājusi kopēju Pergamas valsti (133.g.pr.m.ē. tā pakļāvās tolaik varenajai Romai).

Cita lātu daļa kopā ar neiru un kūru cilšu daļām devusies tālā ceļā uz Altaja kalniem, kur tolaik vēl nepastāvēja civilizācija. Tomēr lielākā lātu daļa (t.s. lātu ziemeļu grupējums) izceļojusi uz Ziemeļkaukāzu, kur šai ciltij piejaukušās nebaltiskās kēču un hatu ciltis (arheoloģiskā Jaunmaikopas kultūra). Tur lāti nodibinājuši Baltārijas valsti ar galvaspilsētu Skandu (citas viņu pilsētas: Lata. Latabaka, Bārta un Viltāči). Katrā ziņā laikā starp 2200. un 1200.g.pr.m.ē. (no 2000.g.pr.m.ē. līdz epohu mijai pastāv astroloģiskais Priekšāzijas Auna (jeb Baltijas Jumja) laikmets) uz Ziemeļkaukāzu izceļojuši visi ziemeļu grupējuma lāti.

Ap šo pašu laiku dienvidu grupējuma lati devušies uz ziemeļrietumiem. Grieķijā lati nodibinājuši Elatijas valsti, bet Itālijā, apgabalā ap Romu, – Latijas jeb Lācijas valsti, kā arī pilsētu Albalongu. Diemžēl viņi nespējuši saglabāt savu etnosu pilnīgi tīru, bez svešu cilšu piejaukuma. Svešie lielākoties bijuši senāko Atlantīdas izceļotāju pēcteči – ķeltu ciltis -, kā arī kareivīgie irāniskie vendi.

Ap 600.g.pr.m.ē. izceļotāji no Ziemeļkaukāza Baltārijas – lati-budini – devušies uz ziemeļrietumiem un novietojušies Melnās jūras zemienē, Piedņepras zemienē un tagadējā Viduskrievijas augstienē. Šeit lāti-budini, vienojoties Austrumbaltu koalīcijā ar Austrumgalindiem un gudu grupas ciltīm, izveidojuši divas valstis – Latavu jeb Budiju (rietumos) un Augšgudiju jeb Latavu (austrumos). Tolaik Latu valsts dienvidu robeža bijusi Azovas jūra un Krimas pussala, rietumu robeža Dņepras upe, austrumu robeža Donas (izrunāja ‘Duona’) upe, bet ziemeļu robeža visbeidzot sasniegusi Desnas upi (nav runa par citu baltu cilšu likumīgajām zemēm). Abas latu valstis šķīrusi Ziemeļdoņeca.

Tā kā latu cilts bijusi ļoti liela, daļa ļaužu meklējusi jaunas dzīvesvietas, dodoties caur citu radniecīgo cilšu zemēm uz ziemeļrietumiem. Tā m.ē. 1.gs., vēl pirms slāvu rašanās, Senlatvijā ienāca lielā latu cilts. Šis bija vēsturiski nozīmīgs laiks – epohu jeb aijonu mija. Astroloģijā to dēvē par Priekšāzijas Zivju (jeb Baltijas Pastarītes) laikmetu, bet vēsturiski tas iezīmē agrā dzelzs laikmeta sākumu Latvijas teritorijā. Tā lati sāka ieplūst Senlatvijā, kur vietumis priekšā bija senāko āriešu ieceļotāju – paleoeiropiešu, uraloeiropiešu, toharoeiropiešu, anatoliešu, ķeltoitāļu, paleobaltu, pirmilīru, senpirmbaltu, aistu, somu, neiru u.c. – pēcteči. Tieši kontaktu ceļā ar viņiem latiem no jauna sākusi atgriezties senā āriešu valsts pārvaldes struktūra, krīviem un citiem brammaņiem pakāpeniski atdaloties no laicīgo ķēniņu un karvežu šķiras. Tomēr senajā Ārjanā pastāvējusī valsts pārvaldes struktūra pilnībā nekad neatjaunojās.

M.ē. 5.gs. lati no dienvidiem (galvenokārt no kādreizējās Pergamas) izceļojuši uz ziemeļiem un pa vairākiem ceļiem nonākuši Senlatvijā. Viens ceļš vedis caur latu-budinu zemēm, taču šoreiz nācies sastapties ar pretestību.

2.gs. protoslāvi bija sākuši savu ekspansiju uz austrumiem, t.i., senajās baltu zemēs. Pateicoties savai gara trulībai, amoralitātei, zemiskumam, negodīgumam, nodevīgumam, neiedomājamai agresivitātei un tieksmei arvien dzīvot uz citu rēķina, viņi strauji iespiedās baltu likumīgajās teritorijās, pirmiedzīvotājus pakāpeniski spiežot uz ziemeļrietumiem.

Tomēr jaunie baltu ienācēji saviem ciltsbrāļiem nespējuši līdzēt izskaust okupantus, galvenokārt slāvu dzīvnieciskās vairošanās spējas, kā arī prasmes demoralizēt un iekšēji sagraut lielāku militāru pārspēku dēļ. Turklāt lati (arī citi austrumbalti) nekad nenogalinājuši neapbruņotus, ārēji neaizsargātus cilvēkus, kā arī sievietes un bērnus. Lati Senlatvijā lielākoties meklējuši patvērumu no asimilēšanās, tādēļ viņi virzījušies caur savu senāk ienākušo ciltsbrāļu zemēm, dziļi iespiezdamies arī citu cilšu – tālu, imēru un idu -zemēs.

Vislielākā slāvu ekspansija senajās baltu zemēs norisinājusies divos nākamajos gadsimtos. 6.gs. latiem pilnīgi tika atņemtas viņu senās zemes. Tie, kuri neaizceļoja uz Senlatviju, tika izkauti vai pārslāvoti. 7.gs. slāvu masas ieņēma arī visas austrumgalindu un noriešu zemes.

Kamēr baltu kareivji vēl cīnījās, galindu un noriešu brammaņi bēga uz rietumiem. Slāvu ciltis šos bēgļus iedēvējušas par krivičiem. Viņiem nebijis ieroču, un militāri tie bijuši pilnīgi neaizsargāti. Kriviči centušies glābties kādreiz lielās Neirijas jeb Norijas ziemeļrietumos, tagadējās Latvijas austrumu pierobežā, nodibinot tur Bugrādas valsti. Tomēr tā bija neaizsargāta pret alkatīgo un negausīgo slovēņu spiedienu. Apkārtējā Neirija bija novājināta un nespēja turēties pretī slovēņu iebrukumiem, kas aizvien ieplūda Bugradā, krivičus pamazām slāviskojot. Kad 7.gs. beigās slovēņi, apvienojoties ar avāriem un frankiem, izveidoja varjagu kaujas savienību, tie devās jaunā ekspansijā uz austrumiem, kur saplūda ar austrumu slovēņiem. Sākās jauna pretdabīga ekspansija, kuras rezultātā vienā bezveidīgā, bezmorāliskā bezkultūras ļaužu masā tika sapludināti slāvi, norieši, sarmati, huņņi un avāri.

10.gs. varjagi un rusi pilnībā atņēma baltiem zemes līdz pat Veļikajas upei, visus tur esošos baltus bez žēlastības pārslāvojot. Tomēr kriviču vārds šā pārslāvotā pūļa apzīmēšanai saglabājās vēl krietnu laiku, iespējams, seno baltu krīvu lielās popularitātes, gudrības un spēju dēļ. Latavas (Jersikas) un Atzeles lati šos pierobežas ļaudis saīsināti sāka dēvēt par kriviem, krīviem (kas citu cilšu valodās skanēja: ‘krievi’), atšķirībā no savu augstāko brammaņu apzīmējuma ‘kreivi’. Vēlāk šis nosaukums tika attiecināts uz visām austrumslāvu ciltīm un to savienojumiem. Paradoksāli, ka faktiski svēts vārds kļuvis par zemiskas, nekrietnas, vardarbīgas un ļaunas bezsakņu tautas apzīmējumu. Lielākā slāvu ciltis, kas veidoja krievu tautu, bija rusi, moski un slovēņi, bet asimilētie kriviči faktiski bija galvenie, no kuriem krievu tautai veidojās kādi nebūt kultūras aizmetņi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.